Court convicts defendant of theft, waives evidence trial due to confession, and orders compensation.

Lietas Nr. 11261040515

Lietas arhīva Nr. K20-0106-16/11

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Liepājā 2016.gada 7.janvārī

Liepājas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese A.Daidere

piedaloties prokuroram Z.Berdiganam

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu, kurā /pers. C/, personas kods personas kods/, apsūdzēts pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas.

Tiesas sēdē tiesa

k o ns t a t ē j a :

apsūdzētais /pers. C/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un konkrēti:

2015.gada 12.martā ap plkst. 12.00 /pers. C/, būdams alkohola reibumā, kopā ar /pers. D/ atradās daudzdzīvokļu namā /adrese/, kur /pers. C/

palūdza /pers. D/ viņa mobilo telefonu lai piezvanītu. Kad /pers.D/iedeva viņam telefonu, /pers. C/ devās projām neatdevis /pers. D/ piederošo mobilo

telefonu, kuru tanī pašā dienā nodeva lombardā. Tādējādi /pers.C/mantkārīgā nolūkā piesavinājās /pers. D/ mantu – mobilo telefonu Huawei Ascend G

630 200 euro vērtībā.

Ar šādām savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas izmeklēšanā apsūdzētais savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas atzina pilnībā pie apsūdzībā

norādītajiem apstākļiem, izdarīto nožēloja, atzina pilnībā cietušā /pers. D/ pieteikto materiālā kaitējuma kompensāciju 200 euro apmērā.

Apsūdzētais /pers. C/ lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā. Arī prokurors tiesas sēdē pievienojās apsūdzētā viedoklim un lūdza

pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanā neveikt.

Ņemot vērā to, ka /pers. C/ tiesas sēdē savu vainu viņam izvirzītajā apsūdzībā atzīst pilnībā, apsūdzētais ir piekritis tam, ka nav nepieciešams veikt

pierādījumu pārbaudi un tiesai lietas materiālu pārbaudes rezultātā nav radušās šaubas par apsūdzētā vainu, kā arī ievērojot prokurora viedokli, tiesa,

izskaidrojot pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālo būtību un sekas, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu, nolemj tiesas izmeklēšanā

pierādījumu pārbaudi neizdarīt, pārbaudot tikai apsūdzētā personības raksturojošos datus.

Tiesa uzskata, ka apsūdzētā vaina viņam izvirzītajā apsūdzībā ir pierādīta pilnībā, apsūdzētā /pers. C/ darbības pēc Krimināllikuma 180.panta

pirmās daļas ir kvalificētas pareizi un viņš sodāms. Tiesa atzīst, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 527.panta trešajai daļai, konkrētajā gadījumā

pierādījumu analīze un to uzskaitījums nav nepieciešams.

Nosakot apsūdzētajam soda veidu un mēru, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 35. un 46.panta prasībām ņem vērā soda mērķi, izdarītā noziedzīgā

nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, vainīgā personību, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus, kā arī pārējos apstākļus, kuriem ir nozīme

taisnīga soda noteikšanā.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais /pers. C/ izdarījis mazāk smagu noziegumu. Apsūdzētais agrāk sodīts (lietas 26.-34.lapa), pēdējo

reizi notiesāts 2015.gada 17.jūlijā Liepājas tiesā pēc Krimināllikuma 177.panta pirmās daļas, 193.panta otrās daļas un 193.1 panta otrās daļas, un

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji pievienots sods pēc Liepājas tiesas 2015.gada 30.jūnija sprieduma un galīgais sods /pers. C/

noteikts- brīvības atņemšana uz 1 gadu 3 mēnešiem, šobrīd izcieš sodu (lietas 55.-58.lapa). Pēdējā gada laikā administratīvi sodīts, sods nav izciests

(lietas 36.-37.lapa), ieguvis vidējo speciālo izglītību, specialitāte- galdnieks. No Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa kopumā

raksturots negatīvi – dzīvo pie savas mātes dzīvoklī /adrese A/, no kaimiņiem saņemtas sūdzības un pretenzijas par alkoholisko dzērienu lietošanu un

naktsmiera traucēšanu, 2015.gadā vairākas reizes nonācis policijas redzeslokā sakarā ar mobilo telefonu zādzības faktiem un saukts pie administratīvās

atbildības par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem, kas apdraud sabiedrisko kārtību, agrāk sodīts piecas reizes (lietas 38.lapa).

Pats apsūdzētais, raksturojot sevi, tiesai paskaidroja, ka līdz apcietināšanai strādājis gadījuma darbus un arī pēc atbrīvošanās viņam ir garantēts

darbs SIA “/nosaukums/”, esot divu bērnu tēvs, kuri nav apgādībā, bet viņš par tiem regulāri rūpējies, tāpēc arī uzturlīdzekļi piespiedu kārtā nav piedzīti.

Apsūdzētais nepiekrita policijas sniegtajam raksturojumam, paskaidrojot, ka pie mātes uzturējies reti, ar kaimiņiem attiecības bijušas labas, tāpēc

apgalvojums, ka kaimiņi raksturotu viņu negatīvi ir nepatiess.

Tiesa apsūdzētā iebildumus par raksturojumu atzīst par nepamatotiem, jo lietā nav iesniegti raksturojumi no kaimiņiem, kas apstiprinātu apsūdzētā

teikto, savukārt policijas raksturojumā sniegtās ziņas netieši apstiprina tiesas izmeklēšanās pārbaudītās apsūdzētā personību raksturojošās ziņas, proti, ka

par noslieci uz alkohola lietošanu liecina fakts ka 2015.gada februāra mēnesī par alkohola lietošanu sabiedriskā vietā /pers. C/ pat ir administratīvi sodīts,

turklāt noziedzīgo nodarījumu skatāmajā lietā arī ir izdarījis, atrodoties alkohola ietekmē.

Par /pers. C/ atbildību mīkstinošu apstākli saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, tiesa atzīst to, ka apsūdzētais vaļsirdīgi atzinies un izdarīto

nožēlo. Par /pers. C/ atbildību pastiprinošu apstākli, saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa atzīst to, ka noziedzīgais nodarījums

veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, bet saskaņā ar 12.punktu- izdarīts alkohola ietekmē.

Nosakot /pers.C/sodu, tiesa ņem vērā arī apstākli, ka apsūdzētais ir izmantojis Kriminālprocesa likuma 21.pantā paredzētās tiesības uz sadarbību

ar kriminālprocesa veikšanai pilnvaroto personu, kas izpaudusies vienkāršāka procesa veida izvēlē, tādā veidā nodrošinot efektīvāku krimināltiesisko

attiecību taisnīgu noregulējumu.

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā par apsūdzētā izdarīto noziegumu paredzēti alternatīvi piemērojami soda veidi- brīvības

atņemšanas sods uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbs, vai naudas sods.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta ceturtās daļas noteikumiem brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu

piemēro, ja soda mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Atbilstoši minētajam tiesai vispirms izvērtējamas alternatīvo soda veidu piemērošanas iespējas.

Tiesas rīcībā nav ziņu par apsūdzētā regulāro ienākumu apmēru un mantas esamību, līdz ar to, tiesa uzskata, ka sods par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu nav nosakāms naudas soda veidā, jo tiesai ir pamatotas šaubas, ka līdzekļu trūkums liegs apsūdzētajam iespēju izpildīt šo sodu un līdz ar to

netiks sasniegts likumā definētais soda mērķis. Par līdzekļu trūkumu liecina arī apstāklis, ka apsūdzētais līdz tiesai cietušajam nav atlīdzinājis nodarītos

mantiskos zaudējumus, kā arī fakts, ka ar Liepājas tiesas spriedumu par labu cietušajam piedzītā kaitējuma kompensācija 2626,71 euro apmērā

labprātīgi nav samaksāta.

Tāpat tiesas ieskatā nav piemērojams sods piespiedu darbu veidā, jo līdz šim par agrāk izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem šāds soda veids ir

piemērots trīs reizes, sodu /pers. C/ ir gan izcietis, gan arī tas ir ticis aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, taču tiesas ieskatā arī minētais alternatīvais

soda veids nav sasniedzis Krimināllikuma 35.pantā noteiktos soda mērķus un nav atturējis apsūdzēto no turpmākas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

Tā kā apsūdzētais /pers. C/ jau agrāk ir vairākkārtīgi sodīts par mantiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, noziedzīgo nodarījumu izdarījis

nedzēstas sodāmības laikā, kā arī šajā laika periodā sodīts vēl par citu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, kas nepārprotami liecina par to, ka apsūdzētais

nav nostājies uz labošanās ceļa, nav pildījis likumus un atturējies no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, bet turpina apdraudēt citu personu mantiskās

intereses, kā arī ievērojot par apsūdzētā personību raksturojumos norādītās negatīvās ziņas, tiesa atzīst, ka vienīgais veids kā sasniegt soda mērķi un

pasargāt sabiedrības intereses konkrētajā gadījumā ir izolēt /pers. C/ no sabiedrības, nosakot brīvības atņemšanas sodu.

Savukārt apsūdzētā raksturojošie dati, agrākās sodāmības, kuras likumā noteiktā kārtībā nav dzēstas un apstāklis, ka apsūdzētais šobrīd izcieš

brīvības atņemšanas sodu, izslēdz iespēju tiesai izvērtēt nosacīta soda piemērošanu saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta nosacījumiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 46.panta trešo daļu, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Atbilstoši tam, ņemot vērā /pers. C/ vienu atbildību mīkstinošo apstākli, attieksmi pret izdarīto, kas izpaudusies izdarītā nožēlas veidā un vēlmē

laboties, to, ka apsūdzētais ir sadarbojies ar procesa virzītāju, izvēlētos vienkāršāku procesu, tiesa uzskata, ka /pers. C/ piemērojams sods īslaicīgas

brīvības atņemšanas veidā, savukārt ievērojot apsūdzētā divus atbildību pastiprinošos apstākļus, īslaicīga brīvības atņemšana nosakāma uz 3 mēnešiem.

Ņemot vērā, ka skatāmajā lietā noziedzīgais nodarījums ir izdarīts pirms Liepājas tiesas 2015.gada 17.jūlija sprieduma spēkā stāšanās, tad sodu

saskaitīšanā piemērojami Krimināllikuma 50.panta pirmās, trešās un piektās daļas nosacījumi, noteiktajam sodam daļēji pievienojot sodu, kas piespriests

ar Liepājas tiesas 2015.gada 17.jūlija spriedumu un soda izciešanā ieskaitot sodu, kas daļēji jau izciests pēc minētā sprieduma.

Cietušais/pers. D/ pirmstiesas procesā pieteicis kaitējuma kompensācijas pieteikumu par 200 euro. Izlemjot jautājumu par kaitējuma

kompensācijas pieteikumiem, tiesa vadās no Kriminālprocesa likuma 350., 351., 352., 353.panta un secina, ka cietušo kaitējuma kompensācijas

pieteikums ir pamatots, pierādīts un apmierināms pilnā apjomā, jo zaudējumi cietušajam nodarīti apsūdzētā /pers. C/ prettiesisko darbību- zādzības

rezultātā, apsūdzētais kaitējuma kompensācijas pieteikumu un kompensācijas apmērus ir atzinis un nav tos atlīdzinājis. Saskaņā ar Civillikuma

1779.pantu, katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta

otro daļu, kompensācija ir krimināltiesisko attiecību noregulējuma elements, ko apsūdzētais samaksā brīvprātīgi vai uz tiesas nolēmuma pamata. Savukārt

Kriminālprocesa likuma 352.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka kaitējuma nodarītājs var labprātīgi piekrist cietušā noteiktajam kompensācijas apmēram,

vai viņi var to noteikt, savstarpēji vienojoties. Bet saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu tiesa pienākumu samaksāt

kompensāciju var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. Tādējādi zaudējumi par labu cietušajam /pers.

D/ 200 euro apmērā piedzenami no /pers. C/.

Pirmstiesas procesā apsūdzētajam drošības līdzeklis piemērots nebija. Tiesa atzīst, ka apsūdzētajam līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā nolūkā

nodrošināt sprieduma izpildi ir piemērojams drošības līdzeklis- apcietinājums.

Lietā nav izlemjamu jautājumu par lietiskajiem pierādījumiem un procesuāliem izdevumiem.

Pamatojoties uz iepriekšminēto un saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 514., 520., 527.panta trešo daļu, 528. un 529.pantu, tiesa

no s pri e da :

/pers. C/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, un sodīt viņu ar īslaicīgu brīvības

atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam daļēji pievienot sodu, kas piespriests ar Liepājas tiesas 2015.gada 17.jūlija

spriedumu, un galīgo sodu /pers. C/ noteikt brīvības atņemšanu uz 1 (vienu) gadu 3 (trīs) mēnešiem un 20 dienām.

Soda izciešanas termiņu /pers. C/ skaitīt no 2016.gada 7.janvāra.

Soda izciešanas termiņā saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu ieskaitīt soda laiku, kas izciests pēc Liepājas tiesas 2015.gada 17.jūlija

sprieduma- no 2014.gada 15.oktobra līdz 2014.gada 16.oktobrim, no 2015.gada 27.janvāra līdz 2015.gada 30.janvārim, no 2015.gada 25.maija līdz

2015.gada 29.jūnijam, no 2015.gada 30.jūnija līdz 2016.gada 7.janvārim.

Līdz spriedums stāsies likumīgā spēkā piemērot /pers. C/ drošības līdzekli- apcietinājumu, apcietinot viņu tiesas zālē.

Piedzīt no /pers. C/ par labu cietušajam /pers. D/ materiālā kaitējuma kompensāciju 200 euro (divi simti euro) apmērā.

Tiesas spriedumu daļā par piespriesto sodu, kompensāciju vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem 10 (desmit) dienu laikā no pilna

sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Liepājas tiesā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Daidere