Court convicts drunk driver of DUI, waives evidence trial due to defendant's guilty plea and sets four-year license ban.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of drunk driving under Article 262(2) of the Criminal Law after he admitted guilt and requested no evidence trial. The court found the defendant drove an impaired vehicle without a license, resulting in a blood alcohol level of over 2.3 per mille. Consequently, the court imposed compulsory labor for 220 hours, a four-year driving ban, and merged an unexpired police control period into the sentence.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 262. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 499. pants: When a defendant fully admits guilt and evidence sufficiency is established, the court may waive the evidence trial and convict based on existing materials.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11370060415
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2015. gada 30. septembrī
Aizkraukles rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnese I.Zālīte,
piedaloties prokuroram J.Duberim,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas.
Tiesa
konstatēja:
/pers. A/ vadīja transportlīdzekli bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (transporta līdzekļa vadīšanas tiesības nav noteiktā kārtībā
iegūtas), atrodoties alkohola ietekmē.
/datums/ap plkst. 03.20 /pers. A/ /adrese/, pa ceļu A-6, Rīga – Daugavpils, 123. kilometrā vadīja automašīnu BMW 320, valsts reģistrācijas
numurs /TL numurs/, bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām (tās noteiktā kārtā nav iegūtas), būdams alkohola reibumā. /pers. A/ netika galā ar
automašīnas vadību un iebrauca grāvī un centās no tā izbraukt līdz, plkst. 3.55 notikuma vietā ieradās Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes
kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Patruļdienesta rotas inspektori, kas veicot /pers. A/ alkohola koncentrācijas pārbaudi izelpojamā gaisā,
konstatēja alkohola koncentrāciju 2,3184 promiles un atkārtotā mērījumā 2,3460 promiles, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs, par ko sastādīts
administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC 132231.
Šādos apstākļos ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.
Apsūdzētais /pers. A/ sevi par vainīgu noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas atzina pilnībā, neapstrīdēja
noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas faktiskos apstākļus un juridisko kvalifikāciju, izteica lūgumu neveikt pierādījumu pārbaudi.
Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi prokuroru un apsūdzēto, tiesa atzīst, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499. pantu pierādījumu
pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar ko saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 527. panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums
šajā daļā spriedumā netiek izdarīts.
Pieņemot lēmumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu, tiesa ņem vērā Kriminālprocesa likuma 499. pantā noteiktos pierādījumu pārbaudes
neizdarīšanas kritērijus, proti, apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā, piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas
izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas apsūdzētajam tiesas sēdē izskaidrotas, un sekas ir skaidras, apsūdzētā vainīgums ir pierādīta ar
visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā un tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainīgumu viņam celtajā apsūdzībā.
Izvērtējot lietā esošos pierādījumus to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa konstatē visu subjektīvo un objektīvo pazīmju kopumu, kvalificējošās
pazīmes, lai /pers. A/ darbības atzītu par noziedzīgu nodarījumu un kvalificē tās pēc Krimināllikuma 262. panta otrās daļas, un pastāv Kriminālprocesa
likuma 520. panta pirmajā daļā paredzētais pamats notiesājoša sprieduma taisīšanai.
Saskaņā ar Krimināllikuma 46. panta pirmo daļu apsūdzētajam /pers. A/ ir piespriežams sods tādā apmērā, kādu to nosaka Krimināllikuma 262.
panta otrās daļas sankcija, ievērojot šā likuma vispārīgās daļas noteikumus. Nosakot soda veidu apsūdzētajam, tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 46.
panta otro daļu, ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, kā arī vainīgā personību. Nosakot soda mēru, tiesa saskaņā ar
Krimināllikuma 46. panta trešo daļu ņem vērā apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesa ņem vērā, ka sodam jābūt tādam,
lai tas atbilstu Krimināllikuma 35. panta otrajā daļā norādītajam soda mērķim.
Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus atbilstoši Kriminālprocesa likuma 499. panta trešajai daļai, tiesa konstatēja, ka
apsūdzētais /pers. A/ agrāk ir bijis sodīts vienu reizi, ar Latgales apgabaltiesas /datums/spriedumu pēc Krimināllikuma 117. panta 5. punkta ar brīvības
atņemšanu uz 10 gadiem un policijas kontroli uz diviem gadiem. Papildsods nav izciests, sodāmība saskaņā ar Krimināllikuma 63. panta trešās daļas 7.
punktu un ceturto daļu nav dzēsta (lietas 17. lapa). Apsūdzētais atbrīvojies no brīvības atņemšanas soda izciešanas /datums/un no šī brīža sācis izciest ar
Latgales apgabaltiesas /datums/ tiesas spriedumu piemēroto policijas kontroli uz diviem gadiem. /datums/un /datums/saukts pie administratīvās atbildības,
abi administratīvie sodi ir izciesti (lietas 17. lapa). No apsūdzētā paskaidrojumiem tiesas sēdē izriet, ka ir patstāvīgs darbs, nopelna aptuveni 700 EUR
mēnesī, apgādājamu personu nav. Noziedzīgo nodarījumu izdarījis alkohola ietekmes dēļ.
Apsūdzētais /pers. A/ izdarījis noziedzīgu nodarījumu, kas ar Krimināllikuma 7. panta trešo daļu atzīts par mazāk smagu noziegumu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 47. panta otro daļu par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst to, ka /pers. A/ vaļsirdīgi atzinies un
nožēlojis izdarīto.
Saskaņā ar Krimināllikuma 48. panta pirmās daļas 1. punktu apsūdzētā vainu pastiprinošs apstāklis ir tas, ka noziedzīgais nodarījums saskaņā ar
Krimināllikuma 27. pantu veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu, jo izdarīts nedzēstas sodāmības un papildsoda izciešanas laikā.
Ar savām darbībām apsūdzētais /pers. A/, vadot transportlīdzekli, būdams alkohola reibumā, ir apdraudējis gan savu, gan citu ceļu satiksmes
dalībnieku drošību.
Krimināllikuma 262. panta otrās daļas sankcija paredz sodu brīvības atņemšanas veidā uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu,
vai piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem un konfiscējot mantu vai bez mantas
konfiskācijas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 35. panta otro daļu soda mērķis aizsargāt sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo par izdarīto noziedzīgo
nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātā un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.
Ņemot vērā spriedumā iepriekš konstatētos soda veida ietekmējošos apstākļus, gūto priekšstatu par apsūdzētā personību, ievērojamo alkohola
ietekmes pakāpi un izvērtējot prokurora viedokli par soda noteikšanu piespiedu darba soda veidā, tiesa atzīst, ka Krimināllikuma 35. pantā noteiktais
soda mērķis konkrētajā gadījumā ir sasniedzams ar sodu piespiedu darba soda veidā. Šāds sods apsūdzētajam konkrētajā gadījumā būs taisnīgs,
atbilstīgs un samērīgs, atbilstošs soda mērķim un soda veida ietekmējošajiem apstākļiem.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka ir konstatēts viens apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošs apstāklis, savu vainu atzinis, izdarīto nožēlo un
viens atbildību pastiprinošs apstāklis - noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgo nodarījumu recidīvu. Piespiedu darbs atbilstoši Krimināllikuma 40. panta
pirmajai daļai nosakāms no četrdesmit līdz divsimt astoņdesmit stundām. Tiesas ieskatā apsūdzētajam nosakāms piespiedu darbs 220 stundu apmērā,
samazinot prokurora prasīto piespiedu darba stundu apmēru, jo tiesa konstatēja apsūdzētajam atbildību mīkstinošu apstākli, ko nekonstatēja prokurors.
Saskaņā ar Krimināllikuma 52. panta (21) daļu piespriestais piespiedu darba sods izpildāms pastāvīgi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas.
Apsūdzētajam /pers. A/ ir piemērojams Krimināllikuma 262. panta otrās daļas panta sankcijā paredzētais obligātais papildsods - transportlīdzekļa
vadīšanas tiesību atņemšana, kas panta sankcijā paredzēts uz laiku līdz pieciem gadiem. Ņemot vērā apsūdzētā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu –
konstatēto alkohola promiļu daudzumu, transportlīdzekļa vadīšanas tiesību atņemšanas laiks ir nosakāms uz četriem gadiem.
Nosakot galīgo sodu, vērā ņemams ar Latgales apgabaltiesas /datums/spriedumu noteiktais neizciestais papildsods – policijas kontrole.
Saskaņā ar Saskaņā ar 2011. gada 8. jūlija likuma “Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 13. punkts nosaka, ka papildsodu – policijas
kontroli – turpina izciest personas, kurām tas piespriests (..). Savukārt Pārejas noteikumu 13. punkta 3. apakšpunkts noteic, ka, ja notiesātais papildsoda
izciešanas laikā izdarījis jaunu noziegumu, tiesa neizciesto papildsoda laiku aizstāj ar brīvības atņemšanu un nosaka galīgo sodu saskaņā ar Krimināllikuma
51. panta noteikumiem, divas policijas kontroles dienas rēķinot kā vienu brīvības atņemšanas dienu. /pers. A/ no soda izciešanas vietas atbrīvots
/datums/, no kura laika /pers. A/ sāka izciest noteikto policijas kontroli, kuras laikā ir izdarījis jaunu noziedzīgu nodarījumu. Policijas kontroles izciešanas
beigu termiņš ir jauna tiesas sprieduma taisīšana. Uz sprieduma pasludināšanas dienu neizciestā policijas kontrole /pers. A/ ir deviņi mēneši un 29 dienas,
kas atbilst brīvības atņemšanas soda četriem mēnešiem un 29 dienām un, kas saskaņā ar Krimināllikuma 51. pantu pilnīgi pieskaitāma ar šo spriedumu
noteiktajam sodam.
Kriminālprocesa likuma 241. panta trešā daļa noteic, ka tiesa, taisot spriedumu, var piemērot drošības līdzekli apsūdzētajam, ja ir pamats uzskatīt,
ka viņš izvairīsies no sprieduma izpildes. Tiesa nekonstatē tādus iemeslus, kas liecinātu par to, ka apsūdzētais /pers. A/ izvairīsies no sprieduma izpildes,
līdz ar ko drošības līdzeklis apsūdzētajam /pers. A/ nav piemērojams.
Brīvības atņemšanas soda izciešana skaitāma no apsūdzētā /pers. A/ aizturēšanas dienas.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520., 527., 528., 529.,530. pantu, tiesa
nosprieda:
Atzīt /pers. A/ par vainīgu Krimināllikuma 262. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un sodīt viņu ar piespiedu darbu uz
220 (divi simti divdesmit) stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.
Saskaņā ar 2011. gada 8. jūlija likuma “Grozījumi Krimināllikumā” Pārejas noteikumu 13. punkta 3. apakšpunktu, Krimināllikuma 51. pantu un 52.
panta (21) daļu noteiktajam sodam pilnīgi pievienojot pēc Latgales apgabaltiesas /datums/sprieduma neizciesto papildsodu - policijas kontroli, galīgo
sodu /pers. A/ noteikt brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem un 29 (divdesmit deviņām) dienām un piespiedu darbu uz 220 (divi simti divdesmit)
stundām, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem, piespiedu darba sodu izpildot patstāvīgi pēc brīvības atņemšanas soda
izciešanas.
Drošības līdzekli /pers. A/ nepiemērot.
Brīvības atņemšanas soda izciešanu /pers. A/ skaitīt no viņa aizturēšanas dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 10 (desmit) dienu laikā Zemgales apgabaltiesā pēc pilna sprieduma pieejamības dienas 2015. gada 14, oktobra
apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.
Pilns spriedums saņemams tiesas kancelejā 2015. gada 14. oktobrī plkst. 16.00.
Tiesnese I.Zālīte