Court orders non-custodial parent to pay 30% of minimum wage for two daughters until age 18.

Lietas Nr. C34035015

Lietas arhīva Nr. /lietas arhīva numurs/

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Saldū 2015.gada 26.jūnijā

Saldus rajona tiesa,

tiesnese Selga Lapejeva rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja/pers. A/ cēlusi tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājas un atbildētāja kopdzīvē, kas ilgusi apmēram četrus gadus, ir dzimuši divi bērni - 2004.gada

29.februārī dzimusi meita /pers. D/ un 2006.gada 1.martā dzimusi meita /pers. E/. Laulība nav noslēgta, prasītāja un atbildētājs šobrīd kopdzīvi neveido.

Atbildētājs uzturlīdzekļus bērnu uzturam nemaksā. Prasītājas lūguma pamatā tiesai noteikt uzturlīdzekļus ir meitām nepieciešamās minimālās

ikdienas vajadzības. Meitas un divi citi prasītājas bērni dzīvo pie prasītājas, kura tos aprūpē un nodrošina ar nepieciešamo uzturu, mājokli un veselības

aprūpi. Prasītāja ar bērniem dzīvo īrētā dzīvoklī un maksā visas dzīvošanas izmaksas. Atbildētājs ar prasītāju un meitām nekontaktējas no kopdzīves

pārtraukšanas brīža.

Ņemot vērā, ka prasītāja meitas uztur viena pati, prasītājai ir grūtības sagādāt meitām visu nepieciešamo. Prasītājas iespējas strādāt ir

ierobežotas, jo pašreiz aprūpē trīs mēnešus veco bērnu.

Prasītājas aprēķini liecina, ka minimālais meitām nepieciešamo uzturlīdzekļu apmērs mēnesī ir ne mazāk kā 108,00 EUR. Tādēļ prasītāja uzskata,

ka atbildētājam ir pienākums nodrošināt meitām uzturlīdzekļus vismaz Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā.

Lūdz piedzīt no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājai /pers. A/ uzturlīdzekļus 2004.gada 29.februārī dzimušās meitas /pers. D/ un 2006.gada

1.martā dzimušās meitas /pers. E/ uzturam 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi katram bērnam līdz bērni

paši spēs sevi apgādāt. Spriedumā norādot, ka uzturlīdzekļi piedzenami nekavējoties.

Prasība celta uz Civillikuma 177. un 179.panta un Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37 “Noteikumi

par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” pamatiem.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.21panta pirmo daļu atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kura ir arī viņa

deklarētās dzīvesvietas adrese, ierakstītā pasta sūtījumā nosūtīts prasības pieteikuma noraksts rakstveida paskaidrojumu sniegšanai. Atbildētājs tiesas

nosūtītos dokumentus deklarētajā dzīvesvietā nav saņēmis, un tie nosūtīti tiesai atpakaļ. Pie šādiem apstākļiem tiesa saskaņā ar Civilprocesa likuma

56.1panta otro daļu prezumē, ka dokumenti atbildētājam ir izsniegti un par lietas izskatīšanu viņam paziņots.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu izskatīt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu

vēstuli ierakstītā pasta sūtījumā uz prasītājas un atbildētāja deklarētajām dzīvesvietas adresēm.

Motīvu daļa

Novērtējusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka /pers. A/ maza apmēra prasība par uzturlīdzekļu piedziņu ir pamatota un apmierināma

pilnīgi.

No lietā esošajām dzimšanas apliecību kopijām (lietas 10.-11.lapa) redzams, ka puses ir nepilngadīgo bērnu - 2004.gada 29.februārī dzimušās

meitas /pers. D/ un 2006.gada 1.martā dzimušās meitas /pers. E/ vecāki.

No laulības apliecības kopijas redzams, ka prasītāja 2012.gada 10.aprīlī reģistrējot laulību mainījusi uzvārdu /uzvārds/ uz uzvārdu /uzvārds/ (lietas

9.lapa). Ko apstiprina arī izdrukas no Personu datu pārlūka sistēmas (lietas 20., 21.lapa).

Civillikuma 179.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums

gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par bērna

uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem.

Civillikuma 179.panta piektā daļa paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram vecākam neatkarīgi no

viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, nosakot piedzenamo uzturlīdzekļu apmēru ir piemērojami Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumu Nr.37

“Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” 2.punkta nosacījumi, kas paredz katra vecāka pienākumu katru mēnesi nodrošināt saviem

bērniem uzturlīdzekļus šādā apmērā: katram bērnam no piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai 25% apmērā, bet no 7 gadu vecuma līdz 18 gadu

vecumam 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumiem Nr.734 izdarīti grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos

Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi”, nosakot, ka no 2015.gada 1.janvāra valstī minimālā mēneša darba

alga ir 360 euro. Līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs, kas jānodrošina katram no vecākiem bērniem līdz 7 gadu vecumam ir 90 euro, bet no 7

gadu vecuma līdz pilngadībai ir attiecīgi 108 euro mēnesī.

Uzturdošanas pienākums ir absolūts, un likumdevējs Civillikuma 179.panta piektajā daļā nosakot vecāku pienākumu nodrošināt bērnam iztikas

līdzekļus minimālajā apmērā, nav paredzējis vecāka atbrīvošanu no nepilngadīgā bērna uzturēšanas pienākuma gadījumā, ja vecāks nav to spējīgs pildīt.

Atbilstoši izdrukām no Personu datu pārlūka sistēmas (lietas 16.-18.lapa) pušu 2004.gada 29.februārī dzimušās meitas /pers. D/ un 2006.gada

1.martā dzimušās meitas /pers. E/ dzīvesvieta deklarēta kopā ar prasītāju, līdz ar to ir dibināts pamats izdarīt secinājumu, ka prasītāja realizē bērnu

ikdienas aprūpi un uzraudzību un ir tiesīga saņemt no atbildētāja līdzekļus bērnu uzturam.

Izvērtējot minēto un ņemot vērā šobrīd spēkā esošo likuma normu nosacījumus, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai ir

piedzenami uzturlīdzekļi bērnu - 2004.gada 29.februārī dzimušās meitas /pers. D/ un 2006.gada 1.martā dzimušās meitas /pers. E/ uzturam 30% apmērā

no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi katram bērnam līdz bērnu 18 gadu vecuma sasniegšanai, nevis līdz brīdim, kad

bērni paši spēs sevi apgādāt kā to lūdza prasītāja.

Uzturlīdzekļi tiesas noteiktajā apmērā atbilstoši judikatūrai, kas izveidojusies attiecībā uz Civillikuma normas par vecāku pienākumu gādāt par

bērnu uzturēšanu tulkojumu (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta 2007.gada 29.augusta spriedumu lietā Nr.SKC-556), piedzenami

no 2015.gada 2.marta, kad tiesā celta prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, jo ar prasības celšanas brīdi prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 1.pantu

uzsākusi savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punkta, 42.panta pirmās daļas, 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunkta,

35.panta pirmās daļas 6.punkta nosacījumiem no atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi - valsts nodeva 338,42 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu pusēm 4,69 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, taisot spriedumu, tiesa spriedumā nosaka sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu termiņu

labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa par pamatotu un apmierināmu atzīst prasītājas lūgumu daļā par nekavējošas sprieduma izpildes noteikšanu tiesas sprieduma daļā par

uzturlīdzekļu piedziņu, jo šādu iespēju paredz Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punkts.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz iepriekš minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8. un 97.pantu, tiesa

no s pri e da

/pers. A/ maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus bērnu - 2004.gada

29.februārī dzimušās meitas /pers. D/, personas kods /personas kods/, un 2006.gada 1.martā dzimušās meitas /pers. E/, personas kods /personas kods/,

uzturam 30% (trīsdesmit procentu) apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas ik mēnesi katram

bērnam, sākot no 2015.gada 2.marta līdz bērnu 18 (astoņpadsmit) gadu vecuma sasniegšanai.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos tiesas izdevumus - valsts nodevu 338,42 EUR (trīs simti trīsdesmit

astoņus euro 42 centus) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,69 EUR (četrus euro 69 centus).

Noteikt /pers. B/ tiesas sprieduma daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma stāšanās

likumīgā spēkā.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 (divdesmit) dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Saldus rajona tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2015.gada 26.jūnijā.

Tiesnese S. Lapejeva