Court convicts tax evader, rejects bail, and orders full compensation for state losses in tax evasion case.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of tax evasion and imposed a one-year prison sentence with a four-year probation period. The defendant failed to appear at the hearing, and the court rejected the bail request due to the defendant's failure to fulfill procedural obligations. Consequently, the court ordered the full compensation of 34,282.40 euros to the state for the tax losses incurred.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 218. panta 2. daļa; Kriminālprocesa likuma 350., 352., 353. panti: The court established that a defendant who evades tax payments by concealing taxable objects and failing to declare income is guilty of tax evasion, and that bail may be denied if the defendant neglects procedural duties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
p>
Nr. 15830209310
Lietvedības Nr. K30-0167-17/15
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2017.gada 12.janvārī
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Z.Dundurs, piedaloties prokurorei I.Zvejsalniecei, G.Vaikulei un aizstāvei
A.Ignatjevai, iztiesāja atklātā tiesas sēdē krimināllietu /pers. C/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas.
A p r a k s t o š ā d a ļ a
/pers. C/ slēpa ar nodokli apliekamo objektu un izvairījās no nodokļu nomaksas, nodarot zaudējumus valstij lielā apmērā, šādos apstākļos.
SIA „/nosaukums/" reģistrēts Uzņēmumu reģistrā /datums/ar reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/ un juridisko adresi /adrese/-D625, kopš
/datums//nosaukums/ juridiskā adrese ir /adrese/.
No SIA „/nosaukums/" reģistrācijas brīža uzņēmuma amatpersona - valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt sabiedrību atsevišķi, kā arī
uzņēmuma dalībnieks ir /pers. C/, kurš attiecīgi vada SIA „/nosaukums/" darbību un paraksta finanšu dokumentus. SIA „/nosaukums/" pamatdarbības
veids: kafijas, tējas, kakao un garšvielu vairumtirdzniecība, vairumtirdzniecības starpnieku darbība un citi.
Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) Nodokļu kontroles pārvaldes juridisko personu otrā audita daļa, pamatojoties uz VID Finanšu
policijas pārvaldes vēstuli Nr.14.1.2-18/1968 „Par /nosaukums/" nodokļu aprēķina koriģēšanu kriminālprocesā Nr.15830200109", saskaņā ar likuma
„Par nodokļiem un nodevām" 23.panta 4.1 dalu un likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.panta otrās daļas 11. 1 punktu, VID Nodokļu kontroles
pārvaldes direktora vietnieces 2010.gada 25.maija lēmumu Nr.23.8/8347 no 2010.gada 26.maija līdz 2010.gada 14.jūnijam veica sabiedrības ar
ierobežotu atbildību (turpmāk SIA) „/nosaukums/" iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinu un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu
par periodu no 2007.gada 01.maija līdz 2009.gada 01.februārim.
Veicot SIA „/nosaukums/" VSAOI nodokļu aprēķinu par periodu 2007.gada 01.maija līdz 2009.gada 01.februārim konstatēts, ka SIA
„/nosaukums/" pārskatos „Darba devēja ziņojums (VSA un IeIeN)” un “Ziņojums par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba
ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnesī” (turpmāk - Ziņojums), kas iesniegti
VID nodaļā, SIA „/nosaukums/" daļai darbinieku (darba ņēmējiem) nav uzrādījusi visus ienākumus (aprēķināto darba algu), bet SIA „/nosaukums/"
valdes priekšsēdētājs /pers. C/ no savā kontrolē esošā „/nosaukums2/" konta Nr.EE820000009320021977 (LVL) laika periodā no 2007.gada 11.jūlija
līdz 2009.gada 13 janvārim uzņēmuma darbiniekiem: /pers. J/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. O/, /pers. P/ un /pers. R/ izmaksāja
papildus darba algu 29 260,44 Ls apmērā, kura nebija deklarēta Valsts ieņēmumu dienestā, tādējādi slēpjot ar nodokli apliekamo objektu, neaprēķinot
un neiemaksājot pilnā apmērā Valsts sociālās obligātās iemaksas (turpmāk VSAOI) un Iedzīvotāju ienākuma nodokli (turpmāk IIN), un proti, papildus
darba algas (turpmāk arī “aplokšņu algas”) izmaksas SIA “/nosaukums/” darba ņēmējiem, pārskaitījuma mērķī norādot, ka tā ir samaksa par
konsultācijām (angliski - “konsulting” vai “consulting”) attiecīgajā gadā un mēnesī, veiktas šādos datumos un apmēros:
1 . 11.07.2007. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 534,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in may.”;
2 . 11.07.2007. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV71UBAL1300B25958001 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 653,51 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in may 2007.”;
3 . 11.07.2007. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 455,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in may 2007.”;
4 . 11.07.2007. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 182,50 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in may 2007.”;
5 . 11.07.2007. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 330,87 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in may 2007”;
6 . 06.08.2007. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 184,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in julay”;
7 . 06.08.2007. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 390,60 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in julay 2007”;
8 . 06.08.2007. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV71UBAL1300B25958001 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 528,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in julay 2007”;
9 . 06.08.2007. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 288,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in julaj 2007”;
10. 06.08.2007. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 201,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in may 2007”;
11. 13.09.2007. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 564,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in august”;
12. 13.09.2007. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 200,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in august 2007.”;
13. 13.09.2007. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 276,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in august 2007”;
14. 13.09.2007. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV71UBAL1300B25958001 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 358,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in august 2007.”;
15. 13.09.2007. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 305,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in may 2007.”;
16. 18.10.2007. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 192,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in september 2007.”;
17. 18.10.2007. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 265,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in august 2007.”;
18. 18.10.2007. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 321,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķi norādot “Konsulting in september 2007.”;
19. 18.10.2007. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 240,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in september 2007.”;
20. 22.11.2007. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 270,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķi norādot “Konsulting in oktober 2007.”;
21. 22.11.2007. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 380,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in oktober 2007.”;
22. 22.11.2007. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 418,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķi norādot “Konsulting in oktober 2007.”;
23. 22.11.2007. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 206,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in oktober 2007.”;
24. 07.01.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 700,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in august”;
25. 07.01.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 270,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in oktober 2007”;
26. 07.01.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 345,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in oktober 2007”;
27. 07.01.2008. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 301,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in oktober 2007.”;
28. 07.01.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 121,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in september 2007.”;
29. 06.02.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 385,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober. 2007.”;
30. 06.02.2008. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums, 321,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2007.”;
31. 06.02.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 261,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in januari 2008.”;
32. 06.02.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 156,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in january 2008.”;
33. 06.02.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 70,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in january 2008.g.”;
34. 06.02.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 700,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in january 2008.g.”;
35. 11.03.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 700,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in january 2008.g.”;
36. 11.03.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 250,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in januari 2008.”;
37. 11.03.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 340,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2007.”;
38. 11.03.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 80,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in january 2008.g.”;
39. 14.03.2008. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 316,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2007.”;
40. 16.04.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 900,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in mart 2008.g.”;
41. 16.04.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 298,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in marts 2008.”;
42. 16.04.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 410,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in marts 2008.”;
43. 16.04.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 80,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in marts 2008.g.”;
44. 16.04.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 442,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in marts 2008.”;
45. 15.05.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 900,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “consulting in aprilis 2008.g.”;
46. 15.05.2008. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 293,27 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in aprilis 2008.”;
47. 15.05.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 540,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in aprilis 2008.”;
48. 15.05.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 280,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in aprilis 2008.”;
49. 15.05.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 195,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in aprilis 2008.”;
50. 15.05.2008. uz /pers. M/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV04LATB0007110923274 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 150,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “consulting in aprilis 2008.”;
51. 18.09.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 700,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.g.”;
52. 18.09.2008. uz /pers. M/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV04LATB0007110923274 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 68,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “consulting in augusts 2008.”;
53. 18.09.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 286,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
54. 18.09.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 486,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
55. 18.09.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 95,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
56. 18.09.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 125,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
57. 02.10.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 700,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.g.”;
58. 02.10.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 285,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
59. 02.10.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 383,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
60. 02.10.2008. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 240,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
61. 02.10.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 247,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in augusts 2008.”;
62. 02.10.2008. uz /pers. M/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV04LATB0007110923274 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 78,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Consulting in augusts 2008.”;
63. 02.10.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 95,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in augusts 2008.”;
64. 17.10.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 480,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “Konsulting in september 2008.”;
65. 17.10.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 700,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in september 2008.g.”;
66. 17.10.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 371,01 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in september 2008.”;
67. 17.10.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 323,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in september 2008.”;
68. 17.10.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 95,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in september 2008.”;
69. 13.11.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 700,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.g.”;
70. 13.11.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 345,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.”;
71. 13.11.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 445,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.”;
72. 3.11.2008. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 312,23 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.”;
73. 13.11.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 125,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.”;
74. 13.11.2008. uz /pers. M/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV04LATB0007110923274 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 75,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.”;
75. 13.11.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 95,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.g.”;
76. 13.11.2008. uz /pers. R/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV57RIKO0001301494736 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 83,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in oktober 2008.”;
77. 19.12.2008. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 445,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008.”;
78. 19.12.2008. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 400,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008.g.”;
79. 19.12.2008. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 333,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008.”;
80. 19.12.2008. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 230,45 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008.”;
81. 19.12.2008. uz /pers. N/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV40RIKO0001301231687 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 111,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008.”;
82. 19.12.2008. uz /pers. M/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV04LATB0007110923274 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 79,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008.”
83. 19.12.2008. uz /pers. J/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV54RIKO0001301375868 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 95,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008.g.”;
84. 19.12.2008. uz /pers. R/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV57RIKO0001301494736 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 83,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in november 2008”;
85. 13.01.2009. uz /pers. K/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV11RIKO0001301229590 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 800,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in january 2009”;
86. 13.01.2009. uz /pers. P/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV41RIKO0001301230020 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 340,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in december 2008”;
87. 13.01.2009. uz /pers. O/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV92RIKO0001301252091 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 390,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in december 2008”;
88. 13.01.2009. uz /pers. L/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV63NDEA0000081474956 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 303,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in december 2008”;
89. 13.01.2009. uz /pers. M/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV04LATB0007110923274 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 84,00 Ls
apmērā, pārskaitījuma mērķī norādot “consulting in december 2008”;
90. 13.01.2009. uz /pers. R/ kredītiestādē atvērto kontu Nr.LV57RIKO0001301494736 veikts “aplokšņu algas” pārskaitījums 83,00 Ls apmērā,
pārskaitījuma mērķī norādot “konsulting in december 2008”;
Kopējā SIA “/nosaukums/" darba ņēmējiem izmaksāto “aplokšņu algu” summa ir 29260,44 Ls.
Tādejādi, nolūkā izvairīties no iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu nomaksas valsts budžetā iepriekš
minētā laika periodā, SIA „/nosaukums/" darba ņēmējiem tika izmaksātas lielākas darba algas, bet darba devēja Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtajos
ziņojumos ir deklarēti darba ņēmēju gūtie ienākumi, kas ir mazāki nekā faktiskie izmaksātie, kā rezultātā neievērojot Latvijas Republikā pastāvošo
likumdošanu nodokļu jomā /pers. C/ noziedzīgo darbību rezultātā 2007.gada jūlijā budžetā netika nomaksāti VSAOI 1 045,24 Ls apmērā un IIN
719,22 Ls apmērā; 2007.gada augustā netika nomaksāti VSAOI 771,67 Ls apmērā un IIN 531,10 Ls apmērā; 2007.gada septembrī netika nomaksāti
VSAOI 825,69 Ls apmērā un IIN 598,37 Ls apmērā; 2007.gada oktobrī netika nomaksāti VSAOI 493,57 Ls apmērā un IIN 366,30 Ls apmērā;
2007.gada novembrī netika nomaksāti VSAOI 617,67 Ls apmērā un IIN 425,12 Ls apmērā; 2008.gada janvārī netika nomaksāti VSAOI 842,15 Ls
apmērā un IIN 545,02 Ls apmērā; 2008.gada janvārī netika nomaksāti VSAOI 842,15 Ls apmērā un IIN 545,02 Ls apmērā; 2008.gada februārī
netika nomaksāti VSAOI 917,80 Ls apmērā un IIN 643,20 Ls apmērā; 2008.gada martā netika nomaksāti VSAOI 817,46 Ls apmērā un IIN 601,51
Ls apmērā; 2008.gada aprīlī netika nomaksāti VSAOI 1032,70 Ls apmērā un IIN 727,24 Ls apmērā; 2008.gada maijā netika nomaksāti VSAOI
1143,37 Ls apmērā un IIN 781,69 Ls apmērā; 2008.gada septembrī netika nomaksāti VSAOI 853,31 Ls apmērā un IIN 591,60 Ls apmērā;
2008.gada oktobrī netika nomaksāti VSAOI 1937,90 Ls apmērā un IIN 1529,00 Ls apmērā; 2008.gada novembrī netika nomaksāti VSAOI 1057,04
Ls apmērā un IIN 717,73 Ls apmērā, 2008.gada decembrī netika nomaksāti VSAOI 861,28 Ls apmērā un IIN 590,33 Ls apmērā; 2009.gada janvārī
netika nomaksāti VSAOI 939,88 Ls apmērā un IIN 569,65 Ls apmērā. Kopējais nenomaksātā VSAOI un IIN apmērs sastāda 24 093,81 Ls.
Saskaņā ar 1992.gada 14.oktobra likuma "Par grāmatvedību" 2.pantu, uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un
pareizu nodokļu aprēķināšanu un savlaicīgu iemaksāšanu valsts budžetā.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 14.punktā noteikts, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir deklarācijas, pārskata vai
nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšanas nodokļu deklarācijā, nodokļu atvieglojuma vai atlaides nelikumīga
piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un
samaksa.
/pers. C/, laika posmā no 2007.gada jūlijā līdz 2009.gada janvārim, pārkāpa šādus normatīvos aktus: Latvijas Republikas likuma "Par
uzņēmējdarbību" 12.pantu; Latvijas Republikas likuma "Par grāmatvedību" 2.pantu; Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām" 15.panta
pirmās daļas 2.punktu un 5.punktu, Latvijas Republikas likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5.panta ceturto daļu, 6.panta pirmo un otro daļu,
14.panta pirmo daļu, 20.pirmo daļu, otro daļu un ceturtās daļas 2.punktu, 21.panta pirmās daļas un otrās daļas prasības, ka arī likuma „Par iedzīvotāju
ienākuma nodokli" 1.panta pirmās daļas 1.punktu, 4.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta otro daļu, 15.otro daļu un 17.panta pirmās daļas un piektās
daļas prasības.
Tādējādi /pers.C/, būdams SIA "/nosaukums/" īpašnieks un amatpersona ar paraksta tiesībām - valdes priekšsēdētājs, ļaunprātīgi izvairījās no
nodokļu nomaksas un samazināja valsts budžetā maksājamā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru par 9 937,08 Ls, kā arī Valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu summu par 14 156,73 Ls, tādējādi izvairoties no nodokļu nomaksas kopsummā 24 093,81 Ls apmērā, kā rezultātā
valstij tik nodarīti zaudējumi lielā apmērā.
Ar savām darbībām /pers. C/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 218. panta otrajā daļā.
M o t ī v u d a ļ a
Apsūdzībā norādītie noziedzīgā nodarījuma faktiskie apstākļi un to, ka šo noziedzīgo nodarījumu izdarījis /pers. C/, pierāda šādi lietā esoši
pierādījumi.
Cietušā VID pārstāve /pers. V/ 2015.gada 31.marta tiesas sēdē liecināja, ka VID no Finanšu policijas pārvaldes saņēma pieprasījumu krimināllietā
veikt nodokļu aprēķinu. Nodokļu kontroles pārvalde veica nodokļu aprēķinu saistībā ar SIA „/nosaukums/" nodarbinātajām personām, kurām tika
aprēķināti valsts noteiktie nodokļi. No finanšu policijas bija saņemti darba līgumu kopijas, norēķinu konti un nopratināšanas protokolu kopijas. Aprēķins
tika veikts par laika periodu no 2007.gada 1.maija līdz 2009.gada 1.februārim un tas tika veikts, pamatojoties uz Finanšu policijas iesniegto informāciju
un VID rīcībā esošo informāciju. Aprēķinu rezultātā tika konstatēts, ka izmaksājot vairākiem darbiniekiem darba algas, ir nodarīts kaitējums valsts
budžetam, nenomaksājot nodokļus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 20143,21 euro apmērā un iedzīvotāju ienākumu nodokli 14139,19
euro apmērā. Kopējā zaudējumu summa ir 34282,40 euro. Likuma par nodokļiem un nodevām 23.panta 4.1daļa nosaka, ka nodokļu aprēķinu veic
kriminālprocesā pamatojoties uz dokumentiem, ko iesniedz procesa virzītājs un VID rīcībā esošo informāciju. Konkrētajā gadījumā ir bijuši pietiekami
materiāli, lai veiktu nodokļu aprēķinu. Aprēķinu veicējs, acīmredzot, ir izsecinājis, ka šī nauda ir bijusi darba alga. Tas izriet no iesniegtajiem
paskaidrojumiem. Pārstāve aprēķinu nav veikusi. „/nosaukums2/." konta izdrukas, bija starp dokumentiem, ko iesniedza Finanšu policija.
Lieciniece/pers. Z/ 2015.gada 31.marta tiesas sēdē liecināja, ka veica audita aprēķinu, bija uzdevums, materiāli, kuri bija VID rīcībā, uzņēmums
bija SIA „/nosaukums/". Tur bija norēķinu konts iesniegts un tajā bija ieskaitīti līdzekļi dažādām fiziskām personām. Bija jāveic aprēķins, kurā tika
aprēķinātas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Tas bija 2007/2008.gads. Bija arī minēti dažādi
uzņēmumi. Prātā palicis tas, ka aprēķinu veica vismaz 10 cilvēki, par lielu periodu. Katru mēnesi bija ieskaitīti naudas līdzekļi, bija norādīts angļu valodā,
kaut kas satīstīts ar konsultācijām. VID, saskaņā ar likumdošanu, šīs iemaksas uzskatīja par saņemtajām algām un no šīm izmaksātajām summām
aprēķināja nodokļu nomaksas.
2015.gada 31.marta tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. Z/ pirmstiesas procesā
sniegtās liecības (3.sēj. 1.-8.lp.).
Tiesas sēdē lieciniece /pers. Z/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības uzturēja, papildus norādot, ka pratināšanas laikā policijā izmantoja nodokļu
pārskatu. Tabulas tika ņemtas no pārskata. Bija nosūtīts dokuments Word formā. Protokols tika sastādīts viņas klātbūtnē uz datora. Protokolu sastādīja,
ņemot tekstu no pārskata un no viņas vārdiem. Pārskatā ir uzrādīts, kuri dokumenti tika izmantoti un kura kriminālprocesa ietvaros tika veikti aprēķini.
Kontā bija rakstīts “konsulting”, un viņa to pārtulkoja uz “konsultācijas”. Konsultācijas viņa definēja kā aplokšņu algas, jo personas, kuras tika
nopratinātas, liecināja, ka viņi saņēmuši algas. Paskaidrojumos bija minēts, ka SIA „/nosaukums/" ir darba devējs. Viena summa bija kopā ar PVN, jo
viss bija aprēķināts kopā ar PVN. Sākumā aprēķins bija veikts ar citām summām, pēc tam tika veikts aprēķins tikai darbiniekiem. Nevar paskaidrot,
kura kriminālprocesa ietvaros ir sniegusi liecības.
Liecinieks/pers. M/ 2015.gada 31.marta tiesas sēdē liecināja, ka vairs neko neatceras. Nostrādāja apmēram gadu. Kurā gadā tas bija, neatceras,
iespējams, 2007./2008.gadā. Strādāja par menedžeri, piegādāja klientiem kafiju un tēju. Neatceras kurā uzņēmumā, jo pagājušajā gadā viņam bija
meningīts un ir problēmas ar atmiņu.
2015.gada 31.marta tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. M/ pirmstiesas procesā
sniegtās liecības (3.sēj. 9.-11.lp., 16.-17.lp).
Pirmstiesas procesā liecinieks /pers. M/ liecināja, ka laika periodā no 2008.gada februāra līdz 2009.gada februārim strādāja „/nosaukums/" par
tirdzniecības menedžeri. Darbā „/nosaukums/" viņu pieņēma /pers. C/. /pers. C/ nepazina pirms uzsāka darba gaitas SIA „/nosaukums/". Ar /pers. C/
viņam nav kopīgu draugu un paziņu. SIA „/nosaukums/" īpašnieks un amatpersona, cik dzirdēja no citiem darbiniekiem, ir /pers. C/. Strādājot SIA
„/nosaukums/" viņam norādījumus deva tikai un vienīgi /pers. C/. Par darba attiecību nodibināšanu tika noslēgts darba līgums ar SIA „/nosaukums/", kuru
pārstāvēja /pers. C/. Darba pienākumos SIA „/nosaukums/" ietilpa klientu piesaiste, klientu apkalpošana un preču pārvadāšana. SIA „/nosaukums/"
juridiskā adrese bija /adrese/, kur arī katru darba dienu ieradās, lai pēc tam dotos pie SIA „/nosaukums/" klientiem. Pie SIA „/nosaukums/" klientiem
devās ar SIA „/nosaukums/" automašīnu CITROEN BERLINGO. Mēnešalga SIA „/nosaukums/" bija ap 250 LVL mēnesī, bet precīzu summu
neatceras, pagājis pietiekami daudz laika kopš nestrādā minētajā uzņēmumā. Kad /pers.C/ viņu pieņēma darbā SIA „/nosaukums/", tad ar viņu runāja
par savu mēnešalgu. Cik atceras, tad /pers. C/ sarunā ar viņu nerunāja par „aplokšņu algu" (neoficiālo algu). Vairs jau neatceras, cik liela alga bija
norādīta ar SIA „/nosaukums/" noslēgtajā darba līgumā, līdz ar to nevar apgalvot, ka līgumā minētā alga bija tieši tāda pati kā saņēma uz savu bankas
kontu. Par darbu SIA „/nosaukums/" viņš saņēma darba samaksu, tā viņam tika maksāta uz viņa norēķinu kontu Nr. LV04LATB0007110923274, kas
atvērts AS „Norvik banka". Daļu darba samaksas viņš saņēma kā algu, bet otru daļu kā avansu. Par citu SIA „/nosaukums/" darbinieku algām viņš
nezina, cik lielu darba algu viņi saņēma, vai viņiem bija kādi bonusi (piemaksas, prēmijas,...) un vai viņi saņēma „aplokšņu algu". No SIA „/nosaukums/"
darbiniekiem atceras tikai 2 darbiniekus: /pers. P/ un /pers. L/. „/nosaukums2/." uzņēmuma nosaukums ir zināms, jo par minēto uzņēmumu viņu jau
iepriekš ir jautājuši Finanšu policijas pārvaldē. Ja Finanšu policijas pārvaldē nebūtu jautājuši par „/nosaukums2/.", tad par tāda uzņēmuma eksistenci
neko nezinātu. Nezina, kas ir „/nosaukums2/." uzņēmuma amatpersona, īpašnieks, pārstāvis, darbinieki, kur tas atrodas, kas ir tā sadarbības partneri un
kurā kredītiestādē tam ir atvērts norēķinu konts. Ar „/nosaukums2/." viņam nav nekādu saistību. Ar „/nosaukums2/." viņam nav un nav bijis noslēgts
nekāds līgums vai cits dokuments. No „/nosaukums2/." nav saņēmis algu vai citus finanšu līdzekļus. Liecināja, ka neizmanto internetbanku un viņam uz
tālruni nepienāk paziņojums par viņa kontā ieskaitītajiem naudas līdzekļiem. Kad viņa kontā ienāca naudas līdzekļi, kad viņš bija darba ņēmējs SIA
„/nosaukums/", tad viņam nebija svarīgi, vai minēto naudu kontā ieskaita SIA „/nosaukums/" vai kāds cits uzņēmums, piem., „/nosaukums2/.". Ja viņa
bankas kontā naudu ieskaitīja „/nosaukums2/.", tad tas bija saistībā ar SIA „/nosaukums/", jo viņam nav bijis tā, ka kāds viņa kontā tāpat vien ieskaita
naudu. Ja „/nosaukums2/." viņa norēķinu kontā ieskaitīja naudas līdzekļus, tad tā bija SIA „/nosaukums/" darba alga vai daļa no darba algas. Cik atceras,
tad viņam neviens nav teicis, ka darba algu par darbu SIA „/nosaukums/" viņam samaksās, t.i. pārskaitīs, kāds cits uzņēmums. Nav skatījies savu
norēķina kontu - kas ieskaita kontā naudu, bet tikai izmantoja bankas automātus, zdī l ar to viņam bija svarīgi, lai ir samaksāta darba alga un, lai darba alga
nebūtu mazāka, jo bija vienojies (tika apsolīts). Viņam galvenais bija, lai uz savu norēķinu kontu par darbu SIA „/nosaukums/" saņemtu darba algu.
Ūzņēmums „/nosaukums2/." viņam nav zināms. Kāpēc minētais uzņēmums naudu skaitīja uz viņa kontu, nezina. Visu naudu, ko viņš saņēma uz sava
norēķinu konta Nr. LV04LATB0007110923274, viņš saņēma par darbu SIA „ /nosaukums/". Viens izņēmums bija, proti, tas attiecas uz tiem
gadījumiem, kad naudu uz viņa norēķinu kontu Nr. LV04LATB0007110923274 pārskaitīja /pers. C/ no sava konta. Tie bija atsevišķi skaitījumi par to,
ka viņš (/pers. M/) taisīja /pers. C/ akvāriju. Cik konkrēti /pers. C/ par viņa veikto darbu samaksāja, vairs neatceras. Visu naudu, izņemot samaksu par
akvārija remontu, viņš saņēma par darbu SIA „/nosaukums/". Uz to brīdi viņš nezināja un viņu arī neinteresēja, kas šo naudu viņa kontā ieskaita.
Nekādas konsultācijas „/nosaukums2/." nav sniedzis. Kāpēc kā pamatojums „/nosaukums2/." naudas pārskaitījumā minēts „Konsultācijas sniegšana",
viņš nezina. Par šiem un līdzīgiem jautājumiem viņš jau bija nopratināts cita kriminālprocesa ietvaros. Iepriekš sniegtās liecības VID Finanšu policijas
pārvaldē uztur pilnībā. SIA „/nosaukums/" grāmatvedes vārdu un uzvārdu neatceras, bet viņa bija vecumā līdz 60 gadiem, neliela auguma - augums ap
1,60m, korpulentas miesasbūves, mati vidēja garuma, tumšas krāsas. Viņa runāja krievu valodā bez akcenta. Viņu varētu atpazīt.
Tiesas sēdē liecinieks /pers. M/ pirmstiesas procesā sniegtās liecības uzturēja, papildus norādot, ka norādītajā laika posmā viņam nebija ne
cita darba, ne citu darījumu. Darbs sākās pulksten desmitos, ap pulksten pieciem beidzās.
Lieciniece/pers. P/ 2015.gada 31.marta tiesas sēdē liecināja, ka strādāja SIA „/nosaukums/". Kad viņu pieņēma darbā, ar uzņēmumu tika noslēgts
līgums. Darbā SIA „/nosaukums/" viņu pieņēma /pers. C/, kas ir tā pati persona, kas atrodas zālē. Viņš bija uzņēmuma īpašnieks. Tika apsolīts, ka
papildus algai saņems bonusus, kas ir atkarīgi no apgrozījuma. Nekad nebija aizdomājusies no kādas naudas tika izmaksāta alga, jo visi solījumi no
priekšnieka puses tika izpildīti. Algu pārskaitīja uz liecinieces kontu DNB bankā, jo īpašnieks teica, lai konts tiek atvērts DNB bankā. Konta numuru
neatceras. Uz to kontu nauda tika pārskaitīta no „/nosaukums/". Neatceras, ka alga tiktu pārskaitīta no cita konta.
2015.gada 31.marta tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. P/ pirmstiesas procesā
sniegtās liecības (3.sēj. 25.-30.lp., ar tulkojumu no 31.-39.lp. un no 52.-56.lp., ar tulkojumu no 57.-64.lapai).
Pirmstiesas procesā lieciniece /pers. P/ liecināja, ka periodā no 01.04.2006. līdz 01.03.2009. strādāja SIA „/nosaukums/". Viņas pienākumi SIA
„/nosaukums/" bija atbildēt par noliktavu (bija materiāli atbildīgā par noliktavu), uzkopt noliktavu, izsniegt preču pavadzīmes, citas darbības noliktavā, pa
tālruni pieņemt pasūtījumus SIA „/nosaukums/" no klientiem. SIA „/nosaukums/" viņu pieņēma SIA „/nosaukums/" saimnieks un amatpersona /pers. C/.
Pirms sāka strādāt SIA „/nosaukums/" /pers. C/ nepazina. Darbavietas adrese SIA „/nosaukums/" bija /adrese/. Strādājot SIA „/nosaukums/", norādījumus
viņai deva /pers. C/. Darba līgums bija noslēgts ar SIA „/nosaukums/", kuru pārstāvēja /pers. C/. Neatceras, kāda viņai bija alga SIA „/nosaukums/" pēc
līguma, SIA „/nosaukums/" uz rokas saņēma algu ne vairāk par 200 (divsimt) latu. Kad /pers.C/ viņu pieņēma darbā SIA „/nosaukums/", teica, ka viņai tiks
izmaksāti bonusi par labu darbu. Bonusu summu /pers. C/ nenosauca. Algu no SIA „/nosaukums/" viņai pārskaitīja uz viņas personīgo bankas kontu Nr.
LV41RIKO0001301230020, kas atvērts A/S „DNB BANKA" (iespējams, ka tobrīd šī banka saucās A/S „DNB NORD BANKA". Atvērt kontu A/S „DNB
BANKA" viņu palūdza /pers. C/, bet viņai jau bija atvērts konts A/S „SWEDBANK". /pers. C/ viņai nepaskaidroja, kāpēc bija jāatver konts A/S „DNB
BANKA", un viņa viņam to nejautāja. Pēc /pers.C/ lūguma viņa A/S /Nosaukums F/ atvēra sev bankas kontu Nr. LV41RIKO0001301230020. Uz šo kontu,
ja neskaita pārskaitījumus INSERVIS GROUP (kredīts), tad visa pārējā nauda, kura „ienāca" šajā kontā, bija saistīta vai nu ar SIA „/nosaukums/" vai ar
/pers. C/. Ar SIA „/nosaukums/" darbiniekiem nerunāja par algu un bonusiem. Neviens no darbiniekiem viņai neteica par savu algu un bonusiem. /pers. C/
viņai arī neteica par citu darbinieku algām un bonusiem. Pēc /pers. C/ vārdiem bonusu sistēma ļaus viņai saņemt papildu naudu no ārzemju kredītu
kompānijām. /pers. C/ viņai nepaskaidroja, kāpēc ārzemju kredītu kompānijām ir viņai jāmaksā nauda, un nenosauca šo kredītu kompāniju nosaukumus. Par
kredītu un ārzemju kredītu kompānijām /pers. C/ viņai deva parakstīt kaut kādu dokumentu. Dokumentu, kuru viņai deva parakstīt /pers. C/, neizlasīja. Šis
dokuments viņai nav pieejams, jo /pers. C/ viņai neiedeva vienu šā dokumenta eksemplāru. Viņa nav pārliecināta, ka šis dokuments bija saistīts ar ārzemju
kredītu kompānijām. Ne no viena ārzemju uzņēmuma viņa kredītu nesaņēma un nevienam ārzemju uzņēmumam nav atdevusi kredītu. Viņai bija kredīts tikai
INSERVIS GROUP. SIA „/nosaukums/" strādāja šādi darbinieki: /pers. J/, /pers. O/, /pers. M/, /pers. N/, /pers. K/, /pers. L/, /pers. C/. Par
„/nosaukums2/." zina tāpēc, ka Finanšu policijā viņu jau pratināja par šo firmu. Nezina, kas ir „/nosaukums2/." īpašnieks, kas ir šīs firmas amatpersona, kas ir
šīs firmas darbinieki, kur atrodas/atradās šī firma, kas ir šīs firmas partneri un kādās kredītu iestādēs šai firmai bija atvērti konti. Ar „/nosaukums2/." viņai
nav nekāda sakara. Ja viņas vārds un uzvārds parādās „/nosaukums2/." dokumentos, tad tā ir kaut kāda fikcija, tāpēc ka viņa nav saistīta ar šo firmu. No
„/nosaukums2/." viņa nesaņēma algu vai citus finanšu līdzekļus. Viņa šai firmai arī nav sniegusi nekādus pakalpojumus. A/S „DNB BANKA" internetbanku
viņa neizmanto tāpēc, ka viņai tā ir ļoti neērta. Viņa izmantoja tikai A/S „SWEDBANK" internetbanku. Par naudu, kura ienāca viņas A/S „DNB BANKA"
bankas kontā no „/nosaukums2/.", viņa par to neko nezina, viņai galvenais bija saņemt savu algu. Ja „/nosaukums2/." uz viņas kontu A/S „DNB BANKA"
pārskaitīja naudu, tad tā bija alga no SIA „/nosaukums/". Nevar pateikt, vai šī nauda bija alga vai bonusi no SIA „/nosaukums/". Kā viņa iepriekš minēja, tad
viņas kontā, kurš bija atvērts (un vēl ir atvērts) A/S „DNB BANKA", ienāca viņas alga un bonusi no SIA „/nosaukums/", neskaitot kredītu no INSERVIS
GROUP 1000 (viens tūkstotis) latu apmērā. /pers. C/ viņai vairākas reizes no sava personīgā konta pārskaitīja naudu sakarā ar to, ka viņam nebija līdzi
bankas kartes vai limits pārsniedza limitu. Šo naudu, kuru viņai personīgi pārskaitīja /pers. C/, viņa viņam atdeva. /pers. C/ viņai nedeva nekādus dokumentus
par naudas saņemšanu no viņas. Viņa 2 reizes no sava konta A/S „DNB BANKA" izņēma naudu, kuru viņai pārskaitīja /pers. C/, kopā 10000 latu un šos
10000 latu viņa viņam atdeva. Par grāmatvedi SIA „/nosaukums/" bija /pers. K/. Bonusi, kurus viņa saņēma no SIA „/nosaukums/", bija augstāki par viņas
oficiālo algu SIA „/nosaukums/". Nevar atbildēt, vai bonusi SIA „/nosaukums/" viņai tika izmaksāti tāpēc, lai samazinātu vai, lai vispār nemaksātu nodokļus.
Bonusi viņai bija tikai naudas veidā, citu bonusu viņai nebija. Precīzu no SIA „/nosaukums/" saņemto bonusu summu, kurus viņai pārskaitīja vai nu SIA
„/nosaukums/" vai „/nosaukums2/.", nevar nosaukt. (3.sēj. 25.-30.lp., ar tulkojumu no 31.-39.lp.).
Pirmstiesas procesā lieciniece /pers. P/ papildus liecināja, ka laika posmā no 01.04.2006. līdz 01.03.2009. strādāja SIA „/nosaukums/". Šajā periodā
strādāja tikai SIA „/nosaukums/", darba līgums bija noslēgts tikai ar SIA „/nosaukums/". Ja laika posmā no 01.04.2006. līdz 01.03.2009. viņa tiek uzskatīta
par darbinieci kaut kādās citās firmās, izņemot SIA „/nosaukums/", tad tā nav taisnība. Laika posmā no 01.04.2006. līdz 01.03.2009. bija saistīta tikai ar SIA
„/nosaukums/". Ar „/nosaukums2/." nekādu līgumu nav slēgusi. Ar /pers. C/ viņa kā privātpersona nav noslēgusi nevienu līgumu, tikai ar SIA „/nosaukums/"
īpašnieku - darba līgums ar SIA „/nosaukums/". Ar viņas bankas konta izrakstu LV41RIKO0001301230020, kas atvērts AS „DnB banka" laika periodā no
21.05.2007. līdz 01.06.2013. un kas viņai tika uzrādīts, iepazinās. Internetbanku neizmanto. Iepazīstoties ar sava bankas konta informāciju, pamanīja, ka viņas
bankas kontā ienāk nauda no „/nosaukums2/.". Spriežot pēc summām, tad tā ir viņas darba alga SIA „/nosaukums/", pareizāk sakot, daļa no darba algas SIA
„/nosaukums/". Viņas kontā no SIA „/nosaukums/" ienākošā nauda ir mazāka nekā viņas reālā alga SIA „/nosaukums/", bet kopā ar viņas kontā no
„/nosaukums2/." ienākušo naudu - šī summa kopā ir viņas reālā darba alga SIA „/nosaukums/". Kad palika bez darba SIA „/nosaukums/" un sāka saņemt
bezdarbnieka pabalstu, tad saprata, ka bezdarbnieka pabalsts viņai ir aprēķināts tikai no tās naudas summas, kas viņas kontā ienāca no SIA „/nosaukums/",
bet nevis no „/nosaukums2/.". Ja /pers. C/ kā amatpersona būtu samaksājis nodokli no summas, kas viņas kontā ienāca no „/nosaukums2/.", tad viņas
bezdarbnieka pabalsts būtu lielāks, bet tā viņa saņēma bezdarbnieka pabalstu tikai no tās summas, kas viņas kontā ienāca no SIA „/nosaukums/". Kāpēc
/pers.C/ ar viņu tā izrīkojās - viņa nezina, tāpēc ka tad, kad viņš viņu pieņēma darbā, viņš neteica, ka daļu no darba algas SIA „/nosaukums/" viņa saņems no
„/nosaukums2/.". Sakarā ar „/nosaukums2/." viņa neko nezina. Kāpēc „/nosaukums2/.", pārskaitot viņai naudu uz viņas kontu LV41RIKO0001301230020,
norādīja „KONSULTING" vai „CONSULTING", viņa nezina. Viņa „/nosaukums2/." nekādas konsultācijas nav sniegusi. Ne ar /pers. C/, ne ar SIA
„/nosaukums/", ne ar „/nosaukums2/.", ne ar vienu kredītiestādi, ne ar vienu uzņēmumu un ne ar vienu fizisku personu depozīta līgumu nav slēgusi. Neviens
viņai arī nav piedāvājis noslēgt depozīta līgumu, tāpēc ka viņai nav naudas, lai to noguldītu uz procentiem. Sarunās ar /pers. C/ viņš viņai nepieminēja vārdus
“depozīts”, “depozīta līgums”, “procenti no depozīta līguma”. /pers. C/ viņai nepiedāvāja noslēgt depozīta līgumu, un viņa tādu līgumu nav noslēgusi, un
nevienam nav devusi savu piekrišanu, lai kaut kas to izdarītu viņas vietā. Periodā, kad viņa strādāja SIA „/nosaukums/", viņa savā bankas kontā saņēma
darba algu no SIA „/nosaukums/" un divas reizes noņēma no sava konta naudu - vienu reizi 5000 latu apmērā un otro reizi arī 5000 latu apmērā, kurus viņš
vai SIA „/nosaukums/" viņai pārskaitīja uz viņas bankas kontu. /pers. C/ viņai teica, ka šī nauda ir vajadzīga SIA „/nosaukums/". Nezina, kāpēc daļu no darba
algas SIA „/nosaukums/" viņai pārskaitīja „/nosaukums2/.", bet laikam tāpēc, lai par šo summu nevajadzētu maksāt nodokli, citādi viņas bezdarbnieka
pabalsts būtu daudz lielāks. No pārējiem SIA „/nosaukums/" darbiniekiem neko nav dzirdējusi par „/nosaukums2/." un par depozīta līgumiem. Konsultācijas
„/nosaukums2/." nav sniegusi (3.sēj. 52.-56.lp., ar tulkojumu no 57.-64.lapai).
Tiesas sēdē lieciniece /pers. P/ uzturēja savas pēdējās sniegtās liecības, paskaidrojot, ka tad, kad viņu pirmo reizi nopratināja, viņa droši
vien kaut ko nepareizi saprata. Par bonusu sistēmu līguma nebija. Lai saņemtu procentus no apgrozījuma, bija jānoslēdz kredīta līgums. Kaut ko deva
parakstīt, bet vairs nezina, kas tas bija. Naudu, ko viņai skaitīja no „/nosaukums2/." uztvēra kā algu. Uzskatīja, ka tā ir alga, jo tas bija kā procents no
apgrozījuma, viņa to nopelnīja un uzskatīja, ka tā ir kā alga. Naudas izcelsmi viņa nezina, nekad neinteresējās, jo nauda tika ieskaitīta laicīgi.
Liecinieks/pers. O/ 2015.gada 31.marta tiesas sēdē liecināja, ka no 2005.gada 1.aprīļa strādāja SIA „/nosaukums/" par ekspeditoru, piegādāja
kafiju un vēlāk arī sāka labot kafijas automātus. Darbā viņu pieņēma /pers. C/. Tā pati persona, kas atrodas zālē. Naudu viņam pārskaitīja uz viņa kontu
DNB bankā. Konta numuru neatceras. „/nosaukums2/." neko neizsaka. Naudas izcelsme nebija zināma.
2015.gada 31.marta tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. O/ pirmstiesas procesā
sniegtās liecības (3.sēj. 113.-117.lp., ar tulkojumu no 118.-125.lp. un no 131.-133.lp., ar tulkojumu no 140.-145.lapai).
Pirmstiesas procesā liecinieks /pers. O/ liecināja, ka periodā no 01.04.2005. līdz 01.03.2009. martam strādāja SIA „/nosaukums/". Kad sāka strādāt
šajā firmā, tad šīs firmas nosaukums bija SIA /Nosaukums 3/. SIA „/nosaukums/" juridiskā adrese bija /adrese/. Šajā adresē atradās arī firmas birojs (ofiss).
SIA „/nosaukums/" strādāja par kafijas aparātu meistaru un ekspeditoru. Viņa darba pienākumos SIA „/nosaukums/" ietilpa: kafijas aparātu remonts un preču
piegāde. Darbā SIA „/nosaukums/" viņu pieņēma /pers. C/. Pirms tam, kad viņš sāka strādāt SIA „/nosaukums/", /pers. C/ nepazina. /pers. C/ bija SIA
„/nosaukums/" īpašnieks. Ar SIA „/nosaukums/" viņam bija noslēgts darba līgums, kuru no SIA „/nosaukums/" puses parakstīja /pers. C/. Norādījumus
attiecībā uz darbu viņam deva /pers. C/. Darba alga SIA „/nosaukums/" bija aptuveni 200 latu uz rokām. Strādājot SIA „/nosaukums/", papildus darba algai
bija vēl arī bonusi par kafijas aparātu remontu. Bonusi bija naudas izteiksmē. Darba algu un bonusus no SIA „/nosaukums/" viņš saņēma uz savu bankas
kontu. Bankas konts bija atvērts AS „DnB banka". Kontu AS „DnB banka" atvēra pēc /pers. C/ lūguma. /pers. C/ viņam teica, ka viņu neapmierina AS
„Swedbank" un tāpēc viņš piedāvāja atvērt kontu AS „DnB banka", kas arī tika izdarīts. AS „DnB banka" viņam atvērts konts Nr.
LV92RIKO0001301252091. Uz šo kontu viņš no SIA „/nosaukums/" saņēma darba algu un bonusus (bonusus naudas izteiksmē). Bonusi bija atkarīgi no
darba apjoma un darba sarežģītības. Naudu no SIA „//nosaukums/" uz savu kontu viņš saņēma 2 (divas) reizes mēnesī. Bonusus no SIA „/nosaukums/" viņš
saņēma tikai tad, kad sāka remontēt kafijas aparātus. Pirms tam, kad viņš SIA „/nosaukums/" nenodarbojās ar kafijas aparātu remontu, bonusus nesaņēma.
Internetbanku neizmanto, tāpēc nezina, kas viņam pārskaita naudu. Tikai bankomātā redzēja, kāda summa viņam ir bankas kontā. Attiecībā uz
„/nosaukums2/." var pateikt tikai to, ka par šo firmu viņam jau jautāja finanšu policijā. Nezina firmu „/nosaukums2/". Nezina, kas ir „/nosaukums2/."
darbinieki, amatpersona, īpašnieki, partneri. Nezina, kur „/nosaukums2/." atrodas un kādās kredītiestādēs šai firmai ir bankas konti. Laika periodā, kad viņš
strādāja SIA „/nosaukums/" (SIA /Nosaukums 3/), viņa kontā Nr. LV92RIKO0001301252091 AS „DnB banka" ienāca nauda tikai no SIA „/nosaukums/"
(SIA /Nosaukums 3/). Tajā periodā viņš, izņemot SIA „/nosaukums/" (SIA /Nosaukums 3/), nekur citur nestrādāja un nekādu citu naudu kā tikai no SIA
„/nosaukums/" (SIA /Nosaukums 3/) nesaņēma. „/nosaukums2/." nav strādājis un šai firmai nekādus pakalpojumus nav sniedzis. Konsultācijas
„/nosaukums2/." nav sniedzis. Ja viņa bankas kontā ienāca nauda no „/nosaukums2/.", tad šai naudai vajadzēja būt saistītai ar viņa darba devēju SIA
„/nosaukums/". Nauda, kas viņa bankas kontā Nr. LV92RIKO0001301252091 ienāca laika periodā, kad viņš strādāja SIA „/nosaukums/", bija viņa darba
alga, kuru viņš tērēja savām vajadzībām. Tā kā viņš neizmanto internetbanku, tad viņš neko nezina par firmām, kuras viņam pārskaitīja darba algu, galvenais
bija saņemt savu darba algu. Ja uz viņa kontu naudu pārskaitīja /pers. C/, tad tas var būt saistīts ar to, ka viņam nozaga maku ar naudu un /pers. C/ nolēma
viņam palīdzēt, pārskaitot uz viņa kontu naudu, kuru nozaga. Ja nekļūdās, tad /pers. C/ viņam nozagtās naudas vietā pārskaitīja 600 latu. SIA „/nosaukums/"
strādāja šādi darbinieki: /pers. K/ (grāmatvede), /pers. C/ (priekšnieks), /pers. L/, /pers. P/ un /pers. M/. SIA „/nosaukums/" darbinieki viņam nestāstīja par
darba algām un bonusiem. SIA „/nosaukums/" nebija pieņemts runāt par darba algām un bonusiem. Nezina, vai pārējie SIA „/nosaukums/" darbinieki saņēma
bonusus. Naudu, kura ienāca viņa kontā AS “DnB banka” tērēja savām vajadzībām (3.sēj. 113.-117.lp., ar tulkojumu no 118.-125.lp.).
Pirmstiesas procesā liecinieks /pers. O/ papildus liecināja, ka laika posmā, kad viņš strādāja SIA „/nosaukums/", viņš strādāja tikai šajā firmā un
naudu saņēma savā bankas kontā, tas ir darba algu, tikai no SIA „/nosaukums/". 07.05.2013. Finanšu policijā viņu iepazīstināja ar viņa bankas konta
LV92RIKO0001301252091, kas atvērts AS „DnB banka", izdruku. Iepazīstoties ar sava bankas konta izdruku, viņš ieraudzīja, ka viņa bankas kontā, kad viņš
strādāja SIA „/nosaukums/", ienāca nauda no „/nosaukums2/.". Spriežot pēc summām, kuras viņam pārskaitīja „/nosaukums2/.", tad tā bija daļa no viņa
darba algas SIA „/nosaukums/". Lielākā daļa no viņa darba algas bija nauda, kas viņa kontā ienāca no „/nosaukums2/.". Darba alga, kuru viņam pārskaitīja
SIA „/nosaukums/", salīdzinājumā ar naudu no „/nosaukums2/.", bija ļoti neliela. Tā kā viņš laika posmā, kad naudu saņēma no „/nosaukums2/.", strādāja
tikai SIA „/nosaukums/", tad šai naudai ir jābūt saistītai ar SIA „/nosaukums/". Nauda, kuru viņš savā bankas kontā saņēma no SIA „/nosaukums/", ir
vairākas reizes mazāka, nekā tā, kuru savā bankas kontā viņš saņēma no „/nosaukums2/.". „/nosaukums2/." savā naudas pārskaitījumā uz viņa bankas kontu
kā maksājuma uzdevumu norādīja – “Konsultācijas". Nekādas konsultācijas šai firmai nav sniedzis. Par „/nosaukums2/." neko nezina. „/nosaukums2/." nav
strādājis un nekādus amatus nav ieņēmis. Kāpēc „/nosaukums2/." naudas pārskaitījumā uz viņa bankas kontu norādīja “Konsultācijas", nezina. Ar
„/nosaukums2/." viņam nav bijis noslēgts neviens līgums. Laika periodā, kad viņš strādāja SIA „/nosaukums/", depozīta līgumu nav noslēdzis un depozīta
procentus (procentus no depozīta) nav saņēmis. Nav nevienu pilnvarojis, lai viņš viņa vietā ar kaut ko noslēgtu depozīta līgumu. Ja laika periodā, kad viņš
strādāja SIA „/nosaukums/", parādās informācija, ka viņš saņēma procentus no depozīta, tad tie ir meli. Naudu, kuru viņš saņēma no „/nosaukums2/.", viņš
tērēja savām vajadzībām. Ja saskaita kopā naudu, kuru savā bankas kontā viņš saņēma no SIA „/nosaukums/" un „/nosaukums2/.", tā bija viņa darba alga
SIA „/nosaukums/". Kad viņš saņēma papīru no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kur bija redzams, kādus nodokļus par viņu ir samaksājis darba
devējs, ieraudzīja, ka par darbu SIA „/nosaukums/" - sakarā ar mazo darba algu uz papīra, par viņu bija nomaksāti mazi nodokļi. Ja „/nosaukums2/." arī būtu
maksājis nodokļus, tad viņa pensija būtu lielāka (no pārskaitījumiem). Kāpēc viņš nebija informēts par to, ka daļu no viņa darba algas SIA „/nosaukums/" viņš
saņems no „/nosaukums2/.", nezina. (3.sēj. 131.-133.lp., ar tulkojumu no 140.-145.lapai).
Liecinieks/pers. O/ tiesas sēdē attiecībā uz nolasītajām liecībām norādīja, ka nolasītajās liecībās akcents ir mazliet nepareizs. Pats tās
liecības nerakstīja, viņas tika rakstītas no viņa vārdiem. Bankas maiņa tika pasvītrota. Bankas maiņa bija, bet tas “pasvītrojums” ir nevietā. Par meliem arī
kaut kas bija, tas skanēja pārāk vulgāri. Depozīta līgumus ar „/nosaukums2/." nav slēdzis. Domāja, ka viņam algu maksā pa daļām. Par ekspedīcijām,
pluss par kafijas automātu remontu.
Liecinieks/pers. N/ 2015.gada 31.marta tiesas sēdē liecināja, ka strādāja pie /pers. C/. Viņa uzdevums bija pārdot kafiju, strādāt ar
klientiem, lai rēķini tiktu laicīgi apmaksāti un jaunu klientu piemeklēšana. Liekas, ka viņam bija noslēgts līgums ar SIA „/nosaukums/". Varētu būt, ka viņš
strādāja no 2007.gada līdz 2009.gadam, bet precīzi neatceras. Darba alga no SIA „/nosaukums/" tika pārskaitīta uz viņa kontu. Konts bija atvērts gan
DNB bankā, gan Hansabankā. Uz kuru kontu nāca alga, neatceras. „/nosaukums2/." ir zināms, jo periodiski no tā uzņēmuma aizņēmās naudu. Summas
neatceras. „/nosaukums2/." aizdeva viņam naudu. Naudu viņš atdeva /pers. C/. Tajā brīdī viņš (/pers. N/) remontēja dzīvokli, meitenēm un alkoholam
bija vajadzīga nauda. Viņam bija aizdevuma līgums. Ir apsūdzēts citā kriminālprocesā. Ar „/nosaukums2/." darba līgums viņam nebija.
2015.gada 31.marta tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 1.punktu tika nolasītas liecinieka /pers. N/ pirmstiesas procesā
sniegtās liecības (3.sēj. 186.-187.lp., ar tulkojumu no 188.-190.lp.).
Pirmstiesas procesā liecinieks /pers. N/ liecināja, ka SIA „/nosaukums/" strādāja aptuveni no 2007.gada līdz 2009.gadam. Darbā viņu pieņēma
SIA „/nosaukums/ " amatpersona /pers. C/. Ar viņu arī bija noslēgts darba līgums. Kad /pers.C/ viņu pieņēma darbā SIA „/nosaukums/ ", tad ar viņu bija
atrunāta darba alga — minimālā mēneša darba alga. Nekādi „bonusi" vai citas privilēģijas netika atrunātas. SIA „/nosaukums/" viņš saņēma minimālo
darba algu. Kādu konkrēti naudas summu viņš saņēma ik mēnesi par savu darbu SIA „/nosaukums/ ", tagad neatceras un nosaukt nevar. Darba algu viņš
saņēma savā bankas kontā SIA „DnB NORD Banka". Precīzi neatceras, bet kontu dotajā bankā viņš atvēra pats personīgi, bez jebkāda lūguma. SIA
„/nosaukums/" viņš strādāja par reģionālo menedžeri. Viņa pienākumos ietilpa: saskarsme ar klientiem, jaunu klientu atrašana un jaunu līgumu noslēgšana,
preču piegāde. Sākumā viņš strādāja ar savu personīgo transportu, vēlāk ar SIA „/nosaukums/" transportu (Hyundai Getz). Dotā transportlīdzekļa
numuru neatceras, tāpēc nosaukt nevar. Strādāja pēc adreses /adrese/. Pēc dotās adreses atradās SIA „/nosaukums/" struktūrvienība. SIA
„/nosaukums/" īrēja telpas pēc dotās adreses. Viņa tiešais priekšnieks bija /pers. C/. Tieši no viņa saņēma darba plānu. Darba plānu saņēma personīgi no
/pers. C/, kad bija Rīgā. Ar viņu kopā pēc adreses /adrese/, vēl strādāja: /pers. J/ un /pers. R/. SIA „/nosaukums/" juridiskā adrese /adrese/. SIA
„/nosaukums/" grāmatvede bija /pers.K/, uzvārdu neatceras. Grāmatvede strādāja Rīgā un viņu redzēja pēc adreses /adrese/. Sieviete bija gados,
aptuveni 55 gadi. Viņa darba alga SIA „/nosaukums/" bija stabila un nebija ne no kā atkarīga. Kāda bija kolēģu darba alga pateikt nevar, tā kā personīgi
nav interesējies. Firma „/nosaukums2/." ir pazīstama, jo pats strādāja dotajā firmā (aptuveni no 2008.gada līdz 2009.gadam). Dotajā firmā strādāja par
nekustamā īpašuma aģentu. Strādāja Daugavpilī un Latgalē. Ar „/nosaukums2/." bija noslēgts darba līgums. Darba līgumu noslēdza ar /pers. C/. Viņš bija
„/nosaukums2/. " pārstāvis. Vai viņš bija „/nosaukums2/. " amatpersona, pateikt nevar. Darba algas „/nosaukums2/." Viņam (/pers. N/) nebija. Viņa
(/pers. N/) alga sastāvēja no procentiem par noslēgto darījumu. Desmit procenti no pārdošanas. Tā kā nenoslēdza nevienu darījumu, tad arī nekādus
procentus nesaņēma. Naudas līdzekļi viņa bankas kontā no „/nosaukums2/." nāca uz AS „DnB NORD BANKA ", AS „Latvijas Pasta Banka ". Dotos
naudas līdzekļus saņēma nekustamā īpašuma iegādei. Tā kā nevienu darījumu nenoslēdza, tad visus naudas līdzekļus atgrieza /pers. C/. Atgrieza tos
naudas līdzekļus, kurus saņēma no „/nosaukums2/." Naudas līdzekļus /pers. C/ atgrieza skaidrā naudā, jo saņemto naudu no „/nosaukums2/. " izņēma,
izmantojot bankomātus. Dotos līdzekļus /pers. C/ atgrieza personīgi Rīgā, kā arī Daugavpilī, tā kā viņš dažreiz brauca uz Daugavpili paskatīties un
pārbaudīt, kā iet lietas SIA „/nosaukums/ "filiālē. Par to, ka algu, kuru saņēma par darbu SIA „/nosaukums/", viņam daļu pārskaitīja SIA „ /nosaukums/",
bet daļu „/nosaukums2/." neko , paskaidrot nevar, jo par to nekas nav zināms. No bankas nenāca paziņojums par saņemtajiem naudas līdzekļiem kontā,
kā arī viņam nebija internetbankas. SIA „ /nosaukums/ " grāmatveža uzvārdu nezina.
Liecinieks/pers. N/ tiesas sēdē attiecībā uz nolasītajām liecībām norādīja, ka viņam nepareizi bija uzdots jautājums, jo viņš domāja nevis
darba līgums, bet aizdevuma līgums. Nav strādājis „/nosaukums2/.", bet pieļauj, ka varētu „/nosaukums2/." strādāt. Nauda no „/nosaukums2/." tika
ieskaitīta viņa vajadzībām. Nenoliedz, ka parakstīja nopratināšanas protokolu. Minēto protokolu parakstīja, jo uz viņu tika izdarīts morāls spiediens,
gribējās ātrāk sniegt liecības un doties prom. Ar „/nosaukums2/." bija aizdevuma līgums, nevis darba līgums. Precīzi neatceras, kādas naudas summas
aizņēmās. Naudu aizņēmās katru mēnesi. SIA „/nosaukums/" saņēma algu, no „/nosaukums2/." aizņēmās. No „/nosaukums2/." saņemtā nauda nebija
alga. Neatceras, vai sniedza konstatācijas „/nosaukums2/.". Naudas līdzekļi nevarēja būt par konsultācijām
Lieciniece/pers. K/ 2016.gada 28.jūnija tiesas sēdē liecināja, ka strādāja SIA „/nosaukums/" par grāmatvedi-konsultantu. Viņas darba pienākumos
ietilpa dokumentu saņemšana, tos vajadzēja ievadīt datorā un sagatavot atskaites. /vārds/, kas atrodas tiesas zālē, bija šīs firmas direktors. Papildus
naudu saņēma par konsultāciju. SIA „/nosaukums/" strādāja neilgi. No darba aizgāja, jo bija policija un izņēma dokumentus, līdz ar ko bija spiesta aiziet
no darba. Darbā viņu pieņēma /vārds/, bet kad, neatceras. Tika noslēgts darba līgums, kurā tika noteikta darba alga. Darba algas apmēru neatceras.
Tiešais priekšnieks bija /vārds/. Pieeja uzņēmuma bankas kontiem viņai nebija. Pieeja bankas kontiem bija /vārds/. Algu aprēķināja viņa. Liekas, ka tajā
laikā strādāja tikai SIA „/nosaukums/". /vārds/ teica, ka par konsultācijām bija papildus samaksa. Nezina, kas viņai maksāja par konsultācijām.
Neatceras par ko sniedza konsultācijas, iespējams, ka saistībā ar grāmatvedību. Kam sniedza konsultācijas, neatceras. No kurienes nāca nauda nezināja.
Uzzināja tikai tad, kad sniedza liecības policija. Policijā teica, ka bija kaut kāds uzņēmums, bet tā uzņēmuma nosaukumu neatceras. „/nosaukums2/."
neko neizsaka. Neatceras, vai viņai ir bijuši kādi darba līgumi, aizdevumi vai depozīti. /uzvārds/ teica, ka būs bonusi par konsultācijām, ka nodokļi nav
jāmaksā par bonusiem, ka visi nodokļi ir nomaksāti. Neatceras uz kādu bankas kontu viņai skaitīja šo naudu. Neatceras, vai bonusi par konsultācijām
bija katru mēnesi. Domā, ka algu viņa saņēma no SIA „/nosaukums/" un no „/nosaukums2/." saņēma bonusus par konsultācijām.
2016.gada 28.jūnija tiesas sēdē saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu tika nolasītas liecinieces /pers. K/ pirmstiesas procesā
sniegtās liecības (3.sēj. 66.-70.lp., ar tulkojumu no 79.-87.lp. un no 91.-93.lp., ar tulkojumu no 100.-105.lp. ).
Pirmstiesas procesā lieciniece /pers. K/ liecināja, ka periodā no 2006.gada aprīļa līdz 2009.gada martam strādāja SIA „/nosaukums/" par grāmatvedi.
SIA „/nosaukums/" bija vienīgā grāmatvede. SIA „/nosaukums/" amatpersona laikā, kad viņa strādāja šajā firmā, bija /pers. C/. Kas ir SIA „/nosaukums/"
īpašnieks, nezina. Darbā SIA „/nosaukums/" viņu pieņēma /pers. C/. Pirms tam, kad sāka strādāt SIA „/nosaukums/", /pers. C/ nepazina. Ar /pers. C/ kopēju
paziņu nav. Par grāmatvedi dažādās firmās strādā jau vairāk nekā 20 (divdesmit) gadus. Viņas pienākumos SIA „ /nosaukums/" bija atskaišu par
dokumentiem, kurus viņai deva /pers. C/, sastādīšana. SIA „/nosaukums/" juridiskā adrese bija /adrese/, kur atradās viņas darba vieta. Darba līgumu viņa
noslēdza ar /pers. C/, kurš pārstāvēja SIA „/nosaukums/". Norādījumus saistībā ar darbu viņai deva tikai /pers. C/. Kāda darba alga viņai bija norādīta darba
līgumā ar SIA „/nosaukums/", neatceras. Nezina, kur atrodas viņas darba līguma ar SIA „/nosaukums/" eksemplārs. Kad /pers.C/ pieņēma viņu darbā SIA
„/nosaukums/", tad viņš paskaidroja, ka papildus darba algai viņa saņems prēmiju. No viņa vārdiem saprata, ka šī prēmija būs katru mēnesi. Attiecībā uz to,
vai prēmijas saņēma arī pārējie SIA „/nosaukums/" darbinieki, nezina, tāpēc ka par šo tēmu ar kolēģiem SIA „/nosaukums/" nerunāja. Atceras, ka SIA
„/nosaukums/" strādāja /vārds/, /vārds/, /vārds/, bet viņu uzvārdus neatceras. Darba alga un prēmijas no SIA „/nosaukums/" tika ieskaitītas viņas kontā, kas
bija atvērts AS „DnB banka". AS „DnB banka" viņai bija atvērts tikai viens konts Nr.: LVRIKO000130229590. Neatceras, vai konts AS „DnB banka" tika
atvērts pēc /pers. C/ lūguma. Internetbanku neizmanto, tāpēc nezina, kas viņai ieskaita naudu. Periodā, kad strādāja SIA „/nosaukums/", tad nauda viņas
kontā AS „DnB banka" varēja ienākt tikai no SIA „/nosaukums/", tāpēc ka šajā laika periodā strādāja tikai SIA „/nosaukums/". SIA „/nosaukums/"
grāmatvedim nebija nekādas saistības ar prēmijām/bonusiem, kurus saņēma SIA „/nosaukums/" darbinieki. Nesastādīja nekādas atskaites sakarā ar
prēmijām/bonusiem SIA „/nosaukums/". Rēķināja tikai oficiālo darba algu SIA „/nosaukums/", bez prēmijām un bonusiem. Nezina, kas ir „/nosaukums2/."
amatpersona, īpašnieks un darbinieki. Nezina, kur atrodas šī firma, kādās kredītiestādēs šai firmai ir atvērti konti un kas ir šīs firmas partneri. Ja periodā, kad
strādāja SIA „/nosaukums/", viņas kontā ienāca nauda no „/nosaukums2/.", tātad naudai ir jābūt saistītai ar SIA „/nosaukums/". Darba alga SIA
„/nosaukums/" bija no 700 līdz kaut kādiem 800 latu mēnesī. Pēc dokumentiem, kurus viņa sastādīja SIA „/nosaukums/", redzēja, ka viņas reālā darba alga
SIA ,,/nosaukums/" bija augstāka, nekā tā, kuru viņa katru mēnesi saņēma savā bankas kontā. SIA „/nosaukums/" prēmijas/bonusi bija lielāki, nekā oficiālā
darba alga. /pers. C/ viņai teica, ka prēmiju/bonusus viņš personīgi viņai maksā par labu darbu. Neuzskata, ka viņa saņēma neoficiālu darba algu, tāpēc ka
domāja, ka prēmijas/bonusus /pers. C/ maksā personīgi. No /pers. C/ bija aizņēmusies naudu, kuru viņš pārskaitīja uz viņas bankas kontu. Neatceras precīzu
summu, kuru aizņēmās no /pers. C/. Šo naudu viņam atmaksāja. No /pers. C/ aizņēmās summu kaut kur no 2000 līdz 3000 latu. SIA „/nosaukums/" darbā
izmantoja grāmatvedības programmu 1C. Pēdējo reizi /pers. C/ redzēja, kad strādāja SIA „/nosaukums/". Ja SIA „/nosaukums/" nebūtu bijušas
prēmijas/bonusi, tad viņa tur nebūtu strādājusi, tāpēc ka oficiālā darba alga SIA „/nosaukums/" bija maza. No Finanšu policijā sniegtajām liecībām neatsakas.
(3.sēj. 66.-70.lp., ar tulkojumu no 79.-87.lp.)
Pirmstiesas procesā lieciniece /pers. K/ papildus liecināja, ka 07.05.2013. Finanšu policijā viņai tika uzrādīta viņas bankas konta
LV11RIKO0001301229590, kas atvērts AS „DnB banka", izdruka par periodu no 23.05.2007. līdz 29.06.2011. Iepazinusies ar savu bankas kontu, viņa
ieraudzīja, ka uz viņas bankas kontu naudu pārskaitīja „/nosaukums2/.". Šajā firmā nekad nav strādājusi un nekādus amatus nav ieņēmusi. Ar šo firmu nav
noslēgusi nevienu līgumu un nevienu nav pilnvarojusi sevi pārstāvēt. Kāpēc „/nosaukums2/." kā uzdevumu naudas pārskaitījumā norādīja „Konsultācijas",
nezina. „/nosaukums2/." nav sniegusi nekādas konsultācijas. Spriežot pēc summām, kas viņas kontā ienāca no „/nosaukums2/.", tad tā ir viņas darba alga
SIA „/nosaukums/", precīzāk daļa no darba algas. Spriežot pēc summām, kas viņas kontā ienāca no „/nosaukums2/.", tad no viņiem viņa saņēma vairāk
naudas nekā no SIA „/nosaukums/". Kontā no „/nosaukums2/." ienākošā nauda ir daļa no viņas darba algas SIA „/nosaukums/". Savā dzīvē nav noslēgusi
nevienu depozīta līgumu. Nekad nav saņēmusi procentus no depozīta līguma un nevarēja saņemt nekādus procentus no depozīta līguma, ja nav noslēgusi
depozīta līgumu. Laika periodā, kad strādāja SIA „/nosaukums/", tad vienīgais līgumus, kuru bija noslēgusi, bija darba līgums. Nevienu nav pilnvarojusi savā
vietā noslēgt depozīta līgumu. Laika periodā, kad strādāja SIA „/nosaukums/", tā bija viņas vienīgā darbavieta šajā laika periodā un vienīgie ienākumi. Kad
aizgāja no darba SIA „/nosaukums/", tad sāka saņemt bezdarbnieka pabalstu un konstatēja, ka bezdarbnieka pabalsts ir mazāks, nekā viņa gaidīja. Kā
grāmatvede saprata, ka no „/nosaukums2/." par viņu neviens nemaksāja nodokli, ja jau bezdarbnieka pabalsts bija tik mazs. /pers. C/ viņai nav piedāvājis
noslēgt depozīta līgumu. Ja uz kaut kāda depozīta līguma, ja tāds vispār eksistē, parādās viņas paraksts, tad tas ir viltojums, tāpēc ka nevienu depozīta līgumu
nav parakstījusi. (3.sēj. 91. līdz 93. lp., ar tulkojumu no 100.-105.lp.)
Tiesas sēdē lieciniece /pers. K/ uzturēja pirmstiesas procesā sniegtās liecības, papildus paskaidrojot, ka uzskatīja, ka bonuss ir par konsultācijām.
Neatceras, vai bonusus, prēmijas par konsultācijām saņēma katru mēnesi. Uzskatīja, ka tas ir par konsultācijām, kuras viņa sniedza direktoram. Tika
norunāts, ka par konsultācijām viņa saņems papildus naudu. No kurienes, kas tika maksāts, nezina. Viņai bija oficiālā darba alga un papildus tika
maksāts par konsultācijām. Neatceras, vai par konsultācijām tika noslēgts līgums. SIA „/nosaukums/" bija vienīga grāmatvede. Algas, tai skaitā darba
devēja ziņojumus, sagatavoja viņa. Kāda bija alga, neatceras. Bija pārliecināta, ka par viņu tiek maksāti nodokļi. Kad runāja ar /vārds/, viņš teica, ka
papildus tiks maksāts par konsultācijām un, ka nodokļi tiks nomaksāti. Policijā, sniedzot liecības, slikti jutās un arī tiesas sēdē jūtas slikti. Vairāk kā gadu
ir uz slimības lapas. Kad pratināja policijā, bija ar advokātu. Pēdējā reizē bija bez advokāta. Darba laika tabulas, uz kuru pamata tika aprēķināta alga,
sagatavoja direktors. Algas aprēķināja saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”. Šīs algas uzrādījās kā oficiālas algas un tika uzrādītas atskaitēs. Liecināja,
ka uzrādītajā konta pārskatā norādītie pārskaitījumi no „/nosaukums2/." ir alga. Pārskaitījums no „/nosaukums2/." ir par konsultācijām. Uzņēmumam
„/nosaukums2/." nesniedza konsultācijas. Nezina, kāpēc samaksa par konsultācijām ir 5 reizes lielāka, nekā alga. Nezina, kurš nomaksāja nodokļus par
summu no „/nosaukums2/.". Konsultācijas sniedza personīgi /uzvārds/, bet neatceras par kādiem jautājumiem.
Liecinieks/pers. R/ pirmstiesas kriminālprocesā un tiesas sēdē liecināja, ka viņš SIA “/nosaukums/” strādāja apmēram divus gadus, remontēja
kafijas aprātus un izvadāju produkciju, darbs bija uz visu dienu. SIA “/nosaukums/” vadītājs bija /pers. C/. Strādāja Daugavpils filiālē. Darbā pieņēmis
/pers. N/, kurš bija Daugavpils filiāles vadītājs. SIA “/nosaukums/” strādāja laika posmā no 2008.gada jūlija līdz 2009.gada septembrim vai oktobrim, tā
bija vienīgā darba vieta tajā laikā. Darba algu saņēma caur banku, apmēram 100 latus, tā bija konstanta mēnešalga un tie bija viņa vienīgie ienākumi.
Papildus saņēma naudu skaidrā. Daļu algas saņēma oficiāli uz konta un daļu neoficiāli skaidrā naudā. Internetbanku viņš nepārbaudīja. Par
“/nosaukums2/.” neko nezina, nav šajā uzņēmumā nekad strādājis un nav šim uzņēmuma sniedzis konsultācijas, kā arī nav bijuši nekādi depozīt
noguldījumi, bet, iespējams, ka algu viņam maksāja /nosaukums2/.
Lieciniece/pers. J/ tiesas sēdē un pirmstiesas kriminālprocesā (liecības nolasītas tiesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 2.punktu)
liecināja, ka laika periodā no 2008.gada līdz aptuveni 2009.gada martam strādāja tikai “/nosaukums/” par menedžeri – gatavoja pavadzīmes, izsniedza
preci meistariem un atbildeja uz telefona zvaniem, darba laiks bija no 8.30 līdz 17.00. Algu viņai maksāja divās daļās, SIA “/nosaukums/” 60-70 Ls
oficālā algas daļa, un /nosaukums2/ vēl aptuveni 60-70 Ls mēnesī kā neoficiālo algas daļu, reāli kopējā alga bija 150 Ls mēnesī. /pers. C/ bija uzņēmuma
vadītājs, ar viņu slēdza darba līgumu, bet darbā viņu pieņēma un rīkojumus deva /pers. N/. Ienākumi varēja būt tikai no SIA “/nosaukums/”, jo uz to brīdi
tā bija viņas vienīgā darba vieta. Naudu no sava AS “DNB banka” konta izņēma bankomātā, internetbanku nelietoja, līdz ar to nezināja, kas viņai šo
naudu kā SIA “/nosaukums/” darba algu pārskaita un tikai vēlāk uzzināja, ka algu viņai maksāja gan SIA “/nosaukums/”, gan /nosaukums2/. Summas,
kas viņas kontā bija ieskaitītas lielākas par 100 Ls un tika ieskaitītas no /pers. C/ un /nosaukums2/, nebija viņas alga, tās viņai bija jānoņem no konta
skaidrā naudā un jāatdod /pers. N/. Par /nosaukums2//nosaukums2/ neko nezina, nav sniegusi šim uzņēmumam nekādas konsultācijas, nav slēgusi
nekādus līgumus.
/pers. C/ tiesas sēdē atzina savu vainu, piekrita valstij nodarīto zaudējumu apmēram, liecināja, ka SIA “/nosaukums/” darbiniekiem no
/nosaukums2/ pārskaitītie naudas līdzekļi bija viņu depozītnoguldījumu procenti, kurus viņš kā /nosaukums2/ pilnvarotā persona pārskaitīja uz darbinieku
kontiem.
Papildus cietušā VID pārstāves un liecinieku liecībām /pers. C/ vaina pierādās arī ar šādiem lietā esošiem rakstveida pierādījumiem un dokumentiem.
ar protokolu par /pers. C/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. M/ (3.sēj., 12.-13.lp.);
ar protokolu par /pers. K/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. M/ (3.sēj. 14.-15.lp.);
ar protokolu par /pers. C/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. P/ (3.sēj. 43.-44.lp.);
ar protokolu par /pers. K/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. P/ (3.sēj. 41.-42.lp.);
ar protokolu par /pers. C/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. K/ (3.sēj. 89.-90.lp.);
ar protokolu par /pers. C/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. O/ (3.sēj. 129.-130.lp.);
ar protokolu par /pers. K/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. O/ (3.sēj. 127.-128.lp.);
ar protokolu par /pers. C/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. L/ (3.sēj. 175.-176.lp.);
ar protokolu par /pers. K/ fotogrāfijas uzrādīšanu atpazīšanai /pers. L/ (3.sēj. 173.-174.lp.);
ar SIA "/nosaukums/" nodokļu aprēķina pārskatu Nr.23.8-758 no 14.06.2010.; un 30.10.2008. lēmuma par nodokļu audita rezultātiem kopiju (2.sēj. 4.-30.lp.);
ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Iemaksu nodaļas informācijas pieprasījumu apstrādes daļas sniegto informāciju par SIA " /nosaukums/" darba ņēmējiem
un /pers. J/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. M/, /pers. L/, /pers. C/, /pers. N/, /pers. K/ darba vietām (3.sēj. 206.-216.lp.);
ar Lursoft izziņu par SIA"/nosaukums/" (3.sēj. 217.-219.lp.);
ar SIA"/nosaukums/" reģistrācijas dokumentu kopijām (6.sēj. 82.-181.lp.);
ar VID Nodokļu informācijas sistēmas izrakstu par SIA"/nosaukums/" (3.sēj. 226.-232.lp.);
ar informāciju par „/nosaukums2/" un SIA “/nosaukums/", kas saņemta tiesiskās palīdzības lūguma ietvaros no Igaunijas Republikas (kopijas) (l.sēj. 185.-236.lp.;
tulkojums 2.sēj. 100.-122.lp., 175.-180.lp.);
izdrukām no VID Nodokļu kontroles pārvaldes Datu noliktavas sistēmas par SIA " /nosaukums/" pieņemtiem un atlaistiem darba ņēmējiem/darbiniekiem (2.sēj. 183.-
193.lp.);
ar „Nordea Bank Finland Plc" vēstuli Nr. IZ-KA/5391/2013 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. L/ piederošajiem kontiem (4.sēj. 63.-186.lp.);
ar valsts AS „Latvijas pasts" vēstuli Nr.11-4.1/958 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. N/ piederošajiem norēķinu kontiem (4.sēj. 188.-198.lp.);
ar AS "DNB banka" vēstuli Nr.CA 31-3/267 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. R/ piederošajiem kontiem (4.sēj. 200.-221.lp.);
ar AS "DNB banka" vēstuli Nr.CA 31-3/284 un vēstules pielikumos esošo informāciju par SIA"/nosaukums/" piederošiem kontiem (4.sēj. 223.-237.lp.);
ar AS"DNB banka" vēstuli Nr. CA 31-3/286 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. K/ piederošiem kontiem (5.sēj. 2.-44.lp.);
ar AS"DNB banka" vēstuli Nr. CA 31-3/268 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. O/ piederošo kontu (5.sēj. 46.-76.lp.);
ar AS"DNB banka" vēstuli Nr. CA 31-3/288 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. J/ piederošo kontu (5.sēj. 80.-99.lp.);
ar AS"DNB banka" vēstuli Nr. CA 31-3/270 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. N/ piederošajiem kontiem (5.sēj. 101.-136.lp.);
ar AS"DNB banka" vēstuli Nr. CA 31-3/277 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. P/ piederošo kontu (5.sēj. 138.-167.lp.);
ar likvidējamās AS "Latvijas Krājbanka" vēstules Nr. 06-3-2/144 kopiju un vēstulei pievienoto /pers. L/ piederošā konta izraksta kopiju (5.sēj. 168.-203.lp.);
ar AS „Norvik banka" vēstuli Nr.2-7/7831 un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. M/ piederošajiem kontiem (5.sēj. 210.-238.lp.);
ar AS "Swedbank" vēstuli Nr.317LG06-1722A un vēstules pielikumos esošo informāciju par /pers. N/ piederošo kontu (6.sēj. 2.-13.lp.);
ar likvidējamās AS"Latvijas Krājbanka" vēstules Nr. 06-3-2/144 kopiju un vēstulei pievienoto /pers. L/ piederošā konta izraksta kopiju (7.sēj. 92.-105.lp.);
ar SIA "/nosaukums/" ziņojumu par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām kopijām par laika periodu no 01.01.2007.līdz 31.01.2009. (7.sēj. 109.-137.lp.).
No cietušās Latvijas Republikas, kuru pārstāvēja VID pārstāve, /pers. V/ sniegtajām liecībām izriet, ka, veicot nodokļu aprēķinu saistībā ar SIA
“/nosaukums/” nodarbinātajām personām par laika periodu no 2007.gada 1.maija līdz 2009.gada 1.februārim, tika konstatēts, ka, izmaksājot vairākiem
darbiniekiem darba algas, ir nodarīts kaitējums valsts budžetam nenomaksājot nodokļus, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 20 143,21
euro un iedzīvotāju ienākumu nodoklis 14 139,19 euro, kopējā zaudējumu summa ir 34 282,40 euro. Nodokļu aprēķinā konstatēts, ka darbinieki ir
saņēmuši darba algas no SIA “/nosaukums/”, kuras nebija uzrādītas VID.
Cietušā pārstāves liecības apstiprina liecinieces VID auditores /pers. Z/ liecības, kura apliecināja, ka veikusi SIA “/nosaukums/” iedzīvotāju
ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķinu par laika periodu no 2007.gada 1.maija līdz 2009.gada 1.februārim,
pamatojoties uz viņai iesniegtajiem dokumentiem, un konstatēja, ka SIA “/nosaukums/” VIDm daļai darbinieku neuzrādīja visus ienākumus jeb
aprēķināto algu, kuru /pers. C/ uzņēmuma darbiniekiem izmaksāja, to nedeklarējot VID, tādējādi tika slēpts ar nodokli apliekamais objekts.
SIA „/nosaukums/” darbinieki /pers. M/, /pers. P/, /pers. O/, /pers. R/, /pers. J/ un /pers. L/ liecībās apstiprina, ka minētajā laika periodā strādājuši
tikai SIA „/nosaukums/” un savos kontos saņēmuši darba algas gan no SIA „ /nosaukums/”, gan /nosaukums2/ konta, paskaidrojot, ka /nosaukums2/ viņi
nestrādāja, konsultācijas nesniedza un nekādus depozītnoguldījumus nebija noslēguši un līdz ar to arī nesaņēma nekādus depozītprocentus.
Liecinieka /pers. M/ sniegtās liecības apstiprina AS „ Norvik banka” 2013.gada 28.maija atbildē uz pieprasījumu Nr.2-7/7831 sniegtās
ziņas, kurās norādīts, ka /pers. M/ bankā bija atvērts 2008.gada 11.martā konts Nr.LV04LATB0007110923274, kurā viņš saņēma naudas līdzekļus
gan no SIA „ /nosaukums/” un /nosaukums2/.
/pers. P/ sniegtās liecības apstiprina AS „ DnB banka” 2013.gada 9.maija atbildē uz pieprasījumu Nr.CA 31-3/277 saņemtas ziņas, no
kurām izriet, ka /pers. P/ bija atvērts norēķinu konts Nr.LV41RIKO0001301230020, konts atvērts 2007.gada 21.maija, no kura izriet, ka algu /pers. P/
ir saņēmusi divās daļās – vienu no “/nosaukums/”, otru daļu no /nosaukums2/.
/pers. O/ liecības apstiprina no AS „DNB banka” saņemtā 2013.gada 2.maija atbilde uz pieprasījumu Nr.CA-31-3/268, no kuras izriet,
ka /pers. O/ 2007.gada 20.jūnijā tika atvērts norēķinu konts un laika periodā no 2007.gada maija līdz 2009.gada janvārim viņš šajā kontā saņēma
naudas līdzekļus – algu – daļu no SIA „ /nosaukums/” un daļu no /nosaukums2/.
Novērtējot SIA „/nosaukums/” darbinieka /pers. N/ liecības, tiesa netic /pers. N/ sniegtajām liecībām par aizdevuma līgumiem ar /nosaukums2/ un
viņa bankas kontos regulāri (katru mēnesi) saņemtajiem naudas līdzekļiem kā aizdevumu no /nosaukums2/. No /pers. N/ tiesas sēdē sniegtajām liecībām
izriet, ka pārskaitījumus uz viņa kontiem veica /pers. C/ no viņa kontrolē esošā /nosaukums2/ norēķinu konta, kā arī /pers. N/ liecināja, ka nav sniedzis
/nosaukums2/ nekādas konsultācijas, lai gan tieši samaksa par konsultācijām norādīta viņa AS „DNB banka” konta pārskatā maksājuma mērķī, veicot
pārskaitījumus no /nosaukums2/. konta uz viņa AS „DNB banka” atvērto norēķinu kontu. Proti, lietā esošie pierādījumi to kupumā un savstarpējā
sakarībā ārpus saprātīgām šaubām norāda uz to, ka /pers. N/ saņēma, tieši tāpat kā pārējie SIA „/nosaukums/” darbinieki, darba algu kā pārskaitījumu
no SIA „/nosaukums/” un /nosaukums2/. konta. To apstiprina arī AS „DNB banka” 2013.gada 2.maija atbilde uz pieprasījumu Nr.31-3/270, no kuras
redzams, ka /pers. N/ bankā 2007.gada 23.maija bija atvērts norēķinu konts Nr.LV40RIKO0001301231687, no kura pārskata izriet, ka uz šo kontu
viņš saņem algu no SIA „ /nosaukums/” un /nosaukums2/.. No abiem uzņēmumiem saņemtās naudas summas ir līdzīgā apmērā, kas liecina par to, ka tā ir
viņa SIA „/nosaukums/” nopelnītā alga, jo maksājuma mērķī tapat kā pārējiem SIA „/nosaukums/” darbiniekiem, norādīts konsultācijas par attiecīgā gada
attiecīgo mēnesi.
Attiecībā uz lieciniece SIA „/nosaukums/” darbinieces /pers. K/ liecībām redzams, ka /pers. K/ tās kriminālprocesa gaitā ir mainījusi vairākas
reizes. Tiesā liecināja, ka saņēma papildus naudu par konsultācijām, bet nezina, kurš viņai maksāja par konsultācijām, tāpat liecināja, ka konsultāciju
sniegusi /pers. C/, bet nevarēja saprotami un ticami izskaidrot, par ko bija šīs konsultācijas, liecinot, ka nekādas papildu izglītības bez grāmatvedes
izglītības viņai nav. Vēlāk liecināja vēl savādāk, ka “/nosaukums2/.” skaitīja viņai naudu par konsultācijām, bet algu viņa saņēmu no “/nosaukums/”.
Iepriekš vēl bija liecinājusi, ka /nosaukums2/ viņa nav sniegusi nekādas konsultācijas un par tādu uzņēmumu neko nezina. /pers. K/ nespēja saprotami un
ticami tiesā izskaidrot, kāpēc viņas alga SIA “/nosaukums/” bija vismaz piecas reizes mazāka, nekā samaksa par konsultācijām. Līdz ar to tiesa netic
/pers. K/ liecībām, ka viņa sniegusi konsultācijas /nosaukums2/ , par to saņemot samaksu, jo šādas liecības ir pretrunīgas lietā esošajiem pierādījumiem
un viņas pašas liecībām, ka par šādu uzņēmumu neko nezina. Proti, nav ticami, ka /pers. K/ sniegusi konsultācijas un saņēmusi par to samaksu
uzņēmumam, par kuru viņa neko nezina. Līdz ar to tiesa par ticamām atzīst /pers. K/ sniegtās liecības pirmstiesas procesā, kurās liecināja, ka visa nauda,
kas ienāca viņas kontā, bija viņas darba alga SIA „/nosaukums/”, jo tās sakrīt un ir saskanīgas ar pārējo SIA „/nosaukums/” darbinieku liecībām un
pārējiem pierādījumiem lietā.
To, ka /pers. K/ faktiski saņēma algu no SIA „/nosaukums/”, kā pārskaitījumu no SIA „/nosaukums/” un /nosaukums2/ konta, pierāda arī AS „
DNB banka” sniegtās ziņas 2013.gada 9.maija atbildē uz pieprasījumu, no kura redzams, ka 2007.gada 19.maijā /pers. K/ atvērts norēķinu konts
Nr.LV11RIKO0001301229590, un šajā kontā viņa laika periodā no 2007.gada maija līdz 2009.gada janvārim saņem naudas līdzekļus no SIA
„/nosaukums/” un /nosaukums2/ un /pers. C/.
/pers. R/ sniegtās liecības apstiprina viņa AS „DNB banka” 2013.gada 2.maija atbildē uz pieprasījumu Nr.CA-31-3/267 un tās pielikumos
esošajos dokumentos norādītās ziņas par to, ka /pers. R/ 2008.gada 12.augustā bija atvērts konts Nr.LV57RIKO0001301494736 un šajā norēķinu
kontā viņš saņēma naudas līdzekļus - algu no SIA „/nosaukums/” un no uzņēmuma /nosaukums2/.
/pers. J/ liecības apstiprina viņas AS „DNB banka” atvērtā konta Nr.LV54RIKO0001301375868, kas atvērts 16.01.2008. pārskats, no
kura redzams, ka /pers. J/ no 2008.gada februāra līdz 2009.gadam janvārim saņem naudas līdzekļus no SIA „/nosaukums/”, /nosaukums2/ un /pers. C/
konta. Kā lieciniece norādija tiesas sēdē, tad tās naudas summas, kas saņemtas no /nosaukums2/ un /nosaukums/ līdz 100 Ls ir viņas alga par darbu SIA
„/nosaukums/”.
/pers. L/ liecības apstiprina AS „Latvijas Krājbanka” 2013.gada 21.jūnijā atbildē uz pieprasījumu Nr.06-3-2/669 sniegtās ziņas, no kurām
izriet, ka /pers. L/ 2005.gada 1.septembrī tika atvērts norēķinu konts Nr.LV71UBAL1300B25958001, 2007.gada 5.oktobrī šis konts slēgts, kā arī no
minētā konta pārskata redzams, ka /pers. L/ saņēma naudu gan no SIA „/nosaukums/” konta, gan no /nosaukums2/ konta, gan no /pers. C/ konta.
Tāpat arī Nordea bank Finaland 2013.gada 30.maija atbildē uz pieprasījumu Nr.IZ-KA/5391/2013 un tās pielikumos sniegtās ziņas par to, ka /pers. L/
2007.gada 18.septembrī atvēra noreķinu kontu LV63NDEA0000081474956, no kura redzams, ka /pers. L/ saņēma naudas līdzekļu pārskaitījumus gan
no SIA „/nosaukums/”, gan /pers. C/, gan /nosaukums2/.
/pers. C/ tiesas sēdē sniegtās liecības, ka SIA “/nosaukums/” darbiniekiem no /nosaukums2/ pārskaitītie naudas līdzekļi bija viņu
depozītnoguldījumu procenti, kurus viņš kā /nosaukums2/ pilnvarotā persona pārskaitīja uz darbinieku kontiem, tiesa atzīst, ka nepatiesas, jo tās
nepierādās un ir pretrunā ar pārējiem tiesas sēde pārbaudītajiem pierādījumiem un liecinieku sniegtajām liecībam. Visi SIA „/nosaukums/” darbinieki
norādīja, ka nav slēguši nekādus depozītnoguldījumu līgumus ar /nosaukums2/ un nevinu nav pilnvarojuši to darīt, bet viņu kontos ieskaitīta nauda no
/nosaukums2/ varēja būt saistīta tikai ar SIA „/nosaukums/” un tās apmērs kopā ar no SIA „ /nosaukums/” kontiem pārskaitītajām naudas summām
atbilda SIA „/nosaukums/” darbiniekiem reāli uz rokas saņemto algu apmēram.
No AS „ DNB banka” 2013.gada 9.maija atbildes uz pieprasījumu Nr.CA-31-3/284 sniegtajām ziņām redzams, ka SIA „/nosaukums/” AS
„DNB bank” bija atvērti 16.05.2007. konts Nr.LV16RIKO0002013076028 un 28.05.2007.konts Nr.LV94RIKO0002930039486, no kuriem tika
pārskaitītas SIA „/nosaukums/” darbiniekiem viņu oficiālās algas. Dokumentus par kontu atvēršanu un apkalpošanu ir parakstījis SIA „/nosaukums/”
valdes priekšsēdētājs /pers. C/, ka arī /pers. C/ saņēma kodu karti attālināto norēķinu sistēmas „inord” izmantošanai. Tas nozīmē, ka /pers. C/ bija pieeja
minētajiem kontiem un viņš varēja brīvi rītoties ar minētajiem norēķinu kontiem piesaisto internetbanku un veikt oficiālo algu pārskaitījumus SIA
„/nosaukums/” darbiniekiem, kā arī /pers. C/ bija vienīgā paraksttiesīgā perona, citas personas nebija pilnvarotas veikt maksājumus minētajos kontos.
SIA “/nosaukums/” darbinieku sniegtās liecības par to, ka viņiem bija oficiālā alga no SIA „/nosaukums/” un otra algas daļa, ko saņēma savā kontā
no /nosaukums2/ nebija norādīta VIDm un par to netika aprēķināti un nomaksāti nodokļi, apstiprina SIA „/nosaukums/” Valsts ieņēmumu dienestā
iesniegtajiem ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām no darba ņēmēju darba ienākumiem, iedzīvotāju ienākuma nodokli un
uzņēmējdarbības riska valsts nodevu pārskata mēnešos no 2007.gada janvāra līdz 2009.gada janvārim. No minētajiem ziņojumiem ir redzamas, ka
SIA „/nosaukums/” šajos ziņojumos norāda darbiniekiem oficiāli aprēķinātās algas, kuras viņiem /pers. C/ maksāja no SIA „/nosaukums/” norēķinu
konta, no tām aprēķināts ieturamais iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, uzņēmējdarbības riska valsts
nodeva. No minētajiem ziņojumiem un SIA „/nosaukums/” darbinieku sniegtajām liecībām izriet, ka viņiem oficiāli aprēķinātas un VID deklarētās algas
atšķīrās, proti, tas bija būtiski mazākas no faktiski saņemtajām algām, kuras viņi, strādājot SIA „/nosaukums/”, faktiski saņēma.
Lietā ir pierādīts, ka tieši /pers. C/ atvēris Igaunijas Republikas Āripank Tallinn Business bank /nosaukums2/ norēķinu kontu
Nr.EE820000009320021977, to apliecina Igaunijas Republikas prokuratūras 19.06.2009. atbilde Nr.RP-Z-11/09/934 un pievienotie dokumenti. No
šiem dokumentiem izriet, ka /pers. C/ bija vienīgā konta Nr.EE820000009320021977 paraksttiesīgā persona, tieši /pers. C/ noslēdza internetbankas
lietošanas līgumu un saņēma kodu kartes. No bankā iesniegtā līguma par kandidāta pakalpojumu noteikumiem un kandidāta atlīdzību izriet, ka /pers. C/
bija /nosaukums2/ 100% daļu faktiskais īpašnieks, kā arī vienīgais /nosaukums2/ dalībnieks (akcionārs), /pers. C/ norādīts kā vienīgais patiesais labuma
guvējs. Turklāt /pers. C/ liecībās pats norādīja, ka tieši viņam bija tiesības rīkoties ar minēto /nosaukums2/ kontu un veikt pārskaitījumus.
No /nosaukums2/ kontu Nr.EE820000009320021977 pārskata ir redzams, ka laika periodā no 2007.gada jūlija līdz 2009.gada janvārim uz SIA
„/nosaukums/” darbinieku /pers. J/, /pers. R/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. M/, /pers. L/, /pers. C/, /pers. N/ un /pers. K/ kontiem sistemātiski tiek veikti
pārskaitījumi, maksājuma mērķī norādot “consulting in” tad attiecīgais gads/mēnesis, kas tulkojumā nozīmē “konsultācija” un attiecīgais gads un mēnesis.
Tiesa netic /pers. C/ liecībām par SIA „/nosaukums/” darbiniekiem veiktajiem maksājumiem no /nosaukums2/ kā maksu par depozītnoguldījumu
procentiem, jo tās ir pretrunā liecinieku liecībām un pārējiem krimināllietā esošajiem pierādījumiem, no kuriem nešaubīgi izriet, ka faktiski /pers. C/
tādējādi ir pārskaitījis SIA „/nosaukums/” darbiniekiem daļu no algas, kuru nedeklarēja Valsts ieņēmumu dienestā.
Uzņēmumu reģistra 2013.gada 4.aprīļa atbilde uz pieprasījumu Nr.7-3-48167 par SIA “/nosaukums/” un tās pielikumā esošajiem dokumentiem
apstiprina, ka /datums/dibināta SIA “/nosaukums/”, ka 2006.gadā tās nosaukums mainīts uz SIA “/nosaukums/” . /pers. C/ ir parakstījis SIA
“/nosaukums/” gada pārskatus, parakstījis pieteikumus izmaiņām attiecībā uz SIA “/nosaukums/”, noturējis dalībnieku sapulces un pieņēmis lēmumus
atiecībā uz SIA juridisko adresi un pamatkapitālu. Tas liecina, ka /pers. C/ ir veicis SIA “/nosaukums/” vadību un saimniecisko darbību.
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras 2013.gada 23.aprīļa atbildē uz pieprasījumu Nr.08.1-2/2522 sniegtās ziņās apstiprina to, ka SIA
“/nosaukums/” bija nodarbināta /pers. J/, /pers. R/, /pers. O/, /pers. P/, /pers. M/, /pers. L/, /pers. C/, /pers. N/ un /pers. K/ laika periodā no 2007.gada
1.maija līdz 2009.gada 1.februārim.
Lursoft datu bāzes izdrukas par SIA “/nosaukums/”, kas izdrukātas 2011.gada 25.augustā, apstiprina, ka SIA “/nosaukums/” bija dibināta
2004.gada 26.augustā, ka /pers. C/ ir bijis SIA “/nosaukums/” valdes priekšssēdētājs ar tiesībām pārstāvēt atsevišķi no 2004.gada 26.augusta, un no
2004.gada 26.augusta ir bijis SIA “/nosaukums/” dalībnieks kopā ar citām personām, bet no 2006.gada 16.oktobra ir bijis SIA “/nosaukums/” vienīgais
dalībnieks.
VID Nodokļu informācijas sistēmas izraksts apstiprina to, ka SIA “/nosaukums/” Valsts ieņēmumu dienestā bija reģistrēti divi norēķinu konti AS
“DNB banka”, kas atvērti 2007.gada 16.maijā ( L V L ) Nr.LV16RIKO0002013076028 un 2007.gada 28.maijā (EUR)
Nr.LV94RIKO0002930039486, no kuriem darbiniekiem tika maksātas oficiālās algas. Ka arī apstiprina liecinieku sniegtās liecības, ka SIA
“/nosaukums/” ir bijušas divas struktūrvienības – /adrese/ un /adrese/.
VID Datu noliktavas sistēmas Pārskats par SIA „/nosaukums/” pārskata periodā pieņemtajiem un atlaistajiem darbiniekiem apliecina, ka /pers. P/
pieņemta darbā 2007.gada februārī, /pers. J/ 2008.gada janvārī, /pers. M/ 2008.gada februārī, /pers. R/ 2008.gada oktobrī, bet pārējie darbinieki,
kuriem izmaksātas Valsts ieņēmumu dienestā nedeklarētās algas, pieņemti darbā SIA „/nosaukums/” pirms 2007.gada.
Nodokļu aprēķina pārskatā Nr.23.8-758 par SIA „/nosaukums/” iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām
iemaksām par laika periodu no 2007.gada 1.maija līdz 2009.gada 1.februārim, konstatēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu aprēķina
par periodu no 2007.gada 1.maija līdz 2009.gada1.februārim nav ievērotas likuma par „Valsts sociālo apdrošināšanu” 5.panta ceturtās daļās, 6.panta
pirmās un otrās daļās, 14.panta pirmās daļas, 20.panta pirmās, otrās un ceturtās dalas 2.punkts, 21.panta pirmās un otrās daļas prasības. Budžetā
nenomaksātās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmērs ir Ls 14 156,73. Savukārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanā par
periodu 2007.gada maija līdz 2009.gada 1.februārim nav ievērotas likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 1.panta pirmās daļas 1.punkta, 4.panta
pirmās daļās 1.punkta, 8.panta otrās daļas, 15.panta otrās daļas un 17.panta pirmās un piektās daļas prasības. Budžetā nenomaksātais iedzīvotāju
ienākuma nodoklis Ls 9937,08 apmērā. Kopējais budžetā nenomaksāto nodokļu apmērs Ls 24 093,81 jeb 34 282,40 euro.
Likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 14.punktā noteikts, ka izvairīšanās no nodokļu vai nodevu maksāšanas ir deklarācijas, pārskata vai
nodokļa aprēķina neiesniegšana, apzināta nepatiesas informācijas sniegšanas nodokļu deklarācijā, nodokļu atvieglojuma vai atlaides nelikumīga
piemērošana vai jebkura cita apzināta rīcība, kuras rezultātā nav nodrošināta normatīvajiem aktiem atbilstoša nodokļu vai nodevu aprēķināšana un
samaksa.
Lietā ir pierādīts, ka /pers. C/, laika posmā no 2007.gada jūlijā līdz 2009.gada janvārim, pārkāpa šādus normatīvos aktus: Latvijas Republikas
likuma "Par uzņēmējdarbību" 12.pantu; Latvijas Republikas likuma "Par grāmatvedību" 2.pantu; Latvijas Republikas likuma "Par nodokļiem un nodevām"
15.panta pirmās daļas 2.punktu un 5.punktu, Latvijas Republikas likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu" 5.panta ceturto daļu, 6.panta pirmo un otro
daļu, 14.panta pirmo daļu, 20.pirmo daļu, otro daļu un ceturtās daļas 2.punktu, 21.panta pirmās daļas un otrās daļas prasības, ka arī likuma „Par
iedzīvotāju ienākuma nodokli" 1.panta pirmās daļas 1.punktu, 4.panta pirmās daļas 1.punktu, 8.panta otro daļu, 15.otro daļu un 17.panta pirmās daļas
un piektās daļas prasības.
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma objekts ir tautsaimniecības intereses valsts ieņēmumu jomā,
nozieguma priekšmets ir likumā noteiktie nodokļi, ar tiem apliekamie ienākumi, peļņa un citi ar nodokli apliekamie objekti. Šajā lietā nozieguma
priekšmets ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Lietā ir pierādīts, ka /pers. C/, būdams SIA “/nosaukums/” vienīgā amatpersona - valdes priekšsēdētājs ar tiesībām pārstāvēt uzņēmumu atsevišķi,
izmaksāja SIA „/nosaukums/” darbiniekiem darba algas no “/nosaukums2/.” norēķinu konta, kuras neuzrādīja VID iesniedzamajos ziņojumos un par tām
neaprēķināja un nenomaksāja iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šādu darbību rezultātā valstij tika
nodarīti zaudējumi lielā apmērā, jo Ls 24 093,81 saskaņā ar likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu nodarījuma
izdarīšanas brīdī pārsniedza piecdesmit Latvijas Republikā 2009.gadā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu (Ls 180 x 50 = Ls 9000).
No objektīvās puses Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums izpaužas kā: 1. bezdarbība – izvairīšanās no
nodokļu vai tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vai 2. darbībās – ienākumu, peļņas, vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanā vai
samazināšanā, kad persona, būdama nodokļu maksātāja, apzināti izvairās no likuma “Par nodokļiem un nodevām” 15.panta pirmās daļas 1.un 2.punktā
noteiktā pienākuma aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus, kas vērtējama kā tieša izvairīšanās no
nodokļu nomaksas.
Šajā lietā nozieguma objektīvo pusi raksturo /pers. C/ rīcība, slēpjot no VID SIA „/nosaukums/” darbiniekiem faktiski izmaksāto algu apmēru un
neaprēķinot un nenomaksājot par tām iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
No subjektīvās puses Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums ir tīšs (ar nodomu) noziegums, ko raksturo tiešs
nodoms. Tiesa atzīst, ka /pers. C/ nodomu šajā lietā atklāj viņa faktiskās darbības, slēpjot no VID SIA „/nosaukums/” darbiniekiem faktiski izmaksāto
algu apmēru un neaprēķinot un nenomaksājot par tām iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjekts ir fiziska, pieskaitāma persona, kura sasniegusi 14 gadu vecumu un
kurai saskaņā ar likumu ir pienākums veikt nodokļu nomaksu (speciālais subjekts).
Saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1.panta pirmās daļas 4.punktu nodokļu maksātāji Latvijas Republikā vai ārvalstu fiziskās un
juridiskās personas. Konkrētā nodokļa maksātāju loks ir noteikts katrā konkrētajā nodokļa likumā.
Saskaņā ar likuma "Par grāmatvedību" 2.pantu uzņēmuma vadītājs ir atbildīgs par grāmatvedības kārtošanu uzņēmumā un pareizu nodokļu
aprēķināšanu un savlaicīgu iemaksāšanu valsts budžetā.
/pers. C/, būdams Uzņēmumu reģistrā reģistrētās SIA “/nosaukums/” vienīgā amatpersona – valdes priekšsēdētājs ar tiesībam pārstāvēt uzņēmumu
atsevišķi, kurš ir atbildīgs par nodokļu pareizu aprēķināšanu un savlaicīgu nomaksu valsts budžetā, ir atzīstams par Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā
paredzētā noziedzīgā nodarījuma subjektu.
Tādējādi tiesa atzīst, ka /pers. C/, būdams SIA "/nosaukums/" īpašnieks un amatpersona ar paraksta tiesībām - valdes priekšsēdētājs, ļaunprātīgi
izvairījās no nodokļu nomaksas un samazināja valsts budžetā maksājamā Iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru par Ls 9 937,08, kā arī Valsts sociālās
apdrošināšanas obligāto iemaksu summu par Ls 14 156,73, izvairoties no nodokļu nomaksas kopsummā Ls 24 093,81 apmērā, tā rezultātā valstij
nodarot zaudējumus lielā apmērā.
Ievērojot minēto, novērtējot lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa atzīst, ka /pers. C/ darbībās saskatāmas visas
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmes. /pers. C/ vaina ir pierādīta un /pers. C/ ir sodāms
Krimināllikuma 218.panta otrās daļas sankcijas ietvaros.
Nosakot sodu, saskaņā ar Krimināllikuma 46.pantu tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu, apsūdzētā personību,
atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.
Saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta trešo daļu /pers. C/ inkriminējamais Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā paredzētais noziedzīgais nodarījums
klasificējams kā mazāk smags noziegums (Krimināllikuma redakcijā uz noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas bridi). Nozieguma rezultātā apdraudētas
tautsaimniecības intereses nodokļu jomā lielā apmērā, nodarot Latvijas Republikai zaudējumus Ls 24 093,81 apmērā.
Minimālā alga 2009.gadā bija 180 lati jeb 256,12 euro. Saskaņā ar likumu “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 20.pantu
/pers. C/ nodarītie zaudējumi tikai nedaudz (divas reizes) pārsniedz robežu 9000 latus (12 805,85 euro), no kuras iestājas atbildība pēc Krimināllikuma
218.panta otrās daļas, kas nav atzīstams par nozīmīgu tautsaimniecības interešu apdraudējumu. Vienlaikus turklāt tiesa ņem vērā, ka radītais zaudējums
nav atlīdzināts.
Par apsūdzētā /pers. C/ personību noskaidrots, ka nav narkologa uzskaitē, strādā SIA “/nosaukums/” par dispečeru, raksturots pozitīvi, pelna
aptuveni 700-800 euro mēnesī pēc nodokļu nomaksas, ir precējies un apgādībā ir viena persona, pēc /pers. C/ vārdiem veselības problēmu nav. Par
/pers. C/ kopš 2013.gada regulāri tiek maksātas apdrošinātās personas iemaksas valsts sociālās apdrošināšanas budžetā. Uz noziedzīgā nodarījuma
izdarīšanas brīdi bija nesodīts, šobrīd ir spēkā stājies Ventspils tiesas 2016.gada 17.oktobra spriedums krimināllietā, ar kuru /pers. C/ notiesāts par
Krimināllikuma 218.panta trešajā daļa, 217.panta otrajā daļā, 275.panta otrajā, 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu,
galīgais sods noteikts brīvības atņemšana uz trīs gadiem un trīs mēnešiem, atņemot tiesības veikt komercdarbību uz diviem gadiem. Sods noteikts nosacīti
ar ar pārbaudes laiku uz trīs gadiem un trīs mēnešiem. Valsts probācijas dienests līdzšinējā nosacītas notiesāšanas pārbaudes laikā uzraudzības noteikumu
pārkāpumus nav konstatējis, /pers. C/ pilda amatpersonu likumīgās prasības, sadarbojas ar dienestu.
Tiesa saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli atzīt to, ka /pers. C/ ir atzinis savu vainu un izdarīto
nožēlojis.
Krimināllikuma 48.pantā parezētos atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa nekonstatē.
Nosakot sodu, tiesa ņem vērā 2013.gada 13.decembra likuma “Grozījumi Krimināllikumā” pārejas noteikumu 4. un 6.punkta nosacījumus.
Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka /pers. C/ sodāms ar brīvības atņemšanu, soda mēru pietuvinot minimālajam apmēram, kāds paredzēts
Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā.
Saskaņā ar Krimināllikuma 42.panta trešo daļu, ņemot vērā, ka pirmstiesas procesā nav konstatēta /pers. C/ piederoša manta, kurai uzlikts arrests,
nepastāv pamats piemērot papildsodu mantas konfiskācija.
Saskaņā ar Krimināllikuma 44.panta pirmo daļu /pers. C/ piemērojams obligātais papildsods tiesību ierobežošana, atņemot tiesības veikt
uzņēmējdarbību, mēru nosakot nedaudz zem vidējās soda mēra robežas.
Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu galīgais sods nosakāms pēc spriedumu kopības ar Ventspils tiesas 2016.gada 17.oktobra
spriedumu, jo noziegums izdarīts pirms Ventspils tiesas 2016.gada 17.oktobra sprieduma taisīšanas. Tiesa, ņemot vērā atbildību mīkstinoša apstākļa
esamību, atzīst, ka iespējams piemērot daļēju sodu saskaitīšanu.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.panta pirmo daļu, ņemot vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu, kas nav bijis vardarbīgs, radīto salīdzinoši
nelielo kaitējumu, /pers. C/ personību, to, ka /pers. C/ atzinis savu vainu, tiesas sēdē apliecināja, ka izpratis noziedzīgā nodarījuma kaitīgumu un turpmāk
apņēmās ievērot tautsaimniecību regulējošo likumu prasības, to, ka līdz šim pēc Ventspils tiesas 2016.gada 17.oktobra sprieduma nosacītas notiesāšanas
pārbaudes laikā uzraudzības noteikumus nav pārkāpis, pildījis probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības, sadarbojies ar probācijas dienestu,
tiesa ir ieguvusi pārliecību, ka /pers. C/, sodu neizciešot, arī turpmāk neizdarīs likumpārkāpumus. Līdz ar to tiesa atzīst, ka /pers. C/ var notiesāt nosacīti,
nosakot pārbaudes laiku noteiktā brīvības atņemšanas soda apmērā. /pers. C/ pārraudzība uzdodama Valsts probācijas dienesta Ventspils teritoriālajai
struktūrvienībai pēc /pers. C/ dzīvesvietas.
Tiesa uzskata, ka šajā lietā nav pamats atzīt, ka ir pārkāptas /pers. C/ tiesības uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā, lai būtu jāpiemēro
Krimināllikuma 49.1 pants, kā to lūdza aizstāve. No lietas materiāliem redzams, ka kriminālprocess uzsākts 2010.gadā, pirmstiesas kriminālprocesa laikā
nopratināts ievērojams skaits liecinieku, kriminālprocess ieildzis saistībā ar daudzajām procesuālajām darbībām, tostarp tiesiskās palīdzības lūgumiem
ārvalstīm. Attiecībā uz lietas iztiesāšanas ilgumu tiesā redzams, ka lieta saņemta 2014.gada 30.septembrī, pabeigta 2017.gada 12.janvarī, proti, lieta
izskatīta tiesā divos gados un četros mēnešos. Pirmā tiesas sēde noteikta 2015.gada 3.janvārī, pēc aizstāves lūguma grozīts laiks uz 2015.gada
25.janvāri, kopumā notikušas deviņas tiesas sēdes, turklāt vairākas reizes tiesas sēdes atliktas paša apsūdzētā un aizstāves neierašanās dēļ. Turklāt,
nosakot tiesas sēdes, tiesa ņēmusi vērā aizstāves aizņemto noslodzes kalendāru citās lietās, par to apsūdzētais iebildumus nav izteicis. Kā redzams, tiesas
sēdes notikušas regulāri, bez pārmērīgi gariem neattaisnotiem starplaikiem starp tām. Tiesa lietas ilguma vērtēšanā ņem vērā arī to, ka kriminālprocess ir
sarežģīts un apjomīgs. Līdz ar to šādos apstākļos nav pamats atzīt, ka kriminālprocesa izskatīšanā pieļauts saprātīga termiņa pārkāpums.
Ņemot vērā, ka /pers. C/ nav izvairījies no tiesas, ir pildījis procesuālos pienākumus, drošības līdzekli /pers. C/ nav pamats piemērot.
Lietā cietušā valsts VID personā pieteikusi kaitējuma kompensāciju par mantisko zaudējumu 34 282,40 euro (Ls 24 093,81) apmērā.
Tiesa saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 350.panta pirmo daļu, 352.panta pirmo daļu un 353.panta pirmās daļas 1.punktu uzskata, ka lietā
pieteiktā kaitējuma kompensācija ir pamatota un apmierināmas pilnībā. No lietā esošā VID veiktā nodokļu aprēķina izriet, ka SIA “/nosaukums/”, kura
interesēs /pers. C/ veicis noziedzīgo nodarījumu, izvairījies no nodokļu nomaksas 34 282,40 euro (Ls 24 093,81) apmērā, un šī summa nav atlīdzināta.
Līdz ar to tā piedzenama no /pers. C/.
Jāturpina glabāt pie krimināllietas materiāliem dokumentus, kas norādīti Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.
Kriminālprocesā uzliktie mantas aresti atcelti pirmstiesas kriminālprocesā.
Procesuālo izdevumu lietā nav.
R e z o l u t ī v ā d a ļ a
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 511. un 512.pantu, tiesa
nosprieda
Atzīt /pers.C/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 218.panta otrajā daļā, un sodīt ar brīvības atņemšanu uz
vienu gadu, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt komercdarbību uz diviem gadiem.
Galīgo sodu noteikt saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu pēc spriedumu kopības ar Ventspils tiesas 2016.gada 17.oktobra spriedumu,
daļēji saskaitot piespriestos sodus, brīvības atņemšanu uz četriem gadiem, bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības veikt komercdarbību uz trīs gadiem.
Saskaņā ar Krimināllikuma 55.pantu /pers. C/ notiesāt nosacīti ar pārbaudes laiku uz četriem gadiem.
Uzdot /pers.C/ pārraudzību Valsts probācijas dienesta Ventspils teritoriālajai struktūrvienībai.
Drošības līdzekli /pers. C/ nepiemērot.
Piedzīt no /pers. C/ par labu cietušajam Latvijas Republikai, kuru pārstāv Valsts ieņēmumu dienests, kaitējuma kompensāciju par mantisko
zaudējumu 34 282,40 euro (Ls 24 093,81) apmērā. Kompensācija iemaksājama valsts budžeta kontā LV67TREL1060001239900, maksājuma
saņēmējs - Valsts kase, reģistrācijas Nr.90000050138, BIC kods TRELLV22.
Glabāt pie krimināllietas materiāliem dokumentus, kas norādīti Lietisko pierādījumu un dokumentu sarakstā.
Spriedumu 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas tiesas kancelejā var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesai, sūdzību vai
protestu iesniedzot Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā.
Pilna sprieduma pieejamības diena tiesas kancelejā – 2017.gada 6.martā. Apsūdzētajam pilna sprieduma pieejamības diena ir 2017.gada 27.marts,
kad tiesas kancelejā būs pieejams sprieduma rakstveida tulkojums.
Tiesnesis Z.Dundurs