Court voids administrative penalty due to procedural violations denying defendant's right to defense and proper notice.

Lietas arhīva Nr. 1A-0062-20/2

ECLI:LV:ZRT:2020:0630.1A73027319.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2020.gada 30.jūnijā

Zemgales rajona tiesa, tiesnese Iveta Salaka, rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā tiesvedība ierosināta,

pamatojoties uz /pers. A/ sūdzību par Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 4.septembra lēmumu Nr.1-13.1/2858.

Aprakstošā daļa

[1] 2019.gada 26.jūnijā Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas (turpmāk arī Iestāde) amatpersona sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu – lēmumu ZZ Nr.766826 (turpmāk – Protokols – Lēmums) par to, ka /pers. A/ ar transportlīdzekli NISSAN JUKE, valsts reģistrācijas

numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk – Transportlīdzeklis) 2019.gada 6.maijā plkst. 18:07:00 iebrauca īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi. Tādējādi /pers. A/ pārkāpa Jūrmalas pilsētas domes 2017.gada 12.janvāra saistošo noteikumu Nr.1

“Par transportlīdzekļu iebraukšanu īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā” (turpmāk – Saistošie noteikumi Nr.1) 5.punkta

prasības, ar ko izdarīts administratīvais pārkāpums, par kuru atbildība paredzēta minēto noteikumu 49.punktā un /pers. A/ uzlikts naudas sods 50 euro

apmērā.

Protokols sastādīts bez /pers. A/ klātbūtnes.

Par Protokolu – Lēmumu /pers. A/ (turpmāk arī Sūdzības iesniedzējs) 2019.gada 19.jūlijā Iestādē iesniedza sūdzību, bet 2019.gada

22.augustā – sūdzības papildinājumus.

[2] Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas priekšnieka p.i., izskatot /pers. A/ sūdzību, 2019.gada 4.septembrī pieņēma lēmumu Nr.1-

13.1/2858 “Par apstrīdēto lēmumu ZZ Nr.766826” (turpmāk – Lēmums) atstāt negrozītu Protokolu – Lēmumu, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Lēmumā secināts turpmāk minētais

[2.1] Lēmumā norādīts kas ir augstāka iestāde Latvijas APK izpratnē, atsaucoties uz Latvijas APK 238. 1 panta ceturto daļu, kā arī

citētas Latvijas APK 243. – 244.panta tiesību normas par pierādījumiem un pierādīšanu, pierādīšanas līdzekļiem un pierādījumu novērtēšanu.

Tāpat iestāde Lēmumā atsaucas uz Latvijas APK 272.pantu, kurā norādīti apstākļi, kas jānoskaidro, izskatot administratīvā pārkāpuma

lietu, Latvijas APK 286.pantu par sūdzības izskatīšanu augstākā iestādē un Latvijas APK 246.panta pirmo daļu, kas nosaka, ka par izdarīto

administratīvo pārkāpumu pilnvarota persona sastāda administratīvā pārkāpuma protokolu.

Atsaucoties uz Latvijas APK 205.panta pirmās daļas 3.punktu, Lēmumā norādīts, ka administratīvo pārkāpumu lietas izskata pašvaldību

amatpersonas, kas pašvaldību domju izdotajos Noteikumos pilnvarotas uzlikt sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Saistošo noteikumu Nr.1 48.punktā noteikts, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas amatpersonas kontrolē šo noteikumu prasību

izpildi, sastāda administratīvā pārkāpuma protokolus un uzliek administratīvos sodus par šo noteikumu pārkāpšanu.

Minēto noteikumu 5.punktā noteikts, ka laika periodā no kalendārā gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim transportlīdzekļiem atļauts

iebraukt īpaša režīma zonā Jūrmalā, ja iebraukšanas dienā saņemta caurlaide, izņemot šo noteikumu 20.punktā noteiktos gadījumus.

Lēmumā izdarīta atsauce uz Saistošo noteikumu Nr.1 20. un 21.punktu, norādot izņēmuma gadījumus, kad nodevu nemaksā.

Iestāde norāda, ka izdrukā no Ceļu satiksmes drošības direkcijas Informatīvās Sistēmas kā Transportlīdzekļa turētājs norādīts sūdzības

iesniedzējs /pers. A/, tādējādi /pers. A/ uz lietas izskatīšanu Iestādē aicināts pamatoti, jo Transportlīdzeklis pārkāpuma izdarīšanas brīdī neatbilda

nevienam no Saistošo noteikumu Nr.1 20. un 21.punktā norādītajiem kritērijiem.

Iestāde norāda, ka personas nodarījums kvalificējams kā administratīvais pārkāpums, ja ir konstatēta nodarījuma atbilstība administratīvā

pārkāpuma sastāvam, proti, ja konstatēts administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse.

Konkrētajā gadījumā administratīvā pārkāpuma objekts ir ar Saistošo noteikumu Nr.1 aizsargātās intereses, respektīvi, kārtība, kādā

persona var iebraukt ar autotransporta līdzekļiem, tricikliem, kvadricikliem un motocikliem īpaša režīma zonā Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā.

Konstatējot faktu, ka /pers. A/ iebraucot Jūrmalā, pārkāpis Saistošo noteikumu Nr.1 5.punkta prasības, konstatējams arī fakts, ka /pers. A/ ar minēto

nodarījumu apdraudējis Saistošo noteikumu Nr.1 aizsargātās intereses. Savukārt par administratīvā pārkāpuma objektīvo pusi ir uzskatāms nodarījums,

ka ar /pers. A/ turējumā esošo Transportlīdzekli Protokolā – Lēmumā norādītajā laikā iebraukts Jūrmalā, neiegādājoties caurlaidi, proti, konstatēts /pers.

A/ iebraukšanas Jūrmalā fakts, kā arī fakts, ka /pers. A/ nav veicis nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā. Administratīvā pārkāpuma

subjekts ir Transportlīdzekļa turētājs – /pers. A/, bet subjektīvajai pusei, proti, /pers. A/ vainojamības subjektīvajam elementam nav kvalificējošas

nozīmes, ņemot vērā juridisku faktu, ka administratīvā pārkāpum sastāvs, ar ko konstatējama /pers. A/ pārkāpuma atbilstība, ir formāls.

Iestādes ieskatā Sūdzības iesniedzēja apgalvojums, ka administratīvais pārkāpums nav noticis, jo iztrūkst būtiska administratīvā

pārkāpuma sastāva pazīme – vaina - , nav pamatots un neiztur juridisku kritiku.

[2.2] Iestāde norāda, ka /pers. A/ arguments par iebraukšanas caurlaides spēkā esamību pēc 2019.gada 9.aprīļa, nav tiesiski pamatots.

[2.2.1] Saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.1 46.2.apakšpunktu, Saistošo noteikumu Nr.1 45.7.apakšpunktā noteiktajā gadījumā, ja

persona ir zaudējusi tiesības uz nodevas samaksas atvieglojumu vai atbrīvojumu – caurlaidi anulē ar nākamo dienu pēc attiecīgo notikumu reģistrācijas,

vai nosacījumu, kas pastāvēja caurlaides izsniegšanas brīdī, izmaiņām.

Pamatojoties uz minētajām tiesību normām un balstoties uz ziņām, kas fiksētas izdrukā no “Visvaris” datu bāzes, konstatējams fakts, ka

/pers. A/ pārkāpuma izdarīšanas datumā nepastāvēja tiesiskais pamats atbrīvojumam no nodevas samaksas par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā un ka

attiecīgi iepriekš attiecībā uz /pers. A/ izdotais labvēlīgais administratīvais akts – personificētā caurlaide iebraukšanai Jūrmalā bez nodevas samaksas –

pārkāpuma izdarīšanas datumā bija zaudējis juridisko spēku.

[2.2.2] Saskaņā ar judikatūras atziņām par tiesiskās paļāvības principu un tā aizsardzību, noskaidrojot to, vai iestādes rīcība personai

radījusi tiesisko paļāvību, jāizvērtē tas, vai personas subjektīvā attieksme pret iestādes rīcību ir tāda, kuru veido pamatota cerība vai pārliecība par

iestādes attieksmi, konkrētās darbības izpildi vai noteikumu iestāšanos nākotnē.

Lai noskaidrotu, vai /pers. A/ ir radīta tiesiskā paļāvība, lai iebrauktu Jūrmalā, nesamaksājot Saistošo noteikumu Nr.1 noteikto nodevu, ir

izvērtējami trīs kumulatīvie kritēriji, proti, 1) vai bija kaut kas, uz ko varēja paļauties (skaidrs iestādes izteikums); 2) vai attiecīgā persona tiešām uz to

paļāvās; 3) vai attiecīgā personas paļāvība ir aizsardzības vērta (Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 7.jūnija

spriedums lietā Nr.SKA-238/2007).

Konstatējot faktu, ka pārkāpuma izdarīšanas datumā /pers. A/ Transportlīdzeklim nebija izsniegta iebraukšanas caurlaide no Jūrmalas

pilsētas pašvaldības domes, kā arī faktu, ka /pers. A/ nav konstatējami apstākļi, uz kuru pamata saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.1 piektajā nodaļā

noteiktajiem tiesiskajiem pamatiem /pers. A/ būtu atbrīvojams no tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā, var

konstatēt, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome nav devusi tādu solījumu, tiesisku labumu (labvēlīgu administratīvo aktu), kas /pers. A/ rada pamatotu

pārliecību par to, ka iebraukšanas viņam pārkāpuma izdarīšanas brīdī ir piešķirta. Tādējādi, secinot, ka Sūdzības iesniedzējam nebija uz ko paļauties

(neizpildās pirmais kumulatīvais tiesiskās paļāvības esamības pārbaudes kritērijs) un, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome Sūdzības iesniedzējam

nedeva skaidru solījumu (atļauju iebraukt Jūrmalas administratīvajā teritorijā, nemaksājot Saistošajos noteikumos Nr.1 paredzēto nodevu), tādējādi

Sūdzības iesniedzējam nebija tiesību paļauties, ka Transportlīdzeklim pārkāpuma izdarīšanas brīdī bija izsniegta caurlaide iebraukšanai Jūrmalas pilsētas

administratīvajā teritorijā.

[2.2.3] Saistošo noteikumu Nr.1 49.punktā ir noteikta administratīvā atbildība par tiesiskā pienākuma, kas noteikts minēto noteikumu

5.punktā, neizpildi. Balstoties uz Iestādes rīcībā esošajiem pierādījumiem, Iestāde nekonstatē faktu, ka Sūdzības iesniedzējs būtu izpildījis tiesisko

pienākumu, kas noteikts Saistošo noteikumu Nr.1 5.punktā, kā arī nekonstatē faktu, ka Sūdzības iesniedzējam pārkāpuma izdarīšanas datumā pastāvēja

tādi tiesiskie un faktiskie apstākļi, uz kuru pamata Sūdzības iesniedzējs saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr.1 piektajā nodaļā noteiktajiem tiesiskajiem

pamatiem būtu atbrīvojams no tiesiskā pienākuma veikt nodevas samaksu par iebraukšanas caurlaidi Jūrmalā.

[2.3] Iestāde ieskatā nav pamatots Sūdzības iesniedzēja arguments, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas rīcība, pieņemot lēmumu

par naudas soda piemērošanu administratīvā pārkāpuma lietvedībā, ir pretrunā ar Latvijas APK 1. un 22.pantā noteikto.

[2.3.1] Saistošie noteikumi Nr.1 pieņemti saskaņā ar likuma “Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 13.punktu. Savukārt likuma “Par

pašvaldībām” 45.panta pirmā daļa noteic, ka spēkā esošie Saistošie noteikumi Nr.1 ir saistoši jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai attiecīgajā

administratīvajā teritorijā.

Saistošajos noteikumos Nr.1 ir noteikts konkrēts mērķis, kas, Iestādes ieskatā, ir sasniedzams tikai ievērojot minētajos noteikumos

noteiktās prasības.

Par saistošo noteikumu Nr.1 pārkāpumu ir paredzēts viens, konstants soda veids – naudas sods 50 euro, tādējādi lietderības apsvērumus

tiesību normas piemērotāja vietā izdarījis tiesību normas izdevējs – Jūrmalas pilsētas pašvaldības dome -, nosakot pienākumu piemērot konkrētu soda

apmēru, ja konstatējama nodarījuma atbilstība administratīvā pārkāpuma sastāvam.

Saistošo noteikumu Nr.1 pārkāpuma konstatēšana un vainīgo personu sodīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto noteikumu

saistošo spēku un vienveidīgu tiesību normu piemērošanu lietās, kurās personām tiek noteikta administratīvā atbildība par Saistošo noteikumu Nr.1

pārkāpšanu. Administratīvais sods ietver sevī leģitīmus mērķus tā piemērošanā, proti, mērķi, kas tieši vērsts uz pārkāpēju – audzinātu apzinīgu attieksmi

saviem pienākumiem un atbildību, kā arī mērķi aizsargāt valsts un sabiedrības intereses, personiskās tiesības un brīvības, kā arī nostiprināt likumību,

novērst tiesību pārkāpumus (Latvijas APK 1.pants). Uzliktais administratīvais sods atbilst soda mērķim, pilda gan sodošo, gan preventīvo funkciju, lai

turpmāk šādi pārkāpumi netiktu pieļauti.

[2.3.2] /pers. A/, atsaucoties uz sūdzībā noradītajiem tiesu prakses nolēmumiem, pēc būtības Iestādei lūdz piemērot tiesiskās vienlīdzības

principu, respektīvi, proti, lūdz Iestādei attiecībā pret Sūdzības iesniedzēju pieņemt lēmumu, kas būtu ar tādām pašām tiesiskajām sekām – atbrīvošanu

no administratīvās atbildības.

Iestādes ieskatā Sūdzības iesniedzēja atsaukšanās uz tiesiskās vienlīdzības principu, attaisnojot savu prettiesisko rīcību, nav pamatota.

Iestāde norāda, ka saskaņā ar Latvijas APK 35.panta pirmo daļu, ja viena persona ir izdarījusi divus vai vairāk administratīvos

pārkāpumus, administratīvais sods tiek uzlikts par katru pārkāpumu atsevišķi. Ņemot vērā, ka ar Sūdzības iesniedzēja turējumā esošo Transportlīdzekli

iebraukts Jūrmalas pilsētas administratīvajā teritorijā, neiegādājoties caurlaidi, vairākas reizes, dažādos datumos, administratīvā lietvedība tiek uzsākta un

administratīvais sods tiek piemērots par katru pārkāpumu atsevišķi atbilstoši Latvijas APK 35.panta pirmajai daļai.

Saskaņā ar judikatūrā sniegtajām atziņām par tiesiskās vienlīdzības principa saturu un tā piemērošanu Iestāde norāda, ka personai nav

tiesības atsaukties uz vienlīdzības principu, lai attaisnotu prettiesiskas prakses izmantošanu turpmāk. Atsaucoties uz Augstākās tiesas Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 8.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA-400/2007 norāda, ka persona nedrīkst izvairīties no soda, norādot, ka

līdzīgā lietā pārkāpējs nav ticis sodīts.

Iestāde norāda, ka /pers. A/ sūdzībā ietvertā atsauce uz Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2018.gada 8.jūnija spriedumu

lietā Nr.1A33025717 ir nepamatota.

[2.3.3] Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītās ziņas par komunikāciju ar Jūrmalas pašvaldības domes darbiniekiem un viņu iespējamiem

izteikumiem attiecībā uz sūdzības iesniedzēju nav pierādītas no /pers. A/ puses, kā arī nav konstatējamas, balstoties uz lietā iegūtajiem pierādījumiem.

[2.4] Iestāde norāda, ka nav liegusi Sūdzības iesniedzējam īstenot subjektīvās tiesības uz savu tiesību aizstāvību administratīvā pārkāpuma

lietā.

Administratīvā pārkāpuma lietā fiksētie pierādījumi pierāda, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija, veicot procesuālās darbības –

savlaicīgi paziņojot Sūdzības iesniedzējam par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un paziņotajā datumā, laikā un vietā izskatot administratīvā

pārkāpuma lietu – ievērojusi Latvijas APK noteikto kārtību un procesuālā taisnīguma principu attiecībā pret Sūdzības iesniedzēju. Neraugoties uz to, ka

Jūrmalas pilsētas pašvaldības policija savlaicīgi paziņoja Sūdzības iesniedzējam par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu, nedz Sūdzības

iesniedzējs, nedz viņa pilnvarotā aizstāve, Sūdzības iesniedzēja interesēs nav izvēlējusies īstenot Latvijas APK 260.pantā otrajā daļā piešķirtās

subjektīvās tiesības, kā arī nav pildījis Latvijas APK 260.panta pirmajā daļā noteiktos tiesiskos pienākumus.

Papildus Iestāde norāda, ka tai nav Latvijas APK vai kādā citā normatīvajā aktā noteikts imperatīvs pienākums atlikt administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanu, ja Sūdzības iesniedzējs vai tā pilnvarotais aizstāvis to lūdz, nebalstot lūgumu pierādījumos, kas nepārprotami norāda uz

objektīviem šķēršļiem īstenot pie administratīvās atbildības sauktās personas procesuālās tiesības.

[2.5] Sūdzības iesniedzējam nav konstatējami atbildību mīkstinoši apstākļi saskaņā ar Latvijas APK 33.panta pirmajā daļā noteiktajiem,

kā arī konstatējams, ka nav tādu apstākļu, kurus Iestāde atzītu par pietiekamiem, lai mīkstinātu Sūdzības iesniedzēja atbildību saskaņā ar Latvijas APK

33.panta trešo daļu.

Iestāde uzskata, ka Sūdzības iesniedzējs pamatoti un likumīgi saukts pie administratīvās atbildības un administratīvi sodīts.

[3] 2019.gada 24.oktobrī Zemgales rajona tiesā saņemta /pers. A/ sūdzība un 2019.gada 25.novembrī arī sūdzības papildinājumi, kuros

lūgts atcelt Lēmumu un izbeigt lietu.

Sūdzība pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] Saistībā ar piemērotajiem sodiem kopumā 41 protokolu-lēmumu, pastāv pamats tiesvedību par katru pārsūdzēto Lēmumu

apvienošanai, jo tikai tā var panākt pareizu lietas izlemšanu - runāt par sodu atcelšanu, kā to identiskās lietās ir jau konstatējusi Zemgales apgabaltiesa.

Lēmumā norādīts, ka Iestāde 2019.gada 29.maijā saņēma fotofiksāciju izdruku no nodevas samaksas kontroles informācijas sistēmas par

to, ka Transportlīdzeklis ir iebraucis Jūrmalas īpašā režīma zonā, neiegādājoties caurlaidi. Par katru epizodi 2019.gada 30.maijā tika ierosināta lietvedība,

par katru epizodi tika nosūtīts uzaicinājums uz lietas izskatīšanu 2019.gada 26.jūnijā, bet vēlāk 26.jūnijā par katru epizodi tika sastādīts

protokols-lēmums. Tātad Iestāde visus 41 pārkāpumu konstatēja vienlaicīgi, 2019.gada 29.maijā, saņemot fotofiksāciju izdrukas, vienlaicīgi par tiem

uzsākta lietvedība, vienlaicīgi 26.jūnijā izskatīja un piemēroja sodu.

Citējot Latvijas APK 35.panta otro daļu, 246.panta pirmo daļu, norāda, ka Latvijas APK prasa, lai šajā gadījumā 41 pārkāpums būtu

konstatēts vienlaicīgi un lai tos izskatītu viena un tā pati institūcija, kas šajā gadījumā izpildās.

Atsaucoties uz Zemgales apgabaltiesas 2018.gada 19.septembra sprieduma lietā Nr.1A37004017 22.punktu un 2019.gada 2.maija

sprieduma lietā Nr.1A73011018 14.-15.lpp. norāda, ka Iestādei 41 pārkāpuma epizode bija jāizskata vienā lietvedībā, nevis jāprasa sastādīt sūdzību

par katru pārkāpuma protokolu atsevišķi. Tādējādi tiesai, saskaņā ar Latvijas APK 35.panta otro daļu, ir jāapvieno vienā lietvedībā Iestādes lēmumu

pārsūdzību izskatīšana.

Latvijas APK 35.panta otrā daļa tai skaitā paredz, ka sodus vienu otrā ieskaita, ieskaitot smagākā sodā, ja tāds ir. Tātad Latvijas APK

neparedz, ka vienlaicīgi konstatētus sodus, kurus izskata viena un tā pati iestāde, varētu saskaitīt.

Tā kā visi vienlaicīgi konstatētie pārkāpumi ir identiski, tad nepastāv tāda bargākā soda, kurā ieskaitīt pārējos sodus. Tā kā Latvijas APK

nepieļauj sodu saskaitīšanu, jeb summēšanu, bet tikai un vienīgi ieskaitīšanu, tad var runāt tikai par to, ka visi 41 sodi tiek ieskaitīti viens otrā, kas nozīmē,

ka Iestāde bija tiesīga piemērot sodu vienīgi 50 euro apmērā, kas, savukārt nozīmē, ka pārējie sodi ir atceļami.

[3.2] Pārkāpums fiksēts, kad bija spēkā esoša caurlaide.

Iestāde noklusē, ka caurlaide informācijas sistēmā bija spēkā līdz 2019.gada 27.maijam plkst.17.05 un līdz šim datumam informācijas

sistēma to nebija anulējusi. Šī iemesla dēļ Iestādes argumenti, ka Sūdzības iesniedzējam nebija tiesību paļauties uz caurlaides derīgumu, ir nepamatoti.

Sūdzības iesniedzējs uzskata, ka tādējādi Iestāde ir pārkāpusi Latvijas APK 237.pantu par lietas vispusīgu un objektīvu izskatīšanu.

[3.3] Iestāde pieļāvusi Latvijas APK 1. un 22.panta pārkāpumu.

Sūdzības iesniedzējs, atsaucas uz Rīgas apgabaltiesas spriedumu lietā Nr. 1A33025717 un Zemgales apgabaltiesas 2018.gada

19.septembra spriedumu lietā Nr.1A37004017 un 2019.gada 2.maija spriedumu lietā Nr.1A73011018 norādot, ka Iestādes piemērotie sodi pārkāpj

Latvijas APK 1. un 22.pantu. Sūdzības iesniedzējs vērš uzmanību, ka Iestāde rupji pārkāpj Latvijas APK 237.pantu un klaji ignorē apgabaltiesu

secināto, ka pati Iestāde rupji pārkāpj būtiskas procesuālas normas par lietvedības savlaicīgu vešanu un godprātīgi nepilda savus pienākumus.

[3.4] Sūdzības iesniedzējam liegtas tiesības uz aizstāvību.

Iestāde noklusē un sagroza būtiskus lietas faktiskos apstākļus un kaut gan Lēmumā norādīts viens iemesls Sūdzības iesniedzēja lūguma

par lietas izskatīšanas atlikšanu neapmierināšanai, patiesībā tam bijis pavisam cits iemesls. Iestāde Sūdzības iesniedzēja lūgumu noraidījusi tā iemesla dēļ,

ka nebija to lūdzis piecas dienas iepriekš, kas ir Iestādes patvaļīgi izdomāts termiņš un nosacījums.

Lēmumā Iestāde savu lēmumu cenšas leģitimizēt, tam izdomājot jaunu, iepriekš nenorādītu iemeslu, tādējādi pārkāpjot Latvijas APK

237.pantu.

[3.5] Sūdzība pamatota ar Latvijas APK 239.panta 1.punktu, 288.panta pirmo daļu, 35.panta otro daļu.

[4] 2020.gada 27.maijā Zemgales rajona tiesā no sūdzības iesniedzēja saņemts paskaidrojums, kurā norādīts:

[4.1] Par Latvijas APK 35. un 246.panta pārkāpumu.

Sūdzībā Iestādei un tiesai ir norādījis spēkā stājušos Zemgales apgabaltiesas spriedumus identiskās lietās, kurās tiesa norādīja, ka par

visām pārkāpumu epizodēm ir sastādāms viens pārkāpuma protokols, piemērojot vienu kopīgu sodu 50 euro. Kopš apgabaltiesu spriedumiem

juridiskajā noregulējumā nekas nav mainījies, kā vien pašas Iestādes faktiskā rīcība, katru sodu izskatot atsevišķas sūdzības ietvaros, kas nav šķērslis

atkāpties no apgabaltiesas prakses.

[4.2] Par caurlaides derīgumu.

Lēmumā Iestāde noklusē līdz kuram datumam bija derīga caurlaide. Tā vietā Iestāde Lēmuma 7.lpp. 1.rindkopā izplūduši norāda, ka

pārkāpuma izdarīšanas datumā caurlaide bija zaudējusi juridisko spēku. Iestāde nenorāda, ka caurlaide būtu bijusi anulēta.

Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektora atbildē uz sūdzības iesniedzēja iesniegumu norādīts, ka informācijas sistēmā caurlaide tika anulēta

tikai 2019.gada 27.maijā. Lai gan arī šajā atbildē ir nojaušama Jūrmalas pilsētas domes subjektīvā ieinteresētība sodu uzlikšanā, jo atbildes beigās

norādīts, ka caurlaide anulēta ar 2019.gada 9.aprīli, bet anulēšanas ieraksts informācijas sistēmā veikts 2019.gada 27.maijā, tomēr izpilddirektors ignorē

pašas domes izdotos Saistošos noteikumus, kuri divas šādas atsevišķas darbības – caurlaides anulēšanu un anulēšanas ieraksta veikšanu informācijas

sistēmā – neparedz.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 23.punktu caurlaide ir elektronisks ieraksts informācijas sistēmā, kas jau pats par sevi nozīmē, ka nav

iespējams atsevišķi anulēt caurlaidi un pēc tam, tikai pēc diviem mēnešiem vēl papildus veikt anulēšanas ierakstu informācijas sistēmā.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 47.punktu caurlaidi anulē pati informācijas sistēma. Saistošie noteikumi un informācijas sistēma neparedz

iespēju, ka kāds cits anulē caurlaidi pēc tam vēl informācijas sistēmā par to tiek veikts atsevišķs anulēšanas ieraksts.

Sūdzības iesniedzēja ieskatā Izpilddirektora atbildē norādītais par caurlaides it kā anulēšanu jau 2019.gada 9.aprīlī, bet Lēmumā fakta

noklusēšana, līdz kuram datumam informācijas sistēmā bija reģistrēta un līdz ar to derīga caurlaide, ir vienīgi vēlamā uzdošana par esošo (9.aprīlī zudušais

pamats caurlaides izsniegšanai automātiski nenozīmē, ka informācijas sistēma caurlaidi ir anulējusi ar 10.aprīli, kā arī informācijas sistēma šajā gadījumā

neparedz caurlaides anulēšanu ar atpakaļejošu spēku) nolūkā piemērot viņam sodu un izvairīties no savas atbildības. Tādējādi Iestādes argumenti, ka

Jūrmalas pilsētas dome nebija pieļāvusi tādu rīcību, kas radītu viņam pārliecību par vēl aizvien derīgu caurlaidi, nav pamatoti.

Saskaņā ar Saistošo noteikumu 23.punktu caurlaides elektroniskais ieraksts informācijas sistēmā atradās līdz 2019.gada 27.maijam, kas

nozīmē, ka līdz šim datumam caurlaide bija derīga un sūdzības iesniedzējs nav izdarījis pārkāpumu.

[5] 2020.gada 28.maijā Zemgales rajona tiesā no Iestādes saņemts paskaidrojums, kurā norādīts:

[5.1] Sūdzības iesniedzējs, atsaucoties uz Zemgales apgabaltiesas spriedumiem identiskās lietās, pauž viedokli, ka Iestādei saskaņā ar

Latvijas APK 246.pantu bija jāsastāda viens pārkāpuma protokols.

Iestāde šim viedoklim nepiekrīt, jo vērtējot konkrētā lietā esošos pierādījumus, nav pamata nepārprotami secināt, ka faktisko un tiesisko

apstākļu kopums būtu vienāds (analogs) ar Sūdzības iesniedzēja sūdzībā norādītajām lietām.

[5.2] Iestāde, vēršot uzmanību Latvijas APK 35.panta saturam, norāda, ka konkrētajā gadījumā nav piemērojams Latvijas APK

35.panta otrajā daļā ietvertais regulējums, jo ar Sūdzības iesniedzēja turējumā esošo transportlīdzekli izdarītie pārkāpumi ir izdarīti atsevišķi, tiem ir

atšķirīgs izdarīšanas datums un laiks un kaut pārkāpumi pēc sava rakstura ir līdzīgi, tomēr tie ir atsevišķi pārkāpumi, kas izdarīti atšķirīgās dienās un

laikos.

Atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.1 5. un 6.punktam, nodevas samaksa ir saistāma ar dienu, kad transportlīdzeklis iebrauc īpaša režīma

zonā, un, ja nodevas samaksa nav veikta līdz attiecīgās dienas plkst.23.59, tad iestājas Saistošo noteikumu 49.punktā noteiktā atbildība. Tādējādi citās

dienās iebraucot Jūrmalā bez derīgas caurlaides, ir konstatējams atsevišķs Saistošo noteikumu Nr.1 5.punkta prasību pārkāpums.

[5.3] Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka pārkāpumi konstatēti laikā, kad bija spēkā esoša caurlaide.

Iestāde norāda, ka lietas materiāli satur pierādījumus, tas ir izdruku no datu bāzes “Personu datu pārlūks”, kur ir redzams, ka kopš

2019.gada 9.aprīļa Sūdzības iesniedzēja deklarētā dzīvesvieta ir Rīga. Ņemot vērā to, ka Sūdzības iesniedzēja deklarētā dzīvesvietas adrese kopš

2019.gada 9.aprīļa bija reģistrēta Rīgā, Sūdzības iesniedzējs zaudēja tiesības uz nodevas atbrīvojumu, kas atbilstoši Saistošo noteikumu Nr.1

45.7.apakšpunktam bija pamats caurlaides anulēšanai. Tieši šim faktam lietā ir juridiska nozīme, jo pēc dzīvesvietas pārdeklarēšanas citā pašvaldībā

Sūdzības iesniedzējam nebija tiesību paļauties, ar viņa turējumā esošo Transportlīdzekli var iebraukt Jūrmalā bez nodevas samaksas.

[5.4] Iestāde norāda, ka pavēsti ierasties uz administratīvās lietas izskatīšanu nosūta vienkāršā pasta sūtījumā uz fiziskas personas

deklarēto dzīvesvietu, ja pie administratīvās atbildības tiek saukta fiziska persona.

Pavēstē ir redzams, ka uz tās ir numurs, kas satur reģistrācijas datumu divas vietās - gan svītrkodā lapas augšējā daļā, gan vertikāli gar

lapas labo malu, tādējādi ir pierādāms, ka pavēste reģistrēta VAS “Latvijas Pasts” 2019.gada 31.maijā.

[5.5] 2019.gada 25.jūnijā Iestādē tika saņemts /pers. U/ parakstīts lūgums pārcelt lietas izskatīšanu.

Iestādei, ievērojot Latvijas APK 271.panta ceturto daļu un ņemot vērā to, ka saskaņā ar Latvijas APK 262.panta otro daļu aizstāvis

neaizvieto aizstāvamo personu, bet gan rīkojas tās interesēs, nebija pamata pārcelt administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu. Konkrētajā gadījumā,

saskaņā ar Paziņošanas likuma 8.panta otro daļu, uzskatāms, ka Sūdzības iesniedzējam par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu tika paziņots

2019.gada 8.jūnijā. Ņemot vērā to, ka Sūdzības iesniedzējs jau 2014.gada 17.oktobrī /pers. U/ izsniedzis Universālpilnvaru, kas cita starpā piešķir

pilnvarniekam tiesības pārstāvēt Sūdzības iesniedzēja intereses pašvaldību iestādēs, Iestādei nav darīti zināmi jebkādi objektīvi šķēršļi, kas pilnvarniekam

liedza iesniegt Sūdzības iesniedzēja parakstītu lūgumu pārcelt lietas izskatīšanu.

Iestāde uzskata, ka pamatoti 2019.gada 26.jūnijā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu un sastādīja administratīvā pārkāpuma

protokolu.

[6] Līdz tiesneses noteiktajam termiņam nav pieteikts noraidījums tiesnesei.

Motīvu daļa

[7] Ar Zemgales rajona tiesas tiesneses 2020.gada 8.maija lēmumu, pamatojoties uz likuma “Par valsts institūciju darbību ārkārtējās

situācijas laikā saistībā ar Covid – 19 izplatību” 5.panta otro daļu, noteikta turpmāka administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana rakstveida procesā,

ievērojot Latvijas APK divdesmit trešajā „a” nodaļā noteikto tiesvedības kārtību (lietas 110.lapa).

Tiesa, pārbaudījusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, /pers. A/ sūdzībā un paskaidrojumā izklāstītos argumentus un izvērtējusi

pierādījumus, atzīst, ka Iestādes Lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama šādu apsvērumu dēļ.

[8] Tiesa, izvērtējot pārsūdzētā Lēmuma likumību un pamatotību, pārbauda vai iestāde pareizi piemērojusi gan procesuālās, gan

materiālās tiesību normas. No minētā izriet, ka tiesa pārbauda ne tikai to, vai ir noticis administratīvais pārkāpums, vai persona, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir vainīga šā administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, vai persona ir sodāma par šo administratīvo pārkāpumu, vai ir apstākļi, kas

pastiprina vai mīkstina atbildību un kāds administratīvais sods piemērojams personai, bet arī to, vai administratīvā pārkāpuma lietvedība iestādē noritējusi,

ievērojot Latvijas APK noteikto kārtību.

No Latvijas APK 289. 12 panta izriet, ka tiesai, pirms vērtēšanas, vai personas darbībās ir administratīvā pārkāpuma sastāva pazīmes,

sākotnēji ir jāpārliecinās, vai nepastāv absolūtie pamati iestādes lēmuma atcelšanai.

Likumdevējs Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā izsmeļoši ir uzskaitījis tos procesuālos pārkāpumus, kurus konstatējot, tiesai

neatkarīgi no sūdzības iesniedzēja motīviem, iestādes lēmums jāatceļ un lieta nosūtāma iestādei jaunai izskatīšanai, proti, tie ir tādi procesuāli pārkāpumi,

kuri ir pietiekami būtiski, taču novēršami. Atbilstoši minētā panta pirmās daļas 2.punktam, šāds procesuāls pārkāpums ir gadījumā, kad lietas izskatīšanā

pārkāptas tiesību normas, kas prasa paziņot administratīvā pārkāpuma lietas dalībniekam par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Savukārt, ja iestāde

pieļāvusi citus procesuālus pārkāpumus, kas nav paredzēti Latvijas APK 289. 12 panta pirmajā daļā, tad tiesa vērtē to būtiskumu un gadījumā, ja

procesuālais pārkāpums tiek atzīts par būtisku, tad tas pats par sevi ir pamats iestādes lēmuma atcelšanai un lietas izbeigšanai saskaņā ar Latvijas APK

289.12 panta otrās daļas 2.punktu.

[9] No lietas materiāliem izriet, ka pamatojoties uz Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas darbinieka ziņojumu, 2019.gada 30.maijā

uzsākta lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā par to, ka 2019.gada 6.maijā transportlīdzeklis NISSAN JUKE ar valsts reģistrācijas numuru

/reģistrācijas numurs/, iebrauca Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā bez caurlaides (lietas 61.lapa).

No CSDD Informatīvās sistēmas datiem redzams, ka transportlīdzekļa NISSAN JUKE ar valsts reģistrācijas numuru /reģistrācijas

numurs/, īpašnieks ir SIA /Nosaukums/, bet tā turētājs – /pers. A/, dzīvojošs /adrese A/ (lietas 63.lapa).

No Iestādes Lēmuma (sprieduma [2.4] punkts) izriet, ka sūdzības iesniedzējam /pers. A/ savlaicīgi paziņots par administratīvā

pārkāpuma lietas izskatīšanu. Lietas materiāliem ir pievienota arī pavēste (lietas 64.lapa), kurā /pers. A/ kā Transportlīdzekļa turētājs izsaukts uz

administratīvās lietas izskatīšanu Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijā 2019.gada 26.jūnijā plkst. 09.30. Pavēstē cita starpā norādīts, ja persona nevar

ierasties un vēlas pārcelt lietas izskatīšanu uz citu dienu vai laiku, par to nepieciešams paziņot uz Iestādes elektronisko pasta adresi vismaz piecas dienas

pirms izsaukumā norādītā lietas izskatīšanas datuma.

Lēmumā Iestāde norāda, ka pavēste adresātam nosūtīta pasta sūtījumā 2019.gada 31.maijā, taču lietai nav pievienoti pierādījumi par

pavēstes konkrētu nosūtīšanas datumu, līdz ar ko tiesa nevar pārliecināties, vai izskatāmajā lietā ir ievēroti Latvijas APK 268. 1 pantā noteiktie

paziņošanas termiņi par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu.

Lai gan š.g. 28.maijā tiesai iesniegtajā paskaidrojumā Iestāde [5.4] punktā izskaidro sūdzības iesniedzējam nosūtītās pavēstes svītrkodā

iekļauto informāciju par tās reģistrāciju pasta iestādē, tiesas ieskatā, Iestādei, ievērojot Latvijas APK 243.panta otrajā daļā noteikto pierādīšanas

pienākumu, konkrētu faktu pierādīšanā administratīvā pārkāpuma lietvedībā jāizmanto tādi pierādīšanas līdzekļi, kuri ir saprotami un neprasa papildus

skaidrojumu.

Vienlaikus tiesa neapšauba, ka sūdzības iesniedzējs bija informēts par lietas izskatīšanas laiku un vietu, jo lietā atrodams viņa lūgums par

administratīvās lietas izskatīšanas datuma pārcelšanu, kas uz Iestādes elektronisko pastu nosūtīts 2019.gada 25.jūnijā (lietas 52.lapa). Lūgums

pamatots ar darba grafiku un tā specifiku, jo atrodas darbā uz kuģa Ziemeļjūrā. Šos apstākļus /pers. A/ lūdza atzīt par objektīviem un pārcelt lietas

izskatīšanu uz 2019.gada 22.jūliju, kad būs atgriezies no komandējuma un cita starpā norādīja, ka šo apstākļu dēļ nebija iespējams ātrāk informēt par

lūgumu pārcelt tiesas sēdi.

Sūdzības iesniedzēja lūgums Iestādei nosūtīts ar pilnvarotās personas starpniecību. Lietas materiāliem pievienota Universālpilnvara (lietas

53.-55.lapa), ar kuru sūdzības iesniedzējs ir pilnvarojis /pers. U/ cita starpā pārstāvēt viņu un viņa intereses tiesu iestādēs. Tiesa atzīst, ka no

Universālpilnvaras satura neizriet sūdzības iesniedzēja kā fiziskas personas pilnvarojums /pers. U/ veikt izskatāmajā lietā aizstāvību Latvijas APK

262.panta izpratnē, kā to Lēmumā kļūdaini ir norādījusi Iestāde, taču vienlaikus neliedza pilnvarotajai personai iesniegt Iestādē sūdzības iesniedzēja

sagatavotos dokumentus.

[10] 2019.gada 26.jūnijā plkst. 10.33 sūdzības iesniedzējam sastādīts sprieduma [1] punktā norādītais Protokols – Lēmums, proti,

vienlaikus ir sastādīts Latvijas APK 248.pantā noteiktais administratīvā pārkāpuma protokols un saskaņā ar Latvijas APK 274.pantu pieņemts lēmums

administratīvā pārkāpuma lietā. Protokolā – Lēmumā veikta atzīme, ka protokols ir sastādīts bez personas klātbūtnes.

Latvijas APK 271.panta ceturtā daļa noteic, ka lietu bez lietas dalībnieku klātbūtnes drīkst izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka viņiem

savlaicīgi paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laiku. Ja ir saņemts lūgums atlikt lietas izskatīšanu, institūcija (amatpersona), kas izskata lietu, var atzīt

lūgumu par pamatotu un atlikt lietas izskatīšanu.

Izskatāmajā lietā sūdzības iesniedzējam tika paziņots par lietas izskatīšanas laiku un vietu. Rakstveida paskaidrojumā tiesai Iestāde

izskaidroja pavēstē esošā svītrkoda saturu un līdz ar to pierādīja, ka sūdzības iesniedzējam par lietas izskatīšanas laiku un vietu paziņots savlaicīgi,

ievērojot Latvijas APK 268.1 pantā noteiktos termiņus.

Lietā konstatēts, ka sūdzības iesniedzējs, izmantojot savas Latvijas APK 260.panta noteiktās tiesības, izteica lūgumu atlikt lietas

izskatīšanu, norādot šāda lūguma pamatojumu. Lūgums nebija parakstīts. Tas, ka sūdzības iesniedzējs nebija to parakstījis, tiesas ieskatā, nedod pamatu

uzskatīt Iestādes paskaidrojuma [5.5] punktā norādīto, ka šādu lūgumu ir izteikusi /pers. U/, jo no elektroniskās sarakstes redzams, ka minētā persona

šo lūgumu ir nosūtījusi sūdzības iesniedzēja vārdā. Pretēji lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, Iestāde Lēmumā [2.4.] punktā ir atzinusi, ka

nedz sūdzības iesniedzējs, nedz viņa pilnvarotā aizstāve, sūdzības iesniedzēja interesēs nav izvēlējusies īstenot Latvijas APK 260.pantā otrajā daļā

piešķirtās subjektīvās tiesības. Iestāde Lēmumā nav vērtējusi sūdzības iesniedzēja minētā lūguma procesuālās formas defektu un tā ietekmi uz sūdzības

iesniedzēja tiesību uz aizstāvību īstenošanu.

Tiesa secina, ka Iestāde sūdzības iesniedzēja izteiktā lūguma pamatojumu pēc būtības vispār nav izvērtējusi un administratīvā pārkāpuma

protokola sastādīšanu un lēmuma pieņemšanu bez personas klātbūtnes, nav pamatojusi ar noteiktiem objektīviem iemesliem, kas saskaņā ar Latvijas

APK tiesisko regulējumu pieļauj šādu iespēju. Turklāt Iestāde ir atstājusi bez vērības Latvijas APK 270.panta otrajā daļā noteikto, ka lietas

izskatīšanas termiņā neieskaita laiku, uz kādu lietas izskatīšana atlikta, pamatojoties uz lūgumu, ko izteikusi pie administratīvās atbildības sauktā persona

vai cietušais, tādējādi novēršot šaubas par iespējamu lietas izskatīšanas novilcināšanu no sūdzības iesniedzēja puses. Tiesas ieskatā, sprieduma [2.4]

punktā minētais Iestādes viedoklis, ka izskatāmajā lietā sūdzības iesniedzējam nav tikušas liegtas tiesības īstenot subjektīvās tiesības uz aizstāvību, nav

pamatots un nav balstīts uz lietā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem.

Turklāt no Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas darbinieces elektroniskās sarakstes redzams, ka 2019.gada 26.jūnijā plkst. 10.20

sūdzības iesniedzēja pilnvarotai personai ir nosūtīta informācija par to, ka minētā administratīvā pārkāpuma lieta jau ir nodota izskatīšanai un to bija

iespējams pārcelt tikai piecas darba dienas pirms izsaukumā norādītā lietas izskatīšanas datuma (lietas 56.lapa).

Tiesa vērš uzmanību, ka šāda Iestādes izvirzītā prasība ir nepamatota un nav atbilstoša Latvijas APK tiesiskajam regulējumam. Sūdzības

iesniedzēja lūgums atlikt lietas izskatīšanu uz Iestādes norādīto elektroniskā pasta adresi tika nosūtīts jau iepriekšējā dienā – 2019.gada 25.jūnijā plkst.

13.52, līdz ar to šāda satura informācijas nosūtīšana tiesai rada pamatotas šaubas par Protokola – Lēmuma pieņemšanas tiesiskumu.

[11] Latvijas APK 243.panta otrā daļa noteic, ka iestādei pierādīšanas pienākums administratīvā pārkāpuma lietvedībā ir institūcijai

(amatpersonai), kura sauc pie administratīvās atbildības, bet tiesā – iestādei.

Atbilstoši Latvijas APK 243.pantam administratīvā pārkāpuma lietā iegūtos pierādījumus fiksē administratīvā pārkāpuma protokolā, proti,

tas ir līdzeklis, ar kuru konstatē faktus, uz kuru pamata likumā noteiktā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību.

Latvijas APK 7.panta pirmā daļa noteic, ka nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz

likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā. Minētā panta otrā daļa noteic, ka lietvedība par administratīvajiem pārkāpumiem veicama, stingri ievērojot

likumību.

Tiesa atzīst, ka izskatot lietu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes un objektīvi neizvērtējot viņa izteikto lūgumu par lietas izskatīšanas

atlikšanu, situācijā, kad personai tiek sastādīts gan administratīvā pārkāpuma protokols, gan pieņemts lēmums, /pers. A/ ir bijusi liegta iespēja pienācīgi

īstenot savas procesuālās tiesības, tostarp tiesības uz aizstāvību, Iestāde ir pieļāvusi procesuālus pārkāpumus, kas to kopumā ir atzīstami par

būtiskiem, kurus nav iespējams novērst, tādējādi pārsūdzētais Lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.

[12] Ņemot vērā minētos procesuālos pārkāpumus, kas ir par pamatu pārsūdzētā Lēmuma atcelšanai, tiesa atzīst, ka nav lietderīgi vērtēt

sūdzības iesniedzēja /pers. A/ darbību atbilstību Saistošo noteikumu Nr. 1 prasībām, kas nav pretrunā tiesu praksē nostiprinātajām atziņām, t.sk.

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 15.marta spriedumā Lietā Nr. SKA-59 paustajam, ja

procesuāls pārkāpums ir tik nozīmīgs, ka varēja ietekmēt administratīvā akta saturu, tiesa šādu administratīvo aktu var atcelt, nevērtējot materiālo tiesību

normu ievērošanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties Latvijas APK 289.12 panta otrās daļas 2.punktu, 289.6 – 289.7 pantu, 289.13., 289.17- 289.18 pantu, tiesa

nosprieda

atcelt Jūrmalas pilsētas pašvaldības policijas 2019.gada 4.septembra lēmumu Nr.1-13.1/2858, administratīvā pārkāpuma protokolu ZZ

Nr. 766826 un lietu izbeigt.

Spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2020.gada 30.jūnijā.

Spriedumu desmit darba dienu laikā no pilna nolēmuma pieejamības dienas tiesas kancelejā ir tiesības pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesai,

apelācijas sūdzību iesniedzot Zemgales rajona tiesā.

Tiesnese I.Salaka