Court convicted defendant of two theft offenses and sentenced to five months imprisonment.

ECLI:LV:RLPT:2022:0214.11088064921.2.S

Lietas Nr.11088064921

Lietas arhīva Nr.K29-362-22/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 14.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese D.Dzērviniece,

piedaloties prokuroram D.Cīrulei,

aizstāvei K.Landmeserei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (divi

noziedzīgi nodarījumi).

Tiesa, pārbaudot un izvērtējot visus krimināllietā esošos materiālus,

konstatēja:

/pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2021.gada 21.maijā ap plkst.20.20 /pers. A/, mantkārīgu motīvs vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA

/nosaukums/ veikalā /adrese/. īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, būdams pārliecināts, ka viņa darbības neviens nenovēro, no tirdzniecības

plaukta paņēma un ielika līdzi paņemtajā mugursomā trīs maltās kafijas "Lavazza Oro" 500 g iepakojumus 32,97 EUR kopējā vērtībā, katra vērtība

10,99 EUR. Pēc tam /pers. A/ pagāja garām veikala kasēm, par minētajām precēm nesamaksājot. Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA /nosaukums/

piederošās preces 32,97 EUR kopējā vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Turklāt /pers. A/ izdarīja zādzību nelielā apmērā, un proti:

2021.gada 8.jūnijā ap plkst.18.25 /pers. A/, mantkārīgu motīvs vadīts, nolūkā izdarīt svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu, iegāja SIA

/nosaukums/ veikalā /adrese/. īstenojot savu noziedzīgo nodomu, /pers. A/, būdams pārliecināts, ka viņa darbības neviens nenovēro, no tirdzniecības

plaukta paņēma un ielika līdzi paņemtajā maisā četrus maltās kafijas "Lavazza Oro" 250 g iepakojumus 21,96 EUR kopējā vērtībā, katra vērtība 5,49

EUR, septiņus maltās kafijas "Lavazza espresso" 250 g iepakojumus 38,43 EUR kopējā vērtībā, katra vērtība 5,49 EUR, un vienpadsmit maltās kafijas

"Lavazza Oro" 250 g iepakojumus 76,89 EUR kopējā vērtībā, katra vērtība 6,99 EUR. Pēc tam /pers. A/ pagāja garām veikala kasēm, par minētajām

precēm nesamaksājot. Tādā veidā /pers. A/ nozaga SIA /nosaukums/ piederošās preces 137,28 EUR kopējā vērtībā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Tiesas sēdē apsūdzētais /pers. A/ saprata viņam celtās apsūdzības būtību un savu vainu viņam inkriminēto noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas

paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2021.gada 21.maijā) un Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2021.gada 8.jūnijā),

atzina pilnībā.

Apsūdzētais /pers. A/ piekrita pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, lūdza tiesu pierādījumu pārbaudi neizdarīt, paskaidrojot, ka

viņam ir saprotama pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas procesuālā būtība un sekas. Apsūdzētā lūgumu par pierādījumu pārbaudes neizdarīšanu ir

atbalstījusi viņa aizstāve, pret to savus iebildumus nav izteikusi prokurore.

Krimināllieta tika iztiesāta bez pierādījumu pārbaudes tiesas izmeklēšanā, saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.panta nosacījumiem.

Apsūdzētā /pers. A/ izdarīto noziedzīgu nodarījumu juridisko kvalifikāciju pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2021.gada

21.maijā) un Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas (izdarīts 2021.gada 8.jūnijā), tiesa atzīst par pareizu.

Apsūdzētā /pers. A/ vaina divu patstāvīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts

2021.gada 21.maijā), Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā daļas (izdarīts 2021.gada 8.jūnijā), ir pilnībā pierādīta ar visiem krimināllietas materiāliem to

kopumā un savstarpējā saistībā, pierādījumu analīze nav nepieciešama, un par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem apsūdzētais /pers. A/ ir sodāms.

Nosakot soda veidu un mēru, tiesa ņem vērā Krimināllikuma 35.panta nosacījumus un saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu, ņem vērā izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību, viņa atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu, apsūdzētā /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti Krimināllikuma 180.panta pirmajā

daļā, ir klasificējami kā mazāk smagi noziegumi.

Pārbaudot apsūdzētā /pers. A/ personu raksturojošos datus, noskaidrots, ka viņš agrāk ir vairākkārtīgi sodīts, sodāmība nav dzēsta. No Sodu

reģistra un Tiesu informācijas sistēmas datiem redzams, ka pēdējo reizi /pers. A/ ir notiesāts ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 14.jūlija

spriedumu pēc Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 mēnešiem, spriedums stājies likumīgā spēkā 2021.gada

3.augustā. No Tiesu informācijas sistēmas datiem redzams, ka 2021.gada 21.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā izskatīta krimināllieta

/pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma 253.panta pirmās daļas, bet spriedums nav stājies likumīgā spēkā (krimināllieta ir izskatīta apelācijas kārtībā,

iesniegta kasācijas sūdzība); 2021.gada 28.septembrī Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā izskatīta krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, bet spriedums nav stājies likumīgā spēkā (tiesas spriedums ir pārsūdzēts apelācijas kārtībā); 2022.gada

28.janvārī Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā izskatīta krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas, bet spriedums

nav stājies likumīgā spēkā; 2022.gada 2.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā izskatīta krimināllieta /pers. A/ apsūdzībā pēc Krimināllikuma

180.panta pirmās daļas (četri noziedzīgi nodarījumi), bet tiesas spriedums nav stājies likumīgā spēkā (lietas 73. – 91.lapa, 148. – 150.lapa, 151. –

153.lapa, 154. – 155.lapa, 156. – 157.lapa, 158. – 161.lapa, 162. – 166.lapa), ar vidējo izglītību, pēc apsūdzētā vārdiem - pirms apcietinājuma

neoficiāli strādājis celtniecībā, neprecējies, apgādājamo personu nav, deklarētās dzīves vietas adrese /adrese/ (lietas 70.lapa, 72.lapa), pēc apsūdzētā

vārdiem - pirms apcietinājuma dzīvojis /adrese/.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli, attiecībā uz katru no viņam inkriminētajiem

noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa atzīst to, ka viņš ir pilnībā atzinis savu vainu un izdarīto nožēlo.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punktu, par apsūdzētā /pers. A/ atbildību pastiprinošu apstākli, attiecībā uz katru no viņam

inkriminētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, tiesa atzīst to, ka izdarītais noziedzīgais nodarījums veido noziedzīgu nodarījumu recidīvu.

Krimināllikuma 46.panta ceturtā daļa nosaka, ka brīvības atņemšanas sodu par kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu piemēro, ja soda

mērķis nav sasniedzams, nosakot kādu no attiecīgā panta sankcijā paredzētajiem vieglāka soda veidiem.

Nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā, ka soda mērķis ir sasniedzams ar saprātīgiem un demokrātiskiem līdzekļiem, izvērtējot

apsūdzētā vainu un attieksmi pret nodarījumu, sociālo stāvokli, sabiedrisko bīstamību un to, vai obligāta un kategoriska brīvības atņemšanas soda

piemērošana ir galējais un nepieciešamais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2007./2008.gada apkopojumā par sodu piemērošanas praksi norādīts, ka, lai atjaunotu taisnīgumu,

kriminālsodam jāatbilst izdarītajam noziedzīgajam nodarījumam, ar to radītajam apdraudējumam un nodarītajam kaitējumam. Pirms izlemt par

piemērojamā kriminālsoda veidu un mēru, jāizvērtē visi apstākļi un fakti, kas attiecas uz konkrēto noziedzīgo nodarījumu, likumpārkāpēju, cietušo un

sabiedrību. Piemērotais sods nedrīkst būt nesamērīgi bargs vai viegls; iespēju robežās ar sodu jācenšas atjaunot tādu tiesisko stāvokli, kāds pastāvēja

pirms noziedzīga nodarījuma izdarīšanas.

Ņemot vērā augstāk norādīto, izdarīto noziedzīgo nodarījumu raksturu, to, ka apsūdzētā /pers. A/ izdarītie noziedzīgie nodarījumi, kas paredzēti

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā, apdraud personu mantiskās intereses, radīto kaitējumu, visus apsūdzētā atbildību mīkstinošos un pastiprinošos

apstākļus, apsūdzētā personu raksturojošos datus, tiesa uzskata, ka soda mērķa sasniegšanai, kas ir ne tikai vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo

nodarījumu, bet arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, kā arī lai aizsargātu

sabiedrības drošību un šajā lietā panāktu krimināltiesisko taisnīgumu, /pers. A/ ir sodāms ar reālu brīvības atņemšanu, ko paredz arī viņam inkriminēto

pantu sankcijas.

Tiesa uzskata, ka nav pamata piemērot Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcijā paredzētos alternatīvos sodus (probācijas uzraudzība,

sabiedriskais darbs un naudas sods), jo brīvības atņemšanai alternatīvie soda veidi nesasniegtu soda mērķi un neaizsargātu sabiedrības drošību no jaunu

noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, par ko liecina apsūdzētā personība.

Tiesa apsūdzēto novērtē kā personu, kuram ir grūtības likumpaklausības principu ievērošanā, jo /pers. A/, būdams agrāk sodīts, nepieciešamos

secinājumus nav izdarījis, nav resocializējies, un turpina izdarīt jaunus noziedzīgus nodarījumus, kas liecina par viņa tiesisko nihilismu.

Tiesa atzīst, ka brīvības atņemšanas soda noteikšana ir samērīga un atbilst soda mērķim un pievienojas juridiskajā literatūrā paustajam viedoklim,

”...ja sods par izdarīto noziedzīgo nodarījumu nav samērīgs un adekvāts izdarītajam, tas gan vainīgajam, gan citām personām var radīt pārliecību, ka

valsts reakcija uz likuma pārkāpšanu ir saudzējoša un sekas, kas iestājas par to, ir nesalīdzināmas“ (skat. V.Liholaja “Par sodu taisnīgumu un

samērīgumu”, Jurista vārds, 11.februāris 2014./Nr.6(808)).

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu reālas brīvības atņemšanas veidā, tiesa ņem vērā, ka Krimināllikuma 180.panta pirmās daļas sankcija paredz

brīvības atņemšanas sodu uz laiku līdz vienam gadam vai īslaicīgu brīvības atņemšanu (saskaņā ar Krimināllikuma 38.panta otro prim daļu - uz laiku līdz

trim mēnešiem).

Tiesa ņem vērā, ka soda mērķis nav pakļaut personu ilgstošam brīvības atņemšanas sodam un izstumt viņu no sabiedrības, kā arī sods nav valsts

atriebība par nodarīto, izvērtē apsūdzētā /pers. A/ attieksmi pret izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, to, ka viņš ir sapratis savas rīcības sekas un

nožēlojis izdarīto, atbilstoši Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktam ir izvēlējies vienkāršāko procesa veidu - pierādījumu pārbaudes

neizdarīšanu un tāda veidā sekmējis ātrāku un taisnīgāku krimināltiesisko attiecību noregulējumu, kā arī to, ka cietušajam mantisks zaudējums nav

nodarīts, jo apsūdzētā prettiesiski iegūtā manta tika atgūta un atgriezta cietušajam, un uzskata, ka nav nepieciešama apsūdzētā ilgstoša izolācija no

sabiedrības un sods par katru no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem /pers. A/ nosakāms reālas brīvības atņemšanas veidā uz samērīgu laiku, tas ir,

īslaicīgas brīvības atņemšanas veidā, kas būs pietiekams soda mērķa sasniegšanai.

Turklāt nevis soda bardzība, bet gan tā neizbēgamība nodrošina gan soda efektivitāti, gan tā audzinošo raksturu, tomēr tiesas ieskatā, apsūdzētajam

/pers. A/ konstatētā atbildību pastiprinoša apstākļa – noziedzīga nodarījuma recidīvs - esamība ir pamats bargāka soda mēra piemērošanai

Krimināllikuma panta sankcijas ietvaros un liedz tiesai tiesības piespriest minimālo sodu, jo pēc Krimināllikuma jēgas atbildību pastiprinošu apstākļu

esamība jau pati par sevi liedz iespēju tiesai noteikt panta sankcijā paredzēto minimālo sodu (skat. Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu

departamenta 2006.gada 8.februāra lēmumā lietā Nr.SKK01-74/06).

Tāpat tiesa neatstāj bez ievērības faktu, ka kriminālprocesā nav ziņu par to, ka apsūdzētais /pers. A/ veselības stāvokļa dēļ nevarētu atrasties

apcietinājumā un izciest viņam piespriesto brīvības atņemšanas sodu, savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2015.gada 02.jūnija noteikumiem Nr.276

“Apcietināto un notiesāto personu veselības aprūpes īstenošanas kārtība”, apcietinājumā esoša persona var saņemt nepieciešamos veselības aprūpes

pakalpojumus, ja tai ir konstatēti veselības traucējumi, tostarp primāro, sekundāro un neatliekamo medicīnisko palīdzību.

Galīgais sods pēc noziedzīgu nodarījumu kopības apsūdzētajam /pers. A/ ir nosakāms saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmās un otrās daļas

nosacījumiem.

Nosakot apsūdzētajam /pers. A/ sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, tiesa ņem vērā 2008.gada 01.jūlija Augstākās tiesas Senāta

Krimināllietu departamenta un Krimināllietu tiesu palātas tiesnešu kopsapulces lēmumā “Sodu piemērošanas politika” norādīto, ka nosakot sodu par

vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, vispārējos gadījumos piemērojama piespriesto sodu daļēja saskaitīšana. Savukārt galīgā soda noteikšana, ietverot

vieglāko sodu smagākajā, kā arī pilnīgi saskaitot piespriestos sodus, var tikt piemērota īpašos gadījumos.

Ievērojot to, ka apsūdzētais /pers. A/ ir izdarījis divus patstāvīgus noziedzīgus nodarījumus (mazāk smagus noziegumus), ir iepriekš sodīts, tātad

veiktie noziedzīgie nodarījumi nav nejaušība, tiesa uzskata, ka, nosakot sodu /pers. A/ pēc noziedzīgu nodarījumu kopības saskaņā ar Krimināllikuma

50.panta pirmo un otro daļu, soda mērķa sasniegšanai efektīvākais līdzeklis būs piemērot sodu daļēju saskaitīšanu.

Tiesa uzskata, ka galīgais sods ar Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 14.jūlija spriedumu, kā to tiesas debatēs lūdza prokurore, /pers. A/

šajā kriminālprocesā nav nosakāms, jo Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2021.gada 14.jūlija sprieduma atvasinājums, kas būtu noformēts atbilstoši

Elektronisko dokumentu likuma prasībām vai Dokumentu juridiskā spēka likuma prasībām, no valsts apsūdzības uzturētājas puses tiesai netika iesniegts,

turklāt galīgo sodu pēc tiesas nolēmumu kopības /pers. A/ būs iespējams noteikt Kriminālprocesa likuma 649.pantā noteiktajā kārtībā, pēc visu tiesas

nolēmumu spēkā stāšanās.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, soda izciešanā /pers. A/ ieskaitāms šī kriminālprocesa ietvaros aizturēšanā pavadītais laiks no

2021.gada 21.maija plkst.20.45 līdz 2021.gada 23.maija plkst.12.45, kas atbilst 2 (divām) brīvības atņemšanas dienām.

/pers. A/ piemērotie drošības līdzekļi – pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un nodošana policijas uzraudzībā – atceļami pēc sprieduma

spēkā stāšanās.

Krimināllietā nav pieteikta cietušā kaitējuma kompensācija.

Tiesa konstatē lietā procesuālo izdevumu esamību. Apsūdzētā /pers. A/, kurš ir vēlējies aizstāvja piedalīšanos, aizstāvības nodrošināšanai tiesā pēc

norīkojuma tika pieaicināta zvērināta advokāte K.Landmesere, kurai par veikto darbu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā /pers. A/ no

valsts budžeta izmaksāti kopumā 121,00 EUR, ko veido izdevumi par aizstāvja iepazīšanos ar krimināllietas materiāliem, sniegto juridisko konsultāciju

tiesā, apsūdzētā aizstāvību tiesas sēdē. Advokātam par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu personai, kura nav noslēgusi vienošanos par

aizstāvību, samaksas apmēru un ar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus, to apmēru un izmaksas kārtību

nosaka Ministru kabineta 2009.gada 22.decembra noteikumi Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas

apmēru, atlīdzināmajiem izdevumiem un to izmaksas kārtību” un Ministru kabineta 2018.gada 27.marta noteikumi Nr.183 “Grozījumi Ministru kabineta

2009.gada 22.decembra noteikumos” Nr.1493 “Noteikumi par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības apjomu, samaksas apmēru, atlīdzināmajiem

izdevumiem un to izmaksas kārtību”.

Tiesa uzskata, ka minēto procesuālo izdevumu atlīdzināšanas pienākums uzliekams apsūdzētajam /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

367.panta pirmās daļas 4.punkta un 368.panta pirmās daļas nosacījumiem. Konkrētajā kriminālprocesā nav konstatēti Kriminālprocesa likuma 85.pantā

paredzētie nosacījumi, kuriem iestājoties, /pers. A/ ir tiesības uz atbrīvošanu no samaksas par aizstāvja palīdzību.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 2 (divus) CD-R diskus ar videonovērošanas ierakstiem, pamatojoties uz Kriminālprocesa

likuma 135.panta otro daļu un 374.panta pirmo daļu, - turpināt glabāt pie krimināllietas materiāliem.

Lietisko pierādījumu nav.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499., 511., 512., 520.pantu, 523.panta pirmo prim daļu, 524., 527., 528., 529. un 530.pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2021.gada 21.maijā) un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā (izdarīts 2021.gada 8.jūnijā) un

sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, daļēji saskaitot piespriestos sodus, galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības /pers.

A/ noteikt – brīvības atņemšanu uz 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 52.panta ceturto daļu, /pers. A/ soda termiņā ieskaitīt aizturēšanā pavadīto laiku no 2021.gada 21.maija plkst.20.45

līdz 2021.gada 23.maija plkst.12.45, skaitot to kā 2 (divas) brīvības atņemšanas dienas.

Atstāt negrozītus /pers. A/ piemērotos drošības līdzekļus - pieteikšanās noteiktā laikā policijas iestādē un nodošana policijas uzraudzībā, kurus

atcelt pēc sprieduma spēkā stāšanās.

Piedzīt no /pers. A/ procesuālos izdevumus valsts labā 121,00 EUR (viens simts divdesmit viens euro, 00 centi) par advokātes K.Landmeseres

sniegto juridisko palīdzību tiesā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.pantu apsūdzētajam /pers. A/ procesuālie izdevumi 121,00 EUR (viens simts divdesmit viens euro, 00

centi) apmērā par advokātes K.Landmeseres sniegto juridisko palīdzību pirmās instances tiesā, labprātīgi jāsamaksā 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc tiesas

sprieduma spēkā stāšanās dienas tiesas norādītajā Valsts kases kontā – saņēmējs: NMR90000050138, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods

TRELLV22, konta Nr.LV68TREL1060001239300, iesniedzot tiesai maksājuma apliecinošu dokumentu.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 634.1panta trīspadsmito daļu tiesa izpildrakstu par procesuālo izdevumu piedziņu nosūtīs izpildei pēc tam, kad

beigsies sprieduma labprātīgas izpildes termiņš.

Spriedumam stājoties likumīgā spēkā dokumentus: 2 (divus) CD-R diskus ar videonovērošanas ierakstiem, kas glabājas pie krimināllietas

materiāliem, - uzglabāt kopā ar lietu.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu, kompensāciju, rīcību ar mantu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem var pārsūdzēt vai

noprotestēt 10 (desmit) dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, iesniedzot

apelācijas sūdzību vai protestu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2022.gada 10.martā.

Tiesnese D.Dzērviniece