Court orders HOA to collect arrears from tenant for unpaid management fees and late penalties.

Lietas Nr. C30418015/4

Lietvedības Nr. C-4180-15/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2015.gada 14.augustā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Z. Studente

ar sekretāri L. Siliņu,

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers. A/

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu Dzīvokļa īpašnieku biedrības „Elektrons” prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda

piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā Dzīvokļu īpašnieku biedrības ,,Elektrons” (turpmāk – Prasītājs) iesniedza prasības pieteikumu pret

/pers. B/ (turpmāk- Atbildētājs), personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka Atbildētājam, pieder nekustamais īpašums /adrese A/ (turpmāk tekstā - Dzīvoklis). Dzīvojamo māju, kurā atrodas

dzīvoklis, apsaimnieko Prasītājs pamatojoties uz sabiedrības statūtiem.

Prasītājs vienmēr ir veicis tam uzticētos pienākumus, ievērojot termiņus un citus nosacījumus. Atbildētājs nav cēlis pretenzijas pret Prasītāju, kas

nozīmē, ka Atbildētājs ir apmierināts ar saņemto pakalpojumu no Prasītāja puses un atzīst to par atbilstošu rēķinos norādītajai informācijai.

Prasītājs 2013.gada 15.novembrī vērsās tiesā pret Atbildētāju par parāda piedziņu 1 926,93 EUR apmērā par laika periodu no 1.11.2010 līdz

1.10.2013, lietas Nr.C30676313. Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa prasību apmierināja pilnā apmērā. Atbildētājs savas saistības labprātīgi

neizpildīja un minēto parāda summu atgūt izdevās tikai ar zvērināta tiesu izpildītāja starpniecību.

Šajā laikā Atbildētājs neveica tekošos komunālos un apsaimniekošanas maksājumus, kā rezultātā izveidojās jauns parāds.

Starp Prasītāju un Atbildētāju 2014.gada 22.jūlijā tika noslēgta vienošanās (turpmāk - vienošanās) par parāda labprātīgu samaksu. Puses atzina

parāda summu 2 879,70 EUR apmērā par periodu no 1.10.2013 līdz 1.07.2014. Tomēr Atbildētājs savas saistības nepildīja noteiktā kārtībā. Atbildētājs

ir veicis tikai pirmo četru maksājumu samaksu, t.i., kopš 2014.gada novembra viņš vairs nav maksājis vienošanā paredzētos maksājumus - attiecīgi

neapmaksātā daļa ir 2 479,70 EUR. Vienošanās 3.4.punktā ir paredzētas Prasītāja tiesības prasīt nokavējuma naudu 1% apmērā par katru dienu.

Savukārt Vienošanās 3.6.punkts paredz, ka gadījumā, ja Atbildētājs kavē jebkuru maksājumu, tad Prasītājs ir tiesīgs prasīt visas summas atmaksu.

Attiecīgi Prasītājs aprēķina nokavējuma naudu no visas Vienošanās minētās neapmaksātās summas, bet aprobežojot to 10% apmērā no pamatsummas

atbilstoši Civillikuma 1716.pantā noteikto, t.i., 247,97 EUR apmērā. Šāds nokavējuma naudas aprēķins izriet no tā ka parāda pamatsumma ir kavēta

vairāk kā desmit dienas.

Pēc Vienošanās noslēgšanas, Prasītājs sāka jaunu Atbildētāja komunālo maksājumu uzskaiti, tomēr arī tekošos maksājumus Atbildētājs veic

neregulāri un pēdējais maksājums saņemts 2014.gada novembrī. Attiecīgi ir izveidojies parāds 671,96 EUR apmērā par periodu no 2014.gada 1 .jūlija

līdz 2015.gada 30.martam.

Lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam parādu 3 401,92 EUR (trīs tūkstoši četri simti viens eiro, 92 centi) apmērā; Piedzīt no

Atbildētāja par labu Prasītājam valsts nodevu 370,82 EUR (trīs simti septiņdesmit eiro, 82 centi) apmērā; Piedzīt no Atbildētāja par labu Prasītājam ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR (četri eiro, 70 centi) apmērā.

2015.gada 15.jūnijā tiesā saņemts Atbildētāja paskaidrojums, kurā Atbildētājs norāda, ka iepriekšējo parādu izpildījis labprātīgi ievērojot

labprātīgās izpildes termiņu pēc sprieduma stāšanās spēkā. Prasītājs norāda, ka neskatoties uz to, ka 2014.gada 24.jūnijā veicis pilnīgu parāda un

tiesāšanās izdevumu apmaksu, par ko tika informējis Prasītāju uzrādot maksājuma uzdevumus, Prasītājs turpināja 2014.gada 18.jūlija rēķinā prettiesiski

norādīt tiesāšanās izdevumus kā nesamaksātu daļu.

Norāda, ka galējais termiņš nav iestājies kā rezultātā vienošanās ir uzskatāma par spēka esošu un minētais Prasītāja apgalvojums, ka vienošanās

nav izpildīta nav spēkā. Arī Prasītāja izrakstītais rēķins ir uzskatāms, kā apliecinājums, tam, ka faktiski Prasītājs atzīst, ka Vienošanās ir spēkā, jo Rēķinā

norādītā summa neatbilst summai, ko Prasītājs ir norādījis savā Prasības pieteikumā, līdz ar to uzskata, ka Prasītājs ar savām darbībām ir maldinājis tiesu

par faktisko situāciju.

Uzskata, ka Prasītāja norādītā prasības summa ir apšaubāma. 2013.gada 15.oktobrī veicis ūdens skaitītāju verifikāciju, tomēr neskatoties uz to, ka

verifikācijas termiņš ir spēkā 4 gadus atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, Prasītājs ultimatīvi lika šā gada sākumā visiem /adrese/ mājas

dzīvokļu īpašniekiem nomainīt skaitītājus par dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, uz it kā, Prasītāja ieskatā, labākiem ūdens skaitītājiem, jo ūdens skaitītāju

nolasīšanu veiks Prasītājs attālināti. Tomēr saņemot rēķinus skaitītāju stāvoklis nesakrīt ar rēķinā norādītajiem un uzstādītajiem Prasītāja ūdens skaitītāja

rādītājiem.

Papildus norāda, ka Prasītājs līdz pat šim brīdim nav iepazīstinājis Mājas dzīvokļu īpašniekus ar minēto darbību likumību un tieši, veicot ūdens

skaitītāju nomaiņu Prasītājs nevarēja uzrādīt dzīvokļu īpašnieku kopsapulces protokolu, ar kuru Prasītājs būtu bijis pilnvarots veikt ārpuskārtas ūdens

skaitītāju nomaiņu, arī ja ūdens skaitītāju verifikācijas termiņš nebūtu izbeidzies. Ņemot vērā iepriekš minēto, ūdens skaitītāju rādījumi ir nepareizi un līdz

ar to rēķinā norādītie aprēķini ir nepareizi un rodas jautājums kā Prasītājs ir veicis, ūdens zudumu aprēķinu, ja jau ūdens skaitītāju rādījumi dabā nesakrīt

ar Rēķinā norādītajiem rādījumiem. Ievērojot iepriekš minēto, kā arī balstoties uz Civilprocesa likumu, Pārvaldīšanas likuma normām, pielikumā

pievienotajiem dokumentiem, ir apšaubāmi visu Rēķinā aprēķināto pozīciju likumība un līdz ar to neatzīst Prasītāja norādīto summu un tiesu izprasīt no

Prasītāja protokolu ar kuru dzīvokļu īpašnieki ir pilnvarojuši Prasītāju veikt ārpus kārtas ūdens skaitītāju nomaiņu un veikt ūdens skaitītāju nolasīšanu

attālināti, ūdens skaitītāju attālinātu nolasīšanas atskaiti no uzstādīšanas brīža man uzstādītajiem ūdens skaitītājiem, protokolu ar kuru dzīvokļu īpašnieki ir

pilnvarojuši veikt mājas apdrošināšanu un tieši par kādu summu un ar kādu apdrošinātāju, aprēķina analīzi Rēķinā norādītajai pozīcijai “Ekspluatācijas

izdevumi”, Rēķinā norādītajai pozīcijai “Ūdens zudumi” aprēķina pamatojošos dokumentus kopš tika uzstādīti Prasītāja ūdens skaitītāji, dokumentu par

Rēķinā norādītajai pozīcijai “Ūdens un kanalizācija”.

2015.gada 26.jūlijā tiesā saņemta Prasītāja atsauksme par Atbildētāja paskaidrojumiem, kuros Prasītājs norāda, ka 2014.gada 22.jūlijā noslēgtā

vienošanās ir spēkā, tomēr tā netiek pildīta, jo uz Atsauksmes iesniegšanas dienu Atbildētājs nav nomaksājis 4 no 12 maksājumiem, kā arī uz prasības

iesniegšanas dienu, Atbildētājs nebija nomaksājis 4 maksājumus no 9 maksājumiem. Norāda, ka Atbildētāja apgalvojums, ka Prasītājs ir maldinājis tiesu

par prasības pamatsummu, ir nepatiess. Noslēgtās vienošanās 3.6 punkts paredz, ka Prasītājs ir tiesīgs nekavējoties pieprasīt visas parāda summas

neatmaksātās daļas atmaksu pilnā apmērā, negaidot noteiktā galējā parāda atmaksas termiņa notecējumu. Tā kā Atbildētājs nav veicis vairākus

maksājumus, tad Prasītājs pieprasa visu neatmaksāto vienošanās summu kopā ar komunālo maksājumu parādu par laika posmu no 2015.gada 1.jūnija

līdz 2015.gada 30.martam. Norāda, ka Prasītājam nav saprotams kāpēc Atbildētājs lūdz tiesai izprasīt dokumentus, kuri nav saistīti ar prasību.

Prasītāja pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja atbilstoši prasības pieteikuma precizējumos norādītajiem apstākļiem. Lūdza prasību apmierināt

pilnībā.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, no lietas materiāliem redzams, ka Atbildētājam par lietas izskatīšanu paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz Atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektās daļas noteikumiem fiziskai personai ir

pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē. Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa 56 .1 panta otro daļu prezumē, ka

Atbildētājam par lietas izskatīšanu paziņots.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausījusies Prasītāja pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskata, ka prasība ir

apmierināma pilnībā.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība.

Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus

šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pantā noteikts, ka Dzīvokļa īpašniekam ir pienākums: 1) piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; 2) segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; 3) norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); [..].

Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no Atbildētāja parādu par Prasītāja sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem par laika periodu no 2013.gada 1.oktobra

līdz 2014.gada 1.jūlijam 2479,70 apmērā, kas saskaņā ar vienošanos Atbildētājam bija jāmaksā pa daļām.

Tiesa konstatē, ka lietā nepastāv strīds par to, ka Atbildētājam bija izveidojies parāds Prasītājam par sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem un

starp pusēm 2014.gada 22.jūlijā tika noslēgta vienošanās par parāda brīvprātīgu samaksu. Tāpat starp pusēm nepastāv strīds, ka Atbildētājs ir veicis

tikai noslēgtajā vienošanās norādītos pirmos četrus maksājumus.

Tiesai nav pamata arī apšaubīt, ka Atbildētājam pieder nekustamais īpašums /adrese B/ (lietas 22.lapa) par kuram sniegtajiem komunālajiem

pakalpojumiem Atbildētājam bija izveidojies parāds un par kura samaksu Prasītājs un Atbildētājs bija vienojušies noslēdzot 2014.gada 22.jūlija

vienošanos.

Atbilstoši Civillikuma 1828.pantam, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro.

Atbilstoši 2014.gada 22.jūlijā noslēgtās vienošanās 3.6.punktā noteiktajam, gadījumā, ja parādnieks kavē jebkurus 3.punktā un apakšpunktos

noteikto maksājumu termiņus, tad kreditors ir tiesīgs nekavējoties prasīt visas 2.punktā minētās parāda summas neatmaksātās daļas apmaksu pilnā

apmērā, negaidot noteiktā galējā parāda apmaksas termiņa notecējumu.

Civillikuma 1838. pantā noteikts, ka faktu, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo, bet tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka Atbildētājs

ir izpildījis savas saistības pret Prasītāju, veicot maksājumus saskaņā ar noslēgto vienošanos.

Saskaņā ar Civillikuma 1431.pantu akta parakstīšana, vienalga, vai tas attiecas uz pašu parakstītāju vai trešo personu, uzskatāma par piekrišanu

šim aktam, ja tā saturs parakstītājam bijis zināms un ja viņam tajā tiesiskā darījumā, uz kuru attiecas akts, ir personiska interese un ierunas tiesība.

Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka Atbildētājs nepamatoti uzskata, ka Prasītājam nav pamata prasīt vienošanās nesamaksātās daļas

apmaksu.

Tiesa atzīst, ka iegūti pietiekoši pierādījumi tam, ka Atbildētājs nav pildījis ar Vienošanos uzņemtās saistības un nav veicis maksājumus saskaņā ar

Vienošanās nosacījumiem. Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītāja parāda aprēķinu, jo to Atbildētājs nav apstrīdējis.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus un Prasītāja iesniegtos pierādījumus saskaņā ar kuriem Atbildētāja parāds pēc

2014.gada 22.jūlija vienošanās par parāda atmaksu sastāda EUR 2479.70, līdz ar ko tiesa atzīst, ka prasība daļā par parāda piedziņu ir minētajā apmērā

ir apmierināma.

Prasītājs, atbilstoši Civillikuma 1716.pantā noteiktajam, lūdz piedzīt no Atbildētāja nokavējuma naudu 10% apmērā no visas vienošanās minētās

neapmaksātās summas, t.i. , EUR 247.97 apmērā.

Atbildētājs, parakstot vienošanās par parāda atmaksu ir apliecinājis, ka viņam ir saprotams šīs Vienošanās saturs, viņš apzinās tā nozīmi un sekas.

Noslēdzot minēto Vienošanos, Atbildētājs ir piekritis maksājumu kavējuma gadījumā maksāt nokavējuma naudu 1% apmērā no pamatsummas parāda

atlikuma par katru maksājuma kavējuma dienu.

Civillikuma 1716. pants nosaka, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717. pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā,

bet arī citās vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Civillikuma 1720. pants nosaka, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts, vai ja līgumsods bijis

norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Saskaņā ar vienošanās 3.4. punktu, parādniekam papildus jāmaksā kreditoram nokavējuma nauda 1% apmērā no nesamaksātās summas par katru

kavējuma dienu.

Prasītājs par laika periodu no 2013. gada oktobra līdz 2014.gada 1. jūlijam ir aprēķinājis nokavējuma naudu no visas vienošanās minētās

neapmaksātās summas, bet aprobežojot to 10% apmērā no pamatsummas – EUR 247.97 apmērā.

Tiesa atzīst Prasītāja aprēķināto nokavējuma naudu par samērīgu. Arī Augstākās tiesas Senāts 2012. gada 17. oktobra spriedumā lietā Nr. SKC –

688/2012 līgumsodu 0,1% apmērā par katru nokavēto dienu no līguma summas, bet ne vairāk par 10% no līguma summas ir atzinis par samērīgu.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenama arī nokavējuma nauda 10% apmērā no neapmaksātās summas, t.i., EUR

247.97 apmērā.

Prasītājs lūdz piedzīt no Atbildētāja komunālo maksājumu parādu par laika perioda no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.martam EUR 671.96

apmērā.

Civillikuma 864.pants noteic, ka visas uz lietu gulošās nastas un apgrūtinājumi jānes lietas īpašniekam. Civillikuma 1071.pants paredz, ka uz kopējo

lietu gulošās nastas, apgrūtinājumi un lietas uzturēšanai vajadzīgie izdevumi jānes kopīpašniekiem samērīgi ar viņu daļām.

Civillikuma 863.pantā paredzēts, ka tam, kas bauda vai vēlas baudīt kādas lietas labumus, tam arī jānes ar šo lietu saistītie pienākumi, kā arī trešās

personas šai lietai vai tās dēļ taisītie izdevumi.

Ņemot vērā to, ka Atbildētājs ir lietojis un saņēmis gan komunālos pakalpojumus, gan citus apsaimniekošanas pakalpojumus, savukārt, Prasītājs ir

sedzis rēķinus komunālo pakalpojumu sniedzējiem, Atbildētājam ir pienākums, augstāk minēto Civillikuma pantu izpratnē, segt visus uz lietu taisītos

nepieciešamos izdevumus.

No lietā esošās Prasītāja sastādītās izziņas (lietas 8.lapa) par komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas izdevumu aprēķinu un samaksu

redzams, ka Atbildētāja parāds uz 2015.gada marta mēneša sākumu ir EUR 385.31, bet uz 2015.gada aprīļa sākumu EUR 572.07.

No lietā esošās Prasītāja sastādītās izziņas (lietas 9.lapa) redzams, ka Atbildētāja parāds uz 2015.gada aprīļa sākumu ir EUR 671.96, kavējuma

nauda EUR 2.29 un mēneša aprēķinu un līgumsodu summa EUR 1218.17.

No lietā esošās Prasītāja sastādītās izziņas (lietas 10.lapa) redzams, ka Atbildētāja kopējais parāds uz 2015.gada aprīļa sākumu ir EUR 2479.70.

2013.gada 31.martā Prasītājs nosūtījis Atbildētājam brīdinājumu par parādsaistībām uz 2013.gada 28.februāri (lietas 12.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt Prasītājas norādīto Atbildētāja komunālo maksājumu parāda summas apmēru, kā arī nav pamata apšaubīt parāda

esamību, jo arī Prasītājs faktiski nenorāda uz apstākļiem, kas liecinātu, ka Prasītāja veiktais aprēķins nav pareizs. Atbildētājs pašu parāda aprēķinu nav

apstrīdējis, iebildumus par parāda apmēru nav iesniedzis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka Prasītājs ir pierādījis savu prasījumu pamatotību un ir likumīgs pamats prasības apmierināšanai par maksājumu

parāda EUR 671.96 apmērā piedziņu.

Ievērojot iepriekš minēto no Atbildētāja par labu Prasītājam piedzenams parāds sakarā ar neizpildīto vienošanos EUR 2479.70 apmērā un parāds

par komunālajiem maksājumiem par laika periodu no 2014.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.martam EUR 671.96 apmērā, kopā EUR 3401.92 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, ja prasība apmierināta, no Atbildētāja Prasītāja labā piedzenami samaksātie tiesas izdevumi - valsts

nodeva EUR 370.82 apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 4.70 apmērā.

Tā kā faktiskie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi šajā lietā ir 12.55 EUR (lietas 2.lapa), tad starpība starp faktisko un Prasītāja samaksāto

summu – 7.78 EUR, saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu, piedzenama no Atbildētāja valsts labā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam ir nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no

sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.pantu, 42.pantu, 97.pantu, 193.pantu, 204.1pantu, 250.25pantu , 250.27 pantu,

nosprieda:

Apmierināt Dzīvokļa īpašnieku biedrības „Elektrons” prasībā pret /pers. B/, personas kods /personas kods/, par parāda piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS „Elektrons” parādu sakarā ar 2014.gada 22.jūlija vienošanos EUR

2479.70 (divi tūkstoši četri simti septiņdesmit deviņi eiro, 70 centi) apmērā un parādu par komunālajiem maksājumiem par laika periodu no 2014.gada

1.jūlija līdz 2015.gada 30.martam EUR 671.96 (seši simti septiņdesmit viens eiro, 96 centi) apmērā, tiesas izdevumus EUR 375.52 (trīs simti

septiņdesmit pieci eiro, 52 centi) apmērā.

/pers. B/, personas kods /personas kods/, piedzīto parādu pārskaitīt uz DzĪKS „Elektrons”, reģistrācijas Nr.40003104700, kontu

Nr.LV80HABA0551034014634, AS “Swedbank”.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus EUR 7.78 (septiņi eiro, 78 centi)

apmērā.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot šādus saņēmēja bankas rekvizītus – saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316, ar PVN apliekamās personas reģ.Nr.LV90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķis: EKK 21499 un atsauce uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2015.gada 14.augusta

spriedumu lietā Nr.C30418015/4, C-4180/15. Maksājumu apliecinošs dokuments iesniedzams tiesas kancelejā.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas, skaitot no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Z. Studente