Court convicts defendant for refusing police orders and imposes a €15 fine for administrative violation.

Lietas Nr. 124020315

Lietas arhīva Nr. 1-0203-15/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2015.gada 9.jūlijā

Ogres rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese S.Cīrule

ar tiesas sēdes sekretāri I.Ertmani

2015.gada 9.jūlijā atklātā tiesas sēdē izskatīja tiesā saņemtos administratīvā pārkāpuma lietas materiālus par /pers. A/, personas kods /personas

kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzēto pārkāpumu.

Aprakstošā daļa

[1] Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektore 2015.gada 20.jūnijā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu /pers. A/ par to, ka

viņš 2015.gada 20.jūnijā plkst. 04:00, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku vairākkārtējām prasībām – atteicās izkāpt no automašīnas VOLVO un

uzrādīt personu apliecinošus dokumentus, tādējādi izdarot pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK)

175.pantā.

[2] Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ administratīvās pārkāpuma lietas izskatīšanā tiesā nepiedalījās, lai gan par tiesas sēdes

vietu un laiku (2015.gada 9.jūlijs plkst. 09:30) viņam tika paziņots 2015.gada 20.jūnijā (paraksts protokolā - lietas 2.lapa). Neierašanās iemeslus

/pers. A/ tiesai nav paziņojis, lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis.

Atzīstot /pers. A/ neierašanos uz tiesas sēdi par neattaisnotu, tiesa saskaņā ar LAPK 271.panta ceturto daļu uzskata par iespējamu izskatīt lietu

bez viņa klātbūtnes.

Motīvu daļa

[3] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā un savstarpējā sakarībā, atzīst, ka, administratīvā pārkāpuma fakts un /pers. A/ vaina tā izdarīšanā ir

pierādīta turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

[4] LAPK 175.pantā noteikta administratīvā atbildība par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka,

robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta

pienākumus.

Lai izvērtētu, vai /pers. A/ vainojams LAPK 175.pantā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt: 1) vai policijas darbinieki pildīja

dienesta pienākumus; 2) vai ticis izteikts policijas darbinieka likumīgs rīkojums vai prasība; 3) vai persona ļaunprātīgi nav tam pakļāvusies.

[4.1] Likuma „Par policiju” 10.panta pirmās daļas 6. un 7.punkts noteic, ka policijas darbinieka pamatpienākumos atbilstoši dienesta kompetencei

ietilpst novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt lietas par šiem

pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc pakļautības; atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos

apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā audzināšanā.

Likuma “Par policiju” 12.panta pirmās daļas 2.punkts noteic, ka policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta

kompetencei, ir tiesības pārbaudīt personām, kuras tiek turētas aizdomās par likumpārkāpumu izdarīšanu, personību apliecinošos dokumentus, kā arī

citus dokumentus, kas nepieciešami to tiesību normu ievērošanas pārbaudei, kuru izpildes kontrole un uzraudzība uzdota policijai.

Likuma „Par policiju” 22.panta pirmā daļa noteic, ka policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgas prasības un rīkojumi, ko viņš

izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgām prasībām, ir sodāma.

Turklāt, atbilstoši minētā panta trešajai daļai, policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas

pilnvarota kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.

Tiesai nav šaubu, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas pārvaldes kapteinis /pers. C/ kopā ar saviem

kolēģiem atzīstami par valsts varas pārstāvjiem un konkrētā administratīvā pārkāpuma subjektiem atbilstoši LAPK 175.panta dispozīcijai, un, ka viņi

2015.gada 20.jūnijā (norādīts dienesta ziņojumā), patrulējot Ogres pilsētā, izpildīja tiešos dienesta pienākumus savas kompetences ietvaros.

Lietā nav pierādījumu tam, ka policijas darbinieki attiecībā pret /pers. A/ būtu rīkojušies, pārkāpjot savas dienesta pilnvaras.

[4.2] Kā atzinis Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, administratīvo atbildību par nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajam

rīkojumam vai prasībām, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus, iespējams piemērot tikai tādā gadījumā, ja

administratīvā pārkāpuma lietā tiek konstatēts, ka policista rīkojums vai prasības konkrētajā gadījumā bijušas likumīgas. Administratīvo lietu

departamenta ieskatā likumīgs rīkojums vai prasība LAPK 175.panta un likuma „Par policiju” 22.panta pirmās daļas izpratnē ir objektīvi likumīgs

rīkojums vai prasība, proti, šādam rīkojumam vai prasībai pēc sava satura ir jāatbilst likumam. Tādējādi, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, vienmēr

nepieciešams noskaidrot, vai konkrētajā gadījumā policijas darbinieka rīkojums vai prasība bijuši likumīgi (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo

lietu departamenta 2006.gada 14.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-454/2006 10.punktu).

Attiecīgi, tiesai vispirms jāizvērtē, vai konkrētajā protokolā norādītajā laikā un vietā norisinājās kas tāds, kas deva policijas darbiniekam likumisku

pamatu izvirzīt /pers. A/ saistošas prasības, jo gadījumā, ja šāda pamata nav bijis, citiem apstākļiem lietā nav nozīmes.

No lietas materiālos esošā protokola (lietas 2.lapa) un dienesta ziņojuma (lietas 7.lapa), tiesa konstatē, ka policijas darbinieki /pers. A/

administratīvi aizturējuši aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Izvērtējot dienesta ziņojumā (lietas 7.lapa) norādītos motīvus, kādēļ policijas darbinieki bija nolēmuši pārbaudīt /pers. A/, tiesa atzīst, ka

norādītajos apstākļos policijas darbinieka sastādītajā protokolā PC094093 fiksētās prasības – rīkojumi (izkāpt no automašīnas VOLVO un uzrādīt

personību apliecinošus dokumentus), bija likumīgi, savukārt /pers. A/ bija pienākums policijas darbinieku likumīgām prasībām - rīkojumiem pakļauties.

[4.3] Pārbaudot administratīvā pārkāpuma protokolu kopsakarā ar tam pievienoto dienesta ziņojumu (lietas 7.lapa), tiesa atzīst, ka protokolā

fiksētās /pers. A/ darbības (atteicās izkāpt no automašīnas VOLVO un uzrādīt personu apliecinošus dokumentus) kvalificējamas kā nepakļaušanās

policijas darbinieku likumīgajām prasībām - rīkojumiem, kad viņi pilda dienesta pienākumus.

Lai personas rīcību varētu uzskatīt par ļaunprātīgu, kā tas izteikts LAPK 175.panta dispozīcijā, pietiek ar to, ka tiek pierādīta personas vaina

attiecīgā pārkāpuma izdarīšanā, t.i., ja persona, kas to izdarījusi, ir apzinājusies savas darbības vai bezdarbības prettiesisko raksturu, paredzējusi tās

kaitīgās sekas un vēlējusies vai apzināti pieļāvusi šo seku iestāšanos. Īpašs jēdziena ļaunprātīgums iztulkojums un novērtējums, lai varētu atzīt personu par

vainīgu nodarījumā, kas paredzēts LAPK 175.pantā, nav nepieciešams (sk. Administratīvās apgabaltiesas 2005.gada 10.marta lietā AA609-05/8

15.punktu).

Tādejādi tiesa atzīst, ka lietā ir pierādīts, ka /pers. A/ izdarījis LAPK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, proti, ka administratīvā

pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām prasībām.

Tiesai nav objektīva pamata apšaubīt ne administratīvā pārkāpuma protokolā, ne policijas darbinieka ziņojumā vai administratīvās aizturēšanas

protokolā fiksētās ziņas. Minētie dokumenti sastādīti, pamatojoties uz ziņām par faktiem, ko policijas darbinieki ieguva, pildot savus tiešos darba

pienākumus.

Tiesa norāda, ka policijas darbinieku ziņojumiem ir piešķirama augsta ticamības pakāpe, jo saskaņā ar likuma „Par policiju” 2.pantu policijas

darbinieki ir valsts amatpersonas. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta ceturto daļu valsts pārvaldei, atsevišķai iestādei vai

amatpersonai, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas, nav savu interešu. Likums „Par policiju” un LAPK deleģē policijas darbiniekiem tiesības fiksēt

administratīvos pārkāpumus un sastādīt administratīvos protokolus.

[5] LAPK 175.pants paredz par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka likumīgajām prasībām, kad viņš pilda dienesta pienākumus soda

mēru – naudas sodu līdz divsimt astoņdesmit euro vai piemēro administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Atbilstoši LAPK 32.panta pirmajai un otrajai daļai, sodu par administratīvo pārkāpumu uzliek ietvaros, ko nosaka normatīvais akts, kurā paredzēta

atbildība par izdarīto pārkāpumu, stingrā saskaņā ar šo kodeksu un citiem aktiem par administratīvajiem pārkāpumiem. Uzliekot sodu, ņem vērā izdarītā

pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Tiesa atzīst, ka /pers. A/ izdarītais pārkāpums ir vērsts pret noteikto pārvaldes kārtību.

Novērtējot pārkāpuma raksturu un protokolā minētos datus par /pers. A/ personību (saņem ienākumus 527 euro, apgādājamo nav) tiesa atzīst, ka

/pers. A/ sodāms pēc minētās likuma normas, piemērojot naudas sodu 15.00 euro apmērā, atzīstot, ka šāds sods sasniegs LAPK 22.pantā noteikto

soda mērķi – audzināt personu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai tiesību pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Saskaņā ar LAPK 33.pantu /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus tiesa nekonstatēja.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 6.punktu par /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko

dzērienu iespaidā. No 2015.gada 20.jūnija personas pārbaudes protokola (lietas 4.- 6.lapa) redzams, ka /pers. A/ konstatēts alkohola reibums. Ar savu

parakstu /pers. A/ apliecinājis, ka piekrīt veiktās pārbaudes rezultātiem (lietas 6.lapa).

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar LAPK 22., 26., 32., 34.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6 pantu, 289.16 panta ceturto daļu,

289.17 panta pirmo un otro daļu, 289.18 panta pirmo daļu un 175.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu LAPK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā un sodīt ar naudas

sodu 15.00 euro (piecpadsmit euro) apmērā.

Uzliktais naudas sods jāsamaksā ne vēlāk kā 30 dienu laikā no dienas, kad pārkāpējam izsniegts spriedums par naudas soda uzlikšanu, bet, ja

spriedums pārsūdzēts vai iesniegts protests par to, ne vēlāk kā trīsdesmit dienu laikā no dienas, kad paziņots, ka sūdzība vai protests noraidīts, iesniedzot

naudas soda samaksu apliecinošu dokumentu Ogres rajona tiesā.

Naudas sods samaksājams jebkurā bankas iestādē (saņēmējs: Valsts kase, NR.90000050138, konta numurs LV34TREL1060191011100,

saņēmēja iestāde – Valsts kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: naudas sods, ko uzlikusi tiesu iestāde, maksājuma uzdevumā norādot

sprieduma par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru).

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma paziņošanas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai protestu

Ogres rajona tiesā.

Sūdzības vai prokurora protesta iesniegšana noteiktajā termiņā aptur sprieduma izpildi līdz sūdzības vai protesta izskatīšanai.

Tiesnese S.Cīrule