Court orders full child support payment and state costs against non-respondent in default judgment.
Legislator summary
AI generatedThe court granted the plaintiff's request for child support and state costs in a default judgment against a defendant who failed to respond. The defendant was properly notified at their declared address, and the court found no objective barriers to service despite the returned mail. Consequently, the court ruled that the defendant waived their right to a hearing and ordered full payment of monthly support and court fees.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 56.1 p., 250.25 p.; A defendant who fails to appear after proper service at their declared address waives the right to a hearing, entitling the court to render a default judgment on the merits.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C10093615
Lietas arhīva Nr.C 0936-15/05
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 16.oktobrī, Bauskā
Bauskas rajona tiesa
tiesnese I.Tikuma, izskatījusi rakstveida procesā Bauskā civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers. B/ par uzturlīdzekļu piedziņu,
k o n s t a t ē j a:
2015.gada 21.jūlijā tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk – Prasītāja) maza apmēra prasība pret /pers. B/ (turpmāk – Atbildētājs) par uzturlīdzekļu
piedziņu /datums/dzimušā dēla /pers. C/ uzturam. Prasītāja lūdz piedzīt uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmērā bērna
uzturam, sākot ar prasības iesniegšanas dienu līdz bērna pilngadībai. Prasītāja nelūdz uzklausīšanu tiesas sēdē.
Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 56.panta piektā daļa nosaka, ka tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās
dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav
norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas
adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.
Atbildētājam par lietas ierosināšanu paziņots uz deklarētās dzīves vietas adresi, izskaidrojot procesuālās tiesības un pienākumus (lietas 13.lapa).
Sūtījums saņemts atpakaļ tiesā, norādīts, ka beidzies glabāšanas laiks (lietas 14.lapa). Atbildētājs nav iesniedzis rakstveida paskaidrojumu par prasību,
nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, nav ziņojis citu adresi saziņai ar tiesu.
CPL 56. 1panta otrā daļa nosaka, ka tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi, deklarācijā
norādīto papildu adresi, fiziskās personas norādīto adresi saziņai ar tiesu vai juridiskās personas juridisko adresi un no pasta tiek saņemta
izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu.
CPL 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas
sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Par lietas izskatīšanas datumu rakstveida procesā pusēm paziņots. Atbildētājam paziņojums nosūtīts uz deklarētās dzīves vietas adresi (lietas
17.lapa), kur viņam ir pienākums būt sasniedzamam. Tiesa atzīst, ka par procesu ir paziņots. Tiesai nav zināmi nekādi objektīvi apstākļi, kas neatkarīgi no
Atbildētāja gribas būtu bijuši šķērslis Atbildētājam saņemt dokumentus deklarētajā dzīves vietā. Tiesai ir pamats atzīt, ka Atbildētājs nevēlas izmantot
savas tiesības. Ievērojot minēto un apstākli, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis lietas izskatīšanai, tiesa atzīst, ka lietu iespējams izskatīt
rakstveida procesā noteiktajā datumā. Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesei.
Pārbaudījusi un novērtējusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība apmierināma.
Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju pierādīts, ka Prasītāja un Atbildētājs ir vecāki nepilngadīgam bērnam /pers. C/, dzimis
/datums/ (lietas 9.lapa).
Civillikuma (turpmāk – CL) 177.pants paredz, ka līdz pilngadības sasniegšanai (219.p.) bērns ir vecāku aizgādībā.
CL 178.pants paredz, ja vecāki dzīvo šķirti, vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie
kura bērns dzīvo.
Lietā nav strīda, ka Prasītāja īsteno bērna aprūpi un uzraudzību.
CL 179.panta pirmā un otrā daļa nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums
gulstas uz tēvu un māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Strīdus par uzturlīdzekļiem bērnam izšķir tiesa. Pienākums gādāt par
bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Panta piektā daļa
paredz, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu
un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.
Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr.37 “Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam”, kuri izdoti saskaņā ar CL
179.panta piekto daļu, nosaka, ka katra vecāka pienākums ir katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus- no 7 gadu vecuma
sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.734 “Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumos Nr.665” minimālā mēneša
darba alga no 2015.gada 1.janvāra valstī ir noteikta 360 euro, līdz ar ko minimālais uzturlīdzekļu apmērs no 2015.gada 1.janvāra, kas jānodrošina
katram no vecākiem bērnam no bērna 7 gadu vecuma, ir 108 euro mēnesī.
Prasītāja norādījusi, ka piedzenamā uzturlīdzekļu summa mēnesī atbilst Ministru kabineta noteiktajam minimālajam apmēram.
Atbildētājs iebildumus pret prasību nav iesniedzis. Nav sniedzis pierādījumus, ka piedalās sava bērna uzturēšanā samērā ar savām spējām un
mantas stāvokli, bet jebkurā gadījumā vismaz Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
Bērna uzturēšanas pienākums ir noteikts ar tiesību normām un vecāki nevar tikt no šī pienākuma atbrīvoti nekādos apstākļos. Ņemot vērā, ka
Atbildētāja kā nepilngadīga bērna tēva pienākums, atbilstoši CL 179.pantam, neatkarīgi no viņa spējām un mantas stāvokļa vai jebkādiem citiem
apstākļiem, ir nodrošināt sava bērna uzturēšanai uzturlīdzekļus vismaz valstī noteiktajā minimālajā apmērā, uzturlīdzekļi no Atbildētāja piedzenami tādā
apmērā, kāds noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem par minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kā lūdz Prasītāja.
Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami no prasības iesniegšanas dienas, jo ar prasības celšanas dienu Prasītāja uzsāk īstenot savu aizskarto
interešu aizsardzību tiesā. Minētais atbilst bērna interesēm un tiesu praksei (sk. Augstākās tiesas Senāta 2010.gada 27.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-
254). Tiesā nav sniegti pierādījumi par maksājumu veikšanu pēc prasības celšanas. Tiesa atzīst, ka uzturlīdzekļi piedzenami līdz bērna pilngadībai, kā to
lūgusi Prasītāja.
CPL 33.pants nosaka, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. CPL 39.panta pirmās
daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un
tulkošanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar CPL 35.panta pirmās daļas 3.punktu prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma par vienu
gadu.
Maksājumu kopsumma par vienu gadu ir 1296 euro. Valsts nodeva ir 194,40 euro (CPL 34.panta pirmās daļas pirmā punkta „a” apakšpunkts-
15% no 1296 euro).
Saskaņā ar CPL 43.panta pirmās daļas 3.punktu Prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu. CPL
42.panta pirmā daļa paredz, ka tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja valsts ienākumos.
Tiesa atzīst, ka no Atbildētāja par labu valstij piedzenami tiesas izdevumi- valsts nodeva par prasību par uzturlīdzekļu piedziņu 194,40 euro un ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par prasības pieteikuma noraksta nosūtīšanu Atbildētājam un paziņojumu nosūtīšanu pusēm 5,34 euro.
Pamatojoties uz CPL 34., 35., 42., 56., 56.1, 74., 93., 189., 193., 199., 204.1, 250.25pantu, tiesa
n o s p r i e d a :
Prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus sākot no 2015.gada
21.jūlija bērna /pers. C/, dzimis /datums/, personas kods /personas kods/, uzturam 108 euro (viens simts astoņi eiro) mēnesī, bet ne mazāk kā 30%
apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas mēnesī, līdz bērna pilngadībai.
Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij tiesas izdevumus- valsts nodevu 194,40 euro (viens simts deviņdesmit četri
eiro 40 centi), ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,34 euro (pieci eiro 34 centi). Noteikt atbildētājam termiņu sprieduma par tiesas izdevumu
piedziņu labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Valsts nodeva iemaksājama: saņēmējs: Valsts kase; NMR 90000050138; Konta Nr.LV55TREL1060190911200; BIC kods TRELLV22; Valsts
nodeva, norādot maksājuma mērķī ziņas lietas identificēšanai, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami: saņēmējs: Tiesu administrācija,
reģistrācijas Nr. 90001672316, konta Nr. LV51TREL2190458019000, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķis-
21499, norādot ziņas lietas identificēšanai. Maksājumus apliecinoši dokumenti sprieduma labprātīgas izpildes termiņā iesniedzami Bauskas rajona tiesas
kancelejā, pretējā gadījumā tiesa nodos spriedumu par tiesas izdevumu piedziņu piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma - 2015.gada
16.oktobra, apelācijas sūdzību iesniedzot Bauskas rajona tiesā.
Tiesnese I.Tikuma