Court partially allowed claim for damages but dismissed late interest due to missing Civil Code grounds.

Lietas arhīva Nr. C-0627-19/24

ECLI:LV:RPPT:2019:0307.C68488017.3.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2019.gada 7.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

ar tiesas sēžu sekretāri J.Šatunovu,

piedaloties zvērinātam advokātam E.Baļķenam,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret AS “Swedbank” un trešo personu /pers. B/ par zaudējumu un likumisko procentu

piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2017.gada 15.septembrī /pers. A/ (turpmāk – prasītājs) cēlis prasību Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā pret AS “Swedbank” (turpmāk –

atbildētāja) un trešo personu /pers. B/ (turpmāk – trešā persona) par zaudējumu un likumisko procentu piedziņu, kurā, pamatojoties uz Personu

apliecinošu dokumentu likuma (likuma redakcijā no 23.05.2002. līdz 15.02.2012.) Civillikuma 2., 3., 1757., 1770., 1772., 1773., 1775., 1779,

1786.pantu un Civilprocesa likuma 33.pantu, 34.panta pirmās daļas 1.punkta c)apakšpunktu, 41.panta pirmo daļu, 44.panta pirmās daļas

b)apakšpunktu, 82.panta ceturto daļu, 128.panta otro daļu, lūdz piedzīt no atbildētājas naudas līdzekļus 19899,71 euro apmērā, kas sastāv no

zaudējumiem 11144,62 euro apmērā un likumiskajiem procentiem 8755,09 euro apmērā, kā arī visus tiesāšanās izdevumus.

Prasības pieteikumā prasītājs norāda, ka 2004.gada 17.novembrī trešā persona mantkārīgā nolūkā AS “Swedbank” Rīgā, filiālē “Mols”, uzrādot

bankas darbiniecei viltotu vadītāja apliecību uz prasītāja vārda, no atbildētājas darbinieces saņēma jaunu koda kalkulatoru prasītāja kontam. Šis

kalkulators tika piesaistīts prasītāja naudas līdzekļu kontiem internetbankā AS “Swedbank”. Izmantojot izsniegto bankas kalkulatoru, trešā persona

internetbankā divas reizes 2004.gada 17.novembrī plkst.18.58 un plkst.19.09 veica prasītājam piederošo naudas līdzekļu pārskaitījumu Ls 8000,00

(11382,97 euro) un Ls 1600,00 (2276,59 euro) apmērā uz trešās personas paziņas bankas kontu. Par minētajām darbībām trešā persona tika saukta

pie kriminālatbildības, ko apliecina 22.08.2011. Kurzemes apgabala prokurora lēmums, 28.09.2011. Ventspils tiesas spriedums kriminālprocesā

Nr.11150059904. Trešā persona kriminālprocesa ietvaros savu vainu atzina.

Prasītājs norāda, ka, saskaņā ar Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.pantu (likuma redakcijā no 23.05.2002. līdz 15.02.2012.), vadītāja

apliecība nav to dokumentu skaitā, kas apliecina personas identitāti, kā arī norāda, ka no trešās personas ir atgūta tikai daļa naudas līdzekļu. Turpmāka

parāda piedziņa no trešās personas vairs nav iespējama trešās personas mantas vai ienākumu neesamības dēļ, ko apliecina 23.02.206. Zvērinātas tiesu

izpildītājas Ineses Božes izziņa, tādēļ uzskata, ka atlikušie prasītājam radītie un nesamaksātie zaudējumi piedzenami no atbildētājas, jo atbildētājas

darbinieces vainas dēļ trešā persona varēja realizēt pretlikumīgās darbības.

2017.gada 6.novembrī tiesā iesniegti atbildētājas rakstveida paskaidrojumi, kuros prasību neatzīst. Paskaidro, ka, saskaņā ar spēkā stājušos

nolēmumu Krimināllietā Nr.K40-160/11, par vainīgo personu, kura nodarījusi zaudējumus prasītājam, tika atzīta trešā persona. Uzskata, ka nav pamata

prasītājam norādīt uz bankas darbinieka pretlikumīgajām darbībām, jo tādas nav konstatētas kriminālprocesa ietvaros.

Tiesas sēdē prasītāja pilnvarotais pārstāvis zvērināts advokāts E.Baļķens prasību uzturēja pilnā apmērā uz prasības pieteikumā minētajiem

apstākļiem un motīviem. Lūdza piedzīt no atbildētājas zaudējumus 11144,62 euro apmērā un likumiskus procentus 8755,09 euro apmērā par periodu no

22.11.2004.- 01.10.2017. Papildus lūdza atlīdzināt ar lietas vešanu saistītos izdevumus.

Tiesas sēdē atbildētājas pilnvarotais pārstāvis I.Dimants prasību neatzina. Norādīja, ka Kredītiestāžu likums noteic, ka kredītiestādes un klienta

attiecības regulē likums un noslēgtie līgumi. Uzrādīja un iesniedza tiesai prasītāja 12.12.2001. konta atvēršanas līgumu ar konta atvēršanas līguma

noteikumiem un izrakstu no AS “Swedbank” (iepriekšējais nosaukums – AS “Hansabanka”) Vispārējiem darījumu noteikumiem. Papildus norādīja, ka,

saskaņā ar AS “Swedbank” Vispārējo darījumu noteikumu 1.4.punktu, bankai ir tiesības veikt klienta vai tā pārstāvja identifikāciju arī pēc LR

autovadītāja apliecības.

Trešā persona uz tiesas sēdi nav ieradusies, neierašanos attaisnojošus dokumentus tiesā nav iesniegusi, nav lūgusi izskatīt lietu pēc būtības bez viņas

klātbūtnes vai atlikt lietas izskatīšanu. Par tiesas sēdi trešajai personai paziņots likumā noteiktajā kārtībā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 56.2, 156.pantu, tiesa uzskatīja par iespējamu lietu izskatīt bez trešās personas klātbūtnes tiesas sēdē.

M o t ī v u d a ļ a

Noklausījusies prasītāja un atbildētājas pārstāvju paskaidrojumus tiesas sēdē un novērtējusi tos kopsakarā ar lietā iegūtiem pierādījumiem, tiesa

atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma daļēji.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījums vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nav strīds par to, ka 2004.gada 17.novembrī trešā persona mantkārīgā nolūkā AS “Swedbank” Rīgā, filiālē “Mols”, uzrādot bankas

darbiniecei viltotu vadītāja apliecību uz prasītāja vārda, no atbildētājas darbinieces saņēma jaunu koda kalkulatoru prasītāja kontam, kurš tika piesaistīts

prasītāja naudas līdzekļu kontiem internetbankā AS “Swedbank” un, izmantojot šo kalkulatoru, trešā persona internetbankā 2004.gada 17.novembrī

veica prasītājam piederošo naudas līdzekļu pārskaitījumu 13659,56 euro (Ls 9600,00) apmērā uz trešās personas paziņas bankas kontu, ko arī apliecina

2011.gada 11.oktobrī likumīgā spēkā stājies 2011.gada 28.septembra Ventspils tiesas spriedums lietā Nr.K40-160/11, 11150059904 (l.l.43.-44.).

Lietā nav arī strīds par to, ka ar 2011.gada 11.oktobrī likumīgā spēkā stājušos 2011.gada 28.septembra Ventspils tiesas spriedumu lietā Nr.K40-

160/11, 11150059904 atzīta par vainīgu Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā trešā persona un notiesāta,

uzliekot par pienākumu 3 gadu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā segt prasītājam nodarīto kaitējumu, tas ir, atlīdzināt zaudējumus 9388,80 Ls

apmērā, ko arī apliecina lietas materiāliem pievienotais iepriekš minētais spriedums lietā Nr.K40-160/11, 11150059904 (l.l.43.-44.).

Līdz ar to tiesai nav pamats apšaubīt prasības pieteikumā prasītāja norādītos faktiskos apstākļus.

Ar 2016.gada 23.septembra Kurzemes apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas lēmumu lietā Nr.4.1-2/0012/08 pierādīts, ka trešā persona nav

pilnībā izpildījusi ar 2011.gada 28.septembra Ventspils tiesas spriedumu lietā Nr.K40-160/11, 11150059904 noteikto pienākumu trīs gadu laikā no

sprieduma spēkā stāšanās dienas atmaksāt prasītājam radīto kaitējumu 9388,80 Ls, jeb 13359,06 euro apmērā un uz 2016.gada 25.augustu ir segti

2157,79 euro. Saskaņā ar prasītāja norādīto informāciju prasības pieteikumā un zaudējumu aprēķinu, kas atbilst prasītāja sniegtajai informācijai Valsts

probācijas dienestam Ventspils teritoriālā struktūrvienība 2016.gada 23.augustā, prasītājs no trešās personas līdz 2016.gada 31.jūlijam ir saņēmis

kaitējuma atlīdzību 2527,74 euro (l.l.41).

Līdz ar to arī nav pamata apšaubīt prasītāja zaudējumu aprēķinu.

Saskaņā ar Kurzemes apgabaltiesas iecirkņa Nr.2 zvērinātas tiesu izpildītājas I.Božes izziņu izpildu lietā Nr.01240/002/2014, izpildu lietas ietvaros

ir veiktas visas nepieciešamās izpildu darbības parāda atgūšanai; izziņa izsniegta prasītājam par parāda piedziņas no trešās personas neiespējamību

(l.l.15).

Pie konstatētajiem apstākļiem lietā ir noskaidrojams, vai atbildētāja civiltiesiski ir atbildīga par prasītājam nodarītajiem zaudējumiem.

Civillikuma 1784.pants noteic, ka, ja ārpus līgumiskām attiecībām kādam nodarīts zaudējums ar otras personas prettiesīgu darbību, tad zaudējuma

nodarītājs atbild par visiem zaudējumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1786.pantu, novērtējot zaudējumus, jāievēro ne vien galvenās lietas un tās piederumu vērtība, bet arī pametums, kas netieši

nodarīts ar zaudējuma nesēju notikumu, un atrautā peļņa, bet Civillikuma 1779.pants noteic, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar

savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Kredītiestāžu likuma 60.panta pirmā daļa (redakcija, kas spēkā 2004.gada 17.novembrī) noteic, ka kredītiestādes un klienta attiecības regulē

likumi un noslēgtie līgumi.

Starp prasītāju un atbildētāju 2001.gada 12.decembrī noslēgts konta atvēršanas līgums, kura II daļa satur noteikumus. Lai arī šo noteikumu

3.punktā norādīts, ka klients ir pilnībā atbildīgs par visām izdarītajām operācijām, kuras tas ir apstiprinājis, šis noteikumu punkts arī noteic bankas

pienākumu salīdzināt klienta parakstu uz maksājuma rīkojuma ar bankai iesniegto klienta paraksta paraugu.

AS “Swedbank” (iepriekšējais nosaukums AS “Hansabanka”) Vispārējo darījumu noteikumu 1.1.punkts (spēkā 2004.gada 17. novembrī), kurus

tiesas sēdē iesniedza atbildētājas pārstāvis, noteic, ka banka veic klienta identifikāciju atbilstoši bankas noteiktajai kārtībai un saskaņā ar spēkā

esošajiem LR tiesību aktiem. Klienta pienākums ir iesniegt identifikācijas dokumentus, kurus pieprasa banka. Bankas operāciju veikšanai klients iesniedz

bankai sava vai tā pilnvarotā pārstāvja paraksta paraugus. Noteikumu 1.6.punkts noteic, ka par zaudējumiem, kas radušies klientam trešo personu

darbības rezultātā, atbildību uzņemas klients, izņemot gadījumus, kad banka ir pieļāvusi rupju neuzmanību, veicot klienta vai tā pārstāvja parakstu un

zīmoga nospiedumu vizuālu salīdzināšanu ar klienta iesniegtajiem parakstu un zīmoga nospieduma paraugiem. 3.1.punkts noteic, ja bankai, saskaņā ar

Noteikumiem vai bankas operāciju noteikumiem ir jāpārbauda dokumentu īstums, pilnīgums, patiesums vai spēkā esamība, vai arī ir jāiztulko to saturs, tā

atbild tikai par rupju neuzmanību.

No lietas materiāliem un 2011.gada 28.septembra Ventspils tiesas sprieduma lietā Nr.K40-160/11, 11150059904 izriet, ka trešā persona

personas identificēšanai atbildētājas darbiniecei uzrādījusi viltotu autovadītāja apliecību uz prasītāja vārda. Līdz ar to uz strīdus izskatīšanas dienu nav arī

strīds par to, ka atbildētājas darbiniece veikusi bankas operāciju nevis ar klientu, kas lietā ir prasītājs, bet trešo personu.

Atbildētājas pārstāvis nav tiesai uzrādījis un iesniedzis vispārējos darījumu noteikumus pilnā apmērā, kas bija spēkā notikuma brīdī 2004.gada

17.novembrī. Atbildētājas pārstāvis ir iesniedzis šo noteikumu izrakstu redakcijā, kas atbilstu tā paustajiem iebildumiem par prasību, kuru 1.4. punkts

noteic, ka bankai ir tiesības veikt klienta vai tā pārstāvja identifikāciju arī pēc LR autovadītāja apliecības.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 104.panta pirmo daļu, pušu paskaidrojumi, uz kuriem pamatoti viņu iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos

apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti un novērtēti pierādījumi. Atbildētājas pārstāvis nav iesniedzis citus pierādījumus, kurus tiesa varētu pārbaudīt un

novērtēt, ka atbildētājas darbiniece nav pieļāvusi rupju neuzmanību, veicot klienta identificēšanu.

Līdz ar to tiesai nav iespējams novērtēt, kādā vēl veidā banka nodrošinājusi klienta identificēšanu, izsniedzot un piesaistot prasītāja kontam

internetbankas jaunu kalkulatoru, izņemot viltotu autovadītāja apliecību uz prasītāja vārda. Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētāja, nodrošinoties

klienta identificēšanai, būtu salīdzinājusi klienta paraksta paraugu, kas ir pretrunā ar prasītāju noslēgtā konta atvēršanas līguma noteikumu 3.punkta

prasībām un bankas Vispārējo darījumu noteikumu 1.6.punktam.

Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.panta trešās daļas 1., un 2. punkts (likuma redakcijā, kas bija spēkā no 01.07.2002.- 15.02.2012.),

personu un to tiesisko statusu apliecinoši dokumenti ir personas apliecība un pase. No tā izriet, ka likums ir noteicis, kādi ir atzīstami par personas

tiesiskā statusa apliecinošiem dokumentiem, un tajā nav uzskaitīta autovadītāja apliecība. Likumam piemīt augstāks juridiskais spēks, bankas izstrādātiem

noteikumiem ir jāatbilst likumiem un tie nedrīkst būt pretrunā ar tiem.

Līdz ar minēto tiesa uzskata par pierādītu, ka banka nav pienācīgi izpildījusi savas ar prasītāju nodibinātās līgumsaistības - pirmkārt klienta

identifikāciju veikusi ar autovadītāja apliecību, pie tam, viltotu, otrkārt nav salīdzinājusi klienta paraksta paraugu, tādā veidā pieļaujot, ka ar prasītājas

kontam ar internetbankas starpniecību piekļūst un ar to rīkojas cita persona, nenodrošinot klienta kontā esošo naudas līdzekļu saglabāšanu. Līdz ar to

tiesa atzīst, ka bankas darbiniece ir pieļāvusi rupju neuzmanību Civillikuma 1645.panta izpratnē, bet, saskaņā ar Civillikuma 1782.pantu, šādā gadījumā

no bankas, lietā atbildētājas, ir piedzenami zaudējumi, kas konta apkalpošanas noteikumu pārkāpumu rezultātā radušies prasītājam.

Ņemot vērā iepriekš secināto, tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā ir piedzenami zaudējumi 10831,33 euro apmērā, kas veidojas kā

starpība starp ar spēkā stājušos 2011.gada 28.septembra Ventspils tiesas spriedumu lietā Nr.K40-160/11, 11150059904 piedzīto no trešās personas

prasītāja labā zaudējumu kompensācijas Ls 9388,80 apmērā, kas veido 13359,06 euro un trešās personas veiktajiem maksājumiem prasītājam Ls

1776,50 apmērā, kas veido 2527,73 euro. Līdz ar to pārējā daļā par zaudējumu piedziņu 313,29 euro apmērā prasība nav pamatota un noraidāma.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas arī likumiskos nokavējuma procentus 8755,09 euro apmērā, kas aprēķināti par periodu no 2004.gada

22.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim- par 4779 kavētām dienām, pamatojoties uz Civillikuma 1757.pantu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (884.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1756.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Prasītājs prasības pieteikumā norāda, ka procentus aprēķina atbilstoši Civillikuma 1757.pantā noteiktajam – nolīgstot procentus, jānoteic to

apmērs. Ja tas nav darīts, tad atzīstams, ka klusējot pieņemti likumiskie procenti.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.pantu procenti jāmaksā uz likuma pamata šādos gadījumos: 1) par katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī

parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem; 2) par svešu naudu, ne vien tad, kad tās turētājs to lietojis

savā labā, bet arī tad, kad viņam pienācies šo naudu noguldīt uz procentiem un viņš to nav darījis; 3) par visu to, ko pilnvarnieks vai vispār katrs svešu

lietu pārzinātājs izlicis naudā sava atvietojamā labā; 4) par preci, ko tirgotāji vai citu arodu piekopēji izdevuši uz parādu pie sava aroda nepiederīgām

personām, no tā laika, kurā pēc vietējās parašas jāsamaksā pircējam iesniegtie tirdzniecības rēķini, ja vien par samaksas laiku nav bijis norunāts citādi; 5)

par prasījumiem, kas nodrošināti ar kreditora valdījumā nodotu augļu nesēju lietu.

Lietā konstatēts, ka ar 2011.gada 11.oktobrī likumīgā spēkā stājušos 2011.gada 28.septembra Ventspils tiesas spriedumu lietā Nr.K40-160/11,

11150059904 atzīta par vainīgu Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā trešā persona, kura notiesāta,

uzliekot par pienākumu 3 gadu laikā no sprieduma stāšanās likumīgā spēkā segt prasītājam nodarīto kaitējumu, tas ir, atlīdzināt zaudējumus. Līdz ar to ar

trešās personas noziedzīga nodarījuma pabeigšanas dienu- 22.11.2004. nevar iestāties atbildētājas pienākums maksāt nokavējuma procentus. Lietā nav

konstatēti Civillikuma 1759.pantā norādītie pamati likumisko nokavējumu procentu piedziņai. Strīds par to, vai atbildētājai ir pienākums atlīdzināt

prasītājam trešās personas noziedzīgu darbību rezultātā radušos zaudējumus, tiek izšķirts tikai ar spriedumu šajā lietā. Līdz ar to, atbilstoši minētajai

tiesību normai un Civilprocesa likuma 195.pantam ir pamats noteikt prasītājai tiesības saņemt likumiskos sešus procentus gadā no piedzītās zaudējumu

summas tikai par laiku no sprieduma spēkā stāšanas dienas līdz sprieduma izpildei. Līdz ar to prasība daļā par likumisko procentu 8755,09 euro, kas

aprēķināti par laika periodu 2004.gada 22.novembra līdz 2017.gada 1.oktobrim, piedziņu nav pamatota un ir noraidāma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu, ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumi piespriež prasītājam no atbildētāja proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram. Līdz ar to no atbildētājas prasītāja labā piedzenama prasītājas samaksātā valsts nodeva 638,95 euro apmērā un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 euro, kopā 642,15 euro.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 39., 40.pantu, no atbildētājas valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz

prasītāja iemaksa, kurus šajā lietā veido 7,06 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punktu, ar lietas vešanu saistītie izdevumi zvērināta advokāta Erlenda Baļķena juridiskās

palīdzības samaksai 205,70 euro apmērā piedzenami no atbildētājas prasītāja labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš – desmit dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz iepriekš minēto, vadoties no Civilprocesa likuma 8., 93.- 97., 189.-193., 195., 204.1, panta, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no AS “Swedbank”, reģistrācijas numurs 40003074764, /pers. A/, personas kods /personas kods/, labā zaudējumus 10831,33 euro,

tiesas izdevumus 642,15 euro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 205,70 euro, bet pavisam kopā 11679,18 euro (vienpadsmit tūkstoši seši simti

septiņdesmit deviņi euro un 18 centus), nosakot, ka naudas līdzekļi pārskaitāmi /pers. A/ norēķinu kontā Nr. LV32RIKO0002023552128, AS “DNB

banka”.

/pers. A/ prasību daļā par zaudējumu piedziņu 313,29 euro apmērā un likumisko procentu piedziņu 8755,09 euro noraidīt.

Piedzīt no AS “Swedbank”, reģistrācijas numurs 40003074764, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,06 euro (septiņus euro un 6

centus), kas iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija,

NMR 90001672316.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai 20 (divdesmit) dienu laikā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Pārdaugavas tiesā.

Tiesnese E. Stelte-Auziņa