Regional court dismisses appeal against funding rejection due to minor scoring error and incorrect applicant definition.

Lietas Nr. A420165318

Lietas arhīva Nr. AA43-0394-19/3

ECLI:LV:ADAT:2019:0604.A420165318.10.S

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2019. gada 4. jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesnese referente Sandra Gintere,

tiesneses Karina Krastiņa un Santa Liniņa

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz biedrības „Daugavpils izpletņlēcēju

sporta klubs” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, apstiprinot biedrības projekta iesniegumu, izdošanu, sakarā ar

biedrības „Daugavpils izpletņlēcēju sporta klubs” apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2018. gada

19. septembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pieteicēja biedrība „Daugavpils izpletņlēcēju sporta klubs” iesniedza vietējā rīcības grupā – biedrība „Daugavpils

un Ilūkstes novadu partnerība „Kaimiņi”” (turpmāk – Partnerība) projekta iesniegumu Nr.17-03-AL28-A019.2201-000041

„Daugavpils izpletņlēcēju sporta kluba pieejamības nodrošināšana kvalitatīvākai un drošākai kluba iespēju izmantošanai

dažādām sociālajām grupām” (turpmāk – Projekta iesniegums). Projekta iesniegums iesniegts Eiropas Lauksaimniecības

fonda lauku attīstībai (ELFLA) Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.-2020. gadam apakšpasākuma „Darbību

īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju” (turpmāk – Apakšpasākums) ietvaros.

Partnerība izvērtēja Projekta iesniegumu aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” saskaņā ar tās izstrādātajā

sabiedrības virzītas vietējās sabiedrības attīstības stratēģijā 2015.-2020. gadam (turpmāk – Stratēģija) noteiktajiem

vērtēšanas kritērijiem un tam piešķīra 15,67 punktus.

Ar Lauku atbalsta dienesta (turpmāk – LAD) Dienvidlatgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2017. gada

5. decembra lēmumu Nr.03.6-11/17/1465 (turpmāk – sākotnējais lēmums) Projekta iesniegums noraidīts finansējuma

trūkuma dēļ pēc projektu sarindošanas atbilstoši projektu atlases kritērijiem. Vienlaikus norādīts, ka Projekta iesnieguma

ideja ir atbilstoša aktivitātei „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”, tāpēc ieteikts projektu iesniegt nākošajā šīs

aktivitātes projektu iesniegšanas kārtā.

[2] Izskatot pieteicējas apstrīdēšanas iesniegumu, LAD ar 2018. gada 19. janvāra lēmumu Nr.10.9.3-15/18/1407-D/45

(turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja negrozītu. Lēmums cita starp pamatots šādi.

[2.1] Saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 13. oktobra noteikumu Nr.590 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta

piešķiršanas kārtība lauku attīstībai apakšpasākumā „Darbību īstenošana saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības

stratēģiju”” (turpmāk – Noteikumi Nr.590) 13.2. apakšpunktu Apakšpasākuma īstenošanas teritorija ir vietējās attīstības

stratēģijas īstenošanas teritorija, tālab Projekta iesnieguma atbilstību vietējai attīstības stratēģijai vērtēja vietējā rīcības grupa

– Partnerība.

Partnerība iesniegtos 14 projektu iesniegumus izvērtēja atbilstoši tās Stratēģijā noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem un

sarindoja tos dilstošā secībā pēc punktu skaita, kā to noteic Ministru kabineta 2014. gada 30. septembra noteikumu Nr.598

„Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības

attīstībai 2014.-2020. gada plānošanas periodā” (turpmāk – Noteikumi Nr.598) 14.2. apakšpunkts. Saskaņā ar Noteikumu

Nr.598 14.3. apakšpunktu LAD turpināja vērtēt tos projektu iesniegumus, kuri ir saņēmuši vismaz minimālo punktu skaitu,

kas noteikts Stratēģijā, un kuru īstenošanai attiecīgajā kārtā publiskais finansējums ir pietiekams vai daļēji pietiekams.

Publiskais finansējums ir pietiekošs pieciem projektu iesniegumiem, kuriem piešķirto punktu skaits ir no 16,67 līdz

15,77. Partnerība Projekta iesniegumam piešķīra 15,67 punktus. Līdz ar to pieteicējas Projekta iesniegums noraidīts.

[2.2] Par pieteicējas iebildumiem attiecībā uz neatbilstošiem Partnerības vērtējumiem 2.2., 2.5., 2.7., 2.9. un 3.3.

vērtēšanas kritērijā LAD norādīja, ka Noteikumi Nr.590 neparedz LAD pārbaudi par vietējās iniciatīvas grupas veikto

vērtējumu. LAD arī nav pamata apšaubīt Partnerības vērtēšanas komisijas darbu, jo vērtēšana ir veikta saskaņā ar

vērtēšanas komisijas nolikumu.

[2.3] No lietas apstākļiem izriet pieteicējas projekta neatbilstība Noteikumu Nr.590 6.3. apakšpunktam, proti,

pieteicējas plānotās aktivitātes neatbilst sabiedriskā labuma projekta definīcijai minēto noteikumu izpratnē. Pieteicēja ir

saimnieciskās darbības veicēja un par samaksu piedāvā izpletņlēkšanas apmācības un citus pakalpojumus. Pieteicējas

plānotās sabiedriskās aktivitātes, kas tiktu īstenotas Projekta iesnieguma ietvaros, nav nodalāmas no pieteicējas

saimnieciskās darbības, un projekta ietvaros plānots iegādāties pamatlīdzekļus, kas ir cieši saistīti ar pieteicējas šobrīd

piedāvātajiem pakalpojumiem un var sekmēt komerciāla rakstura labuma gūšanu. Sabiedriskā labuma projekts nedrīkst dot

tā īstenotājam ekonomiskas priekšrocības un ietekmēt konkurenci. Taču, piešķirot pieteicējai atbalstu pamatlīdzekļu

iegādei, tiktu radīti nevienlīdzīgi apstākļi pakalpojuma sniedzēju vidū (iegūtas ekonomiskas priekšrocības) un kropļota

konkurence.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, apstiprinot pieteicējas

Projekta iesniegumu, izdošanu. Pieteikuma pamatots šādi.

[3.1] LAD nepārbaudīja apstrīdēšanas iesniegumā norādītos argumentus, vien norādīja, ka nav pamata apšaubīt

Partnerības vērtēšanas komisijas darbu.

Projekta vērtētāji sniedza diametrāli pretējus komentārus un vērtējumu 2.2., 2.5., 2.9. projekta vērtēšanas kritērijā, kas

liek apšaubīt vērtējuma objektivitāti. Minētajos un 2.7. un 3.3. vērtēšanas kritērijā vērtējums nav pareizs pēc būtības.

Vērtēšanas komisija nepamatoti samazināja punktu skaitu šajos vērtēšanas kritērijos, turklāt vērtējuma kopsavilkumā

norādīts, ka Projekta iesniegumam piešķirti 15,67 punkti, bet saskaitot – 15,65 punkti. Vērtētāji arī pārkāpa Projektu

vērtēšanas kritēriju piemērošanas metodikas 2., 3., 4. punkta prasības, Noteikumu Nr.590 52. punktu, kas ir būtisks

pārkāpums.

Pieteicēja ir sniegusi nepieciešamo informāciju un dokumentus, projekta ideja atbilst Stratēģijai, Daugavpils novada

attīstības stratēģijai un attīstības programmai, Noteikumu Nr.590 5. punktā minētajām darbībām.

[3.2] Pieteicēja ir vienīgais aktīvais izpletņlēcēju un aviācijas sporta klubs Latvijā. Lielākā daļa cilvēku, kas vēlas

iesaistīties šajā sportā, to sākotnēji nevar atļauties finansiālu iemeslu dēļ. Projekta galvenā ideja ir dot iespēju aktīviem un

daudzsološiem jauniešiem apgūt izpletņlēkšanas mācību kursu. Lai to īstenotu, kā arī turpmāk attīstītu aktivitātes šajā jomā,

ir plānots izveidot gan materiāli tehnisko bāzi, gan uzlabot vispārējo infrastruktūru mūsdienu prasību ietvaros, un konkrēti –

ir plānots: 1) iegādāties izpletņu modeļus „Student”, kas paredzēti izpletņlēkšanas iemaņu pamatu apmācībai; 2) uzstādīt

ūdens piestātni, tas saistīts ar drošības noteikumiem; 3) iegādāties dzīvojamos moduļus ar mērķi nodrošināt ērtu

uzturēšanos praktisko apmācību laikā, tādējādi lielākam studentu un sportistu skaitam atrisinot jautājumu par viesnīcu un

transporta izmaksām; 4) iegādāties sanitāro kompleksu (saunu), lai nodrošinātu higiēnas prasību ievērošanu; 5) izvietot

nojumes un angārus, lai nodrošinātu pasaules standartu ievērošanu izpletņu sistēmu uzstādīšanai un uzturēšanai (aizsardzība

no saules gaismas un lietus). Neviena no šīm aktivitātēm nav ar komerciālu mērķi un raksturu, visus pamatlīdzekļus būs

iespējams izmantot bez maksas. Projekta īstenošana palielinās izpletņlēkšanas sporta pieejamību sabiedrības daļai ar

zemiem ienākumiem.

LAD argumenti par atbalsta ietekmi uz pieteicējas saimniecisko darbību, ekonomiskajām priekšrocībām un

konkurences kropļošanu ir deklaratīvi, bez jebkāda pamatojuma un pierādījumiem. LAD ieteikums iesniegt projektu citā šī

Apakšpasākuma aktivitātē faktiski stimulē pievērsties tikai komercdarbībai, kas nav pieteicējas plānos.

[3.3] LAD pārkāpa privātpersonu tiesību ievērošanas principu un tiesiskuma principu, nav izdarījis lietderības

apsvērumus.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 19. septembra spriedumu pieteikums par labvēlīga administratīvā akta

izdošanu noraidīts.

Spriedums motivēts šādi.

[4.1] Saskaņā ar Noteikumu Nr.598 14.1. apakšpunktu projekta iesniegumu izskatīšanā viens no primāri vērtējamajiem

apstākļiem ir projekta iesniedzēja atbilstība atbalsta pretendenta definīcijai, kas noteikta normatīvajos aktos par valsts un

Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu lauku un zivsaimniecības attīstībai konkrētam pasākumam. Arī saskaņā ar

Noteikumu Nr.598 14.4. apakšpunktu ir jānovērtē projekta iesnieguma atbilstību publiskā finansējuma saņemšanas

nosacījumiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu konkrētam

pasākumam.

Tiesa no minētajām normām un Noteikumu Nr.590 5.2.1., 6.3. un 8.5. apakšpunkta secināja, ka atbalsta pretendenta

definīcijai neatbilst persona, kas pretendē uz atbalstu aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas” darbībai vietējās

teritorijas, tostarp dabas un kultūras objektu, sakārtošanai, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību,

bet kuras plānotajam mērķim ir komerciāls raksturs, par kura rezultātu tiek prasīta samaksa vai kurš nav publiski pieejams.

Šādā gadījumā neizpildās viens no publiskā finansējuma saņemšanas nosacījumiem.

[4.2] Tiesas vērtējumā LAD vispirms bija jāvērtē pieteicējas atbilstība atbalsta pretendenta definīcijai. Tiesa konstatēja,

ka iestāde ir veikusi arī šādu izvērtējumu. Tiesa norādīja, ka, lemjot par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, tiesai

neatkarīgi no iestādes lēmumā (atteikumā) ietvertā pamatojuma ir objektīvi jāizvērtē, vai pieteicējam ir tiesības uz labvēlīgu

administratīvo aktu. Konstatējot, ka nav iestājies kāds labvēlīga administratīvā akta izdošanas priekšnoteikums, tiesai nav

pamata apmierināt prasījumu (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2007. gada 12. aprīļa sprieduma

Nr.SKA-118/2007 10. punkts).

[4.3] Izvērtējot lietas materiālus, tiesa konstatēja, ka pieteicēja neatbilst atbalsta pretendenta definīcijai.

Tiesa norādīja, ka saskaņā ar Uzņēmumu datu bāzes „Lursoft” ziņām pieteicējai 2015. gadā bija ieņēmumi no

saimnieciskās darbības 16 570 euro (ieņēmumu un izdevumu starpība 4561 euro), bet 2016. gadā – 36 897 euro (ieņēmumu

un izdevumu starpība 21 159 euro).

Pieteicēja uztur interneta vietni http://dropzone.lv, kurā norādīts, ka pieteicējai ir 30 biedri, norādīta informācija par

pieteicējas sniegto pakalpojumu klāstu, cita starp – demonstrējuma lēcienu veikšana sabiedriskajos un privātajos pasākumos

(pakalpojuma cena ir atkarīga no lidojuma tāluma un zemēšanas vietas raksturojumiem). Informācija par sniegtajiem

pakalpojumiem un to komerciālo raksturu ir atrodama arī interneta vietnes sadaļās par cenām. Pieteicēja piedāvā šādus

pakalpojumus: „Izpletņlēkšana” (tandēma lēciens: 145 euro; tandēma lēciens + video/foto ar operatoru: 182 euro; tandēma

lēciens + H-cam video: 170 euro; tandēma lēciens + video/foto ar operatoru + H-cam video: 207 euro; Static-Line lēciens:

6 5 euro); „AFF - paātrinātā brīvā kritiena apmācības programma” (katra līmeņa cenā iekļauta teorētiskā un praktiskā

apmācība un pats lēciens) (0) (tandēms) 145 euro; 1) 115 euro; 2) 115 euro; 3) 115 euro; 4) 90 euro; 5) 90 euro; 6) 90

euro; 7) 90 euro; 8) (eksāmens) 75 euro; Teorijas kurss 50 euro; Dokumentu noformēšana 10 euro). Sportistiem pieteicēja

piedāvā šādus maksas pakalpojumus: lēciens 1500 m: 14 euro; lēciens 3000 m: 17 euro; izpletņu sistēmas noma: 3,50 euro

(viesiem 7 euro); pamata izpletņa salikšana: 2 – 3 euro (viesiem 3 euro); rezerves izpletņa salikšana: 22 euro; aprīkojuma

noma (kostīms, ķivere, aizsargbrilles, altimetrs): viesiem 1,50 euro). Tiesa secināja, ka pieteicēja savus resursus

padara pieejamus plašākai sabiedrībai pamatā maksas pakalpojumu veidā.

[4.4] No Projekta iesnieguma izriet, ka projekta ietvaros paredzēta: 1) nojumes izveide inventāra un tehnikas

izvietošanai, lai pagarinātu to izmantošanas laiku un varētu veikt apmācības jebkuros laika apstākļos; 2) laipas uz pontoniem

ar gala platformu un pārgājiena tiltiņa izbūve, lai paaugstinātu drošības līmeni; 3) divu pārvietojamo mājiņu un vienas

pārvietojamās saunas uzstādīšana, kas veicinās lidlauka atbilstību tūrisma objektam, paaugstinās apmeklētāju komforta

līmeni; 4) trīs apmācību izpletņu sistēmu iegāde – viena „TANDEM” sistēma un divas „STUDENT” sistēmas, lai uzsāktu

jauniešu no maznodrošinātām ģimenēm apmācīšanu pirmajiem lidojumiem, paaugstinātu jauno izpletņlēcēju apmācību

kvalitāti un drošību, jo esošās sistēmas ir novecojušas un nepietiekamā daudzumā. Projekta iesniegumā norādīts arī tas, ka

projekta laikā ar Daugavpils novada domes palīdzību tiks atlasīti 10 jaunieši no maznodrošinātām ģimenēm bezmaksas

apmācībām (divas sagatavošanās dienas instruktāžai un teorētiskajai bāzei, tandēma lēciens ar instruktoru, divi Static-Line

lēcieni, sertifikāta izsniegšana).

Tiesa atzina par pamatotu LAD secinājumu, ka plānotās sabiedriskās aktivitātes, kas tiktu īstenotas Projekta

iesnieguma ietvaros, nav nodalāmas no pieteicējas saimnieciskās darbības. Nojumes, laipas, apmācības izpletņu sistēmas,

un it īpaši pārvietojamās mājiņas un pārvietojamās saunas kalpotu arī pieteicējas sniegto maksas pakalpojumu

nodrošināšanai un pakalpojumu pievilcības paaugstināšanai. Līdz ar to nav iespējams konstatēt, ka projekta plānotajam

mērķim nav komerciāla rakstura un ka par projekta rezultātu netiks prasīta samaksa, to netiešā veidā iekasējot caur

pieteicējas sniegtajiem maksas pakalpojumiem.

[5] Pieteicēja par Administratīvās rajona tiesas 2018. gada 19. septembra spriedumu iesniedza apelācijas sūdzību, kurā

ietverti turpmāk norādītie apsvērumi.

[5.1] Noteikumu Nr.590 6.8. apakšpunkts noteic, ka atbalsta pretendents ir tostarp juridiska persona, kas veic

saimniecisko darbību, ja ir noslēgts pārskata gads un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegta iedzīvotāju ienākuma nodokļa

deklarācija vai gada pārskats, un ir apliecināts saimnieciskās darbības sistemātiskums (vismaz trīs darījumi par atlīdzību

finanšu pārskata gadā). Tā kā pieteicēja veic saimniecisko darbību un ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā attiecīgās

atskaites, tiesa nepamatoti atzina, ka pieteicēja neatbilst atbalsta pretendenta definīcijai.

[5.2] Pieteicējas plānotā aktivitāte ir sports, kas atbilst Noteikumu Nr.590 5.2.2. apakšpunktam.

[5.3] Projekts ir uzskatāms par sabiedriskā labuma projektu saskaņā ar minēto noteikumu 6.3. apakšpunktu, jo tam nav

komerciāla rakstura – pieteicēja plāno bez maksas apmācīt 20, nevis 10, kā norādīts spriedumā, jauniešus no

maznodrošinātām ģimenēm un pakalpojums ir pieejams visiem interesentiem. Par pretējo neliecina tas, ka pieteicēja veic

saimniecisko darbību un tai ir ienākumi, jo saskaņā ar Noteikumu Nr.590 14.7.2. apakšpunktu pēc projekta īstenošanas

biedrībai ir jāpalielina ieņēmumi no saimnieciskās darbības. Turklāt tiesas sēdē pieteicēja argumentēja, ka visi projektu

iesniedzēji veic saimniecisko darbību, savukārt Partnerības pārstāvis atzina, ka pieteicējas projekts atbilst sabiedriskā

labuma projektam, taču tiesa pausto ignorēja.

[5.4] Pieteicēja uzskata, ka tiesa pieteikumu noraidīja, jo šādu spriedumu bija vieglāk uzrakstīt. Tiesa nepareizi

interpretēja un piemēroja tiesību normas, neanalizēja pieteikumā ietvertos argumentus, noraidīja lūgumus par liecinieku

izsaukšanu uz tiesas sēdi.

[6] LAD rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, ievērojot turpmāk minētos

apsvērumus.

[6.1] Tā kā Projekta iesniegums nesaņēma pietiekamu punktu skaitu publiskā finansējuma saņemšanai, LAD saskaņā ar

Noteikumu Nr.598 14.3. un 18.4. apakšpunktu bija jāpieņem obligātais administratīvais akts par tā noraidīšanu finansējuma

trūkuma dēļ. Projekta iesnieguma neatbilstību Noteikumu Nr.590 6.3. apakšpunktam LAD minēja tikai kā papildu

argumentu, lai norādītu, ka Projekta iesniegums tiktu noraidīts arī gadījumā, ja LAD to vērtētu pēc būtības.

[6.2] Noteikumu Nr.590 14.7.2. apakšpunkts attiecas tikai uz aktivitāti „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīvas”,

pieteicēja nav iesniegusi projektu šajā aktivitātē. Uz pieteicēju attiecināmas šo noteikumu 5.2.2. apakšpunkta prasības.

[6.3] Lai gan Partnerības pārstāvis tiesas sēdē sākotnēji atzina, ka pieteicējas projekts ir sabiedriskā labuma projekts,

sēdes gaitā tomēr tika paskaidrots, ka projekts neatbilst sabiedriskā labuma projektam, jo projekta mērķis nav tāds, kāds

bija noteikts sākotnēji. Tātad projekts neatbilst Stratēģijai.

[6.4] Tiesa atzina, ka pieteicēja neatbilst atbalsta pretendenta definīcijai, tālab lietā nav nozīmes liecinieku liecībām.

[6.5] Apelācijas sūdzībā norādīts, ka pieteicēja apmācīs 20 jauniešus bez maksas, taču tas nav norādīts Projekta

iesniegumā un nemaina apstākli, ka projektam ir komerciāla rakstura pazīmes – apmācības bez maksas varēs izmantot tikai

atsevišķa sociāla grupa ierobežotā skaitā. Kritiski vērtējams arī pieteicējas arguments, ka projekta ietvaros iegādātie

pamatlīdzekļi būs nošķirti no pieteicējas saimnieciskās darbības.

[6.6] Pieteicēja norāda, ka iegādātie izpletņi paliks jauniešu īpašumā, kas ir pretrunā Noteikumu Nr.598

64.2. apakšpunktā noteiktajam.

[6.7] Pieteicēja pareizi norāda, ka atbalsta saņēmēja biedrība „Jāšanas sporta klubs „Gaita”” arī veic saimniecisko

darbību, taču biedrības iegādātās investīcijas ir nepārprotami nodalāmas no saimnieciskās darbības veikšanas, savukārt

pieteicējas gadījumā tas nav iespējams.

[7] Partnerība rakstveida paskaidrojumā norādīja, ka apelācijas sūdzība nav pamatota, cita starp ievērojot turpmāk

minētos apsvērumus.

[7.1] Pieteicēja nepamatoti norāda, ka plānotā aktivitāte atbilst Noteikumu Nr.590 5.2.2. apakšpunktam. Atbalstu sniedz

sabiedrisko aktivitāšu dažādošanai, taču pieteicēja Daugavpils novada teritorijā darbojas vairāk nekā 10 gadus un projekta

ietvaros plāno uzlabot jau esošās aktivitātes, iegādājoties jaunu aprīkojumu un labiekārtojot teritoriju. Tālab Partnerība

Projekta iesniegumu pēc kritērija „Projekta idejas novitāte” novērtēja ar vienu punktu.

[7.2] Pieteicēja Projekta iesniegumā un apstrīdēšanas iesniegumā norādīja atšķirīgu projekta mērķi. Mainot projekta

mērķi, mainās arī projekta būtība, un rodas šaubas par nepieciešamību izveidot nojumi un iegādāties pārvietojamās mājiņas

un saunu. Turklāt šāda rīcība rada aizdomas, ka pieteicēja apzināti maldinājusi Partnerību, vēloties izkrāpt finansējumu.

[7.3] Partnerība Projekta iesniegumam nepiešķīra punktus pēc kritērija „Mērķauditorija”, jo nav skaidri definēta

mērķauditorija, kura gūtu labumu no projekta realizācijas.

[7.4] Partnerība Projekta iesniegumam piešķīra vienu punktu pēc kritērija „Projekta iesniedzēja kapacitāte”, jo pieteicēja

nebija sniegusi informāciju par finanšu un vadības kapacitāti.

[8] Pieteicējas apelācijas sūdzībā ietverts lūgums izskatīt lietu mutvārdu procesā, taču pieteicēja minēto lūgumu nav

pamatojusi. Ievērojot, ka administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumi sniegti tiesas sēdē Administratīvajā rajonā tiesā

un lietā esošo pierādījumu kopums ir pietiekams konkrētā strīda izšķiršanai, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma

304. panta pirmo daļu Administratīvā apgabaltiesa administratīvo lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[9] Pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas apelācijas sūdzība ir daļēji

pamatota, bet pieteikums ir noraidāms.

[10] Pieteicēja, iesniedzot Projekta iesniegumu, vēlas saņemt atbalstu Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai

(ELFLA) Latvijas Republikas Lauku attīstības programmā 2014.-2020.gadam (turpmāk – Lauku attīstības programma)

paredzētā pasākuma „Atbalsts LEADER vietējai attīstībai” Apakšpasākuma 2. aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības

iniciatīvas” (sk. Lauku attīstības programmas 8.2.15. un 8.2.15.3.2. apakšpunktu).

Minētajā aktivitātē atbalstu var saņemt šādām darbībām: vietējās teritorijas, t.sk. dabas un kultūras objektu, sakārtošana

pakalpojumu pieejamībai, kvalitātei un sasniedzamībai; sabiedrisko aktivitāšu (t.sk. apmācību un interešu klubu, sociālo

aprūpes vietu, kultūras, vides aizsardzības, sporta un citu brīvā laikā pavadīšanas aktivitāšu) dažādošana; citas darbības,

kuru mērķis ir veicināt sakārtotas vietējās teritorijas izveidošanu un nodrošināt lauku iedzīvotāju drošumspēju ar LEADER

pieeju.

LEADER (abreviatūra no franču valodas vārdiem Liaison entre actions de développement de l'économie rurale)

latviešu valodā nozīmē „saiknes starp lauku attīstības darbībām”), un tā ir Eiropas Savienības lauku attīstības politikā

izmantotā metode jeb pieeja, kas dod iespēju, sadarbojoties vietējiem iedzīvotājiem, organizācijām, uzņēmējiem un vietējām

pašvaldībām, pašiem noteikt savas teritorijas attīstības vajadzības, noteikt uz vietējām vajadzībām balstītus mērķus un

izteikt tos rīcībās, un rīcībām, kas sekmē Lauku attīstības programmas noteikto mērķu sasniegšanu, saņemt atbalstu. Viens

no LEADER pieejas pamatprincipiem, ir pieeja no „apakšas uz augšu”, kad iniciatīva nāk no vietējiem iedzīvotājiem,

iesaistoties savas teritorijas problēmu identificēšanā un risināšanā. LEADER pieeju lauku attīstībā sauc par sabiedrības

virzītu vietējo attīstību (sk. Lauku attīstības programmas 8.2.15.2. apakšpunktu).

Vispārējais regulējums atbalstam sabiedrības virzītai vietējai attīstībai ir noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes

2013. gada 17. decembra regulā Nr.1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu,

Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības

fondu, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un

Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.1083/2006 (turpmāk – Regula Nr.1303/2013).

[11] Atbilstoši Regulas Nr.1303/2013 32. – 35. pantam, ELFLA atbalsta sabiedrības virzītu vietējo attīstību (atbalsts

LEADER vietējai attīstībai). Atbalsts ietver darbību īstenošanu saskaņā ar sabiedrības virzītas vietējās attīstības (turpmāk

– SVVA) stratēģiju, kas nosaka un pamato vietējās teritorijas attīstības prioritātes. SVVA stratēģiju izstrādā un īsteno

vietējās publisko un privāto partneru apvienības jeb vietējās rīcības grupas. SVVA stratēģijā iekļauj konkrētajā lauku

teritorijā atbalstāmās rīcības, kuras īsteno projektu veidā. Vietējās rīcības grupas uzdevums ir izstrādāt projektu atlases

procedūru un objektīvus kritērijus, pēc tiem atlasīt stratēģijai atbilstošus projektus un uzraudzīt to saturisko īstenošanu.

Minētais nozīmē, ka projektu konkurss atbalsta saņemšanai notiek vietējā līmenī atšķirībā no citiem lauku attīstības

pasākumiem.

Vietējo rīcības grupu darbību, SVVA stratēģiju izstrādes un īstenošanas nosacījumus valstī paredz Ministru kabineta

2015. gada 10. marta noteikumi Nr.125 „Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība sabiedrības virzītas

vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai” (turpmāk - Noteikumi Nr.125). Savukārt kārtību atbalsta

saņemšanai darbību īstenošanai noteiktajā teritorijā saskaņā ar vietējās rīcības grupas sagatavoto SVVA stratēģiju nosaka

Noteikumi Nr.590 un Noteikumi Nr.598, ciktāl tie nav pretrunā Noteikumiem Nr.590.

[12] Nacionālās tiesību normas, reglamentējot projektu iesniegšanas un izvērtēšanas nosacījumus, paredz turpmāko.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.590 (šeit un turpmāk normas redakcijā, kas bija spēkā pieteicējas projekta iesniegšanas

un izvērtēšanas laikā) 5.2. apakšpunktu aktivitātē „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīva” atbalstu var saņemt vietējās

teritorijas, tostarp dabas un kultūras objektu, sakārtošanai, lai uzlabotu pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un sasniedzamību

(5.2.1. apakšpunkts); sabiedrisko aktivitāšu (tostarp apmācību un interešu klubu, sociālās aprūpes vietu, kultūras, vides

aizsardzības, sporta un citu brīvā laika pavadīšanas veidu) dažādošanai (5.2.2. apakšpunkts). Publisko finansējumu šo

noteikumu 5. punktā minētajām darbībām var saņemt, ja projekts atbilst SVVA stratēģijai (noteikumu 13.1. apakšpunkts).

Saskaņā ar Noteikumu Nr.590 44. punktu projekta iesniegums iesniedzams vietējā rīcības grupā, kura, ievērojot

noteikumu 50. punktā noteikto, izvērtē projekta atbilstību SVVA stratēģijai, pamatojoties uz SVVA stratēģijas rīcības plānā

iekļauto attiecīgo rīcību un SVVA stratēģijā noteiktajiem projektu vērtēšanas kritērijiem. Projektam piešķir noteiktu punktu

skaitu atbilstoši katram vērtēšanas kritērijam, kas nosaka projekta atbilstību SVVA stratēģijai (50.1. apakšpunkts). Pēc

projektu izvērtēšanas izveido projektu sarakstu, sarindojot projektu iesniegumus pēc iegūto punktu skaita, un sagatavo

atzinumus (50.2. apakšpunkts).

Projektu iesniegumus un vērtēšanas dokumentus vietējā rīcības grupa piecu darbdienu laikā iesniedz LAD

(50.4. apakšpunkts).

Ja attiecīgajā kārtā publiskais finansējums nav pietiekams, lai atbalstītu visus iesniegtos vietējās attīstības stratēģijai

atbilstošos projektus, priekšroku dod projektu iesniegumiem ar lielāku punktu skaitu atbilstoši vietējās rīcības grupas

sagatavotajam projektu sarakstam (53. punkts).

[13] Noteikumu Nr.598 14. punkts, kas reglamentē projektu iesniegumu izskatīšanas secību, paredz, ka LAD izvērtē

projekta iesniedzēja atbilstību atbalsta pretendenta kritērijiem, kas noteikti šo noteikumu 9.1. un 9.2. apakšpunktā, un

definīcijai (14.1. apakšpunkts); sarindo atbilstoši konkrētās vietējās rīcības grupas piešķirto punktu skaitam

(14.2. apakšpunkts); turpina vērtēt tos projektu iesniegumus, kuri ir saņēmuši vismaz minimālo punktu skaitu. Tos projektu

iesniegumus, kam piešķirtais punktu skaits publiskā finansējuma iegūšanai attiecīgajā kārtā nav pietiekams, noraida, ja nav

pieņemts lēmums par papildu finansējuma piešķiršanu vai finanšu pārdali konkrētā atbalsta pasākuma kārtā piešķirtā

publiskā finansējuma robežās (14.3. apakšpunkts).

No minētajām normām secināms, ka vispirms iesniegtos projekta iesniegumus vērtē vietējā rīcības grupa, pārbaudot to

atbilstību SVVA stratēģijai, piešķirot projekta iesniegumiem punktus atbilstoši SVVA stratēģijā noteiktajiem projektu atlases

kritērijiem. Novērtētie projektu iesniegumi tiek sarindoti dilstošā secībā atbilstoši konkrētās vietējās rīcības grupas piešķirto

punktu skaitam. Pēc tam projekta iesniegumi tiek nosūti LAD. LAD turpina vērtēt projektu iesniegumus atbilstoši

administratīvajiem kritērijiem un atbalsta saņemšanas nosacījumiem, priekšroku dodot projektu iesniegumiem ar lielāko

piešķirto punktu skaitu. Tos projektu iesniegumus, kam piešķirtais punktu skaits publiskā finansējuma iegūšanai attiecīgajā

kārtā nav pietiekams, noraida.

Tādējādi, lai arī projekta iesniegums ir saņēmis pozitīvu vietējās rīcības grupas vērtējumu, to noraida, ja projektu

iesniegumu sarindošanas rezultātā projekta iesniegumam vietējai rīcības grupai iedalītais publiskais finansējums vairs

nepietiek.

Apgabaltiesa secina, ka, piešķirot tiesības projektu iesniegumus vērtēt vietējai rīcības grupai, tiek īstenota LEADER

pieeja, ka lēmuma pieņemšanā par vietējās lauku teritorijas attīstības plāna īstenošanu tiek iesaistīta vietējā ieinteresētā

kopiena, ko veido vietējie iedzīvotāji, uzņēmēji, pašvaldības, kas vislabāk pazīst vietējo situāciju un zina savas teritorijas

vajadzības. Lai gan lēmumu par konkrētu projekta iesniegumu apstiprināšanu pieņem un finansējumu piešķir LAD, vietējās

rīcības grupas vērtējumam kā starplēmumam atbalsta piešķiršanas procesā var būt izšķiroša nozīme LAD gala lēmuma

pieņemšanā.

[14] Ar Zemkopības ministrijas 2016. gada 7. marta lēmumu Nr.9.1-7/25/2016 ir apstiprināta Partnerības Stratēģija (sk.

Partnerības interneta mājas lapu http://daugavpils.partneribas.lv/).

Atbilstoši Stratēģijas 4.3. sadaļā, kas reglamentē projektu vērtēšanas kritērijus un kārtību, noteiktajam, projektu

izvērtēšanu veic projektu vērtēšanas komisija, tās izveidi, funkcijas, pienākumus un atbildību nosaka projektu vērtēšanas

komisijas nolikumā. Partnerības vietējās attīstības stratēģijas īstenošanas projektu vērtēšanas komisijas nolikums (sk. lietas

107. lapā) paredz, ka ELFLA projektu vērtēšanas komisijas skaitliskais sastāvs ir līdz 5 cilvēkiem, vērtēšanas komisijas

priekšsēdētāju ieceļ ar Padomes lēmumu un personālo sastāvu apstiprina Padome. Atbilstoši lietā iesniegtajiem

dokumentiem un Partnerības paskaidrojumiem secināms, ka pieteicējas Projekta iesniegumu un citus projekta iesniegumus,

kas iesniegti aktivitātē „Vietējās ekonomikas stiprināšanas iniciatīva”, vērtēja komisija 3 locekļu sastāvā.

Stratēģijas 4.3. sadaļas 17. punktos ietverti iesniegto projekta pieteikumu vērtēšanas nosacījumi, cita starpā paredzot,

ka vērtēšanas komisijas locekļi projektu atbilstību Stratēģijai vērtē saskaņā ar vērtēšanas kritērijiem (4. punkts); ja projekts

neatbilst SVVA stratēģijas mērķim vai nav saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību vai vietējās rīcības grupas (VRG)

darbības teritoriju, tas saņem 0 punktus un tālāk netiek vērtēts (5. punkts); ja projekts atbilst SVVA stratēģijas mērķim un ir

saskaņā ar rīcības plānā noteikto rīcību un VRG darbības teritoriju, tas tiek vērtēts atbilstoši vispārējiem kritērijiem un

specifiskajiem kritērijiem (6. punkts).

Stratēģijā atspoguļoti projektu vērtēšanas kritēriji ar skaidrojumiem. Stratēģija paredz kritēriju veidus – atbilstības

kritēriji visām rīcībām, vispārējie kritēriji visām rīcībām, specifiskie kritēriji konkrētai rīcībai.

Atbilstības kritēriji tiek vērtēti ar Jā vai Nē.

Vispārējie kritēriji ir desmit, vērtējums konkrētā kritērija pozīcijā 0 vai 1 punkts vai arī 0 līdz 2 punkti, papildus

noteikts, ka minimālais punktu skaits, kas jāiegūst vispārējos vērtēšanas kritērijos, lai projektu varētu vērtēt pēc

specifiskajiem kritērijiem, ir 10 punkti.

Specifiskie kritēriji rīcībai 2.1. atbalsts iniciatīvām, kuras vērstas uz efektīvu un ilgtspējīgu dabas un kultūras resursu

izmantošanu lauku sabiedrības dzīves standartu paaugstināšanai, ir šādi: 3.1. kopienu aktivizēšana, 3.2. resursu

izmantošana, 3.3. idejas pamatojums, vērtējums 0 vai 1 punkts katrā no tiem. Noteikts, ka minimālais punktu skaits

specifiskajos kritērijos ir 1 punkts.

[15] Pieteicēja nepiekrīt komisijas vērtējumam vispārējo kritēriju sadaļā – konkrēti vērtējumam 2.2. punktā projekta

iesniedzēja kapacitāte, 2.5. punktā mērķauditorija, 2.7. punktā risku izvērtējums un 2.9. punktā projekta idejas novitāte

(jauninājums) projekta īstenošanas teritorijā; specifisko kritēriju sadaļā vērtējumam 3.3. punktā idejas pamatojums.

No pieteicējas Projekta iesnieguma novērtējuma, ko veikusi Partnerība (lietas 80. – 95. lapa), konstatējams, ka

atbilstības kritēriju sadaļā Projekta iesniegums atzīts par atbilstošu mērķim un īstenošanas vietai.

Vispārējo kritēriju sadaļā pieteicējas Projekta iesniegums saņēmis turpmāk norādīto komisijas vērtējumu: 2.1. punktā

attiecībā uz projekta iesniegumu skaitu izsludinātajā projektu konkursa kārtā 1 punktu; 2.2. punktā par projekta iesniedzēja

kapacitāti – 1 punktu; 2.3. punktā par projekta sagatavotību un pamatojumu – 2 punktus; 2.4. punktā par mērķi – 2

punktus; 2.5. punktā par mērķauditoriju – 1,33 punktus; 2.6. punktā par budžetu – 2 punktus; 2.7. punktā par risku

izvērtējumu – 1,66 punktus; 2.8. punktā par projekta dzīvotspēju un rezultātu izmantošanu atbilstoši mērķim – 2 punktus;

2.9. punktā par projekta idejas novitāti (jauninājumu) projekta īstenošanas teritorijā – 1,66 punktus. Savukārt specifisko

kritēriju sadaļā 3.1. punktā attiecībā uz kopienu aktivizēšanu vērtējums ir 0 punktu; 3.2. punktā par resursu izmantošanu – 0

punktu un 3.3. punktā par idejas pamatojumu – 1 punkts.

No Partnerības sagatavotā dokumenta - Projekta vērtēšana (lietas 51. - 55. lapa) tabulas redzams, ka komentāru

sadaļā iekļauti visu triju projekta vērtētāju secinājumi (komentāri) par projekta atbilstību vai neatbilstību konkrētam

kritērijam. 2018. gada 10. janvārī Partnerība nosūtījusi LAD vēstuli Nr.2018/SVAA/4.1.-1 par projekta Nr.17-03-AL28-

A019.2201-000041 vērtēšanu, kurā detalizēti izklāstījusi komisijas viedokļa pamatojumu par Pieteicējas projekta vērtējumu.

Tā kā minētā vēstule pievienota pieteicējas pieteikumam, apgabaltiesa secina, ka pieteicējai ir zināmi komisijas argumenti.

Partnerība, sniedzot paskaidrojumu pirmās instances tiesai (lietas 75. – 79. lapa), attiecībā uz pieteicējas iebildumiem

par vērtējumu arī ir detalizēti norādījusi uz komisijas pamatojumu Projekta iesnieguma vērtējumā.

[16] Administratīvā apgabaltiesa turpmāk minēto apsvērumu dēļ uzskata, ka nevar pārbaudīt Partnerības veikto

pieteicējas projekta iesnieguma novērtējumu minētajos kritērijos pēc būtības.

Iepazīstoties ar Stratēģiju un dokumentiem, kas attiecas uz projektu vērtēšanu, apgabaltiesa konstatē, ka Stratēģijā,

definējot projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus un izklāstot noteikumus par to piemērošanu, Partnerība ir noteikusi, kā

tiks veikta projektu iesniegumu atbilstības Stratēģijai novērtēšana, ko biedrība vērtēs ar augstāku novērtējumu un ko ar

zemāku novērtējumu konkrētā kritērija punktā, kāds ir punktu skaits. Tātad attiecībā uz to, vai konkrētajā projekta

iesniegumā norādītā informācija ir neatbilstoši, daļēji vai pilnībā aprakstīta, vai tajā ir pietiekami skaidri definēti paredzamie

rādītāji, vai apraksts ir pietiekams konkrētajam kritērijam izvirzīto prasību izpratnē, Partnerības projektu vērtēšanas

komisijai ir novērtējuma brīvība.

Judikatūrā ir atzīts, ka novērtējuma brīvības gadījumā tiesa nevar pārvērtēt iestādes izdarīto secinājumu pēc satura, bet

var vienīgi pārbaudīt, vai iestāde nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vai būtiskus procesuālos pārkāpumus, piemēram, vai

novērtējumā nav konstatējama iestādes patvaļa (Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013. gada

11. janvāra sprieduma Nr.SKA-53/2013 8. punkts; 2016. gada 19.decembra sprieduma Nr.SKA-1188/2016

17. punkts).

Ievērojot Partnerībai piešķirto kompetenci vērtēt projekta iesniegumus LAD administratīvā procesa ietvaros, tātad

publiski tiesisko attiecību ietvaros, minētās atziņas par iestādes novērtējuma brīvību ir attiecināmas arī uz Partnerības

rīcību, vērtējot pieteicējas projekta iesnieguma atbilstību Stratēģijai.

Tādējādi apgabaltiesai konkrētajā gadījumā nav jāpārvērtē pieteicējas Projekta iesnieguma atbilstība konkrētiem

vispārējiem un specifiskiem kritērijiem, izdarot savu neatkarīgu vērtējumu, jo tad tiesa iestātos Partnerības projektu

vērtēšanas komisijas vietā. Taču apgabaltiesa var pārbaudīt, vai Partnerība ir ievērojusi procesuālo kārtību un vai tās

novērtējums nav patvaļīgs.

[17] Apgabaltiesa nekonstatē Partnerības procesuālus pārkāpumus vai patvaļu tai piešķirtās novērtējuma brīvības

izmantošanā.

Pieteicējas projekta iesniegumu atbilstoši Stratēģijā un Partnerības vērtēšanas komisijas nolikumā noteiktajam ir

vērtējuši Partnerības izveidotās vērtēšanas komisijas trīs locekļi. Pirmās instances tiesas sēdē (sk. 2018. gada 29. augusta

sēdes protokolu lietas 115. – 125. lapa ) Partnerības pārstāve sniedza paskaidrojumu, ka komisijas locekļu vārdi netika

izpausti, lai nevarētu ietekmēt vērtētājus, pieteicējas gadījumā projektu vērtēja /pers. A/, /pers. B/ un /pers. C/ – personas,

kuras pārstāv dažādās darbības jomas un kuriem ir iepriekšējā pieredze projektu vadīšanā, attīstības jautājumos un

augstākā izglītība. Ievērojot minēto, apgabaltiesai nerodas šaubas par komisijas locekļu atbilstošu kompetenci un

objektivitāti. Tāpat nav konstatējama vērtēšanas komisijas un tās darbības neatbilstība projektu vērtēšanas procedūrai.

No lietā esošiem dokumentiem secināms, ka katrs vērtēšanas komisijas loceklis ir aizpildījis savu projekta individuālās

vērtēšanas veidlapu, iepretim katram vērtēšanas kritērijam ir norādījis vērtējumu – piešķirto punktu skaitu atbilstoši Stratēģijā

noteiktajai gradācijai, kā arī sniedzis vērtējuma pamatojumu, kas attiecas tieši uz vērtējamo kritēriju – gan maksimāli

iespējamo vērtējumu, gan negatīvo vērtējumu. Ir norādīti trūkumi projekta iesnieguma aprakstā un pamatojumā (sk. lietas

80. – 89. lapu). Ir sagatavots vērtēšanas kopsavilkums, apkopojot vērtētāju individuālos vērtējumus. Apgabaltiesa

nekonstatē kļūdas vidējo punktu aprēķinā katrā vērtēšanas kritērijā, taču kopējā punktu skaita matemātiskajā aprēķinā ir

pieļauta aprēķina kļūda, ko lietā atzinusi arī Partnerība. Proti, pieteicējas Projekta vērtējumā kopējais punktu skaits ir 15,65

punkti, nevis 15,67 punkti. Apgabaltiesa norāda, ka matemātiskā aprēķina kļūda plus 0,02 punkti konkrētajā gadījumā nav

ietekmējusi un nevarēja ietekmēt apstākli, ka pieteicējas Projekta iesniegums noraidīts.

Apgabaltiesa secina, ka nav pamata iejaukties Partnerības veiktajā pieteicējas projekta iesnieguma novērtējumā.

Apstāklis, ka pieteicējas viedoklis par Projekta iesnieguma atbilstību konkrētiem vērtēšanas kritērijiem ir atšķirīgs no

vērtēšanas komisijas viedokļa, nav pamats uzskatam, ka komisijas veiktais Projekta iesnieguma vērtējums nav pareizs.

Apgabaltiesa vienlaikus norāda, ka nav pamatots pieteicējas apelācijas sūdzībā paustais viedoklis par apmācāmo

personu skaitu projekta ietvaros, jo Projekta iesniegumā nepārprotami norādīts, ka pieteicēja plāno apmācīt 10 jauniešus

(piecus zēnus un piecas meitenes) no maznodrošinātām ģimenēm (lietas 33. lapa), nevis 20 personas.

Apgabaltiesa lietā konstatētajos apstākļos secina, ka Lēmums ir tiesisks, bet pieteicējas prasījums par labvēlīga

administratīvā akta izdošanu, apstiprinot Projekta iesniegumu un piešķirot finansējumu, – noraidāms.

[18] Apgabaltiesa konstatē, ka Administratīvās rajona tiesas spriedumā kļūdaini konstatēta pieteicējas neatbilstība

atbalsta pretendenta definīcijai. Pieteicēja apelācijas sūdzībā pamatoti norādījusi, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.590

6.8. apakšpunktu šo noteikumu izpratnē atbalsta pretendents ir kā fiziska tā arī juridiska persona, kas veic saimniecisko

darbību, ja tam ir noslēgts pārskata gads un Valsts ieņēmumu dienestā iesniegta iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācija

vai gada pārskats, un tas ir apliecinājis saimnieciskās darbības sistemātiskumu. Attiecībā uz pieteicēju izpildās minētais

kritērijs. Minēto noteikumu 8.5. apakšpunktā papildus norādīts, ka šo noteikumu 5.2.1. un 5.2.2. apakšpunktā minētajai

darbībai atbalsta pretendents ir juridiskā persona (tostarp vietēja pašvaldība, biedrība un nodibinājums) vai fiziska persona,

kas īstenos šo noteikumu 6.3. apakšpunktā minēto sabiedriskā labuma projektu. Līdz ar to jautājums par to, vai konkrēta

pretendenta iesniegtais projekts atbilst Noteikumu Nr.590 6.3. apakšpunktā definētajam sabiedriskā labuma projektam, proti,

projektam, kuru īsteno aktivitātē „Vietas potenciāla attīstības iniciatīvas”, kurā plānotajam mērķim nav komerciāla rakstura,

par kura rezultātu netiek prasīta samaksa un kurš ir publiski pieejams, ir aplūkojams, izvērtējot konkrēta projekta iesnieguma

pamatojumu pēc būtības. Pieteicējas Projekta iesnieguma izvērtējumu šādā aspektā, konstatējot neatbilstības un trūkumus,

Partnerība ir sniegusi. Pirmās instances tiesas spriedums nav pareizs.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309. pantu, 329. panta pirmo daļu, Administratīvā

apgabaltiesa

nosprieda

noraidīt biedrības „Daugavpils izpletņlēcēju sporta klubs” pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, apstiprinot

projekta iesniegumu Nr.17-03-AL28-A019.2201-000041, izdošanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesnese referente S. Gintere

Tiesneses K. Krastiņa

S. Liniņa