Court dismisses appeal against disciplinary fine, ruling evidence outweighs employee's silence.

NORAKSTS

Lieta Nr.A420432511 A00164-13/15

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 1.februārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese A.Reitupe,

piedaloties pieteicējam I.K. un atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes – /iestāde/ pilnvarotajai pārstāvei N.K., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz I.K. pieteikumu par /iestāde/ 2010.gada 22.decembra lēmuma Nr.132 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] Ar /iestāde 2/ 2010.gada 28.oktobra lēmumu Nr.389 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums) /iestāde 2/ /struktūrvienība/ /amats/ /dienesta pakāpe/ I.K. piemērots disciplinārsods

– rājiens.

[2] Izskatot I.K. apstrīdēšanas iesniegumu, ar /iestāde/ 2010.gada 22.decembra lēmumu Nr.132 (turpmāk arī – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts. Lēmumā norādīts turpmāk minētais. [2.1] 2010.gada 2.septembrī /iestāde 2/ reģistrēts E.L. 2010.gada 26.augusta iesniegums par /iestāde 2/ /struktūrvienība/ (turpmāk arī – /struktūrvienība/) darbinieku iespējamo prettiesisko rīcību. /iestāde 2/, veicot pārbaudi, noskaidroja, ka 2010.gada 13.augustā /struktūrvienība/, Elektronisko notikumu žurnālā ar numuru 6178 tika reģistrēts materiāls par to, ka 2010.gada 9.augustā E.L. ap plkst.23.00 guvis traumas. /struktūrvienība/ /amats/ I.K. 2010.gada 13.augustā pieņēma paskaidrojumu no E.L., kurā norādīts, ka E.L. nevēlas paskaidrot, pie kādiem apstākļiem guvis traumas. Uzskata to par personīgu lietu, lūdz viņu netraucēt, jo kontaktēties ar /iestāde 2/ darbiniekiem nevēlas. Pretenzijas ne pret vienu nav. /struktūrvienība/ /amats/ I.U., izskatot 2010.gada 13.augusta materiālu ENŽ-6178, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 373.panta pirmo daļu un 377.panta 2.punktu, pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Šo lēmumu E.L. ir pārsūdzējis /iestāde 3/, kur tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr.12030005

810 uzsākšanu. [2.2] Pārbaudes ietvaros no I.K. tika pieņemts paskaidrojums, kurā norādīts, ka 2010.gada 13.augustā plkst.16.25 I.K. saņēma izsaukumu no /struktūrvienība/ /nodaļa/ /amats 3/ par to, ka Dzirciemu ielā, zobārstniecības centrā ticis nogādāts E.L. Uz izsaukumu I.K. izbrauca kopā ar /struktūrvienība 2/ /amats/ V.M. Noskaidrots, ka E.L. atrodas zobārstniecības centra pagalmā. Pagalmā tika pamanīti divi vīrieši. Viens stādījies priekšā kā E.L., otrs kā viņa brālis A.L. Ņemot vērā, ka kopā ar viņiem atradās divi suņi, E.L. brālim tika izteikts lūgums pastaigāties ar tiem, kamēr strādās ar E.L. A.L. aizgājis apmēram 100-150 metrus no viņiem. E.L. bijis reibuma stāvoklī, vai nu no narkozes, jo viņam pirms tam tika veikta operācija, vai arī no alkohola, jo uz soliņa I.K. redzējis uzkodas. E.L. sakarīgi neko par gūtajām traumām nevarēja paskaidrot, atzīt sevi par cietušo neesot vēlējies. Paskaidrojis, ka griezies /iestāde 2/ informācijas nolūkos un kriminālprocesu uzsākt nevēlas. [2.3] No /struktūrvienība 2/ /amats/ /dienesta pakāpe/ V.M. 2010.gada 14.septembra ziņojuma, D.U. 2010.gada 15.oktobra paskaidrojuma un A.L. 2010.gada 20.septembra paskaidrojuma redzams, ka E.L. I.K. sniedza vairāk informācijas nekā ir atspoguļots E.L. 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā. [2.4] I.K. ar savu rīcību, 2010.gada 13.augustā izbraucot uz izsaukumu un pieņemot no E.L. paskaidrojumu, tajā nenorādīja konkrētu informāciju par E.L. nodarītajiem miesas bojājumiem un naudas zādzību, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, nav ievērojis /iestāde 2/ 2005.gada 31.maija noteikumu Nr.1 „/iestāde 2/ darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodeksa” 5. un 6.punktu, kā arī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma 6.panta 1.punktu. [2.5] Sākotnējā lēmumā ir ietverts pamatojums tam, kāpēc I.K. kā disciplinārsods piemērots tieši rājiens. Proti, piemērojot disciplinārsodu, tiek ņemts vērā pārkāpuma raksturs, izdarīšanas apstākļi, pārkāpuma radītais zaudējums vai kaitējums, amatpersonas vainas forma, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, disciplinārsoda piemērošanas lietderības apsvērumi un piemērojama disciplinārsoda samērīgums ar izdarīto pārkāpumu.

2.lappuse no 13 Šajā gadījumā I.K. disciplinārā sodīšana ir nepieciešama, lai sasniegtu tiesisku (leģitīmu) mērķi – disciplinētu un pievērstu /iestāde 2/ darbinieka I.K. uzmanību nepieciešamībai precīzi ievērot normatīvu aktu prasības, pildot dienesta pienākumus, kas konkrētajā situācijā ir nozīmīgi citu personu tiesību ievērošanai, kā arī nepieļaut no /iestāde 2/ darbinieku puses rīcību, kas sabiedrībā rada šaubas par /iestāde 2/ darbinieku profesionalitāti, kā arī norāda uz /iestāde 2/ darbinieku visatļautību.

I.K. savu vainu neapzinās un neatzīst, kas nākotnē varētu novest pie pārkāpuma atkārtošanās. Ņemot vērā, ka I.K. pārkāpums ir saistīts ar viņa dienesta pienākumu pienācīgu neizpildi, turpmākas tiesiskas kārtības un disciplīnas nodrošināšanai /iestāde 2/ iestādē I.K. ir nepieciešams saukt pie disciplinārās atbildības. Atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi I.K. rīcībā nav konstatēti. I.K. spēkā esošu disciplinārsodu nav. [2.6] Piemērojot disciplinārsodu tika ņemts vērā, ka I.K. 2010.gada 13.augustā, izbraucot uz izsaukumu un pieņemot paskaidrojumu no E.L., tajā nenorādīja konkrētu informāciju par E.L. nodarītajiem miesas bojājumiem un naudas zādzību, apzinoties savas rīcības prettiesisko raksturu, paredzēja šādas rīcības kaitīgās sekas – nepamatota lēmuma par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu pieņemšanu un apzināti pieļāva šo seku iestāšanos.

I.K. disciplinārpārkāpums izdarīts, saistībā ar viņa tiešo amata pienākumu pildīšanu. I.K. ne tikai neizprot pārkāpuma būtību, bet arī neapzinās to. Ņemot vērā, ka piezīme kā disciplinārsods piemērojama gadījumos, kad pieļautais pārkāpums ir maznozīmīgs un nav iestājušas kaitīgas sekas, konkrētajā gadījumā nav iespējams aprobežoties ar piezīmes izteikšanu I.K. Lietderīgākais disciplinārsods, kas atbilst izdarītā pārkāpuma smagumam, ir rājiens. [2.7] Izvērtējot Sākotnējā lēmuma lietderību vispārējās un speciālās prevencijas nolūkos, ka arī īstenojot atbildības par izdarīto pārkāpumu nenovēršamības principu (Administratīvā procesa likuma 65. un 66.pants), /iestāde/ uzskata, ka I.K. piemērotais disciplinārsods ir samērīgs. [2.8] Normatīvie akti neuzliek par pienākumu iestādei disciplinārlietas izmeklēšanas laikā iepazīstināt amatpersonu ar disciplinārlietas materiāliem.

Tomēr Administratīva procesa likuma 61.pants noteic, ka administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Līdz ar to I.K. varēja pats izvēlēties izmantot vai neizmantot šīs tiesības disciplinārlietas izmeklēšanas stadijā.

[3] I.K. (turpmāk arī – pieteicējs) savā pieteikumā tiesai nepiekrīt Lēmumam un lūdz to atcelt. Pieteikumā norādīts, ka dienesta izmeklēšanas laikā viņš netika iepazīstināts ar atsevišķiem lietas materiāliem. Tāpat pārbaudes laikā nav pieņemts paskaidrojums no V.M., kurš kopā ar pieteicēju ieradās izsaukumā pie E.L. Pieņemot Lēmumu, E.L. sniegtajam lietas apstākļu izklāstam ir nepamatoti piešķirta lielāka ticamība kā pieteicēja versijai.

[4] Tiesai iesniegtajos rakstveida paskaidrojumos /iestāde/ pieteikumu neatzīst un uzskata to par noraidāmu, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem. Papildus

3.lappuse no 13 norādīts, ka, pieņemot Lēmumu, ir izvērtēta visa disciplinārlietā veiktās pārbaudes laikā iegūtā informācija. Iegūtie pierādījumi to savstarpējā sakarībā apstiprina pieteicēja vainu disciplinārpārkāpuma izdarīšanā.

[5] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja iesniegto pieteikumu, norādot turpmāk minēto. [5.1] 2010.gada 13.augustā E.L. bija redzamā reibuma stāvoklī, uz soliņa atradās uzkodas un rokās gandrīz iztukšota alus pudele. Pie E.L. reibuma nevarēja būt vainojama veiktā operācija, jo medicīniskās kartes izrakstā minēts, ka operācija tika veikta 2010.gada 11.augustā. Pieteicējs palūdzis A.L. paiet malā, ko pēdējais arī izdarīja, apsēžoties uz betona apmales. E.L. sāka stāstīt pieteicējam un blakus stāvošajam majoram V.M., ka esot atvaļinājumā, kopā ar mazpazīstamām personām Āgenskalna rajonā lietojis alkoholu, bet no rīta pamodies grāvī bez naudas ar traumām. Pie kādiem apstākļiem guva traumas un pazudusi nauda, paskaidrot nevarēja. 40 minūšu laikā no E.L. nevarēja noskaidrot lietas apstākļus un noziedzīgā nodarījuma esamību. Nav pamatots E.L. norādītais, ka viņš nesaprot latviešu valodu, jo E.L. ir /amats/, tādēļ latviešu valoda viņam jāzina. Paskaidrojumā pieteicējs minējis tikai pašu būtiskāko, ko varējis saprast no E.L. teiktā. Uz jautājumu, vai vēlāk būs pretenzijas, E.L. atbildēja, ka nebūs, kas arī atspoguļots paskaidrojumā. Paskaidrojumu E.L. apskatījās un parakstīja. [5.2] Pēc pieteicēja rīcībā esošās informācijas A.L. ir organizētajā grupējumā, kas izkrāpj nekustamos īpašumus no pensionāriem un alkoholu lietojošiem cilvēkiem. Ir ierosināti vismaz divi kriminālprocesi pret A.L. un 2011.gadā viņš ticis aizturēts. A.L. ir vairākkārtīgi rakstījis sūdzības par /iestāde 2/ darbiniekiem. [5.3] Stomatoloģijas institūta pagalmā bijuši tikai E.L. un A.L., pieteicējs un V.M., nevienas citas personas tur nebija. Līdz betona apmalei, kur sēdēja A.L. ir 30 metru attālums, tādēļ A.L. nevarēja dzirdēt pieteicēja sarunu ar E.L. Disciplinārlietas izskatīšanas laikā iestāde ir nekritiski pieņēmusi A.L. paskaidrojumā norādīto, ka viņš atradies 10 metru attālumā no pieteicēja un E.L., tādēļ sarunu dzirdējis. [5.4] D.U. paskaidrojums nav noformēts procesuāli pareizi. Paskaidrojums nav uz veidlapas, nav informācijas, kas pieņēmis paskaidrojumu un kā tika saņemts.

[6] Atbildētājas – /iestāde/ pilnvarotā pārstāve tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz Lēmumā un paskaidrojumā tiesai norādītiem motīviem. Papildus paskaidroja, no eksperta atzinuma izriet, ka pats pieteicējs pierakstīja protokolā teikumu „pierakstīts pareizi, bez papildinājumiem” un nav pamata apšaubīt D.U. paskaidrojumā un liecinieka nopratināšanas protokolā minēto, ka pieteicējs nav rādījis paskaidrojumu E.L. Tāpat norādīja, ka no D.U. nopratināšanas protokola izriet, ka D.U. paskaidrojumu uzrakstīja pats. Paskaidrojuma nogādāšanas fakts nav tik būtisks lietas izskatīšanai.

[7] Tiesas sēdē tika nopratināts liecinieks V.M.

4.lappuse no 13 Motīvu daļa

[8] Vispusīgi un objektīvi izvērtējusi lietas materiālus, pārbaudījusi lietā esošos pierādījumus, uzklausījusi tiesas sēdē procesa dalībnieku paskaidrojumus, tiesa atzīst, ka pieteikums nav pamatots un tādēļ noraidāms.

[9] Pieteikumā pieteicējs ietvēris prasījumu par Lēmuma atcelšanu. Ņemot vērā, ka tiesa nevar atcelt lēmumu, kas ir jau izpildīts, tiesa secina, ka pieteicēja prasījums atbilstoši tiesību normās noteiktajam ir interpretējams kā prasījums par pārsūdzētā administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku, sakarā ar ko tiesai ir pamats izvērtēt Lēmuma tiesiskumu. Tiesa uzskata, ka, izvērtējot lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu tiesiskumu, nevis izskatot lūgumu, kas ietverts pieteikumā, netiks pārkāptas Administratīvā procesa likuma (turpmāk arī – APL) 249.pantā noteiktās robežas. Minēto tiesa pamato ar to, ka objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams lemt par lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu atcelšanu, jo lēmums ir izpildīts. Turklāt, gan pārbaudot lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu atcelšanas nepieciešamību, gan izvērtējot tā prettiesiskumu, tiesai ir jāpārbauda lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu tiesiskums, tātad pārbaudes priekšmets ir identisks.

[10] Lietā konstatēti turpmāk norādītie pierādījumi. [10.1] 2010.gada 10.augusta naktī E.L. telefoniski vērsās /iestāde 2/, ziņojot par piekaušanas un laupīšanas faktu (krimināllietas Nr.12812000711 111.lapa). [10.2] 2010.gada 13.augustā plkst.16.25 E.L. brālis A.L. pa tālruni griezās /nodaļa/, un informēja par iespējamu noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas notika no naktī no 2010.gada 9.augusta un 10.augustu /adrese/, pret viņa brāli E.L., kā arī paziņoja, ka viņa brālis šobrīd atrodas Stomatoloģijas slimnīcā, Dzirciemu ielā, 17 palātā, grib iesniegt iesniegumu par notikušo, runāt un parakstīties var (lietas 31.lapa). [10.3] 2010.gada 13.augustā pieteicējs pieņēmis paskaidrojumu no E.L. Paskaidrojumā norādīts, ka 2010.gada 9.augustā E.L. guvis traumas pie apstākļiem, kurus skaidrot nevēlās. Uzskata to par personīgu lietu un lūdz netraucēt. Ar /iestāde 2/ darbiniekiem kontaktēties nevēlās. Pretenziju ne pret vienu nav (lietas 38.lapa). [10.4] 2010.gada 13.augustā /struktūrvienība 2/ /amats/, izskatījis materiālu par E.L. gūtajiem miesas bojājumiem, pieņēma lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 377.panta 2.punktu (lietas 36.lapa). [10.5] 2010.gada 31.augusta E.L. iesniegumā /iestāde 2/ lūgts veikt dienesta pārbaudi. Iesniegumā norādīts, ka /iestāde 2/ darbinieki ir atteikušies braukt uz /adrese/mājas pagalmu, kur iesniedzējs tika piekauts un aplaupīts, savukārt /iestāde 2/ darbinieks I.K., kurš pie E.L. ieradies slimnīcā, pretēji pieteicēja teiktajam, ir sastādījis iesniegumu par to, ka E.L. pretenziju nav un viņš nevēlas kriminālprocesa ierosināšanu. /iestāde 2/ darbiniekam I.K. sniegtos paskaidrojumus dzirdēja D.U., kurš ārstējās slimnīcā (lietas 25. – 26.lapa). [10.6] 2010.gada 14.septembra dienesta ziņojumā /iestāde 2/ darbinieks V.M. norādījis, ka 2010.gada 13.augustā kopā ar I.K. izbraukuši uz Stomatoloģisko slimnīcu pie E.L. E.L., būdams reibuma stāvoklī (medikamentozu vielu vai alkoholisko dzērienu iespaidā),

5.lappuse no 13 paskaidrojis, ka dažas dienas pirms tam, atrodoties reibuma stāvoklī, staigājis pa Āgenskalna mikrorajonu, par saviem līdzekļiem uzcienājis vairākās mazpazīstamās personas ar alkoholiskiem dzērieniem, kā arī lietojis pats un, atrodoties stiprā alkohola reibuma stāvoklī, guvis traumas. Vēlāk E.L. konstatējis, ka viņam neesot naudas. Iesniegumu no E.L. pieņēma I.K., pēc tam iedevis iesniegumu E.L. iepazīties un tad lūdzis viņu to parakstīt. Iebildumi vai papildinājumi no E.L. puses neesot izteikti (lietas 44.lapa). [10.7] I.K. 2010.gada 14.septembra dienesta ziņojums (lietas 45.lapa, [2.1]). [10.8] 2010.gada 20.septembra A.L. paskaidrojumā (lietas 46.lapa) norādīts, ka 2010.gada 13.augustā ieradās slimnīcā Rīga, Dzirciema ielā 20, jo uzzinājis, ka tur atrodas viņa brālis E.L., kurš esot piekauts un apzagts.

Ierodoties slimnīcā, izsaucis /iestāde 2/. Atbraucis, kā vēlāk noskaidrojis, /amats/ I.K. un vēl viens /iestāde 2/ darbinieks. Pienākot pie viņa un brāļa, I.K. palūdzis paiet malā un netraucēt kontaktēties ar E.L. Izpildot I.K. lūgumu, aizgājis maliņā, apmēram 10 soļus no I.K. un E.L. Apsēdies uz betona malas, pie kuras pienācis D.U., kurš ar E.L. atradies vienā palātā. Sēžot uz betona malas, dzirdējis visu sarunu starp I.K. un E.L. E.L. stāstījis I.K., ka naktī no 2010.gada 9.augusta uz 10.augustu viņš ticis piekauts /adrese/, apzagts, teicis, ka tas esot bijis R.K.

E.L. izstāstījis konkrētus faktus par savu piekaušanu un apzagšanu, lūdzis ierosināt kriminālprocesu un saukt pie atbildības vainīgo personu. I.K., klausoties E.L. stāstītajā, rakstījis paskaidrojumu un teicis, ka tiks skaidrībā, vainīgos atradīs. Pēc tam iedevis E.L. parakstīt it kā no viņa vārdiem rakstīto paskaidrojumu, nepiedāvājot ar to iepazīties, un E.L., uzticoties /iestāde 2/ darbiniekam - I.K., parakstīja to. Nesaņemot nekādu informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu, apstākļu noskaidrošanai ieradušies /struktūrvienība/, kur uzzinājuši, ka, sakarā ar E.L. sniegto informāciju, ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu.

Iepazīstoties ar E.L. paskaidrojumu, konstatējuši, ka I.K. neatspoguļojis E.L. paskaidrojumā apzagšanas un miesas bojājumu nodarīšanas faktus. Tādējādi, I.K. tā vietā, lai veicinātu kriminālprocesa ierosināšanu par E.L. nodarītajiem miesas bojājumiem, šo faktu noklusējis, neatspoguļojot to paskaidrojumā, kas it kā tika rakstīts no E.L. vārdiem. [10.9] 2010.gada 30.septembrī pieņemts lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu pret I.K. (lietas 54.lapa). [10.10] 2010.gada 13.oktobra paskaidrojumā I.K. norādīja, ka neatceras, vai E.L. 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā krievu valodā ierakstījis:

„pierakstīts pareizi, bez papildinājumiem” (lietas 56.lapa). [10.11] 2010.gada 15.oktobra D.U. paskaidrojumā /iestāde 2/ /struktūrvienība 3/ /amats 2/ (lietas 57.lapa) norādīts, ka 2010.gada 13.augustā viņš atradies Stomatoloģijas slimnīcā, vienā palātā ar E.L.. 2010.gada 13.augustā tika izsaukta /iestāde 2/, lai iesniegtu iesniegumu par E.L. piekaušanu. Sēžot ārā uz soliņa ar E.L., atbrauca viņa brālis un vēlāk divi /iestāde 2/ darbinieki. E.L. palicis runāt ar /iestāde 2/ darbiniekiem, bet viņi ar A.L. pagājuši metrus 10 tālāk un apsēdušies uz betona malas, kur varējuši dzirdēt visu viņu sarunu.

E.L. izstāstījis kā viss notika (piekaušanas fakts) un lūdzis uzsākt kriminālprocesu. /iestāde 2/ darbinieks visu pierakstījis un solījis uzsākt kriminālprocesu. Pēc tam, nepiedāvājot E.L. neko izlasīt, iedevis parakstīt protokolu un aizgājis.

6.lappuse no 13 [10.12] 2010.gada 18.oktobra E.L. paskaidrojumā (lietas 58.lapa) norādīts, ka 2010.gada 13.oktobrī pie viņa uz Stomatoloģijas slimnīcu atbrauca brālis A.L., kuru viņš lūdzis izsaukt uz slimnīcu /iestāde 2/ darbiniekus, lai iesniegtu iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu par miesas bojājumu nodarīšanu un zādzības faktu, kas noticis 2010.gada 9.augustā /adrese/. Atbrauca divi /iestāde 2/ darbinieki, viens no tiem I.K. Pienākot /iestāde 2/ darbinieki palūdza brāli paiet malā un netraucēt viņu sarunai.

I.K. detalizēti iztaujājis par notikušo, sācis kaut ko pierakstīt. E.L. detalizēti izstāstījis par piekaušanas un apzagšanas faktu. Saruna notikusi viņam saprotamā krievu valodā. I.K. esot sūdzējies, ka viņam maz maksā, ka daudzi labi darbinieki esot samazināti un pēc tam tīši mainījis sarunas tēmu no izdarītā noziedzīga nodarījuma pret E.L. uz viņa darbu. Sarunu dzirdējuši un var to apstiprināt A.L. un D.U., kuri atradušies apmēram 10 soļus no viņa un /iestāde 2/s darbiniekiem. Sarunas laikā I.K. pasniedzis viņam protokolu, neiedodot to rokās un nepiedāvājot iepazīties ar to.

Norādījis, kur jāparakstās. Protokolu parakstījis neizlasot, jo uzticējies /iestāde 2/ darbiniekiem. Pēc protokola parakstīšanas starp tekstu un parakstu viena rinda bijusi palikusi tukša. Vēlāk uzzinājis, ka sakarā ar viņa paskaidrojumu ir pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Ierodoties /struktūrvienība/, lai noskaidrotu minētā lēmuma iemeslus, konstatējis, ka viņa paskaidrojumā nav atspoguļoti viņa piekaušanas un apzagšanas fakts, kā arī nav atspoguļots viss, ko stāstījis /iestāde 2/ darbiniekam I.K.

Turklāt konstatējis, ka paskaidrojumā krievu valodā pierakstīts: „Записано верно. Без дополнений.”. Šo tekstu A.L. nav rakstījis un paskaidrojuma parakstīšanas brīdī šāds teksts nav bijis. Uzskata, ka šo tekstu ar nodomu ir pierakstījis I.K. E.L. norādīja, ka 2010.gada 13.augustā viņš varējis izskatīties reibumā, jo dienas pirmajā pusē viņam tika veikta operācija. [10.13] 2011.gada 28.oktobra E.L. un I.K. konfrontēšanas protokols krimināllietā Nr.12812000711 (lietas 87. – 91.lapa). [10.14] 2011.gada 2.decembra liecinieka D.U. nopratināšanas protokolā krimināllietā Nr.12812000711 (lietas 92.

– 93.lapa) norādīts, ka liecinieks ar E.L. iepazinies Stomatoloģijas slimnīcā, kur abi nonākuši ar līdzīgiem miesas bojājumiem. E.L. stāstījis, ka viņš cietis laupīšanas uzbrukumā. Šajā sakarā uz slimnīcu pie E.L. tika izsaukta /iestāde 2/. Liecinieks, A.L. un E.L. atradušies slimnīcas pagalmā, kad pie E.L. atbrauca divi /iestāde 2/ darbinieki. Liecinieks un A.L. atradās apmēram 10 – 20 metru attālumā no E.L. un /iestāde 2/ darbiniekiem. Lieciniekam un A.L. bija ļoti labi dzirdama /iestāde 2/ darbinieku un E.L. saruna.

E.L. stāstīja /iestāde 2/ darbiniekiem par laupīšanu, viens no /iestāde 2/ darbiniekiem pierakstīja E.L. teikto. Liecinieks nav dzirdējis E.L. sakām, ka viņš nevēlas lietas izmeklēšanu ne sarunā ar /iestāde 2/ darbiniekiem, ne kādā citu reizi. Alkoholu 2010.gada 13.augustā nebija lietojuši, jo par to varēja tikt izrakstīti no slimnīcas. [10.15] /iestāde 2/ /struktūrvienība 4/ Ekspertu atzinumā par rokraksta ekspertīzes veikšanu E.L. 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā (lietas 94. – 95.lapa) secināts, ka ierakstu krievu valodā „Pierakstīts pareizi.

Bez papildinājumiem.” 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā izpildījis pieteicējs. [10.16] Ar 2012.gada 27.janvāra lēmumu kriminālprocess Nr.12812000711 izbeigts, jo nav konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs (lietas 96.-.98.lapa).

7.lappuse no 13 [10.17] Liecinieks V.M. tiesas sēdē liecināja, ka ierodoties Stomatoloģijas slimnīcas nodaļā, viņus informēja, ka pie E.L. ir atnācis brālis un viņi atrodas pagalmā. Pagalmā ieraudzīja divus vīriešus, viens bija pidžamā, otrs civilajās drēbēs ar diviem suņiem. Vīrieši sēdēja uz soliņa ar lielu alus pudeli un uzkodu šķīvi. Ieraugot /iestāde 2/ darbiniekus, alus pudeli paslēpa aiz soliņa. Saruna uzsākta valsts valodā, bet E.L. piedāvāja turpināt sarunu krievu valodā. Tika uzdoti neitrāli jautājumi – kas viņš ir un ko viņam vajag.

Pieteicējs palūdza paiet malā A.L. A.L. ar suņiem aizgāja sēdēt uz betona apmales. A.L. izskatījās mazliet iedzēris. E.L. bija vieglā reibuma stāvoklī, zināmā mērā adekvāts. E.L. izskatījās nodzēries un vāji intelektuāli attīstīts. Nerunāja par lietas būtību, visu laiku novirzījās uz personiska rakstura tēmu. Vairākas reizes liecinieks un pieteicējs bija spiesti viņu pārtraukt un uzdodot jautājumus par lietas būtību. E.L. runāja haotiski, domājams, ka nevis alkohola dēļ, bet tāpēc, ka viņš ir tāds cilvēks.

No E.L. teiktā varēja saprast tikai to, ka ir saņēmis algu vai atvaļinājuma naudu, kuru atzīmēja Āgenskalna mikrorajonā ar mazpazīstamām personām un tuvāk vakaram, neatceroties notikušo, pamodās ar sasistu seju, nevarot paskaidrot, vai kāds viņu piekāva un nevarēja izskaidrot naudas pazušanu nevarēja paskaidrot. Apgalvoja, ka it kā vainīgi blakus mājā dzīvojoši čigāni un iespējams Radža, agrāk tiesāts. Mēģinājuši sīkāk noskaidrot, ko atceras, bet neko neatcerējās. Uzdodot jautājumu, vai vēlas, lai tiek uzsākts kriminālprocess un ko vēlas no /iestāde 2/, E.L. atbildēja, ka vispār neko negrib.

Uz jautājumu: „kāpēc tad tika izsaukta /iestāde 2/?”, atbildēja, ka /iestāde 2/ saucis nevis viņš, bet brālis A.L. Redzējis, kā pieteicējs iedeva lasīt E.L. paskaidrojumu. Nezina, vai E.L. lasīja, bet kādu laiku viņš skatījās uz paskaidrojumu. Bijis pārliecināts, ka E.L. brīvi pārvalda latviešu valodu. Redzējis kā E.L. parakstīja paskaidrojumu. Nekādus papildinājumus neizteica. Tā kā betona apmale no soliņa atradās kādus 25 – 30 metrus, netālu no apmales ir ēkas siena ar nepārtraukti strādājošu ventilācijas iekārtu, kas rada troksni, nepareizs apgalvojums, ka A.L. ar liecinieku varēja kaut ko dzirdēt.

Turklāt pagalmā citu personu, kā tikai L., nebija.

[11] Lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie disciplināratbildības, proti, vai Lēmums ir tiesisks un pamatots. Līdz ar to tiesai jāpārbauda, vai atbildētāja, piemērojot pieteicējam disciplinārsodu – rājienu, ir ievērojusi procesuālās un materiālās tiesību normas.

[12] Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma (turpmāk arī – Dienesta gaitas likums) 6.panta 1. un 3.punkts noteic amatpersonas vispārīgos pienākumus ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus, apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus (pavēles). Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 3.pantu par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai bezdarbība, kas

8.lappuse no 13 saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu un izpaužas kā rīkojumos, likumos un citos normatīvajos aktos noteiktās kārtības un prasību neievērošana. Tātad, ja amatpersona ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības nav apzinīgi un godprātīgi pildījusi amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus (pavēles), nav ievērojusi likumu un citus normatīvos aktus, tā ir saucama pie disciplināratbildības. Saskaņā ar Disciplināratbildības likuma 1. un 8.pantu saukšanai pie disciplināratbildības un disciplinārsodam ir jāatbilst taisnīguma un lietderības prasībām.

[13] No Sākotnējā lēmuma un Lēmuma izriet, ka pieteicējs ir saukts pie disciplināratbildības par Dienesta gaitas likuma 6.panta 1. un 3.punkta pārkāpšanu. Dienesta gaitas likuma 6.panta 1. un 3.punkts nosaka amatpersonas vispārīgos pienākumus: „1) ievērot Latvijas Republikas Satversmi, Latvijas Republikai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus; [..] 3) apzinīgi un godprātīgi pildīt amata pienākumus un augstāku amatpersonu rīkojumus (pavēles); Ņemot vērā minēto, tiesai jāpārbauda, vai pieteicējs ir pārkāpis Dienesta gaitas likuma 6.panta 1. un 3.punktā noteiktos pienākumus.

[14] No Sākotnējā lēmuma un Lēmuma izriet, ka pieteicējs 2010.gada 13.augustā pieņemot paskaidrojumu no E.L., kurš guva traumas 2010.gada 9.augustā, paskaidrojumā tīši neatspoguļoja visu E.L. norādīto informāciju par viņam nodarītajiem miesas bojājumiem un naudas zādzību, kā rezultātā tika pieņemts lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. I.K. ar savu izturēšanos (E.L. izjautājis par notikuma apstākļiem, E.L. stāstot, rakstījis paskaidrojumu) maldinājis E.L., radot tam priekšstatu, ka viņš no E.L. vārdiem pieņem detalizētu paskaidrojumu par E.L. nodarītajiem miesas bojājumiem un apzagšanas faktu, kā rezultātā E.L. parakstījis savu paskaidrojumu, to nelasot. Secināts, ka pieteicējs nav ievērojis /iestāde 2/ 2005.gada 31.maija noteikumu Nr.1 „/iestāde 2/ darbinieka profesionālās ētikas un uzvedības kodeksa” 5.punktā norādītos /iestāde 2/ darbinieka profesionālās ētikas pamatprincipus: objektivitāti, godprātību, atbildību, un 6.punktā noteikto, ka /iestāde 2/ darbinieks, pildot savus pienākumus rīkojas objektīvi un taisnīgi, ar savu izturēšanos un rīcību veicinot sabiedrības uzticēšanos /iestāde 2/.

[15] Pieteicēja ieskatā atbildētāja nepamatoti piešķīrusi augstāku ticamību E.L., viņa brāļa A.L. un liecinieka D.U. paskaidrojumiem, jo E.L. paskaidrojuma sniegšanas laikā iespējams bijis alkohola reibumā, savukārt A.L. un D.U. nevarēja dzirdēt A.L. un pieteicēja sarunu pagalmā. D.U. liecību ticamību pieteicējs apšauba, jo uzskata, ka D.U. par noteikta satura paskaidrojumu sniegšanu ir saņēmis materiālu atlīdzību. [15.1] Izvērtējot lietas materiālus to kopsakarā, tiesa atzīst, ka nav pamata nepiešķirt ticamību D.U. disciplinārlietas ietvaros sniegtajiem paskaidrojumiem, ņemot vērā turpmāk norādītos apsvērumus.

9.lappuse no 13 Tiesa konstatē, ka D.U. tika nopratināts kā liecinieks kriminālprocesā Nr.12812000711. Izvērtējot D.U. liecības, tiesa atzīst, ka D.U. kriminālprocesa ietvaros sniegtajās liecībās pilnībā apstiprina 2010.gada 15.oktobra paskaidrojumā norādītos apstākļus. Liecinieka liecības ir loģiskas un konsekventas, bez savstarpējām pretrunām, kā arī pretrunām ar citiem lietas materiāliem. Izvērtējot liecību saturu, tiesai nav pamata apšaubīt to, ka liecinieks gan atradies norādītajā laikā un vietā, gan to, ka liecinieks dzirdējis E.L. saunu ar /iestāde 2/ darbiniekiem.

Tiesa konstatē, ka liecinieks ir brīdināts par Krimināllikuma 300.pantā noteikto atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un Krimināllikuma 302.panta otrajā daļā noteikto atbildību par nepamatotu atteikšanos dot liecības. Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka lietas materiālos nav nekādu ziņu, kas norādītu uz liecinieka iespējamo mantisku vai citādu ieinteresētību lietas iznākumā un citus faktorus, kas var ietekmēt liecības patiesumu. Ievērojot to, ka D.U. kriminālprocesa ietvaros pilnībā apstiprināja 2010.gada 15.oktobra paskaidrojumā minēto, tiesa atzīst, ka nav pamata apšaubīt šā pierādījuma pieļaujamību. [15.2] Tāpat tiesa lietā nekonstatē nekādus pierādījumus, kas liktu apšaubīt E.L. paskaidrojumu ticamību.

Pārbaudot lietā esošos E.L. iesniegumus, paskaidrojumus un liecības (lietas 25.-26., 58.lapa un krimināllietas Nr.12812000711 85.-88., 98.-99.lapa), tiesa konstatē, ka E.L. savos paskaidrojumos un liecībās ir bijis konsekvents, proti, norādījis, ka no paša notikuma vēlējies kriminālprocesa uzsākšanas faktu. Minēto apstiprina gan E.L. zvans naktī uz 2010.gada 10.augustu /iestāde 2/, kad E.L. telefoniski ziņoja /iestāde 2/ par piekaušanas un laupīšanas faktu (krimināllietas Nr.12812000711 111.lapa), gan kriminālprocesa Nr.12812000711 ietvaros sniegtās liecības, gan D.U. un A.L. sniegtie paskaidrojumi un liecības.

Tāpat E.L. paskaidrojumus apstiprina arī V.M. tiesas sēdē sniegtās liecības, kurās viņš norāda, ka no E.L. teiktā tomēr varējuši saprast, kad, kā un kur viņš guvis miesas bojājumus un palicis bez naudas, turklāt E.L. norādīja uz iespējamiem vainīgajiem. Tiesa konstatē, ka E.L. savus sākotnēji sniegtos paskaidrojumus apstiprinājis 2011.gada 5.jūlija, 21.oktobra liecībās (krimināllietas Nr.12812000711 86.-88., 98.-99.lapa), kā arī 2011.gada 28.oktobra konfrontācijā ar I.K., proti, jau pēc kriminālprocesa uzsākšanas saistībā ar E.L. iesniegumu par piekaušanas un laupīšanas faktu, līdz ar to nav saskatāms pamats E.L. personīgai ieinteresētībai sniegt nepatiesas liecības par pieteicēja rīcību, pieņemot no E.L. 2010.gada 13.augusta paskaidrojumu.

Kā arī kriminālprocesa Nr.12812000711 izmeklēšanas ietvaros nopratināts kā liecinieks E.L. tika ir brīdināts par Krimināllikuma 300.pantā noteikto atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un Krimināllikuma 302.panta otrajā daļā noteikto atbildību par nepamatotu atteikšanos dot liecības. Izskatāmajā gadījumā nav nekādas nozīmes tam, vai E.L. lietojis alkoholu vai atradies medikamentu iespaidā 2010.gada 13.augustā. Kā izriet gan no pieteicēja, gan V.M. paskaidrojumiem un liecībām, kā arī E.L., A.L. un D.U. paskaidrojumiem un liecībām, E.L. gana saprotami izklāstījis notikušā apstākļus.

10.lappuse no 13 [15.3] Tiesa arī nekonstatē pamatu apšaubīt A.L. paskaidrojumu ticamību. Tiesa konstatē, ka gan sākotnējos paskaidrojumos, gan kriminālprocesa ietvaros sniegtajās liecībās liecinieks pilnībā apstiprina 2010.gada 12.septembra paskaidrojumā norādītos apstākļus. Liecinieka liecības ir loģiskas un konsekventas, bez savstarpējām pretrunām, kā arī pretrunām ar citiem lietas materiāliem. Izvērtējot liecību saturu, tiesai nav pamata apšaubīt to, ka liecinieks gan atradies norādītajā laikā un vietā, un to, ka liecinieks dzirdējis E.L. sarunu ar /iestāde 2/ darbiniekiem.

Tiesa arī konstatē, ka liecinieks ir brīdināts par Krimināllikuma 300.pantā noteikto atbildību par apzināti nepatiesu liecību sniegšanu un Krimināllikuma 302.panta otrajā daļā noteikto atbildību par nepamatotu atteikšanos dot liecības. Fakts, ka A.L. ir vairākas reizes tiesāts, automātiski nenozīmē, ka viņa teiktajam ticamība nav piešķirama. [15.4] Ticamību pieteicēja sniegtajam apstākļu izklāstam objektīvi mazina pretrunas paša pieteicēja paskaidrojumos un viņa vēlāk veiktais ieraksts E.L. 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā.

Pirmkārt, ja pieteicējs 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā būtu precīzi atspoguļojis E.L. teikto, nav saskatāms loģisks izskaidrojums tam, kādēļ pieteicējam E.L. paskaidrojumā bija nepieciešams pierakstīt krievu valodā, turklāt izmainītā rokrakstā, frāzi: „Pierakstīts pareizi. Bez papildinājumiem.”, kā tas izriet no /iestāde 2/ /struktūrvienība 4/ Ekspertu atzinuma par rokraksta ekspertīzes veikšanu E.L. 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā. Neviens normatīvais akts nenoteic prasību paskaidrojumos iekļaut atrunu, ka paskaidrojums ir pierakstīts pareizi, bez papildinājumiem, tomēr tradicionāli šādu atrunu pašrocīgi ieraksta tā persona, kura sniedz paskaidrojumu, šādā veidā apliecinot, ka no viņas vārdiem pierakstītais atbilst teiktajam.

Līdz ar to tiesa uzskata, ka pieteicējs, vēlāk izdarot paskaidrojumā izmainītā rokrakstā ierakstu krievu valodā, vēlējies radīt iespaidu, ka E.L. ar paskaidrojuma tekstu iepazinies, to izpratis un pašrocīgi apstiprinājis. Turklāt pieteicējs īpaši konkrēti spēj paskaidrot, kur sarunas laikā katra no personām atradās, atreferēt sarunu ar E.L. un pierakstītos paskaidrojumus, kā arī sniegt raksturojumu E.L. fiziskajam stāvoklim, taču nespēja atcerēties, ka tieši viņš ierakstījis protokolā krievu valodā: „Pierakstīts pareizi.

Bez papildinājumiem”. Otrkārt, sākotnējos paskaidrojumos pieteicējs norādījis, ka A.L. atradies no viņiem 100

– 150 metru attālumā, vēlākos paskaidrojumos, jau pēc pārbaudes notikuma vietā (kā tas izriet no V.M. liecībām un pieteicēja paskaidrojumiem), pieteicējs precizējis, ka A.L. atradies apmēram 30 metru attālumā un tādēļ viņš nevarēja dzirdēt sarunu starp pieteicēju un E.L. [15.5] Pieteicējs uzskata, ka viņa teiktā atbilstību faktiskajiem apstākļiem apstiprina /struktūrvienība 2/ /amats/ V.M., kurš bijis klāt E.L. paskaidrojuma sastādīšanas brīdī un kura paskaidrojumi disciplinārlietas ietvaros nav vērtēti. Pārbaudot lietas materiālus, secināms, ka atbildētāja, lemjot par disciplinārsoda piemērošanu pieteicējam, ir vērtējusi /amats/ V.M. paskaidrojumus, kas atspoguļoti 2010.gada 14.septembra V.M. dienesta ziņojumā. Gan Sākotnējā lēmumā, gan Lēmumā ir izvērtēts /amats/ V.M. dienesta ziņojums kopsakarā ar citiem pierādījumiem un pamatoti secināts, ka papildus paskaidrojumu pieņemšana no V.M. nebija nepieciešama. To, ka /amats/ V.M. nevar sniegt kādas jaunas, būtiskas liecības par 2010.gada 13.augusta paskaidrojumu pieņemšanas

11.lappuse no 13 apstākļiem, kuras apstiprinātu pieteicēja paskaidrojumus, apliecina V.M. tiesas sēdē sniegtās liecības. Tiesa secina, ka V.M. tiesas sēdē neapstiprināja 2010.gada 13.augustā paskaidrojumā I.K. atspoguļoto, proti, ka E.L. būtu sacījis, ka nevēlas skaidrot, pie kādiem apstākļiem guva traumas, ka notikušais ir personīga lieta, ka lūdz viņu netraucēt, jo kontaktēties ar /iestāde 2/ darbiniekiem nevēlas un, ka pretenzijas ne pret vienu nav. No V.M. sniegtajām liecībām izriet tieši pretējais, ka E.L. izskaidrojis notikušā apstākļus un pat nosaucis iespējamo vainīgo. Pie nosacījuma, ka V.M. liecinātais, ka E.L., atbildot uz jautājumu: „ko viņš vēlas no /iestāde 2/” atbildētais: „ka vispār neko nevēlas” tiesas ieskatā nevar tikts iztulkots tā kā tas rezultātā atspoguļots 2010.gada 13.augusta paskaidrojumā.

[16] Ievērojot iepriekš minēto un izvērtējot pierādījumus to kopsakarā, tiesa atzīst, ka atbildētāja augstāku ticamību piešķīrusi E.L., viņa brāļa A.L. un liecinieka D.U. paskaidrojumiem un liecībām, vērtējot šos pierādījumus kopsakarā ar cietiem lietā iegūtajiem pierādījumiem un balstoties uz visu lietā iegūto pierādījumu kopumu, līdz ar to pamatoti piešķīrusi augstāku ticamību tieši E.L., viņa brāļa A.L. un liecinieka D.U. apstākļu izklāstam. Tādējādi iestādes pamatoti atzinušas, ka 2010.gada 13.augustā, pieņemot paskaidrojumu no E.L., pieteicējs paskaidrojumā tīši neatspoguļoja visu E.L. norādīto informāciju par E.L. nodarītajiem miesas bojājumiem un naudas zādzību un ar savu izturēšanos maldinājis E.L., radot tam priekšstatu, ka paskaidrojums tiek sastādīts atbilstoši E.L. sacītajam.

[17] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 61.pantu administratīvā procesa dalībniekam ir tiesības iepazīties ar lietu un izteikt savu viedokli jebkurā procesa stadijā. Šīs tiesības neaptver informāciju, kas saskaņā ar šā likuma 54.panta otro daļu vai citiem likumiem nav izpaužama. Iestādei rakstveidā iesniegto viedokli pievieno lietai. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa nekonstatē, ka pieteicējs būtu vērsies iestādēs ar Administratīvā procesa likuma 61.pantā paredzēto lūgumu un viņam tiktu atteikts iepazīstināt ar lietas materiāliem.

[18] Disciplināratbildības likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus, disciplinārpārkāpuma raksturu, disciplinārpārkāpuma radīto zaudējumu un kaitējumu, amatpersonas vainas formu, atbildību mīkstinošos apstākļus, atbildību pastiprinošos apstākļu, disciplinārsoda piemērošanas lietderības apsvērumus (vai pārkāpums nav mazsvarīgs, vai tas ir radījis nelabvēlīgas sekas), piemērojamā disciplinārsoda samērīgumu ar izdarīto disciplinārpārkāpumu. Izvērtējot Sākotnējo lēmumu un Lēmumu, tiesa atzīst, ka, piemērojot disciplinārsodu, ir ievēroti Disciplināratbildības likuma 15.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētie disciplinārsoda piemērošanas vispārīgie noteikumi, tostarp, pareizi novērtēts disciplinārpārkāpuma raksturs, tā radītais kaitējums un pieteicēja vainas forma, kā arī izdarīti

12.lappuse no 13 lietderības apsvērumi. Tiesa piekrīt iestādes Lēmuma pamatojumam, un tādēļ to neatkārto. Procesuālus pārkāpumus tiesa nekonstatē.

[19] Ievērojot šā sprieduma [10] – [18] punktā konstatēto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks administratīvais akts, savukārt pieteicēja pieteikums nav pamatots un tādēļ ir noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.–251. un 289.–291.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

n o r a i d ī t I.K. pieteikumu par /iestāde/ 2010.gada 22.decembra lēmuma Nr.132 atzīšanu par prettiesisku. Spriedumu var pārsūdzēt augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā trīsdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) A.Reitupe

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnese A.Reitupe Rīgā 2013.gada 1.februārī

13.lappuse no 13