Legislator Case Law & Legislation
C37110015 / C-1100-15 AI generated

Court orders full child support payment and state court costs in default judgment case.

Case Number C37110015 / C-1100-15
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court granted the plaintiff's request for child support in a default judgment where the defendant failed to respond. The plaintiff sought monthly payments based on the child's age, while the defendant did not submit any defense or explanation. The court ruled in favor of the plaintiff, ordering full payment of support and state court costs due to the defendant's failure to appear.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 250.21 un 250.25 panti: When a defendant fails to submit a written explanation after proper service, the court may proceed with a default judgment, and the plaintiff's request for child support is granted if substantiated.

Keywords

AI generated
child support enforcement default judgment procedure written explanation requirement state court costs proper service of process mineral support amount default response deadline

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likums 179. pants
Civilprocesa likums 250.21 pants
Civilprocesa likums 250.25 pants
Civilprocesa likums 34. pants
Civilprocesa likums 35. pants
Civilprocesa likums 43. pants
Civilprocesa likums 204.1 pants
Ministru kabineta noteikumi Nr. 37
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C37110015

Lietas arhīva Nr. C-1100-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Tukumā 2015.gada 19.oktobrī

Tukuma rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Vancāne

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. B/ maza apmēra prasībā pret /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu

konstatēja:

2015.gada 30.jūlijā /pers. B/ (turpmāk tekstā prasītāja) iesniegusi Tukuma rajona tiesā prasību pret /pers. C/

(turpmāk tekstā atbildētāja) par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar Tukuma novada bāriņtiesas 2012.gada 18.janvāra lēmumu prasītāja iecelta par

/pers. E/ aizbildni. Prasītāja norāda, ka atbildētāja ir bērna māte, bet par bērnu nerūpējās, nesniedz materiālu palīdzību.

Pamatojoties uz norādīto, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus 2010.gada 10.martā dzimušā /pers. E/

uzturam Ministru kabineta noteiktā minimālā apmērā, ņemot vērā bērna vecumu.

Prasība pamatota ar Civillikuma 179.pantu un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumu

par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērniem”.

Prasītāja nav lūgusi uzklausīšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumu par prasību tiesai nav iesniegusi.

Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, 2015.gada 5.augustā prasības pieteikums un

paskaidrojuma veidlapa ierakstītā vēstulē nosūtīti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietas adresi ar lūgumu 30 dienu laikā no

prasības pieteikuma saņemšanas dienas iesniegt Tukuma rajona tiesā rakstveida paskaidrojumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta nosacījumiem, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās

deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien

fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt

sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē

saziņai ar tiesu. Sūtījumi atpakaļ nav atsūtīti.

Bet saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punkta nosacījumiem, ja tiesas dokumenti piegādāti šā

likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu, uzskatāms, ka personai ir paziņots par

tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 panta otrās daļas noteikumiem, paskaidrojuma nesniegšana nav šķērslis

sprieduma taisīšanai. Pie minētiem apstākļiem, tiesa atzīst, ka atbildētājam par prasību ir paziņots pienācīgā veidā, un lieta

izskatāma rakstveida procesā.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22panta pirmo daļu, pusēm izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir

informētas par tiesas sastāvu, kā arī izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Pārbaudījusi lietas materiālos esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu vecākiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums rūpēties par bērnu, jo līdz

pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Rūpes par bērnu nozīmē arī bērnu uzturēt, tas ir, nodrošināt ēdienu,

apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, nodrošinot garīgo un fizisko attīstību, pēc iespējas

ievērojot bērna individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam.

Civillikuma 179.pantā noteikts, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis

pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir

tiesa. Minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām

uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna

vecumu. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no

vecākiem vai abiem vecākiem.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un

labvēlīgu sociālo vidi, kas nodrošina viņa pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs

uzturs, apģērbs un pajumte. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24.panta pirmā daļa nosaka, ka atbilstoši Civillikuma

noteikumiem vecāku pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās

attiecībās.

Ar lietā esošo dzimšanas apliecības kopiju (lietas 8.lapa) pierādīts, ka 2010.gada 10.martā dzimušā /pers. E/ māte ir

atbildētāja /pers. C/.

Lietā esošais Tukuma novada bāriņtiesas 2012.gada 18.janvāra lēmums Nr.1-6/8 apstiprina, ka /pers. E/ ir nodibināta

aizbildniecība, un par aizbildni ir iecelta prasītāja /pers. B/ (lietas 9.lapa).

Civillikuma 252. un 254.pants nosaka, ka aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus, aizbildnim savs aizbilstamais

visādi jāatbalsta un jāaizstāv.

Saskaņā ar Civillikuma 258.panta trešo daļu, ja trūkst aizbilstamā līdzekļu viņa uzturam, aizbildnim nav pienākums

aizbilstamo uzturēt uz sava rēķina. Tāpēc apstāklis, ka prasītāja audzina, kopj bērnus, dod uzturu samērā ar savām

iespējām, neierobežo viņas likumā noteiktās tiesības prasīt uzturlīdzekļus bērnam no bērna vecākiem, konkrētajā gadījumā

no bērna mātes - atbildētājas lietā.

2009.gada 22.decembra Ministru kabineta noteikumu Nr.1536 ,,Noteikumi par ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu

samaksas kārtību un apmēru” 14.punkts nosaka, ka aizbildnis samaksu par tā sniegto ārpusģimenes aprūpes pakalpojumu

atgūst Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja nav iesniegusi ziņas par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli. Tā kā prasība celta par minimālo

uzturlīdzekļu piedziņu, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņu mantiskā stāvokļa, ko

nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu, tad vecāku materiālajam stāvoklim

šajā gadījumā nav izšķirošas nozīmes.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumiem Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru

bērnam” - katra vecāka pienākums neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir ik mēnesi nodrošināt

saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25%

apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas

līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai- 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas. Minimālā

mēneša darba alga ir EUR 360.

No lietas materiālos esošās dzimšanas apliecības konstatējams, ka lietas izskatīšanas laikā Laurim ir 5 gadi. Līdz ar to

minimālais uzturlīdzekļu apmērs nedrīkst būt zemāks par 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas, kas atbilst EUR 90.

Augstākās tiesas Senāts 2007.gada 29.augustā lietā Nr. SKC- 556 ir atzinis, ka iztulkojot Satversmes 92.pantu un

Civilprocesa likuma 1.pantu saistībā ar Civillikuma tiesību normām, kas izriet no ģimenes tiesiskajām attiecībām, tas ir,

pielietojot tiesību normu tulkošanas sistēmisko metodi, prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam, tie piedzenami

no brīža, kad celta prasība tiesā, jo ar prasības celšanas brīdi attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo

tiesību aizsardzības realizāciju tiesā. Uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama ar 2014.gada 30.jūlija, t.i., no prasības pieteikuma

iesniegšanas dienas tiesā.

Uzturlīdzekļu piedziņa ar tiesas spriedumu neliedz atbildētājai sprieduma izpildes laikā pierādīt iepriekš samaksāto

uzturlīdzekļu apmēru, atskaitot to no piespriestās summas .

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis

atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Tā kā prasītāja no

tiesas izdevumu samaksas šajā lietā ir atbrīvota uz Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta pamata, tiesas

izdevumi ir piedzenami valsts ienākumos no atbildētāja.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktam prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu

ir maksājumu kopsumma par vienu gadu. Līdz ar to valsts nodeva tiek aprēķināta no prasības summas 90 x 12 mēneši =

EUR 1080. Tādējādi, no atbildētāja atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktu

piedzenama valsts nodeva EUR 162 ( EUR 1080 x 15%, bet ne mazāk par EUR 71,14). No atbildētāja piedzenami ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta un tiesas pavēstu piegādi un izsniegšanu pusēm EUR 5,37

(lietas 2.lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas

atdošanu natūrā, par personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes

termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu spriedums izpildāms labprātīgi 10 dienu laikā no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193., 195., 204.1, 250. 25 un 250.27 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/, /pers. B/, personas kods /personas kods/, labā uzturlīdzekļus

bērna /pers. E/, personas kods /personas kods/, uzturam ik mēnesi līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā no

Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas , bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecumam ik

mēnesi 30 % apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas, sākot no 2015.gada 30.jūlija līdz bērna

pilngadībai.

Piedzīt no /pers. C/, personas kods /personas kods/ , par labu valstij tiesas izdevumus, kas saistīti ar valsts nodevu

par uzturlīdzekļu piedziņu EUR 162 un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,37.

Noteikt /pers. C/termiņu labprātīgai sprieduma izpildei, tiesas izdevumu samaksai, 10 dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās likumīgā spēkā.

Valsts nodeva EUR 162 ( viens simts sešdesmit divi eu ro ) iemaksājama: saņēmējs: saņēmējs: Valsts kase,

NMR90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka – Latvijas Banka kods TRELLV22, mērķis – valsts

nodeva tiesu iestādē.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami EUR 5,37 (pieci euro 37 centi) iemaksājami: saņēmējs-Tiesu

administrācija, Mūkusalas iela 41b NMR 90001672316, konta Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts

kase, BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis-ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.

Maksājumu apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Tukuma rajona tiesas kancelejā,

pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas 2015.gada 19.oktobra apelācijas

kārtībā Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Tukuma rajona tiesā.

Tiesnese A.Vancāne