Court dismisses complaint against administrative penalty for long-term violation by insolvent administrator.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the complaint filed by the administrator against the Director of the Insolvency Administration's penalty decision. The administrator argued that the violation had ceased when their certification expired and that the statute of limitations should have been calculated differently. The court ruled that the violation continued until the administrator was officially removed by a court decision on November 8, 2016, which reset the limitation period and validated the penalty imposed within the subsequent six-month window.
Legislator headnote
AI generatedLAPK 37.pants; LAPK 36.166.pants: An administrative violation by an insolvency administrator persists until their official removal by a court decision, and the limitation period for prosecution begins from that removal date.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. 1A-0034-18/46
ECLI:LV:ZRT:2018:0320.1A37003917.3.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Tukumā, 2018.gada 20.martā
Zemgales rajona tiesa
tiesnese K.Vanaga,
rakstveida procesā izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kurā tiesvedība ierosināta saistībā ar Indras Kaniņas – Šlitkes sūdzību par
Maksātnespējas administrācijas direktores 2017.gada 15.novembra lēmumu Nr.1-17/31 administratīvā pārkāpuma lietā Nr. 8/2017.
Aprakstošā daļa
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2011.gada 15.jūnija spriedumu (lietas 4-6.lapa) pasludināts /pers. B/ (turpmāk tekstā
parādnieks) fiziskas personas maksātnespējas process. Vienlaicīgi par parādnieces maksātnespējas procesa administratori iecelta Indra Kaniņa - Šlitke
(turpmāk tekstā administratore vai sūdzības iesniedzēja).
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese 2013.gada 14.novembra lēmumu (lietas 7.lapa) apstiprināta parādnieces bankrota
procedūras pabeigšana, apstiprināts parādnieces saistību dzēšanas plāns un pasludināta parādnieces saistību dzēšanas procedūra.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese 2016.gada 8.novembra lēmumu (lietas 8.-10.lapa), noraidīts administratores
pieteikums par atkāpšanos no amata, vienlaicīgi apmierināts Maksātnespējas administrācijas (turpmāk tekstā MA) pieteikums par administratora
atcelšanu un administratore atcelta no parādnieces maksātnespējas procesa administratora pienākumu pildīšanas, nosakot termiņu, kādā parādnieka
manta un dokumenti maksātnespējas procesa lietā nododami jaunajam administratoram.
No lēmuma izriet, ka 2016.gada 8.jūlijā parādnieces maksātnespējas procesa lietā administratore ir iesniegusi pieteikumu par atkāpšanos no
amata, lūdzot atcelt viņu no administratora pienākumu pildīšanas parādnieces maksātnespējas procesā. 2016.gada 18.jūlijā administratore parādnieces
maksātnespējas procesa lietā ir iesniegusi pieteikumu par parādnieces saistību dzēšanas procedūras izbeigšanu un parādnieces maksātnespējas procesa
izbeigšanu. Sniedzot viedokli par administratores pieteikumu, MA norādījusi, ka pieteikums nav pamatots un 2016.gada 19.augustā pati iesniegusi
pieteikumu tiesai par administratores atcelšanu, norādot, ka administratores sertifikāta darbība ir izbeigta ar Administratoru asociācijas 2016.gada
15.augusta lēmumu Nr.3-4.2/15.
Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese 2017.gada 7.marta lēmumu (lietas 11.-13.lapa), izbeigta parādnieces saistību dzēšanas
procedūra, neatbrīvojot parādnieci no saistībām un izbeigts parādnieces fiziskās personas maksātnespējas process. No lēmuma izriet, ka ar Rīgas pilsētas
Latgales priekšpilsētas tiesas 2016.gada 21.novembra lēmumu, parādnieces maksātnespējas procesa lietā par administratoru iecelts D.Bergmanis.
2017.gada 17.janvārī MA pirmā uzraudzības departamenta juriskonsulte A.Simsone sastādīja ziņojumu MA pirmā uzraudzības departamenta
direktorei norādot, ka pamatojoties uz Maksātnespējas likuma 1741.panta 1.punktu, veicot maksātnespējas procesa administratores I.Kaniņas-Šlitkes
uzraudzību, konstatēts, ka administratore līdz ziņojuma sagatavošanas brīdim MA nav iesniegusi sākotnējo un septiņus kārtējos darbības pārskatus
parādnieces maksātnespējas procesā, kā arī parādnieces mantas pārdošanas plānu. Norādīts, ka administratore nav ievērojusi Maksātnespējas likuma
85.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumu Nr.1003 ”Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības
pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību” (turpmāk tekstā MK noteikumi) 3. un 4.punktu un iespējams ir izdarījusi Latvijas Administratīvo pārkāpumu
kodeksa (turpmāk tekstā LAPK) 166.36pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu.
Uz ziņojuma redzams 2017.gada 17.janvārī parakstīts MA darbinieka K.Mūrnieka rezolūcijas lēmums, uzsākt administratīvā pārkāpuma
lietvedību (lietas 2.lapa).
Ziņojumam ir pievienota izdruka no MA elektroniskās dokumentu uzskaites sistēmas, saistībā ar MA saņemtajiem dokumentiem, parādnieces
maksātnespējas procesa ietvaros par laika periodu no 2011.gada 8.jūnija līdz 2016.gada 30.novembrim (lietas 3.lapa).
2017.gada 14.augustā MA Pirmā uzraudzības departamenta juriskonsulte A.Soka ir sastādījusi administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.000238
(lietas 22.lapa, turpmāk tekstā protokols), kurā konstatēts, ka administratore nav iesniegusi kārtējos darbības pārskatus parādnieces maksātnespējas
procesā, kas aizpildīts ar datiem uz 2011.gada 15.decembri un iesniedzams līdz 2011.gada 22.decembrim, ar datiem uz 2012.gada 15.jūniju un iesniedzams
līdz 2012.gada 22.jūnijam, ar datiem uz 2012.gada 15.septembri un iesniedzams līdz 2012.gada 22.septembrim, ar datiem uz 2012.gada 15.decembri un
iesniedzams līdz 2012.gada 22.decembrim, ar datiem uz 2013.gada 15.martu un iesniedzams līdz 2013.gada 22.martam, ar datiem uz 2013.gada 15.jūniju un
iesniedzams līdz 2013.gada 22.jūnijam. Protokolā norādīts, ka administratore iepriekš minētos pienākumus neizpildīja, kā arī neiesniedza informāciju par
apstākļiem, kas bijuši par pamatu pienākumu neizpildei. Protokolā uzsvērts, ka minēto administratores pienākumu neizpildes rezultātā tika kavētas MA
funkcijas attiecībā uz parādnieka maksātnespējas procesa uzraudzību, ņemot vērā, ka MA rīcībā nesamērīgi ilgu laiku nebija pilnvērtīgas informācijas par
parādnieka bankrota procedūras norisi un tās turpināšanas iemesliem. Protokolā konstatēts, ka administratore, pildot administratora pienākumus, parādnieka
maksātnespējas procesā, nav ievērojusi Maksātnespējas likuma 85.panta pirmās daļas un MK noteikumu 3. un 4.punkta prasības.
Sastādot protokolu secināts, ka ir pārkāpta Maksātnespējas likuma 85.panta pirmā daļa, MK noteikumu 3. un 4.punkts un izdarīts LAPK 166.36 pantā
paredzētais administratīvais pārkāpums.
2017.gada 14.augustā protokols, atbilstoši LAPK 249.pantam, nosūtīts administratorei uz viņas deklarēto dzīvesvietu. Protokolā norādīts administratīvā
pārkāpuma lietas izskatīšanas laiks.
2017.gada 31.augustā administratīvas lietas izskatīšana atlikta, saistībā ar administratores pārstāvja lūgumu, nosakot lietas izskatīšanu 2017.gada
28.septembrī, uz kuru ne administratore, ne tās pārstāvis neieradās.
2017.gada 3.oktobrī administratīvajā lietā MA Pirmās uzraudzības departamenta juristkonsulte pieņēma lēmumu (lietas 39.-43.lapa), par administratīvā
soda uzlikšanu. Lēmumā konstatēti tie paši apstākļi, kas protokolā, secinot, ka administratore, neiesniedzot protokolā norādītos dokumentus MA, ir pārkāpusi
Maksātnespējas likuma 85.panta pirmo daļu, MK noteikumu 3. un 4.punktu un izdarījusi LAPK 166.36 pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu, par ko
administratorei piemērots naudas sods 140 euro apmērā.
Izskatot administratores sūdzību par MA Pirmās uzraudzības departamenta juristkonsultes 2017.gada 3.oktobra lēmumu, MA direktore 2017.gada
15.novembrī pieņēma lēmumu Nr.1-17/31 administratīvā pārkāpuma lietā Nr.8/2017 (turpmāk tekstā MA lēmums), ar kuru administratores sūdzība
noraidīta, atstājot spēkā 2017.gada 3.oktobra lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu.
MA lēmumā norādīts, ka administratorei kā sūdzības iesniedzējai, ir jāpierāda fakts par savas darbības pārskatu nosūtīšanu iestādei un ja
administratorei nav iespējams atspēkot MA rīcībā esošos pierādījumus par administratora darbības pārskatu nesaņemšanu, nav pamata uzskatīt, ka
administratora darbības pārskati būtu nosūtīti MA. Norādīts, ka maksātnespējas procesa administrēšanu veic administrators, nevis uzraugošā iestāde.
Administratoram savs darbs ir jāorganizē patstāvīgi, nevis par iztrūkstošo darbību jāgaida īpašs atgādinājums no uzraugošā iestādes. Lēmumā norādīts, ka
MA neatzīst sev par saistošu sūdzībā norādīto, ka iepriekš MA vienmēr paziņoja par e-pastā nesaņemtajiem administratora darbības pārskatiem un
administratīvā pārkāpuma lietas tika uzsāktas tikai, ja administrators darbības pārskatu nesniedza atkārtoti. Norādīts, ka MA administratīvā pārkāpuma
lietvedības uzsākšanas pamatu par maksātnespējas procesa noteikumu pārkāpšanu, tostarp, attiecībā uz administratora darbības pārskatu neiesniegšanu katrā
gadījumā izvērtē individuāli. Norādot uz LAPK 238.1 pantu, par nepamatotu atzīst sūdzības argumentu, ka MA ir pieļāvusi pārkāpumu, nepaziņojot lēmumu
par administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanu. Par nepamatotu atzīst sūdzībā norādītais arguments par protokola sastādīšanu bez personas, kuru sauc
pie administratīvas atbildības klātbūtnes. Norādīts, ka administratīvā pārkāpuma lieta Nr.8/2007 uzsākta, pamatojoties uz MA rīcībā esošu informāciju, kuras
raksturs, iegūšanas un uzglabāšanas veids pats par sevi norāda, ka nepastāv apstākļi, kas varētu neatgriezeniski ietekmēt pārkāpuma pamatā esošu ziņu
saturu atkarībā no pārkāpēja klātbūtnes protokola sastādīšanas brīdī. Norādīts, ka protokols atbilst likuma prasībām, tā sastādīšana bez personas, kuru sauc
pie administratīvas atbildības klātbūtnes, nav ietekmējusi šīs personas LAPK 260.pantā noteiktās tiesības. Sūdzības iesniedzējas pārstāvim tika nodrošināta
iespēja sniegt savus paskaidrojumus un pretargumentus par protokolā norādīto, gan iesniedzot rakstveida paskaidrojumus, gan arī sniedzot mutvārdu
paskaidrojumus, pārstāvis vai administratore uz lietas izskatīšanu neieradās. Norādīts, ka protokola sastādīšanas laiks nevar būt iemesls procesuāla
pārkāpuma konstatēšanai, jo termiņš protokola sagatavošanai LAPK nav noteikts un lietā ir ievēroti likumā noteiktie administratīvā pārkāpuma lietas
izskatīšanas termiņi. MA savā lēmumā norāda, ka sūdzības iesniedzēja nav norādījusi uz konkrētiem dokumentiem, kas nav noformēti atbilstoši normatīvo
aktu prasībām, nepamatoti atsaucas uz Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2017.gada 2.jūnija spriedumu lietā Nr.SKK-237. Lēmumā norādīts, ka
visi administratīvā pārkāpuma lietas dokumenti ir noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. MA lēmumā par nepamatotu atzīst sūdzībā norādītais
arguments, ka pārskatu neiesniegšana, saskaņā ar tiesu praksi, netiek uzskatīta par ilgstošu pārkāpumu. Lēmumā noradīts, ka tiesu praksē ir izdarīti pretēji
secinājumi, atzīstot administratora darbības pārskatu neiesniegšanu par ilgstošu pārkāpumu (skat. piem., Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas
2016.gada 6.oktobra sprieduma lietā Nr. 130033216 3.lpp., Rīgas rajona tiesas 2017.gada 23.janvāra sprieduma lietā Nr.133073816 21.lpp.,
Ventspils tiesas 2017.gada 13.septembra spriedumu lietā Nr.lA4000181713.lpp). Norādīts, ka, lai pārbaudītu, vai uzsākot administratīvā pārkāpuma
lietvedību, nav pagājis LAPK 37.panta pirmajā daļā paredzētais noilguma termiņš, jākonstatē, cik ilgi I.Kaniņai - Šlitkei pastāv administratora darbības
pārskatu un tiem pievienojamo dokumentu iesniegšanas pienākums, kā arī gadījumā, ja I.Kaniņa - Šlitke pārkāpumu ir pārtrauksi, jākonstatē pārkāpuma
pārtraukšanas brīdis. Norādīts, ka administratoram, saskaņā ar MK noteikumu 3. un 4.punktu, ir pienākums iesniegt administratora darbības pārskatus
fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūras ietvaros. Proti, administratora darbības pārskatos fiziskās personas maksātnespējas procesa
laikā ir jābūt atspoguļotai informācijai par laiku līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūras pabeigšanai, savukārt par maksātnespējas
procesa norisi saistību dzēšanas procedūras ietvaros administratora darbības pārskati Maksātnespējas administrācijai nav jāiesniedz. Šāda likumdevēja izvēle
pamatojama ar nepieciešamību veikt uzraudzību pār administratora darbu attiecībā uz parādnieka mantas pārdošanu un citām darbībām, kas veicamas tieši
bankrota procedūras ietvaros, bet netiek veiktas saistību dzēšanas procedūras ietvaros. Lēmumā norādīts, ka minētais nenozīmē, ka administratoram līdz ar
bankrota procedūras pabeigšanu nebūtu jāiesniedz MA fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūras laikā neiesniegtie administratora
darbības pārskati. Administratora darbības pārskatos norādāmajai informācijai par bankrota procedūras norisi ir jābūt uzraugošās iestādes rīcībā ne tikai
bankrota procedūras laikā, bet arī pēc bankrota procedūras pabeigšanas, lai iestāde pilnvērtīgi īstenot uzraudzības pasākumus. Lēmumā norādīts, ka nav
pamata uzskatīt, ka administratora sertifikāta darbības izbeigšana 2016.gada 15.augustā pati par sevi ir brīdis, ar kuru administratore būtu atbrīvota no
neizpildītajiem pienākumiem saistībā ar viņas lietvedībā bijušajiem maksātnespējas procesiem, tostarp, neiesniegto administratora darbības pārskatu
iesniegšanas. Administratore ir saukta pie administratīvās atbildības par bezdarbību, neiesniedzot administratora sākotnējo darbības pārskatu, parādnieces
mantas pārdošanas plānu un administratora kārtējos darbības pārskatus, ko administratore ilgstoši pieļāva vēl viņai piešķirtā maksātnespējas procesa
administratora sertifikāta darbības laikā. Norādīts, ka administratora darbības pārskati, ir nosūtāmi uz MA e-pasta adresi, neizmantojot speciālās datubāzes
vai interneta vietnes, līdz ar to sūdzības argumenti par to, ka personai pēc sertifikāta darbības izbeigšanas nav piekļuves datu bāzēm ir nepamatoti. Norādīts,
ka administratorei pastāv pienākums iesniegt MA parādnieces fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūras laikā neiesniegto
administratora sākotnējo darbības pārskatu, parādnieces mantas pārdošanas plānu un administratora kārtējos darbības pārskatus arī pēc bankrota procedūras
pabeigšanas 2013.gada 14.novembrī. Secinājums par to, ka parādnieka bankrota procedūras pabeigšana un fiziskās personas maksātnespējas procesa
izbeigšana nav notikums, kas atceļ administratora pienākumu iesniegt Maksātnespējas administrācijā fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota
procedūras ietvaros neiesniegtos administratora darbības pārskatus izriet arī no tiesu prakses (skat. piem., Rīgas rajona tiesas 2017.gada 23.janvāra
sprieduma lietā Nr.133073816 21.lpp un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas 2016.gada 6.oktobra sprieduma lietā Nr.130033216
3.lpp.). Par nepamatotu atzīts sūdzības arguments, ka administratora darbības pārskatu sniegšanas pienākuma izpildei ir pietiekama viena administratora
darbības pārskata iesniegšana saistībā ar to, ka administratora darbības pārskats katru reizi tiek papildināts. MA lēmumā norādīts, ka likumdevējs ir noteicis
administratora darbības pārskatu periodisku iesniegšanu par dažādiem laika periodiem, tādējādi paredzot uzraugošajai iestādei informācijas pieejamību par
administratora secīgi īstenotām darbībām. Katra nākamā administratora darbības pārskata iesniegšana neatbrīvo no pienākuma iesniegt administratora
darbības pārskatus par iepriekšējiem periodiem. Administratores iesniegtais administratora darbības pārskats ar datiem uz 2013.gada 27.septembri ir
administratora noslēguma darbības pārskats (2016.gada 15.augustā administratora noslēguma darbības pārskats iesniegts atkārtoti). Iesniedzot minēto
pārskatu, administratore pārkāpumu nav pārtraukusi. Secināts, ka pārkāpums nav pārtraukts līdz administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai, attiecīgi
noilgums lietvedības uzsākšanai, saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu, nav iestājies. Lēmumā nav konstatēts, ka būtu pārsniegts LAPK 37.panta ceturtajā
daļā paredzētais termiņš lēmuma pieņemšanai par administratīvā soda uzlikšanu. Tāpat, pieņemot lēmumu par administratīvā pārkāpuma lietvedības
uzsākšanu, nav pārsniegts LAPK 238.1 pantā pirmajā daļā paredzētais termiņš. Attiecībā par sūdzībā norādīto argumentu, kas nepieļauj veikt tiesību normas
intertemporālo piemērošanu, norādot, ka LAPK 166.36 panta redakcijas formulējums iepriekš bija atšķirīgs, lēmumā norādīts, ka tiesību normas
intertemporālā piemērojamība nenozīmē tikai tiesību normas piemērošanu ar atpakaļ vērstu spēku, tostarp normas piemērošanu par pārkāpumiem, kas
notikuši pirms normas spēkā stāšanās. Intertemporālā tiesību piemērojamība ir vispārējā izpratne par tiesību normu piemērošanu laikā, proti, to gadījumu
identificēšana, kad tiesību norma ir piemērojama ar atpakaļ vērstu spēku, kad tiesību normai ir tūlītējs un uz nākotni vērsts spēks. Turklāt tiesību normas
intertemporālās piemērojamības principi publiskajās tiesībās un privāttiesībās ir atšķirīgi. Sūdzībā norādītie argumenti par intertemporālās tiesību normas
piemērošanas principu attiecas uz privāttiesībām (Civillikuma 3.pants), ko nav pamata attiecināt uz publisko tiesību nozari. Norādīts, ka publiskajās tiesībās
jaunā tiesību norma parasti ir piemērojama tiem apstākļiem, kuri radušies pirms, bet turpinās pēc jaunās tiesību normas spēkā stāšanās (ievadītiem vai
turpinātiem apstākļiem), respektīvi, jaunajai tiesību normai ir tūlītējs spēks. Protams, jaunajai tiesību normai ir uz priekšu vērsts spēks un tā piemērojama
nākamiem apstākļiem (skat. Kalniņš E. Tiesību normas spēkā esamība un intertemporālā piemērojamība. Likums un Tiesības, jūlijs, 2000, 5.,
219.lpp.). Pretēji Sūdzībā norādītajam intertemporālais tiesību princips, kas atbilst iepriekš minētajām tiesību doktrīnas atziņām par intertemporālo tiesību
normas piemērojamību publiskajās tiesībās, ir pozitivēts LAPK. Proti, saskaņā ar LAPK 8.panta pirmo daļu persona, kura izdarījusi administratīvo
pārkāpumu, ir atbildīga, saskaņā ar likumu, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā un vietā. Minētā panta otrajā daļā noteikts, ka aktiem, kas mīkstina
atbildību par administratīvajiem pārkāpumiem vai atbrīvo no tās, ir atpakaļejošs spēks, tas ir, tie attiecas arī uz pārkāpumiem, kas izdarīti pirms šo aktu
izdošanas. Norādīts, ka administratores izdarītais pārkāpums ir ilgstošs, izpaužas kā viena administratīvā pārkāpuma sastāva nepārtraukta sastāva realizēšana
(skat. Augstākās tiesas Krimināllietu departamenta 2011.gada 31.augusta spriedumu lietā Nr.SKK - 0257/11, Augstākās tiesas Senāta
Krimināllietu departamenta 2008.gada 16.jūnija{ spriedumu lietā Nr.SKK - 0253-08). Administratore ir uzsākusi īstenot pārkāpumu kopš
administratora darbības pārskatu parādnieces mantas pārdošanas plāna iesniegšanai paredzētā termiņa beigām un turpina to nepārtraukti īstenot arī šobrīd,
tādēļ LAPK 166.36 pants viņai nav piemērots ar atpakaļ vērstu spēku. Persona ir saukta pie atbildības par pārkāpumu, kas izdarīts laikā, kad LAPK
166.36pants ir spēkā šī brīža redakcijā. Lēmumā izvērtējot administratorei piemēroto sodu konstatēts, ka tas atbilst likuma normai un ir samērīgs.
Par MA lēmumu administratore ir iesniegusi sūdzību tiesā, norādot, ka nav veikusi protokolā norādīto pārkāpumu, bet viņai nav iespējas pierādīt visu
pārskatu iesniegšanu. Sūdzībā tiek apšaubīts apstāklis, ka pārskatu neiesniegšanā būtu konstatēta tikai 2017.gadā. Norādīts, ka 2011.gadā pārskatu
iesniegšanas kārtība neparedzēja elektroniskā paraksta un laika zīmoga lietošanu, nepastāvēja arī tiešsaistes forma. Pārskati tika iesniegti brīvā formā. MA
vienmēr paziņoja, ja tās elektroniskajā pastā nebija ienācis administratora pārskats. Sūdzības iesniedzēja uzskata, ka pārskatu pieprasīšana 2017.gadā par
procesu, kurā bankrota procedūra pabeigta pirms 4 gadiem ir nesamērīga un nelietderīga. Tiek norādīts, ka administratores rīcībā nav un nevar būt dati un
ziņas par parādnieces maksātnespējas procesu. Administratore uzskata, ka no konkrētā parādnieka maksātnespējas procesa administratora pienākumu
pildīšanas tika (nokavēti!) atcelta ar tiesas 08.11.2016. lēmumu. Norādīts uz to, ka administratore 2016.gada 15.augustā atteicās no maksātnespējas
administratora sertifikāta un tiesai nebija likumīga pamata tik ilgi neatbrīvot viņu no administratora pienākumu pildīšanas. Administratore uzskata, ka
pienākums iesniegt attiecīgos pārskatus zuda ar brīdi, kad tika pabeigta parādnieces bankrota procedūra, proti 2013.gada 14.novembrī. Izbeidzoties
administratora sertifikāta darbībai, izbeidzās ne vien administratora pienākumi, bet arī tiesības parakstīt un iesniegt jelkādus pārskatus MA. Norādīts, ka šajā
datumā izbeidzās arī I.Kaniņas-Šlitkes piekļuve sistēmai, kurā atspoguļoti iesniegtie pārskati. Sūdzībā norādīts, ka MA ir pārkāpusi procesuālās normas
nepaziņojot par lietas uzsākšanu, sastādot protokolu vairākus mēnešus pēc lietas uzsākšanas bez personas klātbūtnes norādot arī uz dokumentu
noformēšanas pārkāpumiem. Vienlaicīgi sūdzībā pausts viedoklis, ka lieta ir izbeidzama, jo konstatējams LAPK 37.pantā noteiktais sešu mēnešu noilgums.
Administratore uzskata, ka pārkāpums neiesniedzot attiecīgo dokumentāciju nav uzskatāms par ilgstošu pārkāpumu. Vienlaicīgi norādīts, ka piemērotā
LAPK norma nebija spēkā brīdī, kad pārkāpums iespējams izdarīts. Sūdzībā tiek lūgts atcelt MA lēmumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietu.
2018.gada 14.februārī tiesā saņemti MA paskaidrojumi par sūdzību, kurā iestāde uztur MA lēmumā norādīto motivāciju, sūdzību uzskata par
nepamatotu, lūdz to noraidīt.
Motīvu daļa
Pārbaudot sūdzību un tiesā saņemtās administratīvās lietas materiālus, tiesa atzīst sūdzību par nepamatotu un noraidāmu, atstājot negrozītu iestādes
lēmumu.
Atbilstoši LAPK 166.36 pantam, par maksātnespējas procesa vai tiesiskās aizsardzības procesa noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi maksātnespējas
procesā vai tiesiskās aizsardzības procesā iesaistītā persona, uzliek naudas sodu no septiņdesmit līdz septiņsimt euro, atņemot valdes loceklim vai parādnieka
pārstāvim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā.
Pārbaudot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, tiesa secina, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietas materiālos ir pietiekami un
atzīstami par pieļaujamiem, lai atzītu, ka Indra Kaniņa-Šlitke, pildot administratora pienākumus /pers. B/ maksātnespējas procesa ietvaros, laika periodā
no 2011.gada 22.decembra līdz 2016.gada 8.novembrim, neiesniedzot MA protokolā norādītos administratora darbības pārskatus, nav izpildījusi likumā
noteiktos administratora pienākumus, nav ievērojusi Maksātnespējas likuma 85.panta pirmās daļas, MK noteikumu Nr.1003 3. un 4.punkta prasības,
tādējādi ir izdarījusi ilgstošu administratīvo pārkāpumu, par ko ir saukta pie administratīvās atbildības, saskaņā ar LAPK 166.36pantu.
Tiesa konstatē, ka sūdzība pēc tās būtības un satura ir analoga administratores sūdzībai, kas iesniegta MA, pārsūdzot sākotnējo lēmumu.
Tiesa konstatē, ka administratore savā sūdzībā tiesai nav norādījusi uz jauniem faktiem vai argumentiem, kuri nebūtu zināmi un izvērtēti MA
lēmumā.
Atzīstot, ka MA lēmumā ir pareizi konstatēti lietas faktiskie un tiesiskie apstākļi, kā arī lēmumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā
pietiekams, tiesa pievienojas lēmuma motivācijai un savā nolēmumā, saskaņā ar Latvijas APK 289. 13panta trešo daļu, izvērstu argumentu izklāstu
nesniedz.
Sūdzības iesniedzējas argumentāciju tiesa atzīst par nepamatotu.
Tiesa uzskata par nepieciešamu norādīt, ka atbilstoši tiesu prakses atziņām par ilgstošu pārkāpumu tiek atzīta darbība vai bezdarbība, kas saistīta
ar tai sekojošu ilgstošu to pienākumu neizpildīšanu, kurus likums ar administratīvās atbildības piedraudējumu ir uzlicis vainīgajai personai. Kamēr vien
personai saglabājas attiecīgais pienākums, noilguma notecējums administratīvā pārkāpuma lietvedības uzsākšanai neiestājas.
Tiesa atzīst, ka administratores pieļautais pārkāpums ir atzīstams par ilgstošu pārkāpumu un norāda, ka likumdevējs nav paredzējis pārskata
iesniegšanas pienākuma izbeigšanos līdz ar nākamā pārskata iesniegšanas pienākumu vai parādnieka bankrota procedūras pabeigšanu. Pārskata
iesniegšanas pienākums administratoram saglabājas līdz brīdim, kad konkrētais pārskats tiek iesniegts Maksātnespējas administrācijā, vai atbilstoši
Maksātnespējas likuma 25.pantam, administratora pienākumi izbeidzas.
Tiesa norāda, ka Maksātnespējas administrācijas īstenotā uzraudzība nav piesaistīta administratoram paredzēto pienākumu izpildes termiņiem, kā
arī nav aprobežota ar laiku līdz fiziskās personas maksātnespējas procesa bankrota procedūras pabeigšanai vai maksātnespējas procesa izbeigšanai.
Maksātnespējas likuma 26.panta trešās daļas 2. un 5.punktā paredzētas Maksātnespējas administrācijas tiesības pieprasīt uzraudzības īstenošanai
nepieciešamo informāciju par maksātnespējas procesiem, kuros administrators pilda vai pildījis pienākumus, neatkarīgi no tā, kādā termiņā
administratoram bija jāveic neizpildītie pienākumi. Ievērojot tiesu praksē paustās atziņas, norādāms, ka attiecībā uz Maksātnespējas administrācijas
uzraudzības kompetences īstenošanu likumdevējs detalizētu regulējumu (tajā skaitā, ierobežojumus) nav paredzējis nedz attiecībā uz termiņiem
(noilgumiem), nedz uz pašu kārtību, tādā veidā šīs tiesības izmantošanu atstājot pēc Maksātnespējas administrācijas ieskatiem (skat. Rēzeknes tiesas
2017.gada 21.februāra lēmumu lietā Nr.C09054514).
Saskaņā ar LAPK 37.panta pirmo daļu, lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā var uzsākt ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no pārkāpuma
izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma pārtraukšanas dienas. Savukārt šī paša panta ceturtā daļa nosaka, ka lietvedību
administratīvā pārkāpuma lietā izbeidz, ja deviņu mēnešu laikā no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas nav pieņemts lēmums par soda
piemērošanu.
Tiesa norāda, ka administrators fiziskas personas maksātnespējas procesā tiek iecelts ar tiesas nolēmumu, kā arī no administratora pienākumu
pildīšanas tiek atcelts tikai un vienīgi ar tiesa nolēmumu. Apstāklim, kad izbeigts administratora darbības sertifikāts nav nozīmes. Konkrētajā gadījumā
administratore no pienākumu pildīšanas ir atcelta ar tiesas nolēmumu, kas pieņemts 2016.gada 8.novembrī līdz ar ko, atbilstoši Maksātnespējas likuma
25.panta 1.punktam, ar šo brīdi izbeidzas administratora pienākumi konkrētajā maksātnespējas procesā.
Tiesa atzīst, ka 2016.gada 8.novembri, konkrētajā lietā var uzskatīt par brīdi, kad ir pārtraukts ilgstošais administratīvais pārkāpums un no šī brīža
ir skaitāms LAPK 37.pantā noteiktais sešu mēnešu noilguma termiņš administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanai.
Tiesa konstatē, ka administratīvā pārkāpuma lieta uzsākta, atbilstoši Latvijas APK 238. 1pantam, ar rezolūciju 2017.gada 17.janvārī, tādējādi
ievērojot LAPK 37.panta pirmajā daļā noteikto sešu mēnešu termiņu, kas skaitāms no pārkāpuma pārtraukšanas dienas 2016.gada 8.novembra.
Vienlaicīgi, tiesa konstatē, ka administratīvais sods administratorei ir piemērots nepārkāpjot LAPK 37.panta ceturtajā daļā noteikto deviņu mēnešu
termiņu no administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanas dienas. Lieta uzsākta 2017.gada 17.janvārī, sods piemērots 2017.gada 3.oktobrī.
Pie šādiem apstākļiem, tiesas par nepamatotu atzīst sūdzības iesniedzējas argumentāciju attiecībā uz noilguma iestāšanos lietā.
Pie apstākļiem, kad pārkāpuma pārtraukšanas diena ir 2016.gada 8.novembris, tiesa par nepamatotiem atzīst sūdzības argumentus par LAPK
166. panta normas redakcijas spēkā stāšanās brīdi (2015.gada 1.janvāris). Kā jau minēts iepriekš, maksātnespējas procesā administratora pienākums
iesniegt MK noteikumos noteiktos pārskatus saglabājas līdz brīdim, kad administrators no pienākumu pildīšanas tika atcelts. Konkrētajā gadījumā ,
administratīvais pārkāpums ir izdarīts ilgstošā laika periodā, kas ietver laika brīdi, kad attiecīgā norma jau bija spēkā un turpinājās līdz 2016.gada
8.novembrim.
Tiesa atzīst, ka MA direktores lēmums, ar kuru noraidīta administratores sūdzība, ir pilnībā pamatots un nesaskata tiesisku pamatu lēmuma
atcelšanai.
Izvērtējot lēmumā ietverto argumentāciju par sodu, tiesa secina, ka MA ir piemērojusi sodu atbilstoši tiesību normu regulējumam. Bez tam, tiesa
atzīst, ka neviens no sūdzības iesniedzēja norādītajiem apstākļiem likuma izpratnē (LAPK 33.pants) nav atzīstams par atbildību mīkstinošu apstākli.
Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 1.punktu, 289.13pantu,
nosprieda
Maksātnespējas administrācijas direktores 2017.gada 15.novembra lēmumu Nr.1-17/31, administratīvā pārkāpuma lietā Nr.8/2017, atstāt
negrozītu, bet Indras Kaniņas-Šlitkes, personas kods /personas kods/, sūdzību noraidīt.
Spriedumu var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Zemgales
rajona tiesā, atbilstoši LAPK 2891.panta prasībām.
Spriedums tiesas kancelejā pieejams 2018.gada 23.martā.
Tiesnese K.Vanaga