Court dismisses appeal against administrative fine for waste non-participation, ruling no new evidence justified reversal.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the plaintiff's appeal against a €250 administrative fine for failing to participate in waste collection. The plaintiff argued that the original waste generator was a previous owner and that the fine was procedurally flawed. The court held that the administrative body correctly identified the current owner as liable and that the plaintiff's arguments lacked new evidence or legal merit.
Legislator headnote
AI generatedAtkritumu apsaimniekošanas likuma 43.pants; Administratīvās atbildības likuma 227.pants: The court must evaluate the legality of an administrative decision based on the evidence presented; a party's disagreement with the factual assessment or lack of detailed argumentation does not constitute grounds for revoking a lawful administrative penalty.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.1607900124252
Lietvedības Nr.1A/25/230
Rīgas pilsētas tiesa
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2026.gada 20.janvārī
Tiesa šādā sastāvā : tiesnese K.Maike
izskatīja rakstveida procesā /Nosaukums A/ sūdzību par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīv
komisijas 2025.gada 17.jūnija lēmumu Nr.16079001242525-5.
Aprakstošā daļa
[1] 2025.gada 10.aprīlī Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes vecākais inspekto
sastādīja lēmumu Nr.16079001242525-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu. Ar Rīg
valstspilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes inspektora 2025.gada 29.aprīļa lēmum
Nr.16079001242525-3 par pie atbildības saucamo personu atzīta /Nosaukums A/. Lēmumā norādīts, k
2025.gada 29.aprīlī, plkst.08:37, konstatēts, ka nekustamā īpašuma /Adrese B/, kadastra numurs /kadast
numurs/, īpašnieks /Nosaukums A/, sadzīves atkritumu sākotnējais radītājs, nepiedalās pašvaldības organizēta
sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā dalītajā atkritumu savākšanā /Adrese B/, kadastra numu
/kadastra numurs/, neievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu un nav noslēdzis līgumu p
sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritumu apsaimniekotāju. Tādējādi pārkāptas 2019.gad
29.novembra Rīgas domes saistošo noteikumu Nr.87 “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgas pilsēt
17.1.apakšpunkta, 17.2.apakšpunkta, 17.4.apakšpunkta prasības, par ko atbildība paredzēta Atkritum
apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmajā daļā.
Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 17.jūnija lēmum
Nr.16079001242525-5 par soda piemērošanu, /Nosaukums A/piemērots naudas sods 50 naudas soda vienīb
jeb EUR 250,00 apmērā par administratīvo pārkāpumu par ko atbildība paredzēta Atkritumu apsaimniekošan
likuma 43.panta pirmajā daļā.
[2] 2025.gada 24.jūlijā tiesā saņemta /Nosaukums A/ (turpmāk – Sūdzības iesniedzēja) sūdzība, p
iepriekš minēto Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 17.jūnija lēmum
Nr.16079001242525-5, kurā norādīts, ka lēmumu pārsūdz pilnā apmērā.
[2.1] Norāda, ka kopš 2023.gada nogales ir uzsākta saziņa ar konkrētām valsts institūcijām, lai vispirm
sakārtotu piebraucamo ielu konkrētam zemesgabalam /Adrese B/. Sūdzības iesniedzēja iegādājās šo nekustam
zemes gabalu /Adrese B/, no citas juridiskas personas, kas šos atkritumus bija tur vācis gadiem, glabājis u
atstājis, līdz ar to uzskata, ka sākotnējais atkritumu radītājs ir iepriekšējais zemesgabala īpašnieks. Tom
sūdzības iesniedzēja apzinās, ka pēc īpašuma iegādes, atbildība par teritorijas uzturēšanu pāriet jaunaja
īpašniekam, tāpēc sūdzības iesniedzēja uzsāka minētā nekustamā īpašuma teritorijas uzkopšanu un atkritum
šķirošanu, piesakot lielgabarīta konteinerus. Norāda, ka šo milzīgo atkritumu apjomu nebija iespējams sašķir
un nodot pa pāris dienām.
[2.2] Bez tam, sūdzības iesniedzēja norāda, ka šajā objektā saimnieciskā darbība netiek veikta, līdz ar
uzskata, ka Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumam nav jābūt, jo īpašumam nav likumīgas piekļuves u
īpašumā netiek veikta saimnieciskā darbība - netiek ikdienā radīti sadzīves atkritumi. Sūdzības iesniedzēja
iegādājoties šo nekustamo īpašumu, nebija zināms, ka īpašumam nav likumīgas piebrauktuves. Norāda, k
gadījumos, kad tika izvesti lielgabarīta konteineri ar atkritumiem, sūdzības iesniedzēja bija vienojusies ar blak
esošās mājas nekustamo īpašumu lietotāju, bet tās bija tikai atkritumu izvešanas reizes un turpmāk sabiedrīb
nevar izmantot blakus esošās mājas piederošo piebraucamo ceļu, jo tam nepiekrīt šīs mājas iedzīvotāji. Sūdzīb
iesniedzēja uzskata, ka primārais jautājums ir pabeigt īpašuma teritorijas sakopšanu un rast risinājumu¸ l
īpašumam būtu iespējams piebraukt, pēc kā tiks noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.
[2.3] Pamatojoties uz iepriekš minēto, sūdzības iesniedzēja lūdz atcelt sūdzības iesniedzējai piemēro
administratīvo sodu - naudas sodu 250,00 EUR apmērā.
[3] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.panta noteikumiem 2025.gada 29.jūlijā Rīg
valstspilsētas pašvaldības Administratīvajai komisijai un /Nosaukums A/nosūtīts paziņojums par liet
izskatīšanu, izskaidrojot Administratīvās atbildības likuma 198.panta ceturto daļu, ka lietas dalībnieki v
iesniegt paskaidrojumus, pieteikt noraidījumu, kā arī iesniegt citus ar lietas izskatīšanu saistītus pieteikumus v
lūgumus līdz 2025.gada 30.decembrim, vienlaikus paziņots, ka lietas izskatīšana paredzēta rakstveida proce
2026.gada 20.janvārī.
Līdz Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.gada 29.jūlija lēmumā noteiktajam termiņam - 2025.gad
30.decembrim, ne arī līdz lietas izskatīšanai, noraidījums tiesnesei nav pieteikts, lūgumi nav iesniegti, papild
paskaidrojumi nav saņemti.
[4] Sūdzības iesniedzēja nav lūgusi lietu izskatīt mutvārdu procesā. Tiesa nesaskata nepieciešamību lie
izskatīt mutvārdu procesā pēc savas iniciatīvas, līdz ar to lieta tiek izskatīta rakstveida procesā.
Motīvu daļa
[5] Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietā esošos materiālus, atzīst, ka /Nosaukums A/ sūdzība
noraidāma, bet Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 17.jūnija lēmum
Nr.16079001242525-5 atstājams negrozīts, turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.
[5.1] Administratīvās atbildības likuma 5.pants noteic, ka administratīvais pārkāpums ir person
prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība), par kuru likumā vai pašvaldību saistošajos noteikum
paredzēta administratīvā atbildība.
Administratīvās atbildības likuma 48.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesā tiesa (tiesnesi
kontrolē administratīvā pārkāpuma procesa ietvaros pieņemto nolēmumu tiesiskumu un pamatotību.
[5.2] Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 178.pantu, administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšan
tiesā notiek sūdzībā vai protestā izteikto prasību apjomā un ietvaros, kurus nedrīkst pārsniegt, izņem
gadījumus, kad tiesai rodas šaubas par tās personas vainu, kura saucama pie atbildības, vai par atbildīb
pastiprinošiem apstākļiem.
No sūdzības izriet, ka sūdzības iesniedzēja kopš 2023.gada nogales ir uzsākusi saziņu ar konkrētām vals
institūcijām, lai sakārtotu piebraucamo ielu konkrētam zemesgabalam /Adrese B/, jo iegādājoties šo nekustam
īpašumu, sūdzības iesniedzējai nebija zināms, ka īpašumam nav likumīgas piebrauktuves. Sūdzības iesniedzē
apzinās, ka pēc īpašuma iegādes, atbildība par teritorijas uzturēšanu pāriet jaunajam īpašniekam, tāpēc sūdzīb
iesniedzēja uzsāka minētā nekustamā īpašuma teritorijas uzkopšanu un atkritumu šķirošanu, piesak
lielgabarīta konteinerus, bet šo milzīgo atkritumu apjomu nebija iespējams sašķirot un nodot pa pāris dienām
Turklāt sūdzības iesniedzēja uzskata, ka uz doto brīdi Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas līgumu viņai nebi
jānoslēdz, jo īpašumam nav likumīgas piekļuves un īpašumā netiek veikta saimnieciskā darbība - netiek ikdien
radīti sadzīves atkritumi. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka primārais jautājums ir pabeigt īpašuma teritorij
sakopšanu un rast risinājumu¸ lai īpašumam būtu iespējams piebraukt, pēc kā tiks noslēgts līgums par sadzīv
atkritumu apsaimniekošanu.
[5.2] Rīgas domes 2019.gada 29.novembra saistošo noteikumu Nr.87 “Par sadzīves atkritum
apsaimniekošanu Rīgas pilsētā” (turpmāk – Saistošie noteikumi) 17.1.apakšpunkts nosaka, ka ikviena atkritum
radītāja un valdītāja pienākums ir: iekļauties pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, noslēdz
atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, izņemot gadījumu, kad dzīvokļa īpašum
īpašnieks ir noslēdzis līgumu ar daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas apsaimniekotāju par daudzdzīvok
dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, kas iekļauj arī atkritumu apsaimniekošanu.
Atkritumu apsaimniekošanas likums 16.pants pirmā daļa nosaka, ka sadzīves atkritumu sākotnējais radītā
vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, tai skaitā atkritumu dalīta
savākšanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistoš
noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritum
apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību atbilstoši šā likuma 18.pantam.
Atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmajai daļai, par sadzīves atkritumu radītāja v
valdītāja nepiedalīšanos pašvaldības organizētajā sadzīves atkritumu apsaimniekošanā piemēro brīdinājumu v
naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt piecdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai person
— no piecdesmit līdz trīssimt naudas soda vienībām.
[5.3] Tiesa konstatē, ka lietā ir iegūti pierādījumi, ar kuriem pamatots pārsūdzētais lēmums, u
pamatojoties uz kuriem Iestāde secinājusi, ka sūdzības iesniedzēja nav ievērojusi Saistošo noteikumu 17.1
17.2.apakšpunktā noteiktās prasības, par ko atbildība paredzēta Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.pan
pirmajā daļā.
Tiesa atzīst, ka lēmumā pilnīgi un vispusīgi izvērtēti visi lietā esošie pierādījumi, izskatot administratīv
pārkāpuma lietu atbilstoši Administratīvās atbildības likuma prasībām.
Pārbaudījusi lietas materiālus un izvērtējusi Iestādes lēmuma pamatojumu kopsakarā ar sūdzīb
iesniedzējas sniegtajiem paskaidrojumiem un sūdzībā ietvertiem argumentiem, tiesa atzīst, ka Iestād
konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, uz tiem balstītie secinājumi ir pareizi.
[6] Administratīvās atbildības likuma 90.panta trešā daļa paredz, ka bez papildu procesuālo darbīb
veikšanas par pierādījumu uzskatāmas tās ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšan
brīdī fiksējusi amatpersona, ja vien administratīvā pārkāpuma procesā netiek pierādīts pretējais.
[6.1] Tiesa atzīst, ka lietā nav iegūti nekādi pierādījumi, kas pierādītu citus apstākļus, nekā tas ir norādī
Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Latgales pārvaldes vecākā inspektora 2025.gada 10.aprīļa lēmum
Nr.16079001242525-1 par administratīvā pārkāpuma procesa uzsākšanu un Rīgas valstspilsētas pašvaldīb
Administratīvās komisijas 2025.gada 17.jūnija lēmumā Nr.16079001242525-5 par soda piemērošanu, tas ir, k
nekustamā īpašuma /Adrese B/, īpašnieks, atkritumu radītājs /Nosaukums A/nav iekļāvies pašvaldības atkritum
apsaimniekošanas sistēmā, noslēdzot atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar atkritumu apsaimniekotāju, kurš
noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību.
[6.2] Tiesa norāda, ka no Atkritumu apsaimniekošanas likuma 8.panta 1.punkta ir redzams, ka likumdevē
(jeb Saeima) ir uzskatījis par nepieciešamu nodot sadzīves atkritumu apsaimniekošanas procesa organizāci
attiecīgās pašvaldības kompetencē. Atkritumu apsaimniekošanas likuma” 16.panta pirmās daļas 1.punktā
noteikts, ka atkritumu sākotnējais radītājs vai valdītājs piedalās pašvaldības organizētajā sadzīves atkritum
apsaimniekošanā, ievērojot normatīvos aktus par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistoš
noteikumus) un noslēdzot līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu un pārvadāšanu ar atkritum
apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību. Minētā panta otrā daļa nosaka, ka vasarnīca
vasaras mītnes (tai skaitā dārzkopības biedrības teritorijā esošas vasarnīcas vai vasaras mītnes) vai cit
īslaicīgas apmešanās ēkas īpašnieks, valdītājs, lietotājs vai viņa pilnvarota persona, ievērojot normatīvos akt
par atkritumu apsaimniekošanu (arī pašvaldības izdotos saistošos noteikumus) un atbilstoši šā panta pirmaj
daļai noslēdz līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu, pārvadāšanu, pārkraušanu un uzglabāšanu ar atkritum
apsaimniekotāju, kurš ir noslēdzis attiecīgu līgumu ar pašvaldību, kā arī sedz visas izmaksas, kas saistītas
viņa radīto sadzīves atkritumu, tai skaitā sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu.
Kā redzams no minētās saistošo noteikumu normas satura, prasība noslēgt līgumu ir kategoriska u
izņēmumi noteikumos nav paredzēti.
[6.3] Saskaņā ar Rīgas pilsētas tiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ informācij
sūdzības iesniedzējai no 2023.gada 21.augusta nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu/Adrese B
ar kadastra Nr./kadastra numurs/.
[6.4] Atkritumu apsaimniekošanas likuma normas, gan saistošie noteikumi ir attiecināmi uz visie
atkritumu radītājiem, ja vien konkrētās personas īpašumā vai valdījumā atrodas īpašums, līdz ar to, sūdzīb
iesniedzējas sūdzībā norādītie iebildumi, ka pie nekustamā īpašuma nav likumīgas piekļuves un īpašumā netie
veikta saimnieciskā darbība - netiek ikdienā radīti sadzīves atkritumi, kā arī, ka tikai tad, kad īpašumā ti
pabeigta tā teritorijas sakopšana un atrisināts jautājums par iespējamo piebraukšanu nekustamajam īpašumam
tiks noslēgts līgums par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, nav pamatoti, jo atkritumu radītājiem ir noteik
obligāts pienākums iekļauties atkritumu apsaimniekošanas sistēmā, un šis pienākums īstenojams, noslēdz
līgumu par sadzīves atkritumu savākšanu. Tādējādi, ar lietā esošajiem materiāliem ir pierādīts fakts, ka sūdzīb
iesniedzēja nav ievērojusi Saistošo noteikumu 17.1., 17.2.apakšpunktā noteiktās prasības un ir pamatoti sauk
pie administratīvās atbildības atbilstoši Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmajā da
paredzētajam.
[6.5] Turklāt lietas materiāliem nav pievienoti tādi pierādījumi, kas pierādītu pārkāpuma nekavējo
novēršanu, t.i., sūdzības iesniedzēja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka sūdzības iesniedzēja, uzzinot p
administratīvā pārkāpuma procesa lietvedības esamību, būtu vērsusies pie sadzīves atkritumu apsaimniekotā
ar mērķi novērst konstatēto pārkāpumu, atrodot sev izdevīgu un objektīvu līguma variantu.
[6.6] Neskatoties uz to, ka sūdzības iesniedzēja neatzīst savu vainu pārkāpumu izdarīšanā, tiesa norāda, k
sūdzības iesniedzējas rīcībā ir saskatāms Atkritumu apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmajā daļā paredzēta
pārkāpums. Proti, sūdzības iesniedzējai, kā nekustamā īpašuma /Adrese B/, īpašniecei, ir pienākums iesaistīti
pašvaldības kopējā atkritumu savākšanas sistēmā, atbilstoši noteikumu prasībām faktiskos atkritumus nodod
pašvaldības izvēlētam atkritumu apsaimniekotājam.
[7] Tiesa atzīst, ka Iestāde ir veikusi vispusīgu, pilnīgu un objektīvu izpēti par lietas apstākļiem to kopum
un savstarpējā sakarībā un atzinusi, ka sūdzības iesniedzējas darbībās konstatējams Atkritum
apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmajā daļā paredzētais pārkāpums. Savukārt sūdzības iesniedzējas sūdzīb
norādītos argumentus vērtē kā sniegtus nolūkā sūdzības iesniedzējai izvairīties no administratīvās atbildības u
soda.
[8] Izvērtējusi pārsūdzēto lēmumu un administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa atzīst, k
pārsūdzētā lēmuma saturs liecina par lietas faktisko apstākļu izvērtējumu, tajā skaitā par sūdzības iesniedzēj
norādīto apstākļu izvērtējumu, kā arī pārsūdzētajā lēmumā norādīto motivāciju par administratīvā sod
piemērošanas pamatotību un tā apmēru, kas atbilst Administratīvās atbildības likumā noteiktajiem principie
par administratīvā soda piemērošanu. Sūdzības iesniedzēja nav norādījusi uz jauniem apstākļiem, kuri nav tiku
vērtēti pārsūdzētajā lēmumā.
[8.1.] Tiesa norāda, ka tiesības pārsūdzēt iestādes lēmumu nav formālas, ar mērķi uzdot tiesai atkārtoti d
vērtējumu tiem pašiem argumentiem, kas lietā jau ir vērtēti. Tiesa vērtē iestādes lēmumā norādīto secinājumu u
motivācijas likumību un pamatojumu, bet šī izvērtējuma pamats ir iesniegtās sūdzības argumenti, kas atspēk
vai neatspēko nolēmumā izteikto atzinumu pareizību.
Tiesa konstatē, ka sūdzībā nav norādīts neviens jauns pierādījums un apstāklis, jaunas ziņas par faktiem
kas attiecas uz faktiskajiem pārkāpuma apstākļiem, soda noteikšanu un kas nebūtu zināmas iestādei, pieņem
pārsūdzēto lēmumu un kas būtu par pamatu šī lēmuma atcelšanai.
[8.2.] Fakts, ka sūdzības iesniedzēja par Saistošo noteikumu pārkāpumu, pauž atšķirīgu viedokli un nonā
pie citiem secinājumiem, tiesas ieskatā, nevar būt par pamatu, lai atceltu Rīgas valstspilsētas pašvaldīb
Administratīvās komisijas 2025.gada 17.jūnija lēmumu Nr.16079001242525-5, ar kuru sūdzības iesniedzēj
piemērots administratīvais sods – naudas sods EUR 250,00 apmērā.
[9] Vērtējot pārējos sūdzībā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka katru no tiem nav nepieciešam
detalizēti argumentēt šajā nolēmumā, jo tiesas ieskatā, tie nav uzskatāmi par tik nozīmīgiem, kas varē
ietekmēt pieņemamo nolēmumu. Tiesu praksē minētais arguments tiek pamatots, atsaucoties arī uz Eirop
Cilvēktiesību tiesas atziņām. Kā vairākkārt atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa, no Eiropas Cilvēka tiesību u
pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumu, bet tas na
saprotams kā prasība detalizēti atbildēt uz jebkuru argumentu(sk., piem., 61.punktu 1994.gada 19.aprī
spriedumā „Van de Hurk v The Netherlands” (iesnieguma Nr.16034/90)). Tiesnešiem ir jāuzklausa vi
argumenti, bet viņiem nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai skaidri atbildēt uz jebku
paskaidrojumu. Tiesai ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (s
Eiropas Cilvēktiesību tiesas komisijas 1986.gada 13.oktobra lēmumu) (skat., piemēram, Rīgas apgabalties
2014.gada 19.septembra spriedumu lietā Nr.130058313, 2014.gada 29.septembra spriedumu lie
Nr.133064413).
[10] Pastāvot šādiem apstākļiem tiesa nekonstatē likumīgu pamatu atcelt pārsūdzēto 2025.gada 17.jūni
institūcijas lēmumu par sūdzības iesniedzējas sodīšanu par administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Atkritum
apsaimniekošanas likuma 43.panta pirmajā daļā, un tādēļ atbilstoši Administratīvās atbildības likuma 227.pan
pirmās daļas regulējumam lēmums ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Administratīvās atbildības likuma 198.pantu, 226.pantu, 227.panta pirmās daļas 1.punkt
228.pantu, tiesa
nosprieda
noraidīt /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, sūdzību.
Atstāt negrozītu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Administratīvās komisijas 2025.gada 17.jūnija lēmum
Nr.16079001242525-5.
Spriedumu var pārsūdzēt apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas diena
iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas tiesā (Rīgā, Abrenes ielā 8). Spriedums sastādīts un pieejams
lietas portālā vai tiesas kancelejā 2026.gada 20.janvārī.
Tiesnese K.Maike
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu