Court allows landlord to terminate lease and recover rent arrears due to tenant non-payment.
Legislator summary
AI generatedThe court fully supported the landlord's request to terminate the residential lease and order joint eviction of the tenants for non-payment of rent and utilities. The tenants had failed to pay for over three months despite prior warnings, causing the debt to accumulate significantly. Consequently, the court ruled in favor of the landlord, ordering the payment of arrears, court costs, and interest on the debt.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 190-193; Civil Law Art. 1779, 2141: A landlord may terminate a residential lease and seek joint liability for arrears when tenants fail to pay rent and utilities for more than three months despite warnings.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C16091714
Lietas arhīva Nr. C-0917-14
SPRIEDUM S
Latvijas Republikas vārdā
Jēkabpilī 2014.gada 10.decembrī
Jēkabpils rajona tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis R.Grandāns
ar tiesas sēžu sekretāri Z.Joksti, tiesas tulci I.Golubovu,
piedaloties prasītājas pārstāvei D.Vībānei,
atbildētājai /pers. D/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Privatizējamās SIA JK Namu pārvalde, reģistrācijas numurs 45403000484, prasībā pret /pers. D/, /pers. F/ par parāda
piedziņu, īres līguma izbeigšanu, izliekot /pers. D/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ no dzīvojamām telpām /adrese/.
Tiesa tiesas sēdē
konstatēja
2014.gada 26.augustā privatizējamā SIA JK Namu pārvalde (turpmāk – prasītāja) vērsās tiesā ar prasības pieteikumu pret /pers. D/, /pers. F/
(turpmāk – atbildētāji) par parāda piedziņu, īres līguma izbeigšanu, izliekot /pers. D/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ no dzīvojamām telpām /adrese/.
Prasības pieteikumā norādīts, ka starp atbildētāju /pers. D/ un prasītāju 2003.gada 9.janvārī tika noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums Nr. 07115
(turpmāk – Īres līgums).
Saskaņā ar Īres līgumu īrniekam un tā ģimenes locekļiem jāveic maksājumu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem. Taču šīs
saistības īrnieks un tā ģimenes locekļi nav pildījuši.
Atbildētāji vairāk kā 3 (trīs) mēnešus regulāri nav kārtojuši īres un pamatpakalpojumu maksājumus (kopējais parāda apjoms vairākkārtīgi pārsniedz
trīs mēnešu maksājumu summu par dzīvojamās telpas īri un komunālajiem pakalpojumiem).
Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmo un otro daļu atbildētāji 29.06.2014. ir brīdināti par īres un pamatpakalpojumu maksājumu
parāda nenomaksāšanas sekām. Taču neskatoties uz to, ka atbildētāji ir saņēmuši brīdinājumu, parāda summa tikai pieaug. Kopējais parāds uz 01.08.2014. ir
šāds: īre 187,33 euro, apkure 1595,77 euro, kavējuma nauda 725,93 euro, ūdens un kanalizācija 270,08 euro – kopā 2779,11.
Saskaņā ar Līguma Nr.4-2/1/2009 par siltumenerģijas piegādi 3.4.14.punktu siltumenerģijas (apkures) piegādes parāda piedziņa ir uzdota veikt
dzīvojamās mājas /adrese/, Jēkabpilī apsaimniekotājam – prasītājai.
Ievērojot iepriekš minēto, prasītāja lūdz tiesu:
-) izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts starp prasītaju un /pers. D/, izliekot /pers. D/, /pers. F/, /pers. G/ un /pers. H/ no dzīvojamām
telpām Jēkabpilī, /adrese/ ar visām viņiem piederošajām personām un mantām;
-) piedzīt no atbildētājas /pers. D/ un /pers. F/ par labu prasītājai parādu 1783,10 euro (īre 187,33 euro, apkure 1595,77 euro) un tiesas izdevumus
346,44 euro (valsts nodeva 338,61 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro) – pavisam kopā 2129,54 euro.
Piedzenamās parāda summās lūdz ieskaitīt AS SEB Bankas norēķinu kontā LV17UNLA0050005874865.
Prasība pamatota ar Civillikuma (turpmāk – CL) 1779., 2141.pantu, likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2 panta pirmās daļas l. un 2.punktu.
Prasītājas pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja spēkā uz tajā minētiem pamatiem, atkārtoja prasības pieteikumā norādītos apstākļus. Rakstveidā
palielināja prasības summu par 140,04 euro (īre 88,96 euro, apkure 25,08 euro) (lietas 38., 39.lapa), paskaidrojot, ka tas ir pieaugums, jo, neskatoties uz
tiesvedību, parāda summa tikai pieaug.
Atbildētāja/pers. D/ rakstveida paskaidrojumos prasību atzina un paskaidroja, ka dzīvoklī kopā ar viņu dzīvo meita /pers. K/, kura mācās koledžā,
meita /pers. G/, kura mācās /Nosaukums/ 7.klasē un dēls /pers. H/, kurš mācās /Nosaukums/1.klasē. Viņas ienākumi ir 300 euro mēnesī un nauda,
galvenokārt, tiek tērēta bērnu uzturēšanai. Algotu darbu pati nevar strādāt veselības dēļ, nepieciešami medikamenti. Vīram alga ir neregulāra un par
iepriekšējo mēnesi vēl algu nav saņēmis. Savu vainu atzīst un lūdz pagarināt Īres līgumu un lūdz segt parādu pa daļām (lietas 30.lapa).
Arī tiesas sēdē atbildētāja /pers. D/ prasību atzina pilnībā.
Atbildētājs/pers. F/ tiesas sēdē neieradās, lai gan par tiesas sēdes vietu un laiku likumā noteiktā kārtībā tika paziņots, proti, nosūtīta tiesas pavēste uz
deklarēto adresi. Atbildētājs par neierašanās iemesliem nav paziņojis. Lietā iesniegti rakstveida paskaidrojumi, kuros atbildētājs lūdz atlikt nozīmēto lietas pēc
būtības izskatīšanu uz vēlāku laiku, nosūtot uz viņa adresi ārzemēs pavēsti, prasības pieteikuma norakstu, kā arī prasības pieteikumam pievienoto dokumentālo
pierādījumu kopijas, lai viņš varētu ar tiem rūpīgi iepazīties un iesniegt tiesai rakstveida paskaidrojumus, kā arī celt iebildumus (lietas 40.-41.lapa).
Tiesa atbildētāja /pers. F/ lūgumu uzskata par nepamatotu, jo, pēc tiesas ieskata, šāds lūgums ir nolūku novilcināt lietas izskatīšanu. Pirmkārt,
atbilstoši Civilprocesa likuma (turpmāk – CPL) 56.panta piektajai daļai, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses,
ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā
dzīvesvietas adresē. Savukārt saskaņā ar CPL 56. 1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās dzīvesvietas adresi
un dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē dokumentu paziņošanas faktu. Atbildētājs nav atspēkojis prezumpciju par dokumentu saņemšanu.
Tā kā tiesas dokumenti atbildētājam tika nosūtīti atbilstoši CPL 56. 1 panta noteikumiem. Līdz ar ko secināms, ka tiesas dokumenti izsniegti likumā noteiktā
kārtībā. Otrkārt, viņa laulātā, kas ir līdzatbildētāja lietā, ir saņēmusi gan prasības pietiekumu, gan sniegusi paskaidrojumus, līdz ar ko secināms, ka viņa
ģimenes locekle bija informēta par konkrēto tiesvedību.
Saskaņā ar CPL 156.pantu tiesa nolēma izskatīt lietu bez atbildētāja /pers. F/ klātbūtnes, jo nekonstatēja CPL norādītos lietas izskatīšanas atlikšanas
pamatus.
Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāves un atbildētājas paskaidrojumus, pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus, a t z ī s t, ka
prasība ir pamatota, tālab apmierināma.
Lietā nav strīda, un tas apstiprinās ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem, par to, ka prasītājas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā atrodas
dzīvojamā māja /adrese/.
Ar lietā esošo Īres līguma kopiju pierādīts fakts, ka starp prasītāju un atbildētāju /pers. D/ 2003.gada 9.oktobrī noslēgts dzīvojamās telpas īres līgums
par divu istabu dzīvokļa īri /adrese/ (lietas 18.-20.lapa).
Iepriekš minētajā dzīvojamā telpā no 2003.gada 9.oktobra savu dzīvesvietu deklarējuši atbildētāji /pers. D/, /pers. D/, /pers. G/, bet no 2005.gada
12.decembra /pers. F/ un no 2007.gada 3.decembra /pers. H/ (lietas 12.lapa).
CL 1775.pants noteic, ka katrs zaudējums, kas nav nejaušs, ir jāatlīdzina. CL 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko
viņš ar savu darbību vai bezdarbību ir nodarījis. Šajā sakarā profesors K.Torgāns norāda, ka, lai iestātos civiltiesiskā atbildība, ir jākonstatē trīs
priekšnoteikumi: 1) tiesību aizskārēja neattaisnojama darbība, kas attiecīgos gadījumos ietver arī novērtējumu no vainojamības viedokļa, 2) zaudējumu
esamība, 3) cēlonisks sakars starp zaudējumiem un neatļauto rīcību (skatīt: Torgāns K. Saistību tiesības. I daļa. Mācību grāmata. – Rīga: Tiesu namu
aģentūra, 2006, 209.lpp.).
Ar prasītājas pārstāves paskaidrojumiem un lietā esošo prasītājas 2014.gada 15.augusta izziņu Nr. 1-42/414 (lietas 13.-14.lapa) , 2014.gada
11.novembra izziņu Nr. 1-42/556 (lietas 39.lapa) un SIA „Jēkabpils siltums” 2014.gada 15.jūlija izziņu Nr. 3-35/45 pierādīts fakts, ka no 2013.gada 1.marta
līdz 2014.gada 1.novembrim atbildētāji nav regulāri maksājuši par sava dzīvokļa komunālajiem pakalpojumiem, par ko viņiem ir sakrājies ievērojams parāds,
un proti: īre 276,29 euro, par apkuri 1620,85 euro, kavējuma nauda 725,93 euro, par ūdeni un kanalizāciju 270,08 euro – kopā 2893,15 euro (lietas
15.lapa).
Ar lietā esošajiem brīdinājumiem apstiprinās fakts, ja abi atbildētāji tika brīdināti par parāda nenomaksāšanas negatīvajām sekām (lietas 9., 10.lapa).
Taču neskatoties uz to, ka atbildētāji tika brīdināti par negatīvajām sekām, ar prasītājas pārstāves paskaidrojumiem un iesniegto 2014.gada 11.novembra izziņu
Nr.1-42/556 apstiprinās, ka parāda summa tikai pieaug.
Apsverot šajā punktā nodibinātos apstākļus, tiesa atzīst par pierādītu faktu, ka atbildētāji nesamaksāja par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem,
tā rezultātā prasītājai radās prasībā norādītie zaudējumi par īri 276,29 euro un par apkuri 1620,85 euro – kopā 1897,14 euro. Pie šādiem apstākļiem tiesa
secina, ka starp atbildētāju prettiesisko bezdarbību un prasītājas zaudējumiem ir konstatējams cēloniskais sakars CL 1775. un 1779.panta izpratnē.
Īres likuma 28.2 panta pirmās daļas 1. un 2.punkts noteic, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes
locekļiem bez citas telpas ierādīšanas, šādos gadījumos: 1) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, lai gan viņam bija
nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem; 2) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā
par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja izmantot pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem
aktiem.
Kā iepriekš nodibināts, tad atbildētāju maksājumu parāds no 2013.gada 1.marta līdz 2014.gada 1.novembrim ir 1897,14 euro. Tiesas ieskatā, parāds
ir ievērojams. Pierādījumi liecina, ka kopš 2013.gada marta maksājumi nav veikti, līdz ar to secināms, ka parāds ir vairāk nekā trīs mēnešus pēc kārtas un īres
parāda kopsumma ir ļoti liela. Turklāt pierādījumi liecina, ka par laika periodu, kamēr lieta atrodas tiesas tiesvedībā, atbildētāju parāds tikai pieaug.
Tādējādi tiesa atzīst, ka atbildētāji par dzīvokli vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu un maksu par pamatpakalpojumiem,
lai gan atbildētājiem bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.
Tā kā prasība tiek apmierināta pilnā apmērā, tad atbilstoši CPL 41.panta pirmās daļas noteikumiem no atbildētājiem par labu prasītājai piedzenama
samaksātā valsts nodeva 338,61 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83 euro, bet valsts ienākumos 1,09 euro, kas apstiprinās ar maksājuma
dokumentiem un lietas uzziņas lapu (lietas 2.lapa).
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, atbilstoši CPL 195.pantam ir jānosaka procentu apmērs, kas pienākas prasītājai, ja ar tiesas
spriedumu nodibinātā naudas samaksas saistība netiek izpildīta termiņā, kas noteikts labprātīgai sprieduma izpildei. Ja nodibināta bezprocentīga saistība, tad
piemērojami likumiskie nokavējuma procenti (CL 1765.pants). Šajā gadījumā procentu noteikšana, tāpat kā tiesāšanās izdevumu atlīdzības pienākuma
noteikšana, nav uzskatāma par prasības robežu pārkāpšanu, jo spriedumos par naudas summas piedziņu tiesāšanās izdevumu atlīdzības pienākums un tiesības
par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, nosakāmi neatkarīgi no tā, vai šāds prasījums ir ietverts prasībā vai nav.
Tādējādi tiesa atzīst, ka saskaņā ar CPL 195.pantu prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 % gadā no pamatparāda
1897,14 euro.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 190.-193.pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt pilnā apmērā.
Izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts starp Privatizējamo SIA JK Namu pārvalde un /pers. D/, personas kods /personas kods/, izliekot
/pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, /pers. D/, personas kods /personas kods/, /pers. G/, personas kods
/personas kods/, un /pers. H/, personas kods /personas kods/, no dzīvojamām telpām /adrese/, ar visām viņiem piederošajām personām un mantām.
Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, par labu Privatizējamai SIA JK Namu
pārvalde parādu 1897,14 euro (par īri 276,29 euro, par apkuri 1620,85 euro) un tiesas izdevumus 346,44 euro (valsts nodeva 338,61 euro un ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi 7,83euro), pavisam kopā – 2243,58 (divi tūkstoši divi simti četrdesmit trīs euro 58 centus).
Piedzīt solidāri no /pers. D/, personas kods /personas kods/, un /pers. F/, personas kods /personas kods/, valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 1,09 euro (vienu euro 9 centus).
Noteikt, ka Privatizējamai SIA JK Namu pārvalde ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt 6% no pamatparāda (1897,14 euro) summas.
Noteikt, ka spriedums ir labprātīgi izpildāms 10 dienu laikā pēc sprieduma stāšanās likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas,
apelācijas sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.
Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2014.gada 10.decembris.
Tiesnesis R.Grandāns