Court orders Latvenergo to collect unpaid electricity bill, interest, and court costs from individual defendant.

Lietas arhīva Nr. C-3764-17/28

ECLI:LV:RPPT:2017:1027.C68376417.1.S

SPRIEDUM S

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2017.gada 27.oktobrī

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

tiesnese L.Vazdiķe

rakstveida procesā izskatīja civillietu AS „Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 8.maijā AS „Latvenergo” (turpmāk-prasītāja) cēla tiesā maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk-atbildētājs), kurā pamatojoties uz

Ministru Kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumiem Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru Kabineta 2011.gada

29.novembra noteikumu Nr.914 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 27., 29. un 32.punktu, Civillikuma 1587., 1757., 1765., 1811., 2021.,

2107., 2109., 2033.pantu, lūgts tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai parādu 1198,92 euro, likumiskos procentus 410,68 euro, kā arī pie prasības

celšanas samaksātos tiesas izdevumus, un noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda summas.

Prasībā norādīts, ka 2011.gada 10.jūnijā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts līgums Nr./numurs/, par elektroenerģijas piegādi dzīvoklim /adrese/,

(turpmāk – Objekts). Pamatojoties uz atbildētāja pieteikumu elektroenerģijas piegādes līguma slēgšanai, elektroenerģijas lietošana uzsākta ar skaitītāja

Nr./numurs/ rādījumu 022960.

Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumus Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumi”, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumus Nr.914

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no 15.12.2011.) un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Saskaņā ar Līguma 2.2.1.punktu, atbildētājam bija pienākums katrā mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts noteiktā

termiņā. Saskaņā ar Līguma 3.2.4.punktu atbildētājam, rēķina apmaksas kavējuma gadījumā, par katru nokavēto apmaksas dienu jāmaksā līgumsods 0,15%

apmērā no parāda summas.

Saskaņā ar Līguma 5.3., 5.5., 5.6.punktu, ja lietotājs grib izbeigt līgumu par elektroenerģijas piegādi un lietošanu, tad par to piecas darbadienas iepriekš

rakstiski jāpaziņo piegādātājam un pilnīgi jānorēķinās par izlietoto elektroenerģiju atbilstoši Līguma nosacījumiem. Līguma darbības izbeigšana, vai jauna

līguma noslēgšana ar citu lietotāju, neatbrīvo lietotāju no pienākuma samaksāt par izlietoto elektroenerģiju. Ja lietotājs atbrīvojot objektu nav par to informējis

piegādātāju, lietotājs ir atbildīgs par izlietotās elektroenerģijas apmaksu līdz jauna līguma noslēgšanai ar citu lietotāju. Atbildētājs nav informējis prasītāju par

Līguma izbeigšanu.

Objektā pēc prasītājas veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā rezultātā par laika posmu no

2011.gada 10.jūnija līdz 2011.gada 28.jūnijam ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 1198,92 euro.

2012.gada 17.septembrī un 2015.gada 17.septembrī atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu un viņam tika dots termiņš parāda apmaksai. Uz

nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu neapstrīd. Līdz prasības iesniegšanai tiesā parāds nav samaksāts. Prasītāja uzskata, ka atbildētājs ar savu

bezdarbību radīja prasītājai tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītāja nav saņēmusi samaksu par piegādāto elektroenerģiju, līdz ar to izveidojies parāds 1198,92

euro apmērā, likumisko procentu parāda summas uz prasības sastādīšanas dienu ir 410,68 euro apmērā.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētājs tiesai rakstveida paskaidrojumus nav iesniedzis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25panta pirmo daļu, lietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot informatīvu vēstuli.

Motīvu daļa

Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2011.gada 10.jūnijā starp prasītāju kā piegādātāju un atbildētāju kā lietotāju noslēgts piegādes līgums Nr./numurs/ par

elektroenerģijas piegādi dzīvoklim /adrese/ (lietas 17.lapa).

Saskaņā ar Civillikuma 1402.pantu saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Konkrētajā gadījumā puses faktiski noslēgušas piegādes līgumu atbilstoši Civillikuma 2107.pantam, saskaņā ar kuru piegādes līgumu viena puse

(piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu cenu.

Atbilstoši Līguma 2.2.1.punktam, atbildētājam bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt komercuzskaites mēraparāta rādījumus, izrakstīt

maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām par patērēto elektroenerģiju, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja

maksājums nav veikts termiņā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam par pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus, bet, saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu, katrai

pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma Ievada daļas 3.panta noteikumi noteic, ka katra civiltiesiska attiecība

apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies.

Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 „Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” 29. un 31.punkts noteic, ka saistītā

lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja izrakstīto rēķinu. Savukārt, ja saistītais lietotājs vēlas izbeigt

elektroenerģijas lietošanu objektā, par to vismaz piecas darbadienas iepriekš jāinformē sistēmas operatoru, kā arī jāveic galīgo norēķinu par patērēto

elektroenerģiju, atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

Lietas izskatīšanas laikā atbildētājs celto prasību un parāda aprēķinu nav apstrīdējis, kā arī nav iesniedzis pierādījumus tam, ka elektroenerģijas

lietošanu ir pārtraucis, savas saistības ar prasītāju būtu nokārtojis un parādu samaksājis (Civillikuma 1838.pants).

Līdz ar to, tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus, ka prasītāja maksu par izlietoto elektroenerģiju aprēķinājusi atbilstoši

spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un atbildētājs savas saistības noteiktajā termiņā un kārtībā nav izpildījis. Turklāt, saskaņā ar Civilprocesa likuma

96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka atbildētājam ir pienākums veikt samaksu par patērēto elektroenerģiju atbilstoši prasītājas izrakstītajiem rēķiniem,

saskaņā ar kuriem atbildētājs nav veicis apmaksu par piegādāto elektroenerģiju 1198,92 euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 10.jūnija līdz 2011.gada

28.jūnijam (lietas 15.-16.lapa).

Vienlaicīgi, tiesa atzīst, ka apmierināms prasījums par likumisko nokavējuma procentu piedziņu.

Civillikuma 1753.pants noteic, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs, ir jāmaksā nokavējuma

procenti. Savukārt, Civillikuma 1765.pants nosaka, ka gadījumā, ja procenti nav noteikti, tie aprēķināmi pēc likmes 6 % no simta gadā.

Kā redzams no prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina (lietas 18.lapa), prasītāja ir aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 410,68

euro apmērā par laika periodu no 2011.gada 10.jūlija līdz 2017.gada 24.martam.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasījums par likumisko procentu 410,68 euro apmērā piedziņu ir pamatots un apmierināms.

Bez tam, atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, prasītājai nosakāmas tiesības saņemt no atbildētāja 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās

pamatparāda summas līdz sprieduma izpildei, jo saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu gadījumos, kad likums noteic aprēķināt likumiskos procentus, tas nolikts pa

seši no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Līdz ar ko, no atbildētāja par labu prasītājai, piedzenami tiesas izdevumi –valsts nodeva 241,44 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro, kopā – 246,14 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš - desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 5.,8., 92.- 94., 97., 189.- 193., 195., 204.1 un 250.25pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu 1198,92 euro,

likumiskos procentus 410,68 euro un tiesas izdevumus 246,14 euro, kopā 1855,74 euro (viens tūkstotis astoņi simti piecdesmit pieci euro, 74 centi).

Noteikt AS „Latvenergo”, vienotais reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt no atbildētāja par laiku līdz sprieduma izpildei 6 (sešus)

procentus gadā no pamatparāda summas.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā 20 dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā

Baložu ielā 14, Rīgā.

Tiesnese L.Vazdiķe