Court allows applicant to annul residence records of others based on lack of actual residence and ownership rights.

Lietas Nr. A420432012

Lietas arhīva Nr. AA43-0585-15/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015.gada 11.martā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente S.Kanenberga,

tiesneses Dz.Amerika un I.Meldere

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par

Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijas 2012.gada 27.februāra lēmuma Nr.4 atcelšanu un

administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu anulētas ziņas par /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/

deklarēto dzīvesvietu /adrese A/, sakarā ar /pers. C/ apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas

2013.gada 9.decembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijā (turpmāk – Komisija) 2011.gada

15.decembrī saņemts /pers. A/ iesniegums, kurā lūgts anulēt ziņas par /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/,

/pers. G/ un /pers. F/ deklarēto dzīvesvietu /adrese A/.

Ar Komisijas 2012.gada 23.janvāra lēmumu (prot. Nr.2, 2.91.punkts) nolemts: 1) pagarināt administratīvā

akta izdošanas termiņu līdz četriem mēnešiem no iesniegšanas dienas par /pers. C/, /pers. B/, /pers. D/,

/pers. E/ un /pers. F/ deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanu; 2) […]; 3) anulēt ziņas par /pers. G/ deklarēto

dzīvesvietu /adrese A/, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktu.

[2] Ar Komisijas 2012.gada 27.februāra lēmumu (prot. Nr.4, 2.4.11.punkts) (turpmāk – Lēmums)

nolemts atteikt anulēt /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ deklarēto dzīvesvietu /adrese A/, jo

nepastāv Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas nosacījumi.

[3] Administratīvajā rajona tiesā 2012.gada 12.aprīlī saņemts /pers. A/ (turpmāk – pieteicējs) pieteikums.

Ar Administratīvās rajona tiesas tiesnese s 2012.gada 17.maija lēmumu ierosināta administratīvā lieta par

Lēmuma atcelšanu un administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu anulētas ziņas par /pers. B/, /pers. C/, /pers.

D/, /pers. E/ un /pers. F/ deklarēto dzīvesvietu /adrese A/.

Pieteikumā noradīts turpmāk minētais.

[3.1] No 2011.gada 12.jūlija saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 1.marta spriedumu civillietā

Nr.C04219811 pieteicējam pieder nekustamais īpašums – zemes gabals /adrese A/, 1205 kvm. platībā

(kadastra Nr./numurs A/), uz kura atrodas dzīvojamā māja un palīgceltnes.

[3.2] Līdz 2011.gada 12.jūlijam nekustamais īpašums /adrese A/ piederēja /pers. G/ un minētajā adresē

tika deklarēta /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ (turpmāk arī – trešās personas) dzīvesvieta.

[ 3 . 3 ] 2012.gada 28.februārī pieteicējs Komisijai iesniedza savus argumentus par 2009.gada

10.februāra nomas līgumu un zvērināta tiesu izpildītāja A.Šusta aktu par esošās situācijas fakta fiksēšanu

īpašumā /adrese A/. Tā kā Komisija bija pieļāvusi kļūdu pieteicējam adresētajā vēstulē, norādot termiņu, kuru

nebija iespējams ievērot (vēstules sagatavošanas datums – 2012.gada 26.janvāris, termiņš – 2012.gada

16.janvāris), tad pieteicēja viedoklis un argumenti šajā lietā netika ņemti vērā, jo tie tika iesniegti pēc atkārtotas

Komisijas sēdes, kura notika 2012.gada 27.februārī.

[3.4] /pers. G/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ nekad nav uzrādījušas iestādē īres

līgumu ar /pers. G/. Pieteicējam un Komisijai tika uzrādīts tikai 2009.gada 10.februāra līgums par telpu nomu

/adrese A/, kurš ir noslēgts starp bijušo īpašnieku /pers. G/ un viņa tēvu /pers. C/.

[3.5] 2009.gada 10.februāra nomas līgums ir noslēgts par nedzīvojamo telpu lietošanu /adrese A/, visas

personas, kuras ir deklarējušas dzīvesvietu /adrese A/, kā dzīvesvietas deklarēšanas tiesisko pamatu ir

norādījušas radniecību vai mutisku vienošanos ar bijušo īpašnieku /pers. G/, nevis 2009.gada 10.februāra

līgumu par telpu nomu, tādējādi apliecinot, ka minētais telpu nomas līgums nav dzīvojamo telpu īres līgums,

bet tikai nedzīvojamo telpu nomas līgums.

[3.6] 2009.gada 10.februāra līgums par telpu nomu ir fiktīvs darījums, jo minētajā līgumā nav noteikta

nomas maksa, līgumā ir atsauces uz neesošiem līguma punktiem.

[3.7] Nekustamā īpašuma /adrese A/ atsavināšana ir notikusi piespiedu kārtā caur nekustamā īpašuma

izsoli. Pieteicējs ir kļuvis par īpašnieku, pamatojoties uz Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 1.marta spriedumu

civillietā Nr.C04219811, kurš stājies spēkā 2011.gada 12.jūlijā. Nekustamā īpašuma nomas līgums nav

ierakstīts zemesgrāmatā, tāpēc likums neuzliek par pienākumu pieteicējam pildīt nomas līgumu.

[3.8] 2012.gada 10.februārī zvērināts tiesu izpildītājs A.Šusts, labojot kļūdu aktā par ievešanu valdījumā,

kurā pārrakstīšanās kļūdas dēļ nomnieks tika nosaukts par īrnieku, izdeva aktu Nr.130, ar kuru konstatēts, ka

dzīvojamajā mājā /adrese A/ neatrodas /pers. G/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/, /pers. F/, ne arī

kādas mantas, kas piederētu minētajām personām.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts Rīgas domes (turpmāk arī – atbildētāja) paskaidrojums, kurā

norādīts, ka pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem apsvērumiem.

Paskaidrojumā norādīts, ka trešās personas /pers. C/ dzīvesvieta /adrese A/ deklarēta 2009.gada

27.februārī, trešās personas /pers. B/ dzīvesvieta /adrese A/ deklarēta 2007.gada 9.jūlijā, abiem kā

dzīvesvietas deklarēšanas tiesisko pamatu norādot radniecību ar /pers. G/ – dēlu, trešo personu lietā /pers.

D/ un /pers. E/ dzīvesvieta /adrese A/ deklarēta 2007.gada 9.jūlijā, bet /pers. F/ dzīvesvieta /adrese A/

deklarēta 2009.gada 5.oktobrī, visiem kā dzīvesvietas deklarēšanas tiesisko pamatu norādot īpašnieka /pers.

G/ mutisku atļauju.

/pers. G/, /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ 2012.gada 9.janvāra iesniegumā informēja,

ka dzīvesvieta /adrese A/ ir deklarēta, pamatojoties uz īres līgumu, kas noslēgts ar mājas bijušo īpašnieku

/pers. G/, ka zvērināts tiesu izpildītājs informēja pieteicēju par likumisku īrnieku esamību un to, ka mājā

atrodas viņu mantas, pieteicējam tika ieteikts vērsties tiesā, lai atrisinātu šo jautājumu, bet pieteicējs nomainīja

mājas atslēgas, ka par šīm pieteicēja darbībām tika izsaukta policija, bet policija atteicās uzsākt

kriminālprocesu, savukārt prokuratūra lietas materiālus nosūtīja papildus pārbaudes veikšanai.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 9.decembra spriedumu pieteikums apmierināts, Lēmums

atcelts un uzdots Komisijai izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu anulētas ziņas par /pers. B/, /pers. C/, /pers.

D/, /pers. E/ un /pers. F/ deklarēto dzīvesvietu /adrese A/.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[5.1] Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3.panta pirmo daļu dzīvesvieta ir jebkura personas

brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai

klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā

sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

Minētā panta otrā daļa noteic, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā

īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā

īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska

pamata.

Kā izriet no Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas, ziņas par deklarēto dzīvesvietu

iestāde anulē, ja dzīvesvietas deklarētājs sniedzis nepatiesas ziņas vai attiecīgajai personai nav tiesiska

pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

[5.2] Saskaņā ar ierakstu Rīgas pilsētas Zemesgrāmatu nodaļas zemesgrāmatu nodalījumā Nr.2172

zemesgabala /adrese A/ ar kadastra Nr./numurs A/, kā arī ēkas un palīgceltnes ar kadastra Nr./numurs B/,

īpašnieks no 2007.gada 13.jūnija līdz 2011.gada 3.augustam bija /pers. G/, pēc tam īpašuma tiesības uz

minēto nekustamo īpašumu tika nostiprinātas pieteicējam (lietas 13. - 14.lapa).

Lietas materiālos atrodas /pers. B/ dzīvesvietas deklarācija, kurā norādīts, ka /pers. B/ dzīvesvietu

/adrese A/ deklarējusi 2007.gada 9.jūlijā, norādot uz radniecību „pie dēla /pers. G/” (lietas 79.lapa), /pers. E/

dzīvesvietas deklarāciju 2007.gada 9.jūlijā parakstījusi likumiskā pārstāve /pers. B/, kā pamatojumu norādot uz

/pers. G/ mutisku atļauju (lietas 80.lapa), /pers. D/ dzīvesvietas deklarāciju 2007.gada 9.jūlijā parakstījusi

likumiskā pārstāve /pers. B/, kā pamatojumu norādot uz /pers. G/ mutisku atļauju (lietas 81.lapa), /pers. C/

norādījis 2009.gada 27.februāra dzīvesvietas deklarācijā uz radniecību, ka deklarējies pie dēla /pers. G/

(lietas 82.lapa), /pers. F/ 2009.gada 5.oktobrī dzīvesvietas deklarācijā ir norādījusi uz mutisku vienošanos ar

īpašnieku /pers. G/ (lietas 83.lapa).

2011.gada 22.decembrī izsniegtajā dzīvesvietas izziņā 22-dz Nr.31883 kā aktuālā persona norādīta

/pers. B/, /pers. C/ norādīts kā vīrs, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. G/ norādīti kā dēli, attiecībā uz /pers. F/ nav

atzīmes (lietas 78.lapa).

Saskaņā ar ierakstu Personu datu pārlūkā /pers. F/ ir /pers. C/ māte. Tādējādi trešās personas ir

deklarējušas dzīvesvietu /adrese A/, pamatojoties uz radniecību.

Savukārt 2012.gada 9.janvārī Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā saņemts trešo personu

iesniegums (lietas 68.lapa), kurā izteikts lūgums neanulēt ziņas par trešo personu dzīvesvietu /adrese A/, jo

trešās personas tur atrodas, pamatojoties uz pielikumā esošo 2009.gada 10.februāra nomas līgumu starp

/pers. G/ kā iznomātāju un /pers. C/ kā nomnieku. Nomas līgumā norādīts, ka līgums stājas spēkā 2009.gada

10.februārī (lietas 69. - 72.lapa).

[5.3] Tiesas ieskatā konkrētā procesa ietvaros nav pamata vērtēt 2009.gada 10.februāra nomas līguma

noslēgšanas, spēkā stāšanās un izpildes apstākļus, jo civiltiesisku līgumu izvērtēšana atbilstoši Civilprocesa

likuma normām ir vispārējās jurisdikcijas tiesas uzdevums.

Vienlaikus no 2009.gada 10.februāra nomas līguma izriet, ka minētais līgums ir noslēgts starp /pers. G/

kā toreizējo nekustamā īpašuma /adrese A/ īpašnieku, un /pers. C/, līdz ar ko 2009.gada 10.februāra līgums

attiecas uz minētajiem līdzējiem.

Attiecībā uz /pers. E/, /pers. D/, /pers. B/ un /pers. F/ no līguma teksta un no pārējiem lietas materiāliem

nevar konstatēt, ka 2009.gada 10.februāra nomas līgums radītu tiesisku pamatu minētajām personām

deklarēt dzīvesvietu nekustamajā īpašumā /adrese A/.

Attiecībā uz /pers. C/, /pers. C/ norādījis 2009.gada 27.februāra dzīvesvietas deklarācijā uz radniecību,

ka deklarējies pie dēla /pers. G/. Tātad pēc nomas līguma noslēgšanas un spēkā stāšanās 2009.gada

10.februārī /pers. C/ dzīvesvietu deklarējis, pamatojoties uz radniecību ar /pers. G/, nevis uz noslēgto nomas

līgumu.

Tādējādi tiesai neradās šaubas, ka /pers. C/, /pers. E/, /pers. D/, /pers. B/ un /pers. F/ iemitināti

nekustamajā īpašumā /adrese A/ ar /pers. G/ atļauju kā /pers. G/ radinieki, kas arī izriet no minēto personu

dzīvesvietu deklarācijām.

No lietas materiāliem izriet, ka ar Komisijas 2012.gada 13.janvāra lēmumu Nr.2 nolemts anulēt /pers. G/

deklarēto dzīvesvietu /adrese A/, pamatojoties uz Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas

2.punktu.

No Tiesu informācijas sistēmas datiem var konstatēt, ka /pers. G/ minēto lēmumu nav pārsūdzējis,

atbilstoši Personu datu pārlūka informācijai /pers. G/ deklarētā dzīvesvieta atrodas /adrese B/. Tādējādi

Komisijas 2012.gada 13.janvāra lēmums Nr.2 attiecībā uz /pers. G/ ir izpildīts un zaudējis spēku.

Ievērojot to, ka /pers. G/ nekustamais īpašums /adrese A/ ir atsavināts, un persona nav pārsūdzējusi

iestādes lēmumu, ar kuru atzīts, ka /pers. G/ nav tiesiska pamata deklarēt dzīvesvietu īpašumā /adrese A/,

tiesas ieskatā no lietas materiāliem neizriet, ka /pers. G/ tiesības iemitināt savā īpašumā personas uz

radniecības pamata būtu transformētas par saistībām vai lietu tiesiskajām attiecībām, kas radītu tiesisku

pamatu /pers. C/, /pers. E/, /pers. D/, /pers. B/ un /pers. F/ deklarēt dzīvesvietu īpašumā /adrese A/.

Attiecībā uz trešo personu 2012.gada 9.janvāra iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides

departamentā trešo personu uzskats, ka viņu tiesības deklarēt dzīvesvietu īpašumā /adrese A/ izriet no

2009.gada 10.februāra nomas līguma, ir atzīstams par trešo personu viedokli, kas ir pārbaudāms

civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas tiesā. Vienlaikus lietas materiālos neatrodas pierādījumi, ka laika

posmā līdz 2012.gada 9.janvārim trešās personas būtu sniegušas iestādei informāciju par to, ka ir mainījies

pamats dzīvesvietas deklarācijai.

No lietas materiāliem izriet, ka /pers. C/, /pers. E/, /pers. D/, /pers. B/ un /pers. F/ joprojām ir

sasniedzami adresē /adrese A/, uz kuru nosūtītas tiesas pavēstes, tomēr ar 2012.gada 10.februāra zvērināta

tiesu izpildītāja A.Šusta aktu konstatēts, ka nekustamajā īpašumā neatrodas nekādas personas, kā arī nav

redzamas mantas (lietas 98.lapa), arī no pievienotajiem fotoattēliem neizriet, ka telpas būtu apdzīvotas vai

tajās atrastos mantas, vai arī telpās noritētu saimnieciskā darbība (lietas 99. - 105.lapa).

Atbilstoši Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktam ziņas par deklarēto

dzīvesvietu iestāde anulē, ja attiecīgajai personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā.

Ievērojot to, ka no lietas materiāliem neizriet trešo personu tiesības dzīvot adresē /adrese A/, Lēmums

ir atceļams un iestādei nosakāms termiņš /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ deklarētās

dzīvesvietas ziņu anulēšanai adresē Sērenes ielā 32, Rīgā.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2013.gada 9.decembra spriedumu trešā persona /pers. C/

iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūgts atcelt minēto spriedumu un atstāt Lēmumu negrozītu.

Apelācijas sūdzība pamatota ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[6.1] Lietas izskatīšanas laikā /pers. C/ vairākas reizes lūdza tiesu ņemt vērā to, ka līdz pat šim brīdim ir

spēkā līgums, kas noslēgts starp /pers. G/ un AS ,,Latvijas Gāze”, un rēķins par pakalpojumiem adresē

/adrese A/ ir adresēts tieši /pers. G/, nevis pieteicējam. Rēķina apmaksu veic /pers. C/.

[6.2] Pieteicējs patvaļīgi piesavinājās /pers. C/ piederošās mantas, par ko bija uzsākts kriminālprocess,

un /pers. C/ tika atzīts par cietušo.

[6.3] Tiesa nav ņēmusi vērā faktu, ka pieteicējs, lai iegūtu atkārtotu aktu par ievešanu valdījumā, atkārtoti

izsauca tiesu izpildītāju A.Šustu, turklāt izdarīja to tā, lai /pers. C/ par to neuzzinātu, proti, /pers. C/ darba laikā.

Apstāklis, ka /pers. C/ attiecīgajā brīdī neatradās adresē /adrese A/, neko nepierāda.

[6.4] Līdz pat šim brīdim /pers. C/ mantas, kuras piesavinājās pieteicējs, atrodas pie pieteicēja, un,

veicot fotografēšanu akta Nr.130 sastādīšanai, apzināti tika fotografētas tikai tās vietas, kur /pers. C/ mantas

neatradās.

Nav saprotams, kāpēc pirmās instances tiesa nepamanīja, ka pieteicējs apzināti vēlas maldināt tiesu, un

pieņēma aktu Nr.130 ar fotogrāfijām.

[6.5] Pierādījums tam, ka /pers. C/ ir sasniedzams adresē /adrese A/, ir tas, ka /pers. C/ ir saņēmis visas

pavēstes un iesniegumus no visām iestādēm, /pers. C/ ir arī saņēmis informāciju par izskatāmo lietu.

Tāpat /pers. C/ ir saņēmis pavēsti Nr.01968774 no tiesas civillietā Nr.C31418112, kurā tika nolemts

izbeigt tiesvedību pret SIA ,,/Nosaukums/”, kas arī ir reģistrēta adresē /adrese A/ un pieder /pers. C/. Civillieta

bija uzsākta, pamatojoties uz pieteicēja prasību, sākotnēji tika nolemts anulēt SIA ,,/Nosaukums/ reģistrācijas

adresi, bet pēc tam nolemts izbeigt tiesvedību.

Pirmās instances tiesas spriedumā minētais apstāklis nav ņemts vērā, kaut gan pirmās instances tiesas

sēdē starp pieteicēju un /pers. C/ saistībā ar to radās strīds.

[7] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts pieteicēja paskaidrojums, kurā norādīts turpmāk minētais.

[7.1] Saistībā ar /pers. C/ apelācijas sūdzībai pievienoto kvīti AB Nr.73-2788217 un maksājuma

uzdevumu Nr.FT 1332320684 norādāms, ka attiecīgais maksājums veikts 2013.gada 19.novembrī, proti, tajā

pašā dienā, kad pieteicējs pirmās instances tiesas sēdē iesniedza pierādījumus par to, ka /pers. G/ ir parādā

AS ,,Latvijas Gāze” par dabasgāzi, kas tika izmantota /adrese A/ pirms pieteicējs tika ievests nekustamā

īpašuma valdījumā 2011.gada 15.septembrī vai līdz 2011.gada 28.septembrim, kad gāzes padeve minētajā

adresē tika atslēgta. Gan minētajā kvītī, gan maksājuma uzdevumā ir norādīts, ka tiek apmaksāts parāds.

No 2013.gada 18.oktobra spēkā ir dabasgāzes piegādes līgums Nr.73-7620433, kas noslēgts starp

pieteicēju un AS ,,Latvijas Gāze” par dabasgāzes piegādi /adrese A/. Visus pašreizējos maksājumus par

patērēto dabasgāzi minētajā adresē veic pieteicējs.

[7.2] 2011.gada 26.novembrī /pers. C/ izsauca policiju, apgalvojot, ka pieteicējs neatdot /pers. C/

piederošās mantas, kas tika atstātas pieteicēja īpašumā /adrese A/. Tika ierosināts kriminālprocess, kas

2012.gada 3.jūlijā tika izbeigts. Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, tika konstatēts, ka šajā gadījumā

nav saskatāms noziedzīga nodarījuma sastāvs, kā arī nav saskatāmas administratīvā pārkāpuma sastāva

pazīmes.

[7.3] Pretēji apelācijas sūdzībā norādītajam akts Nr.130 nav atkārtots akts par ievešanu valdījumā,

minētā akta sastādīšanas mērķis bija pierādījumu nodrošināšana iespējamai tiesvedībai.

[7.4] Neatbilst patiesībai apgalvojums, ka akta Nr.130 sastādīšanas laikā 2012.gada 10.februārī /pers.

C/ dzīvoja īpašumā /adrese A/. To pierāda ne tikai minētais akts, bet arī minētais lēmums par kriminālprocesa

izbeigšanu. Kriminālprocesa ietvaros tika noskaidrots, ka /pers. C/ no 2011.gada 26.novembra minētajā

adresē nedzīvo.

[7.5] Aktam Nr.130 pievienotajās fotogrāfijās ir redzamas pilnīgi visas telpas, un tajās neatrodas mantas,

kā arī zvērināts tiesu izpildītājs A.Šusts aktā Nr.130 ir norādījis, ka ēkā nav redzamas mantas.

[7.6] Administratīvās rajona tiesas sēdē /pers. C/ (sēdes audioierakstā laiks no 46:25) atzina, ka /adrese

A/ nedzīvo un ka vēstules, kas viņam adresētas uz šo adresi, saņem, izmantojot pasta pakalpojumu par

saņemto sūtījumu pārsūtīšanu uz citu adresi. Līdz ar to /pers. C/ apgalvojums, ka /pers. C/ ir sasniedzams

adresē /adrese A/, neatbilst patiesībai.

[7.7] Pieteicējam nav saprotams, kā SIA ,,/Nosaukums/” juridiskās adreses jautājums attiecas uz

izskatāmo lietu, jo fakts, ka /adrese A/ ir /pers. C/ piederoša uzņēmuma juridiskā adrese, nepierāda to, ka

/pers. C/ ir tiesisks pamats dzīvot un būt deklarētam /adrese A/.

[7.8] Neatbilst patiesībai /pers. C/ apgalvojums, ka civillieta Nr.C31418112 tika ierosināta, pamatojoties

uz pieteicēja prasību, jo minētajā lietā prasītājs bija Uzņēmumu reģistrs, bet atbildētājs SIA ,,PocTuk”.

Pieteicējs 2011.gada 14.decembrī informēja Uzņēmumu reģistru par to, ka SIA ,,/Nosaukums/”

neatrodas pieteicējam piederošajā nekustamajā īpašumā /adrese A/ un ka SIA ,,/Nosaukums/” uzņēmuma

valde – valdes loceklis /pers. C/ nav sastopams uzņēmuma juridiskajā adresē, un saskaņā ar Komerclikuma

139.pantu SIA ,,/Nosaukums/” nav nekādas saistības ar minēto adresi.

2012.gada 21.maijā Uzņēmumu reģistrs iesniedza pieteikumu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas

tiesā ar prasību par SIA ,,/Nosaukums/” darbības izbeigšanu. 2013.gada 4.februārī lieta tika izskatīta un

prasība apmierināta. Pēc SIA ,,/Nosaukums/” īpašnieka /pers. C/ paskaidrojumu tiesai iesniegšanas

tiesvedība tika atjaunota. Atkārtota lietas izskatīšana notika 2013.gada 4.septembrī. Tiesvedība tika izbeigta,

jo Uzņēmumu reģistrs atsauca prasības pieteikumu, tā kā /pers. C/ pieteikumā par tiesvedības atjaunošanu

norādīts, ka sabiedrība ir sasniedzama tās juridiskajā adresē, un likumdevējs nav paredzējis Uzņēmumu

reģistram veikt faktisko apstākļu pārbaudi.

[8] Administratīvajā apgabaltiesā saņemts atbildētājas paskaidrojums, kurā tostarp norādīts turpmāk

minētais.

[8.1] Izskatot lietu pirmās instances tiesas sēdē 2013.gada 19.novembrī, pieteicējs tiesai paskaidroja,

ka trešās personas faktiski nelieto viņam piederošo nekustamo īpašumu, kā arī ka starp viņiem netiek risināti

kādi strīdi par nekustamā īpašuma lietošanu, savukārt trešā persona /pers. C/ tiesai paskaidroja, ka pieteicējs

patvaļīgi piesavinājies viņam piederošās mantas, par ko bija uzsākts kriminālprocess, kurā viņš tika atzīts par

cietušo. Pierādījumi tam, ka trešās personas faktiski lietotu pieteicējam piederošo nekustamo īpašumu

/adrese A/, tiesā netika iesniegti. Tiesā arī netika konstatēts, ka civilprocesuālā kārtībā vispārējās jurisdikcijas

tiesā būtu izvērtēts trešo personu un nekustamā īpašuma /adrese A/ iepriekšējā īpašnieka noslēgtais

2009.gada 10.februāra nomas līgums. Trešajām personām /pers. C/ un /pers. B/ kā dzīvesvietas

deklarēšanas tiesiskais pamats tika norādīta radniecība ar iepriekšējo īpašnieku, savukārt pārējām trešajām

personām dzīvesvietas deklarēšanas tiesiskais pamats tika norādīts - iepriekšējā īpašnieka mutiska atļauja.

Trešā persona /pers. C/ tiesas sēdē norādīja, ka viņam adresēto pasta korespondenci adresē /adrese A/ viņš

saņemot.

Tādējādi, izskatot lietu pēc būtības 2013.gada 19.novembra tiesas sēdē, tika konstatēts, ka kopš

Lēmuma pieņemšanas ir manījušies lietas faktiskie apstākļi un starp pieteicēju un trešajām personām nav

strīda par faktu, ka trešās personas faktiski nedzīvo pieteicējam piederošajā nekustamajā īpašumā /adrese

A/.

[8.2] Līdz ar to, izskatot trešās personas /pers. C/ apelācijas sūdzību, būtu izvērtējami arī atbildētājas

paskaidrojumos minētie apsvērumi attiecībā uz Lēmuma tiesisko pamatojumu uz Lēmuma pieņemšanas brīdi

un tiesisko pamatu trešajām personām deklarēt dzīvesvietu nekustamajā īpašumā /adrese A/, pastāvot

2013.gada 19.novembra tiesas sēdē konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, ka trešās personas faktiski

nedzīvo nekustamajā īpašumā /adrese A/, un starp pieteicēju un trešajām personām lietā nav strīda par

īpašuma lietošanas tiesībām.

[9] Apgabaltiesa atbilstoši Administratīvā procesa likuma 304.panta pirmajai daļai administratīvo lietu

izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[10] Rakstveida procesā pārbaudījusi lietas materiālus un novērtējusi lietā esošos pierādījumus,

Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka trešās personas /pers. C/ apelācijas sūdzība nav pamatota un

pieteikums ir apmierināms.

[11] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa pareizi konstatējusi lietas faktiskos un

tiesiskos apstākļus, piemērojusi atbilstošās tiesību normas, pirmās instances tiesas izdarītie secinājumi ir

pareizi un pietiekami, tādēļ apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu

pievienojas pirmās instances tiesas sprieduma motivācijai un atkārtoti tos pašus argumentus nenorāda.

[12] Apgabaltiesa ir izvērtējusi trešās personas apelācijas sūdzībā norādīto kopsakarā ar pieteicēja

paskaidrojumiem par apelācijas sūdzību un atzīst, ka šiem argumentiem nav izšķirošas nozīmes, jo no lietas

materiāliem neizriet trešo personu /pers. B/, /pers. C/, /pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ tiesības dzīvot adresē

/adrese A/, kas ir pamats šo personu deklarētās dzīvesvietas ziņu anulēšanai adresē /adrese A/ atbilstoši

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punktam.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Uzlikt pienākumu Rīgas domes Personu dzīves vietas reģistrācijas komisijai viena mēneša laikā no šī

sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot administratīvo aktu, ar kuru tiktu anulētas ziņas par /pers. B/, /pers. C/,

/pers. D/, /pers. E/ un /pers. F/ deklarēto dzīvesvietu /adrese A/.

Uzlikt pienākumu Rīgas pilsētas pašvaldībai atmaksāt /pers. A/ (personas kods /personas kods/,

dzīvesvieta /adrese C/) samaksāto valsts nodevu 28,46 euro viena mēneša laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S.Kanenberga

Tiesneses Dz.Amerika

I.Meldere