Court dismissed appeal against disciplinary committee's finding of gross negligence by a court bailiff.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative District Court rejected the applicant's request to annul the disciplinary committee's decision against a court bailiff. The bailiff failed to pay reserved funds to a creditor, causing significant financial loss and damaging the institution's reputation. The court upheld the finding of gross negligence and deemed the penalty appropriate given the circumstances.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law s. 621 para. 2; Bailiffs Law s. 53 para. 1, s. 58 para. 2: A court bailiff's failure to pay reserved funds to a creditor constitutes a significant violation of regulatory norms due to gross negligence, warranting disciplinary liability.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. A420333115
Lietas arhīva Nr. A42-01017-16/17
SPRIEDUMS
Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2016.gada 30.jūnijā
Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Dreimanis,
piedaloties pieteicējas /pers. A/ pārstāvei zvērinātai advokātei Regīnai Keišai un
atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Tieslietu ministrijas pārstāvei /pers. D/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /pers. A/ pieteikumu par Tieslietu ministrijas zvērinātu tiesu
izpildītāju disciplinārlietu komisijas 2015.gada 9.oktobra lēmuma Nr.1-4.4/8 atcelšanu.
Aprakstošā daļa
[1] Tieslietu ministrijas zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija ar 2015.gada 9.oktobra lēmumu Nr.1-4.4/8 (turpmāk – pārsūdzētais
lēmums) izteica pieteicējai zvērinātai tiesu izpildītājai/pers. A/rājienu par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošo normatīvo aktu būtisku pārkāpumu,
kas radījis kaitējumu privātpersonas un valsts interesēm.
Pārsūdzētais lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[1.1] Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 zvērināts tiesu izpildītājs J.Ilzēns 2010.gada 12.janvārī izpildu lietas ietvaros pārdeva izsolē parādniecei
/pers. C/ piederošos nekustamos īpašumus, uz kuriem bija nostiprinātas hipotēkas par labu SIA ,,RT Piedziņas grupa”.
Zvērināta tiesu izpildītāja J.Ilzēna izpildu lietas 2010.gada 1.septembrī pārņēma zvērināta tiesu izpildītāja B.Baltiņa (iepriekšējais uzvārds –
Ozoliņa). Viņas 2011.gada 14.janvāra vēstulē Nr.122 ,,Aprēķins par naudas summas sadalīšanu starp piedzinējiem” SIA ,,RT Piedziņas grupa”
informēta, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 628.panta 2.1daļu naudas summa 244 239,41 lats no izsoles rezultātā piedzītajiem 259 100 latiem tiek
rezervēta SIA ,,RT Piedziņas grupa” līdz izpildu dokumenta saņemšanai.
Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 izpildu lietas un depozīta kontu no zvērinātas tiesu izpildītājas B.Baltiņas 2011.gada 16.jūnijā pārņēma
pieteicēja.
SIA ,,RT Piedziņas grupa” 2015.gada 15.janvārī iesniedza pieteicējai spēkā stājušos Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 21.maija spriedumu civillietā
Nr.C04336609 par parāda 554 012,95 euro piedziņu no /pers. C/, lūdzot uzsākt izpildu darbības.
Pieteicēja ar 2015.gada 20.februāra vēstuli informēja SIA ,,RT Piedziņas grupa”, ka pēc Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 pārņemšanas ir
konstatējusi naudas līdzekļu iztrūkumu depozīta kontā. Ievērojot zvērinātas tiesu izpildītājas B.Baltiņas 2011.gada 14.janvāra vēstulē Nr.122 veikto
aprēķinu, par labu SIA ,,RT Piedziņas grupa” no depozītu konta iespējams izmaksāt 216 782,57 euro. Savukārt naudas līdzekļu iztrūkums jeb summa,
kuru nav iespējams izmaksāt, ir 130 738,8 euro.
Ar Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.marta lēmumu un Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija lēmumu atzītas par
prettiesiskām pieteicējas darbības, kas izpaužas kā Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 21.maija sprieduma civillietā Nr.C04336609 izpildes
nenodrošināšana, kā arī pieteicējai uzlikts pienākums izmaksāt SIA ,,RT Piedziņas grupa” tai neizmaksāto daļu no rezervētajiem naudas līdzekļiem
130 738,8 euro.
[1.2] Tikai daļēji pārskaitot piedzinējai SIA ,,RT Piedziņas grupa” rezervētos naudas līdzekļus no Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 depozīta
konta, pieteicēja ir pārkāpusi Civilprocesa likuma 628.panta 2.1daļu un Latvijas Republikas Satversmes 1.pantā nostiprināto tiesiskās paļāvības principu,
kurš saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 2., 4. un 5.pantu savās amata darbībās ir jāievēro tiesu izpildītājam. Tādējādi pieteicēja ir radījusi būtisku
kaitējumu privātpersonas interesēm.
[1.3] Pieteicēja kā objektīvu iemeslu, kura dēļ naudas līdzekļi pilnā apmērā netika pārskaitīti, norāda naudas līdzekļu neesību depozīta kontā.
Attiecībā uz minēto konstatējams, ka saskaņā ar parakstītā pieņemšanas un nodošanas akta 5.punktu pieteicēja 2011.gada 16.jūnijā pārņēma Rīgas
apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 izpildu lietas un depozīta kontu ar tajā esošajiem naudas līdzekļiem 262 787,36 latiem, 495 086,68 euro un 44 ASV
dolāriem. Vēlāk pieteicēja esot konstatējusi naudas līdzekļu iztrūkumu, par ko ziņojusi Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei; par iztrūkuma faktu ir
ierosināts kriminālprocess.
Lai gan saskaņā ar pieteicējas vārdiem viņa kopš stāšanās pie amata pienākumu pildīšanas turpina veikt pārbaudi depozīta summu uzskaites
grāmatas ierakstos un kontā esošo naudas līdzekļu atlikumā un par konstatēto regulāri ziņo Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei, kā arī par naudas
iztrūkuma faktu ir uzsākts kriminālprocess, tomēr tas nemaina faktu, ka līdz šim brīdim pieteicēja nav pārskaitījusi pilnībā piedzītos un rezervētos naudas
līdzekļus piedzinējai izpildu lietā, tādā veidā radot būtisku kaitējumu privātpersonai (piedzinējai).
Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija lēmumā attiecīgajā civillietā norādīts, ka zvērināts tiesu izpildītājs nav tiesīgs pārņemt izpildu lietas un
depozīta kontu, nepārliecinoties par to, vai depozīta kontā esošie naudas līdzekļi atbilst pārņemamo izpildu lietu ietvaros piedzīto naudas līdzekļu
apmēram. Kā arī nav pieļaujams, ka zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot pildīt amata pienākumus, pilnībā paļaujas uz to, ka izpildu lietas un depozīta konts
viņam tiek nodots perfektā stāvoklī. Konkrētajā situācijā pieteicēja ir pieļāvusi paviršību izpildu lietu un depozīta konta pārņemšanas stadijā.
Tāpat konstatējams, ka brīdī, kad pieteicēja pārņēma depozītu kontu, tajā esošo līdzekļu apmērs saskaņā ar pieņemšanas un nodošanas aktā
norādīto pārsniedza summu, kura rezervēta SIA ,,RT Piedziņas grupa”. Vienlaikus konstatējams, ka kontā esošie līdzekļi tika pārņemti nepersonificēti.
Pieteicēja ir vērsusi uzmanību uz to, ka pašreiz attiecīgajā depozītu kontā atrodas trešo personu naudas līdzekļi, kas piedzīti pēc 2011.gada 16.jūnija.
Pieteicēja uzskata, ka šie līdzekļi ir saglabājami depozīta kontā, jo ir piedzīti pieteicējas amata pienākumu pildīšanas laikā konkrētās izpildu lietās un nevar
tikt izmaksāti citās izpildu lietās citu piedzinēju prasījumu apmierināšanai. Taču Rīgas apgabaltiesa savā lēmumā ir norādījusi, ka naudas līdzekļi ir
atvietojami. Proti, izsniedzot naudas līdzekļus no lielākas summas, ir iespējams izsniegt tikai noteiktu naudas summas apmēru, nevis naudas līdzekļus kā
tādus.
Tādējādi konkrētajos apstākļos, ievērojot tiesu lēmumos attiecīgajā civillietā atzīto, SIA ,,RT Piedziņas grupa” rezervētie naudas līdzekļi, uz kuru
saņemšanu piedzinēja pamatoti bija paļāvusies, bija pārskaitāmi rezervētajā apmērā. Savukārt pieteicējas norādītie šādas darbības neveikšanas iemesli
nav uzskatāmi par objektīviem apstākļiem, kuri liegtu izmaksāt piedzinējai rezervētos naudas līdzekļus. Nav pamata neizmaksāt piedzinējai pilnu
rezervētās summas apmēru.
[1.4] Pieteicēja Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 21.maija sprieduma un 2015.gada 14.janvārī izsniegtā izpildu raksta civillietā Nr.C04336609
izpildē ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 621.panta otrās daļas un Tiesu izpildītāju likuma 152.panta trešās daļas pārkāpumus. Kā arī pieteicēja nav
nodrošinājusi izpildu raksta izpildi atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 45.panta pirmajā daļā ietvertajai prasībai ātri un kvalitatīvi izpildīt tiesas nolēmumu. Ar
šo rīcību pieteicēja ir nodarījusi kaitējumu zvērināta tiesu izpildītāju institūta prestižam, kas ir vērtējams kā kaitējums valsts interesēm, jo pieteicējas rīcība
neatbilst tiesu nolēmumu izpildes un zvērināta tiesu izpildītāja amata pienākumu veikšanai izvirzītajai kvalitātes prasībai.
[1.5] Pārkāpums ir uzskatāms par izdarītu aiz rupjas neuzmanības. Proti, pieteicēja, neizmaksājot rezervētos naudas līdzekļus pilnā apmērā, ir
apzinājusies savas rīcības nelabvēlīgo seku, kas izpaudās privātpersonas un valsts interesēm radītā kaitējumā, iestāšanos, bet paļāvās, ka šāds kaitējums
ar viņas rīcību netiks radīts, jo izveidojušos situāciju saistībā ar depozīta konta stāvokli uzskatījusi par tādu objektīvu iemeslu, kas viņai liedz veikt
rezervētās summas izmaksu piedzinējai.
[1.6] Izvērtējot disciplinārlietas apstākļus kopumā, tiesu lēmumos civillietā norādīto, pieteicējas sniegto informāciju un paskaidrojumus, konstatētā
disciplinārpārkāpuma raksturu, smagumu un radītās sekas, pieteicējai ir piemērojams disciplinārsods. Nosakot disciplinārsodu, tiek ņemts vērā, ka
pieļautais pārkāpums ir būtisks un tāds, kas ir radījis kaitējumu privātpersonas un valsts interesēm. Tāpat tiek ņemts vērā tas, ka pieteicēja nav iepriekš
disciplināri sodīta. Ņemot vērā minētos apstākļus, atbilstošs un samērīgs disciplinārsods par izdarīto pārkāpumu ir rājiens.
[2] Pieteicēja iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par pārsūdzētā lēmuma atcelšanu.
Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.
[2.1] Pieteicēja nav pilnā apmērā veikusi sprieduma izpildi, jo bija nonākusi pienākumu un tiesību normu ievērošanas kolīzijā.
Persona, kura rīkojusies apstākļos, kuri ļāvuši personai pamatoti domāt, ka viņas rīcība ir tiesiska, nav saucama pie disciplināratbildības.
[2.2] Atbilstoši likumam naudas līdzekļu atlikumam depozīta kontā ir jāsakrīt ar depozīta summu uzskaites grāmatā esošo naudas līdzekļu atlikumu.
Pēc lietu pārņemšanas no zvērinātas tiesu izpildītājas B.Ozoliņas pieteicēja konstatēja, ka 2011.gada 16.jūnija pieņemšanas un nodošanas aktā
norādītās un pieteicējai nodotās depozīta summu uzskaites grāmatas nav vestas likumā noteiktajā kārtībā un ka naudas līdzekļu atlikums depozītu kontā
nesakrīt ar depozīta summu uzskaites grāmatā esošo naudas līdzekļu atlikumu par summu 345 487,98 lati.
Par konstatēto pieteicēja nekavējoties ziņoja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomei.
[2.3] 2012.gada 30.janvārī pieteicēja lūdza Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomi sniegt skaidrojumu par viņas rīcību apstākļos, kad depozīta
kontā trūkst līdzekļu visu rezervēto summu izmaksai.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome 2012.gada 17.februārī, atbildot uz pieteicējas jautājumu par to, no kādiem līdzekļiem izmaksājama
AS ,,SEB banka” pieprasītā naudas summa apstākļos, kad depozīta kontā ir iztrūkums, norādīja, ka zvērinātam tiesu izpildītājam jāpārliecinās, ka
konkrētā izpildu lietā nav dokumentu un depozītu konta izrakstā nav fiksēti maksājumi, kas liecinātu, ka šajā izpildu lietā hipotekārajam kreditoram
izmaksājamie naudas līdzekļi pārskaitīti citai personai. Ja šādi pierādījumi nav atrasti, nav pamata uzskatīt, ka depozīta kontā trūkst tieši šajā izpildu lietā
hipotekārajam kreditoram rezervēto naudas līdzekļu. Attiecīgi nav pamata atteikt izmaksu.
2015.gada 15.janvārī, kas SIA ,,RT Piedziņas grupa” iesniedza pieteicējai Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 21.maija spriedumu un 2015.gada
14.janvāra izpildu rakstu civillietā Nr.C04336609 par parāda 544 012,95 euro piedziņu, gandrīz visi naudas līdzekļi, kas 2011.gada 16.jūnijā bija
pārņemti no zvērinātas tiesu izpildītājas B.Ozoliņas, atbilstoši Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes 2012.gada 17.februāra vēstulē sniegtajam
skaidrojumam bija izmaksāti trešajām personām. Tāpēc nodrošināt SIA ,,RT Piedziņas grupa” rezervēto naudas līdzekļu izmaksu pilnā apmērā nebija
iespējams.
[2.4] Kā kļūdaini ir vērtējami pārsūdzētajā lēmumā izdarītie, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.marta lēmuma un Rīgas
apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija lēmuma pamatojumā balstītie secinājumi, ka pieteicējai vajadzēja veikt izmaksu no tiem kontā esošajiem līdzekļiem,
kuri piedzīti pēc 2011.gada 16.jūnija.
Šo līdzekļu izmaksa SIA ,,RT Piedziņas grupa” būtu pretrunā ar Tiesu izpildītāju likuma 147.pantu un Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra
noteikumiem Nr.941 ,,Izpildu lietu reģistra noteikumi”. Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma un minēto Ministru kabineta noteikumu normām depozīta kontā
ieskaitītie naudas līdzekļi tiek piesaistīti konkrētai izpildu lietai un nedrīkst tikt izmaksāti citā izpildu lietā. Tādējādi pieteicēja konkrētajā situācijā nonāca
pienākumu ievērošanas kolīzijā.
Ievērojot minēto tiesību normu noteikumus, pieteicējai nav iespējams izpildīt Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.marta
lēmumā uzlikto pienākumu un izmaksāt naudas līdzekļus SIA ,,RT Piedziņas grupa”.
[2.5] Tiesu izpildītāju likuma 152.panta trešā daļa noteic, ka naudas līdzekļi, kas piedzīti no parādnieka un nododami piedzinējam, pārskaitāmi
piedzinējam septiņu dienu laikā no dienas, kad tie ieskaitīti zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā, ja nav objektīvu iemeslu, kuru dēļ naudas līdzekļu
pārskaitīšana atliekama.
Naudas līdzekļu iztrūkums depozīta kontā un ierosināts kriminālprocess par naudas līdzekļu iztrūkumu ir objektīvs iemesls naudas līdzekļu
pārskaitīšanas atlikšanai.
[2.6] Izmaksājot SIA ,,RT Piedziņas grupa naudas līdzekļus no depozītu kontā ieskaitītajiem naudas līdzekļiem, kuri ir piesaistīti konkrētām izpildu
lietām, tiktu pieļauts trešo personu tiesību aizskārums un pieļauts likuma pārkāpums, radot būtisku kaitējumu privātpersonu interesēm.
[2.7] Naudas līdzekļu iztrūkums depozīta kontā radās laikā, kad Rīgas apgabaltiesas iecirknis Nr.64 bija citu tiesu izpildītāju pārziņā. Atbilstoši
Tiesu izpildītāju likuma 94.panta trešajai daļai zvērināts tiesu izpildītājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies vai nākotnē varētu rasties amatu
atstājušā zvērināta tiesu izpildītāja darbības rezultātā.
[2.8] Pieteicējas rīcība, nepārskaitot piedzītos un rezervētos naudas līdzekļus piedzinējai SIA ,,RT Piedziņas grupa”, ir saistīta ar naudas līdzekļu
iztrūkumu Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 depozītu kontā un ir ciešā cēloniskā sakarā ar iepriekšējo zvērinātu tiesu izpildītāju veiktajām darbībām un
bezdarbību. Pieteicēja var atbildēt tikai par to naudas līdzekļu izlietojumu, kuri saskaņā ar 2011.gada 16.jūnija pieņemšanas un nodošanas aktu tika
nodoti pieteicējas rīcībā. Tikai pārņemtā depozīta summas apmērā varētu piemērot naudas līdzekļu atvietojamību, kā to pārsūdzētajā lēmumā norādījusi
disciplinārlietu komisija, atsaucoties uz Rīgas apgabaltiesas lēmumu.
[3] Tieslietu ministrija rakstveida paskaidrojumos norādīja, ka pārsūdzētais lēmums ir tiesisks, bet pieteikums nav pamatots.
[4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja pieteikumu, pamatojoties uz pieteikumā norādītajiem argumentiem. Lūdza tiesu vērtēt pēc būtības, vai
pieteicējas rīcība ir bijusi tiesiska, nevis tikai atsaukties uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumiem civillietā
Nr.C04336609.
Tieslietu ministrijas pārstāve pieteikumu neatzina, balstoties uz pārsūdzētajā lēmumā norādītajiem argumentiem.
Motīvu daļa
[5] Pieteicēja ir saukta pie disciplinārās atbildības par Tiesu izpildītāju likuma 53.panta pirmajā daļa paredzēto disciplinārpārkāpumu – zvērinātu
tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtisku pārkāpumu, kas radījis kaitējumu valsts vai privātpersonu interesēm.
Strīds lietā ir par to, vai pieteicēja, neizmaksājot SIA ,,RT Piedziņas grupa” rezervēto naudas līdzekļu daļu 130 738,8 euro, Rīgas apgabaltiesas
2012.gada 21.maija sprieduma civillietā Nr.C04336609 izpildē ir pieļāvusi zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu.
[6] Pieteicējas rīcība, kas izpaudusies kā naudas līdzekļu 130 738,8 euro neizmaksāšana SIA ,,RT Piedziņas grupa”, ir atzīta par prettiesisku ar
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.marta lēmumu civillietā Nr.C04336609. Ar minēto lēmumu pieteicējai arī ir uzlikts pienākums
izmaksāt SIA ,,RT Piedziņas grupa” 130 738,8 euro. Lēmums ir atstāts negrozīts ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija lēmumu un stājies spēkā.
Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija lēmuma motīvu daļā attiecībā uz pieteicējas darbību tiesiskumu ir konstatēts un atzīts turpmāk minētais.
[6.1] No Tiesu izpildītāju likuma 32.panta trešās daļas izriet, ka pieteicējai, uzsākot pildīt zvērināta tiesu izpildītāja pienākumus Rīgas apgabaltiesas
iecirknī Nr.64, bija pienākums pārņemt Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 izpildu lietas un depozīta kontu stāvoklī, kāds tas bija zvērinātas tiesu
izpildītājas B.Baltiņas amata pienākumu pildīšanas laikā. Tāpat, pārņemot depozīta kontu, pieteicējai bija jāpieņem un arī turpmāk jānodrošina SIA „RT
Piedziņas grupa” rezervētās naudas summas 244 239,41 latu apmērā saglabāšana depozīta kontā līdz tās izmaksāšanas brīdim.
Tiesu izpildītāju likuma 4.pants paredz, ka zvērināti tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda tām
likumos noteiktos pienākumus. Tiesu izpildītāju likuma 5.pants paredz, ka amata darbībā zvērināti tiesu izpildītāji ir pielīdzināti valsts amatpersonām.
Zvērināts tiesu izpildītājs pilda publiski tiesisku funkciju, proti, veic tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi.
Veicot savus amata pienākumus, tostarp līdzekļu piedziņu izpildu lietu ietvaros, zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā var izveidoties ievērojamo
naudas līdzekļu uzkrājums, kurus paredzēts izmaksāt fiziskajām vai juridiskajām personām dažādu izpildu lietu ietvaros. Ņemot vērā zvērināta tiesu
izpildītāja piederību tiesu sistēmai un tā pielīdzināšanu valsts amatpersonai atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 2., 4. un 5.panta noteikumiem, gan zvērināta
tiesu izpildītāja darbībai kopumā, gan viņa darbībai ar depozīta kontu ir jābūt atbildīgai, precīzai un atbilstošai normatīvo aktu prasībām.
Nav pamatots blakus sūdzībā ietvertais arguments, ka no Tiesu izpildītāju likuma 32.panta trešās daļas izriet, ka izpildu lietu un depozīta konta
nodošana jānodrošina zvērinātam tiesu izpildītājam, kurš pildīja amata pienākumus vakantajā Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr.64, savukārt amatā
jaunieceltajam zvērinātam tiesu izpildītājam atliek vien pieņemt lietas un grāmatas, kā arī depozītu summas, kas tam tiek nodotas. No zvērināta tiesu
izpildītāja kā valsts amatpersonas statusa, cita starpā, izriet, ka, uzsākot pildīt savus amata pienākumus vakantajā iecirknī, zvērināts tiesu izpildītājs nav
tiesīgs pārņemt izpildu lietas un depozīta kontu, nepārliecinoties par depozīta kontā esošo naudas līdzekļu atbilstību pārņemamo izpildu lietu ietvaros
piedzīto naudas līdzekļu apmēram.
Ievērojot gan īpašo zvērināta tiesu izpildītāja statusu, gan arī to, ka zvērināts tiesu izpildītājs rīkojas ar ievērojamiem naudas līdzekļiem, kas
pienākas citām fiziskajām un juridiskajām personām, nav pieļaujams, ka zvērināts tiesu izpildītājs, uzsākot pildīt pienākums, pilnībā paļaujas uz to, ka
izpildu lietas un depozīta konts viņam tiek nodots perfektā stāvoklī, bez iztrūkumiem un neatbilstības līdzekļu apmērā. Savukārt, ja izpildu lietu un
depozīta konta pārņemšanas stadijā no zvērināta tiesu izpildītāja, kurš uzsāk pildīt pienākums, tikusi pieļauta paviršība vai neuzmanība, nav pieļaujama
aizbildināšanās ar to, ka atbildība ir jāuzņemas kādam no tiesu izpildītājam, kurš pildīja amata pienākumus konkrētajā iecirknī iepriekš (Rīgas
apgabaltiesas lēmuma 7.1.apakšpunkts).
[6.2] Par naudas iztrūkuma faktu ierosinātais kriminālprocess neizslēdz zvērināta tiesu izpildītāja pienākumu rīkoties atbildīgi un atbilstoši normatīvo
aktu prasībām. Pieteicēja kā zvērināta tiesu izpildītāja nav veikusi visas iespējamās un no viņas atkarīgās darbības, kuras būtu bijis jāveic, ja zvērināta
tiesu izpildītāja konstatēja iztrūkumu depozīta kontā, kā arī ir rīkojusies nolaidīgi gan pārņemot Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 izpildu lietas un
depozīta kontu, gan arī pēc iztrūkuma konstatēšanas depozīta kontā. Līdz ar to pieteicējas darbības ir atzīstamas par prettiesiskām (Rīgas apgabaltiesas
lēmuma 7.2.apakšpunkts).
[6.3] Nav pamatots arguments, ka pieteicēja nevar būt atbildīga par naudas līdzekļu iztrūkumu depozīta kontā, kas, iespējams, radies zvērināta
tiesu izpildītāja J.Ilzēna nolaidīgas vai prettiesiskas rīcības dēļ. Pirmkārt, pieteicēja pārņēma izpildu lietas un depozīta kontu no zvērinātas tiesu izpildītājas
B.Baltiņas, nevis no zvērināta tiesu izpildītāja J.Ilzēna. Otrkārt, likumā noteiktajā kārtībā nav konstatēta jebkāda zvērināta tiesu izpildītāja J.Ilzēna
prettiesiska rīcība saistībā ar Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 depozīta kontu (Rīgas apgabaltiesas lēmuma 7.3.apakšpunkts).
[6.4] No 2011.gada 16.jūnija pieņemšanas un nodošanas akta redzams, ka brīdī, kad pieteicēja pārņēma Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64
depozīta kontu, tajā esošo naudas līdzekļu apmērs pārsniedza summu, kas tika rezervēta SIA „RT Piedziņas grupa”. Turklāt, kā izriet no pieteicējas
sniegtajiem paskaidrojumiem, depozīta kontā esošie naudas līdzekļi tika pārņemti nepersonificēti. Lai gan blakus sūdzībā vērsta uzmanība uz to, ka
pašreiz Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 depozīta kontā atrodas trešo personu naudas līdzekļi, kas piedzīti pēc 2011.gada 16.jūnija, un šie naudas
līdzekļi ir saglabājami depozīta kontā, jo tie piedzīti pieteicējas kā zvērinātas tiesu izpildītājas amata pienākumu pildīšanas laikā konkrētās izpildu lietās par
labu piedzinējiem un nevar tikt izmaksāti citās izpildu lietās citu piedzinēju prasījumu apmierināšanai, Rīgas apgabaltiesa atzīst, ka, ievērojot naudas
līdzekļu atvietojamību, izsniedzot naudas līdzekļus noteiktā apmērā no lielākas naudas summas, ir iespējams izsniegt tikai noteiktu naudas summas
apmēru, nevis noteiktus naudas līdzekļus kā tādus (monētas, banknotes u.tml.).
SIA „RT Piedziņas grupa” ir veikusi visas nepieciešamās tiesiskās darbības parāda atgūšanai, kas bija atkarīgas no tās. Konkrētajā tiesiskajā
situācijā SIA „RT Piedziņas grupa” nav citu iespēju saņemt tai pienākošos naudas summu, kā tikai pieprasot rezervēto naudas summu no zvērinātas tiesu
izpildītājas. SIA „RT Piedziņas grupa” nevar nedz atkārtoti celt prasību pret /pers. C/, nedz vērsties pie cita tiesu izpildītāja, jo naudas līdzekļi tika piedzīti
un rezervēti Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 depozīta kontā.
SIA „RT Piedziņas grupa” vērsusies ar lūgumu izmaksāt tai pienākošos naudas līdzekļus pie pieteicējas kā pie tiesu izpildītājas, kura konkrētajā
brīdī pildījusi amata pienākumus Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr.64, nevis pie pieteicējas kā fiziskas personas. No SIA „RT Piedziņas grupa” vai cita
kreditora viedokļa nav nozīmes tam, kurš zvērināts tiesu izpildītājs konkrētajā brīdī pilda amata pienākumus Rīgas apgabaltiesas iecirknī Nr.64, kā arī nav
nozīmes tam, kuram zvērinātam tiesu izpildītājam pildot amata pienākumus konkrētajā iecirknī, ir radies (ja vispār ir radies) naudas līdzekļu iztrūkums
depozīta kontā. SIA „RT Piedziņas grupa”, saņemot 2011.gada 14.janvāra vēstuli Nr.122 „Aprēķins par naudas summu sadalīšanu starp piedzinējiem”,
bija tiesīga paļauties, ka pēc izpildu dokumenta iesniegšanas, tai tiks izmaksāta minētajā vēstulē paredzētā naudas summa.
Ievērojot zvērināta tiesu izpildītāja īpašo tiesisko statusu, nav pieļaujama situācija, kad zvērināta tiesu izpildītājam pavirši un nolaidīgi pildot savus
amata pienākumus, tiek apdraudēta privātpersonu paļāvība un uzticēšanās zvērināta tiesu izpildītāja institūtam un tādējādi tiesu varai kopumā (Rīgas
apgabaltiesas lēmuma 7.4.apakšpunkts).
[7] Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 57.panta pirmo daļu, ja persona iesniegusi sūdzību tiesā Civilprocesa likuma 632.panta kārtībā (konkrētajā
gadījumā SIA ,,RT Piedziņas grupa” bija vērsusies tiesā ar sūdzību par pieteicējas darbībām sprieduma izpildē), jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja
saukšanu pie disciplināratbildības izskatāms pēc tam, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums par attiecīgās zvērināta tiesu izpildītāja darbības atzīšanu
par prettiesisku.
No Tiesu izpildītāju likuma 57.panta pirmās daļas izriet, ka zvērināts tiesu izpildītājs var tikt saukts pie disciplinārās atbildības arī par tām tiesu
izpildītāja darbībām, kuru tiesiskums jau ir pārbaudīts tiesā civilprocesuālā kārtā. Pretējs secinājums būtu neatbilstošs ieviestajam tiesu izpildītāju
disciplināratbildības mehānismam (sk. Augstākās tiesas 2010.gada 22.jūlija lēmuma lietā SKA-443/2010 8.punktu).
Līdz ar to tiesa ņem vērā, ka to pieteicējas kā zvērinātas tiesu izpildītājas amata darbību prettiesiskums, par kurām pieteicēja šajā disciplinārlietā
tiek saukta pie disciplinārās atbildības, jau ir konstatēts un atzīts ar spēkā esošiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas
lēmumiem lietā Nr.C04336609.
[8] Arī Administratīvā procesa likuma 153.panta otrā daļa noteic, ka fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos tiesas spriedumu tā rezolutīvajā daļā,
nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu. Savukārt panta trešā daļa noteic, ka fakts, kurš nodibināts ar spēkā stājušos spriedumu tā motīvu
daļā, nav no jauna jāpierāda, izskatot administratīvo lietu, kurā piedalās tie paši procesa dalībnieki. Minētā panta noteikumi ir attiecināmi arī uz tiesiskiem
faktiem, proti, tiesas izdarītiem secinājumiem par kādas rīcības tiesiskumu vai prettiesiskumu.
Pieteicējas darbības ir atzītas par prettiesiskām Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.marta lēmuma civillietā Nr.C04336609
rezolutīvajā daļā. Turklāt pieteicēja bija pieaicināta attiecīgās sūdzības par viņas darbībām izskatīšanā civillietā Nr.C04336609. Tāpēc, ievērojot
Administratīvā procesa likuma 153.panta trešo daļu, šajā administratīvajā lietā nav pamata pārvērtēt arī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
2015.gada 24.marta lēmuma un Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija lēmuma civillietā Nr.C04336609 motīvu daļā izdarītos secinājumus par
pieteicējas darbību prettiesiskumu.
[9] Rīgas apgabaltiesas lēmuma motīvu daļā jau ir izvērtēti un atzīti par nepamatotiem pēc būtības tādi paši argumenti par pieteicējas amata darbību
tiesiskumu, kādus pieteicēja turpina uzturēt šobrīd izskatāmajā lietā.
Tā Rīgas apgabaltiesa jau ir noraidījusi pieteicējas argumentus par to, ka pieteicēja nav atbildīga par iepriekšējo zvērināto tiesu izpildītāju amata
pienākumu pildīšanas laikā radušos iztrūkumu. Tiesa ir atzinusi, ka pieteicēja ir pieļāvusi prettiesisku nolaidību Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 izpildu
lietu un depozīta konta pārņemšanā. Turklāt pieteicēja ir pieļāvusi nolaidību arī pēc iecirkņa pārņemšanas.
Tāpat Rīgas apgabaltiesa jau ir noraidījusi kā nepamatotus pieteicējas argumentus par to, ka nav pieļaujams veikt izmaksu SIA ,,RT Piedziņas
grupa” no tiem naudas līdzekļiem, kuri Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.64 depozīta kontā ieskaitīti pēc 2011.gada 16.jūnija, kad pieteicēja pārņēma
iecirkni. Rīgas apgabaltiesa ir nepārprotami norādījusi, ka naudas līdzekļi ir atvietojami un pieteicējas aizbildinājumi pilnas rezervētās summas
neizmaksāšanai SIA ,,RT Piedziņas grupa” ir prettiesiski un nodara būtisku kaitējumu privātpersonas mantiskajām interesēm, kā arī mazina privātpersonu
paļāvību un uzticēšanos zvērināta tiesu izpildītāja institūtam un tādējādi tiesu varai kopumā. Ar spēkā stājušos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesas lēmumu pieteicējai ir uzlikts pienākums izmaksāt attiecīgo naudas summu SIA ,,RT Piedziņas grupa” neatkarīgi no pieteicējas atšķirīgā viedokļa.
Kā noprotams no pieteicējas pārstāves tiesas sēdē teiktā, pieteicēja šo tiesas lēmumu nepilda un negrasās pildīt.
[10] Tātad jautājums par to, vai pieteicēja ir rīkojusies tiesiski, neizmaksājot SIA ,,RT Piedziņas grupa” naudas līdzekļus 130 738,8 euro apmērā,
jau ir izvērtēts minētajos Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas lēmumos civillietā Nr.C04336609. Pieteicējas rīcība ir atzīta
par prettiesisku, pieteicējas argumenti par pretējo ir izvērtēti un noraidīti. Minētie tiesas lēmumi ir stājušies spēkā.
Atbilstoši likuma ,,Par tiesu varu” 16.pantam spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms (panta otrā daļa). Likumā noteiktajā kārtībā
spriedums ir saistošs tiesai, izskatot citas lietas, kas saistītas ar šo lietu (panta trešā daļa). Šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un
pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu (panta ceturtā daļa). Konkrētie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas un Rīgas apgabaltiesas
lēmumi ir pielīdzināmi tiesas spriedumam, jo ar tiem pēc būtības ir izvērtēts jautājums par zvērināta tiesu izpildītāja darbību tiesiskumu.
Līdz ar to ir noraidāmi pieteicējas argumenti, kas vērsti uz to, lai pārvērtētu minētajos spēkā stājušajos tiesas lēmumos izdarītos secinājumus par
pieteicējas izpildes darbību civillietā Nr.C04336609 tiesiskumu. Ir noraidāmi visi pieteikumā iekļautie un tiesas sēdē izteiktie pieteicējas argumenti, kas
vērsti uz to, lai pamatotu, kāpēc pieteicējai, pretēji tiesas lēmumos civillietā Nr.C04336609 atzītajam, tomēr bija (joprojām ir) pamats neizmaksāt
SIA ,,RT Piedziņas grupa” rezervētos naudas līdzekļus pilnā apmērā.
[11] Pieteicējai jau ir bijusi iespēja izteikt savus argumentus attiecīgo tiesas lēmumu pieņemšanas procesā. Pieteicēja to ir darījusi, un pieteicējas
argumenti attiecīgajos tiesas lēmumos ir izvērtēti. Tādējādi pieteicējai jau ir bijusi nodrošināta Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā
ietvertā pamattiesība uz pieeju tiesai, izskatot jautājumu par pieteicējas amata darbību tiesiskumu Rīgas apgabaltiesas sprieduma civillietā Nr.C04336609
izpildē. Pretēji tiesiskās stabilitātes principam būtu šajā administratīvajā lietā pārvērtēt secinājumus, kas jau izdarīti spēkā esošos tiesas nolēmumos tiesas
procesā, kura dalībniece ir bijusi pieteicēja. Atbilstoši Tiesu izpildītāju likuma 57.panta pirmajai daļai, likuma ,,Par tiesu varu” 16.panta trešajai daļai un
Administratīvā procesa likuma 153.panta otrajai un trešajai daļai šajā administratīvajā procesā ir ņemami vērā tiesas lēmumos lietā Nr.C04336609
izdarītie secinājumi par pieteicējas amata darbību prettiesiskumu.
Tiesu vara jau ir sniegusi savu vērtējumu par to, vai ir bijusi tiesiska pieteicējas rīcība, kas izpaudusies kā visas rezervētās summas neizmaksāšana
SIA ,,RT Piedziņas grupa” civillietā Nr.C04336609. Tiesa ir atzinusi šo pieteicējas rīcību par prettiesisku. Tiesas sniegtais vērtējums ir galīgs, un
pieteicējai ar to ir jāsamierinās.
[12] Tiesa tomēr papildus norāda, ka arī pēc būtības piekrīt šā sprieduma 6.punktā atreferētajam Rīgas apgabaltiesas lēmuma pamatojumam.
Tādējādi tas būtu uzskatāms arī par šā sprieduma pamatojumu, ja tiesa atkārtoti vērtētu pēc būtības, vai pieteicēja ir rīkojusies tiesiski Rīgas
apgabaltiesas sprieduma civillietā Nr.C04336609 izpildē, un vērtējumā skartu arī jautājumu par pieteicējas rīcības tiesiskumu Rīgas apgabaltiesas
iecirkņa Nr.64 pārņemšanā.
Tādējādi pieteicējas rīcība, par kuru pieteicējai ir piemērots disciplinārsods, jebkurā gadījumā ir atzīstama par prettiesisku.
[13] Rīgas apgabaltiesa, atstājot negrozītu Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 24.marta lēmumu, atzinusi par pamatotu Rīgas
Vidzemes priekšpilsētas tiesas secinājumu, ka pieteicēja ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 621.panta otrās daļas un Tiesu izpildītāju likuma 152.panta
trešās daļas pārkāpumu.
Balstoties uz to, arī pārsūdzētajā lēmumā pamatoti ir atzīts, ka pieteicēja Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 21.maija sprieduma un 2015.gada
14.janvārī izsniegtā izpildu raksta civillietā Nr.C04336609 izpildē ir pieļāvusi Civilprocesa likuma 621.panta otrās daļas un Tiesu izpildītāju likuma
152.panta trešās daļas pārkāpumus.
Līdz ar to tiesa atzīst, ka zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija pieteicējas darbībās pamatoti ir konstatējusi zvērinātu tiesu izpildītāju
darbību regulējošo tiesību normu pārkāpumu.
Konstatētais pārkāpums ir būtisks, ar to – naudas līdzekļu 130 738,8 euro apmērā prettiesisku neizmaksāšanu – ir nodarīts ievērojams kaitējums
privātpersonas (SIA ,,RT Piedziņas grupa”) mantiskajām interesēm. Tāpat par pamatotu ir atzīstams pārsūdzētajā lēmumā izdarītais secinājums, ka
pieteicējas rīcība grauj uzticību zvērinātu tiesu izpildītāju institūta prestižam, kas ir vērtējams kā kaitējums valsts interesēm.
Līdz ar to pieteicējas darbībās, kas izpaužas kā visas rezervētās naudas summas neizmaksāšana piedzinējai SIA ,,RT Piedziņas grupa” Rīgas
apgabaltiesas Rīgas apgabaltiesas 2012.gada 21.maija sprieduma civillietā Nr.C04336609 izpildē, ir konstatējamas visas Tiesu izpildītāju likuma
53.panta pirmajā daļa paredzētā disciplinārpārkāpuma objektīvās puses pazīmes.
[14] Pieteicēja nav izteikusi pretargumentus pārsūdzētajā lēmumā izdarītajam secinājumam par vainas formu – rupja neuzmanība, kura atbilstoši
Tiesu izpildītāju likuma 58.panta otrajai daļai rada pamatu saukt pieteicēju pie disciplinārās atbildības par konstatēto tiesu izpildītāju darbību regulējošu
normatīvo aktu būtisku pārkāpumu. Tiesa šajā sakarā vēl papildus piebilst, ka, kā redzams no zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas
2015.gada 5.oktobra sēdes protokola Nr.63, komisija pieteicējas vainas konstatēšanā ir ņēmusi vērā arī to, ka pieteicēja vairāku gadu garumā nav
savedusi kārtībā depozītu, kas novedis pie neskaidrās situācijas, kurā SIA ,,RT Piedziņas grupa” nav izmaksāti visi tai pienākošies naudas līdzekļi. Līdz
ar to tiesai nerodas šaubas, ka pieteicējas rīcībā ir konstatējama vismaz rupja neuzmanība.
Tāpat pieteicēja nav iebildusi pret piemēroto sodu (rājiens), un arī tiesa nesaskata soda nesamērību ar pieteicējas pieļauto pārkāpumu.
[15] Apkopojot visu minēto, pieteikums ir noraidāms.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 251.panta sesto daļu, Administratīvā rajona tiesa
nosprieda
Noraidīt /pers. A/ pieteikumu par Tieslietu ministrijas zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisijas 2015.gada 9.oktobra lēmuma Nr.1-4.4/8
atcelšanu.
Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Tiesnesis (paraksts) A.Dreimanis