Legislator Case Law & Legislation
A420132125 / A42-00237-26 ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0304.A420132125.8.S AI generated

Court dismissed bid rejection claim as plaintiff failed to prove system error caused delay in tender submission.

Case Number A420132125 / A42-00237-26
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Dismissed

Legislator summary

AI generated

The Administrative District Court of Riga dismissed the applicant's request to annul the Procurement Supervision Office's decision terminating a tender process. The applicant argued that a system error prevented late submission of documents, but the court found the tender notice explicitly stated the deadline as 10:00 AM on December 30, 2024. Although the applicant attempted to contact the organizer, the court prioritized the public information on the electronic system over subsequent communication attempts. Consequently, the court held the termination was justified to prevent market distortion and rejected the claim.

Legislator headnote

AI generated

Public Procurement Law Art. 28(1), 34(1), 34(2), 39; Public Procurement Law Art. 72(2): A tender termination is lawful if the deadline was clearly published and the applicant failed to meet it, even if technical difficulties arose, provided the applicant did not act with due diligence.

Keywords

AI generated
public procurement law tender deadline compliance electronic system error procurement termination administrative review due diligence standard market distortion prevention

Cited Legislation

AI generated
Administrative Procedure Law Art. 246-251
Administrative Procedure Law Art. 253
Administrative Procedure Law Art. 325
Administrative Procedure Law Art. 329
Administrative Procedure Law Art. 331
Public Procurement Law Art. 28(1)
Public Procurement Law Art. 34(1)
Public Procurement Law Art. 34(2)
Public Procurement Law Art. 39
Public Procurement Law Art. 72(2)

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. A420132125

A42-00237-26/22

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0304.A420132125.8.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 4. martā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Sandija Audzere, tiesnese Arlita Zariņa un tiesnesis Māris Markovs,

piedaloties pieteicējas SIA “DroTurKorg Baltijas Grupa” pilnvarotajai pārstāvei /Persona C/ un atbildētājas

Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvarotajai pārstāvei /Persona B/ un

SIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” pilnvarotajai pārstāvei /Persona A/,

mutvārdu procesā atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA

“DroTurKorg Baltijas Grupa” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2025. gada 10. februāra lēmuma Nr.

41.2/25-29 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] 2024. gada 1. decembrī SIA “Latvijas Sabiedriskais medijs”(iepriekš SIA “Latvijas Televīzija”)

(turpmāk – Pasūtītājs) izsludināja atklāto konkursu “4 ātrgaitas liftu nomaiņa”(id. Nr. LTV 2024/106) (turpmāk –

Konkurss). Pieteicēja SIA “DroTurKorg Baltijas Grupa”noslēdza vienošanos par juridisko personu apvienības

izveidošanu un sadarbību Konkursā ar “KLEEMANN HELLAS SA, GEMI” un SIA “R+BS”. Saskaņā ar minēto

vienošanos izveidoto apvienību pārstāv pieteicēja.

Konkursa nolikuma 2.7.3. apakšpunkts nosaka, ka piedāvājuma iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 30.

decembris, plkst. 11:00. 2024. gada 29. decembrī pieteicēja uzsāka dokumentu un informācijas augšupielādi

Elektronisko iepirkumu sistēmā (turpmāk – EIS). Ņemot vērā, ka 2024. gada 29. decembrī vēl nebija sagatavoti

visi dokumenti, piedāvājums netika šajā dienā iesniegts. 2024. gada 30. decembrī pēc plkst. 10:00, pieteicēja

vēlējās pabeigt dokumentu augšupielādi un piedāvājuma iesniegšanu. Tomēr EIS Konkursa sadaļā vairs nebija

iespējams pievienot dokumentus un iesniegt piedāvājumu. EIS piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija norādīts

2024. gada 30. decembris plkst. 10:00. Tādējādi EIS bija norādīts, ka Konkursā piedāvājumu vai pieteikumu

iesniegšanas termiņš bija beidzies.

Tajā pašā dienā pieteicēja mēģināja sazināties ar Pasūtītāju, zvanot uz nolikumā norādīto mobilo tālruni, bet

atbildi nesaņēma. Tāpēc pieteicēja Pasūtītājam nosūtīja e­pasta vēstuli. 2025. gada 2. un 6. janvārī pieteicēja

atkārtoti mēģināja sazināties ar Pasūtītāju, bet atbildi nesaņēma. 2025. gada 6. janvārī pieteicēja Pasūtītājam

atkārtoti nosūtīja 2024. gada 30. decembra e-pasta vēstuli, uz kuru nebija saņēmusi atbildi. 2026. gada 7. janvārī

Pasūtītājs sniedza atbildi, ka iepirkuma komisija beidza savu darbību 2024. gada 31. decembrī, savukārt SIA

“Latvijas Televīzija” saistību un tiesību pārņēmējs SIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” vēl nav izveidojis iepirkuma

komisiju. Līdz ar to nekādas darbības iepirkumos netiek veiktas. Tiklīdz Pasūtītājs izveidos iepirkuma komisiju, tā

uzsāks darbu iepirkumos, tajā skaitā sniegs atbildi uz pieteicējas jautājumu.

Pieteicēja konstatēja, ka 2024. gada 30. decembrī Pasūtītāja iepirkuma komisijas sanāksmes protokolā

norādīts, ka komisija atver piedāvājumus, kas iesniegti nolikumā noteiktajā termiņā – 2024. gada 30. decembrī

plkst. 10:00.

2025. gada 9. janvārī pieteicēja ar sūdzību (turpmāk – Iesniegums) vērsās Iepirkumu uzraudzības birojā

(turpmāk – Birojs), lūdzot aizliegt Pasūtītājam slēgt iepirkuma līgumu un uzdot pārtraukt Konkursu.

[2] Birojs ar 2025. gada 10. februāra lēmumu Nr. 4-1.2/25-29 (turpmāk – Lēmums) atļāva Pasūtītājam

turpināt iepirkuma procedūru un slēgt līgumu Konkursā. Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[2.1] Ministru kabineta 2017. gada 28. februāra noteikumu Nr. 107 “Iepirkuma procedūru un metu konkursu

norises kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr. 107) 12. punkts ietver vispārīgu regulējumu un pats par sevi nenosaka,

ka termiņu nesakritības gadījumā priekšroka ir dodama tieši nolikumā noteiktajam.

Atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 39. pantā noteiktajām prasībām EIS nodrošina, ka piedāvājumu

iesniegšanas termiņš ir obligāti norādāma informācija. Šis termiņš ir saistošs gan pasūtītājam, gan visiem

piegādātājiem.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 1. panta 11. punktu ar iepirkuma procedūras dokumentiem saprotams

ne vien konkursa nolikums, bet arī citi iepirkuma procedūras dokumenti, tai skaitā paziņojums par līgumu un

informācija, kas norādīta EIS. Tādējādi pieteicēja nevarēja paļauties tikai uz Konkursa nolikumā ietvertajām

prasībām un tai bija jāņem vērā visi nosacījumi, kas tai ir saistoši.

[2.2] Pieteicējas tiesiskā interese nav aizsargājama. Pārtraucot Konkursu, būtiski tiktu aizskartas

pretendentu, kas noteiktajā termiņā ir iesnieguši savus piedāvājumus, intereses. Tiktu radīts arī būtisks

Konkurences apdraudējuma risks, ja, pārtraucot vienu iepirkumu un tūlīt rīkojot tādu pašu iepirkumu atkārtoti,

būtiski nemainot sākotnēji noteiktās prasības, pretendentiem tiktu darītas zināmas citu pretendentu pirmajā

iepirkumā piedāvātās cenas.

[2.3] Iepirkuma procedūras dokumentos iekļautās prasības persona var apstrīdēt pirms piedāvājumu

iesniegšanas termiņa, nevis pēc rezultātu paziņošanas (Senāta 2015. gada 14. augusta lēmuma lietā Nr. SKA-

1103/2015, A420216215, 10. punkts).

Pieteicēja, nepievēršot pienācīgu rūpību piedāvājumu iesniegšanas termiņam, pati ir radījusi situāciju, kurā

tai faktiski tika liegtas tiesības iesniegt piedāvājumu Konkursā. Pieteicējai savlaicīgi bija jāizmanto savas tiesības

apstrīdēt iepirkuma dokumentos noteiktās prasības vai arī lūgt Pasūtītājam sniegt skaidrojumu vai labot radušos

neatbilstību.

[3] Pieteicēja vērsusies tiesā, lūdzot atzīt Lēmumu par prettiesisku. Pieteicēja balstās uz turpmāk

minētajiem argumentiem.

[3.1] Konkursa nolikumam ir augstāks juridiskais spēks pār EIS ierakstiem.

Nolikums juridiskā spēka hierarhijā ir pielīdzināms Ministru kabineta noteikumiem. Loģiskā kopsakarībā ar

Noteikumu Nr. 107 12. punktu secināms, ka EIS ierakstam nebūtu piešķirama priekšroka tā nesakritības ar

nolikumu gadījumā. Pieteicējai nebija jāiedziļinās Pasūtītāja pretrunīgajā rīcībā, bet bija tiesības paļauties uz ārējo

normatīvo aktu tiesiskumu.

Nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma procedūra un kurš līdztekus

normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma procedūras norisi. Nolikums pēc

savas tiesiskās dabas galīgi nenoregulē tiesiskās attiecības iepirkumu procesā un nav uzskatāms par administratīvo

aktu, bet par tā pieņemšanas un līguma noslēgšanas vispārīgiem “spēles noteikumiem” (Senāta 2012. gada 17.

augusta lēmuma lietā Nr. SKA-850/2012, A420456612, 7. punkts). Pasūtītājs norādīja “spēles noteikumus”, no

kuriem pats atkāpās, tādējādi padarot visu iepirkuma procedūru prettiesisku.

[3.2] Nolikuma prasības interpretācijas priekšmets ir prasības teksts. Plašāka prasības izpratne, kas neatbilst

prasības vārdiskajam tvērumam, novestu pie vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma, jo ir jāņem vērā, ka citi

potenciālie pretendenti apsvēra savu piedalīšanos konkursā, ņemot vērā to, ko noteic nolikuma teksts (Senāta 2017.

gada 27. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-16/2017, A420259014, 8. punkts).

Pasūtītājs, saīsinot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, ir ierobežojis brīvu konkurenci, liedzot pieteicējai

iesniegt savu piedāvājumu. Tāpat nav nodrošināta līdzekļu efektīva izmantošana, jo tika samazināta iespēja

izvēlēties saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu. Atkāpšanās no nolikuma prasībām nenodrošina vienlīdzīgu

konkurenci, kā arī pārkāpj iepirkuma atklātības principu, kas ir godīgas konkurences priekšnoteikums.

[3.3] Pieteicēja nepiekrīt Lēmumā norādītajam argumentam par Senāta 2015. gada 14. augusta lēmuma lietā

Nr. SKA-1103/2015 analoģisku attiecināmību uz konkrēto situāciju.

Pieteicējai tika liegta iespēja iesniegt piedāvājumu Konkursā, tāpēc tā nav uzskatāma par pretendentu

Publisko iepirkumu likuma izpratnē. Tādēļ Pasūtītājs atbildi var sniegt arī pēc Publisko iepirkumu likuma 68. panta

otrajā daļā noteikto termiņu beigām.

Turklāt Biroja iesniegumu izskatīšanas komisijas sēdē norādītais apsvērums, ka pieteicēja nav izmantojusi

visus saziņas kanālus ar Pasūtītāju, neatbilst faktiskajiem apstākļiem. Kad 2024. gada 30. decembrī tika konstatēts,

ka piedāvājumu nav iespējams iesniegt, pieteicēja nekavējoties mēģināja sazināties ar Pasūtītāju, izmantojot

Konkursa nolikumā norādīto kontaktinformāciju. Pasūtītāju neizdevās sasniegt.

[3.4] Pieteicēja tika maldināta par piedāvājuma iesniegšanas termiņu un saskaņā ar Administratīvā procesa

likuma 10. pantu šāda kļūda nevar radīt pieteicējai nelabvēlīgas sekas – neiespējamību piedalīties Konkursā.

Pasūtītājs pārkāpis Publisko iepirkumu likuma 2. pantā nostiprinātos publiskā iepirkuma tiesību principus,

kā arī vairākus administratīvā procesa principus: privātpersonas tiesību ievērošanas principu; tiesiskuma principu;

patvaļas aizlieguma principu; tiesiskās paļāvības principu; likuma atrunas principu; likuma prioritātes principu.

[4] Paskaidrojumā Birojs pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem.

Papildus norāda, ka pieteicēja pieteikumā pēc būtības nav apstrīdējusi, ka uz doto situāciju ir attiecināms ne tikai

Noteikumu Nr. 107 12. punktā noteiktais, bet arī virkne citu Lēmumā norādīto tiesību normu. Tāpat pieteicēja nav

norādījusi apsvērumus, kāpēc tai nebūtu saistoša Biroja tīmekļvietnē publicētajā paziņojumā un EIS minētā

informācija. Nevar arī piekrist apgalvojumam, ka nolikums būtu pielīdzināms Ministru kabineta noteikumiem.

[5] Paskaidrojumā Pasūtītājs norāda, ka Konkursa procedūra ir noslēgusies un ir noslēgts līgums ar

Konkursa uzvarētāju SIA “Nordlift”.

[6] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve uzturēja prasījumu, norādot uz pieteikumā ietverto argumentāciju.

Papildus norādīja, ka nav pieļaujams, ka attiecīgajā situācijā atbildība pilnībā tiek uzlikta pieteicējai kā

privātpersonai, kurai, liedzot iesniegt piedāvājumu, tiek nodarīts būtisks tiesību pārkāpums. Ja Pasūtītājs būtu

atbildējis uz pieteicējas saziņas mēģinājumiem pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņu nesakritības konstatēšanas,

radušos situāciju būtu bijis iespējams atrisināt līdz piedāvājumu atvēršanas brīdim, tādējādi neradot konkurences

apdraudējuma risku.

Birojs pieteikumu neatzina, balstoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Uzsvēra, ka kopš Senāta

2012. gada 17. augusta lēmuma lietā Nr. SKA-850/2012 tiesiskais regulējums un izpratne par nolikuma definīciju

un saturu ir mainījusies. Iepirkuma dokumentācija ietver jebkuru dokumentu, kurā pasūtītājs definē iepirkuma

prasības.

Pasūtītājs pieteikumu neatzina. Papildus norādīja, ka Konkursa nolikuma 2.7.3. apakšpunkta pēdējā teikumā

noteikts, ka termiņu nesakritības gadījumā piedāvājumu atvēršanas priekšrocība tiek dota termiņam, kas norādīts

EIS e-konkursu apakšsistēmā. Tā kā situācijas faktiskos apstākļus tieši neregulē tiesību normas, analoģiski

secināms, ka arī piedāvājumu iesniegšanas termiņu nesakritības gadījumā priekšroka būtu dodama EIS norādītajam

termiņam.

Motīvu daļa

[7] Konkursa nolikuma 2.7.3. apakšpunkts paredz: “Piedāvājumu iesniegšanas termiņš – 2024. gada

30.decembris, plkst. 11:00 pēc vietējā laika. Piedāvājumus atver ne ātrāk kā četras stundas pēc piedāvājumu

iesniegšanas, proti, 2024. gada 30. decembris, plkst. 15:00. Termiņu nesakritības gadījumā, piedāvājumu atvēršanas

priekšrocība tiek dota termiņam, kas norādīts EIS e-konkursu apakšsistēmā”.

EIS piedāvājumu iesniegšanas termiņš norādīts – 2024. gada 30. decembris plkst. 10.00.

Tātad iepirkumā piedāvājumu iesniegšanas termiņš norādīts atšķirīgi Konkursa nolikumā un EIS.

[8] Pieteicēja uzsver Senāta atziņu: “Nolikums ir tiesību akts, uz kuru tiek balstīta turpmākā iepirkuma

procedūra un kurš līdztekus normatīvajam regulējumam (un vienlaikus tam atbilstoši) reglamentē iepirkuma

procedūras norisi. Nolikums pēc savas tiesiskās dabas galīgi nenoregulē tiesiskās attiecības iepirkumu procesā un

nav uzskatāms par administratīvo aktu, bet par tā pieņemšanas un līguma noslēgšanas vispārīgiem “spēles

noteikumiem”” (Senāta 2012. gada 17. augusta lēmuma lietā Nr. SKA-850/2012, A420456612, 7. punkts).

Pasūtītājs norādīja “spēles noteikumus”, no kuriem pats atkāpās, tādējādi padarot visu iepirkuma procedūru

prettiesisku.

Tiesas vērtējumā konkrētajā situācijā netiek atcelts Konkursa nolikums kā “spēles noteikumi”, bet gan

konkrētajā situācijā ir jāatbild uz jautājumu, kam pretrunu gadījumā dodama priekšroka – vai Konkursa nolikumā

ierakstītam iepirkuma iesniegšanas termiņam vai EIS norādītajam.

[9] Publisko iepirkumu likuma 1. panta 11. punkts paredz, ka iepirkuma procedūras dokuments ir jebkurš

dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucas pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma vai iepirkuma

procedūras elementus un prasības. Tātad dokumenti ir gan papīra dokumentācija, gan elektroniskā dokumentācija.

Publisko iepirkumu likuma 28. panta pirmā daļa noteic, ka, ja pasūtītājs piemēro atklātu konkursu, tas

publicē paziņojumu par līgumu. Šāda paziņojuma satura veidlapa ir noteikta saskaņā ar Eiropas Komisijas 2019.

gada 23. septembra Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai

publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986 ("e-veidlapas") (turpmāk – Regula)

pielikumu. Pasūtītājs paziņojumu sagatavo un publicē publikāciju vadības sistēmā. To paredz Publisko iepirkumu

likuma 34. panta pirmā un otrā daļa.

Regula tika pieņemta jau 2019. gada 23. septembrī un no tās preambulas izriet, ka publiskajā iepirkumā

notiek digitālā transformācija un standarta veidlapa ir nozīmīgs instruments šajā transformācijā (6., 7. paragrāfs).

Tādējādi, lai iepirkuma paziņojums vienādi sasniegtu visus potenciālos pretendentus, noteiktā veidlapas forma

paredz tajā ievietot konkrētu informāciju, tostarp atklātā konkursā piedāvājumu iesniegšanas termiņu. Birojs pareizi

norāda uz Publisko iepirkumu likuma 39. pantu, kas nosaka prasības EIS. Cita starpā minētā tiesību norma paredz,

ka visiem ieinteresētajiem piegādātājiem ir pieejama informācija par specifikācijām, kas attiecas uz piedāvājumu

un pieteikumu elektronisku iesniegšanu, kodēšanu un laika reģistrēšanu; var precīzi noteikt datumu un laiku, kad

iesniegti piedāvājumi un pieteikumi, kā arī plāni un projekti; pasūtītājs nodrošina, lai neviens nevarētu piekļūt

informācijai pirms noteiktā termiņa. No minētā izriet, ka paziņojumā par iepirkumu iekļauj visu nepieciešamo

informāciju, tostarp iepirkuma termiņu, un tikai tad tas tiek uzskatīts par izziņotu. EIS un tajā iekļaujamā

informācija ir Eiropas līmeņa risinājums un bez informācijas ievietošanas EIS nevarētu uzskatīt, ka iepirkums ir

izsludināts un pieejams visiem ieinteresētiem pretendentiem, tostarp pieteicējai.

Publisko iepirkumu likuma 1. panta 11. punkts nosaka, ka iepirkumu procedūras dokuments ir jebkurš

dokuments, tātad arī elektroniskie dokumenti. Šo normu sistēmiski skatot kopsakarā ar Regulā noteikto virzību uz

digitalizāciju, prioritāte piešķirama elektroniskajam dokumentam, turklāt elektroniskā dokumentācija aptver

plašāku potenciālo pretendentu loku. Tiesa nesaskata, ka šāds skatījums būtu konkurenci ierobežojošs vai radītu

risku iestādei līdzekļus izlietot neefektīvi.

[10] Pieteicēja norāda uz Senāta atziņu, ka “nolikuma prasības interpretācijas priekšmets ir prasības teksts.

Plašāka prasības izpratne, kas neatbilst prasības vārdiskajam tvērumam, novestu pie vienlīdzīgas attieksmes

principa pārkāpuma, jo ir jāņem vērā, ka citi potenciālie pretendenti apsvēra savu piedalīšanos konkursā, ņemot

vērā to, ko noteic nolikuma teksts” (Senāta 2017 .gada 27. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-16/2017,

A420259014, 8. punkts).

Tiesa norāda, ka konkrētajā lietā nav nepieciešams interpretēt Konkursa nolikuma prasības, bet gan

izšķirties, vai priekšroka dodama EIS publicētai informācijai par iepirkumu vai nolikumā iekļautai informācijai.

[11] Pieteicēja norāda uz Noteikumu Nr. 107 12. punktu, kas paredz: “Atklāta konkursa nolikumā norādītajā

vietā un laikā piegādātājs iesniedz piedāvājumu un piedāvājuma nodrošinājumu (ja tas paredzēts), kas sagatavots

un noformēts atbilstoši noteiktajām prasībām. Piegādātājs norāda tās piedāvājuma daļas, kuras satur

komercnoslēpumu”. Turklāt konkursa nolikums normatīvo aktu hierarhijā ir pielīdzināms Ministru kabineta

noteikumiem, tātad tam ir augstāks spēks par EIS.

Tiesa konkrētā situācijā tiesību normas skata to kopsakarā. Šajā lietā ir jāaplūko ne tikai Noteikumi Nr. 107,

bet arī Regula, Publisko iepirkumu likuma 28. panta pirmā daļa, 34. panta pirmā un otrā daļa, 39. pants. Tātad

jāaplūko nolikuma vieta visā iepirkuma dokumentācijā kopumā. Tiesa tam ir iepriekš devusi savu vērtējumu.

[12] Konkrētajā lietā nav jāapspriež pieteicējas norādītais Administratīvā procesa likuma 10. pantā

nostiprinātais tiesiskās paļāvības princips (iestādes kļūda, kuras pieļaušanā privātpersona nav vainojama, nedrīkst

radīt privātpersonai nelabvēlīgas sekas), jo informācija par iepirkumu publiski vienādi visiem pretendentiem bija

pieejama EIS. No lietas materiāliem neizriet, ka pieteicēja pirms piedāvājuma iesniegšanas būtu pievērsusi

uzmanību termiņam, kas norādīts EIS publicētajā informācijā. Tātad tā bija pieteicējas izvēle.

[13] Pieteicēja norāda, ka, saskaroties ar situāciju, kad nevarēja sistēmā lejup lādēt dokumentus,

nekavējoties mēģināja sazināties ar EIS uzturētāju pa telefonu, iesniedza arī sūdzību, kā arī ar Pasūtītāju, nosūtot e-

pastu uz adresi ltv@ltv.lv. 2024. gada 30. decembris bija brīvdiena (pārceltā diena), sazvanīties neizdevās. Saziņa

neizdevās līdz pat 2025. gada 7. janvārim. Tomēr arī tas risinājumu nedeva.

Lietas materiāli apstiprina, ka pieteicēja ir centusies sazināties gan 2024. gada 30. decembrī, gan 2025. gada

2. janvārī ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (lietas 17., 19., 22. lapa), gan 2024. gada 30. decembrī un 2025.gada

2. un 6. janvārī ar pasūtītāju (lietas 29., 34. lapa). Tomēr konkrētajā gadījumā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka

prioritāte piešķirama EIS publicētajai informācijai. Līdz ar to pieteicējas argumentam par to, ka tā centusies

sazināties ar Pasūtītāju un risināt jautājumu, nav nozīmes.

[14] Tiesa piekrīt Birojam, ka uz Lēmuma pieņemšanas brīdi Konkursa ietvaros visi pretendenti jau bija

iesnieguši piedāvājumus un piedāvājumi jau bija atvērti. Tāpēc Konkursa pārtraukšana radītu konkurences

apdraudējumu, jo tiktu atklāta konkurentu cena un atkārtotā iepirkumā to varētu pielāgot uzzinātam cenu līmenim.

Līdz ar to Konkursa pārtraukšana nebija adekvāta labākā risinājuma sasniegšanai konkrētajā lietā.

[15] Apkopojot minēto, tiesa nonāk pie secinājuma, ka Lēmums ir pamatots un tiesisks, savukārt pieteikums

noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251. pantu, 253. pantu un 325. pantu, 329. pantu, 331.

pantu un Publisko iepirkumu likuma 72. panta otro daļu, tiesa

nosprieda

noraidīt SIA “DroTurKorg Baltijas Grupa” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2025. gada 10.

februāra lēmuma Nr. 41.2/25-29 atzīšanu par prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Senāta Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no

sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese S. Audzere

Tiesnese A. Zariņa

Tiesnesis M. Markovs