Court orders defendant to pay debt and state court fees in construction contract dispute.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the payment of a debt of 3,140 euros plus state court fees and litigation costs totaling 3,505.04 euros. The plaintiff successfully claimed that the defendant had completed partial work worth 4,000 euros but failed to deliver the roof by the agreed deadline. Consequently, the court ruled that the defendant must reimburse the plaintiff for the advanced payments made and cover the state fees paid by the plaintiff.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 34. p., 41. p., 190. p., 193. p., 195. p., 204.1 p.: In a construction contract dispute where the contractor failed to complete work on time, the court orders the contractor to pay the client's advanced payments, state court fees, and litigation costs.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lieta Nr.C33662715
Lietas arhīva Nr.C-2242-16/20
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2016.gada 20.jūnijā
Rīgas rajona tiesa
šādā sastāvā: tiesnese Aija Ilstere
ar tiesas sēdes sekretāri Ilzi Kļaviņu
piedaloties prasītājam /pers. C/ un atbildētājam /pers. D/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /pers. C/ prasībā pret /pers. D/ par parāda piedziņu, un
k o ns t a t ē ja
2015.gada 9.decembrī /pers. C/ (turpmāk – prasītājs) iesniedzis tiesā prasību pret /pers. D/ (turpmāk – atbildētājs) par parāda piedziņu.
Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītājs kā Pasūtītājs un atbildētājs kā Izpildītājs noslēguši uzņēmuma līgumu Nr.01-01 par jumta rekonstrukcijas
darbiem. Ar šo līgumu vienojušies, ka prasītājs uzdod un atbildētājs apņemas veikt prasītāja objektā jumta rekonstrukcijas darbus Līgumā noteiktajā
kārtībā saskaņā ar tāmi, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa. Šī tāme 2014.gada 20.decembrī prasītājam tika atsūtīta e-pastā.
Atbilstoši Līguma 2.1.punktam Līguma kopējā summa noteikta 7140 euro, kas atbildētājam samaksāta pilnā apmērā skaidrā naudā pirms darbu
uzsākšanas.
Saskaņā ar Līguma 3.1.punktu Līgumā minēto jumta rekonstrukciju nodod prasītājam ekspluatācijā līdz 2015.gada 1.aprīlim, noformējot par to
pieņemšanas -nodošanas aktu. Taču Līgumam pievienotajā tāmē atbildētājs norādījis, ka darbus ir plānots izdarīt divu nedēļu laika. Līdz šim jumta
nodošana prasītājam ekspluatācijā nav notikusi un pieņemšanas - nodošanas akts nav sagatavots.
Tā kā nedz Līgumā noteiktajā termiņā, nedz tāmē norādītajā termiņā atbildētājs darbus nebija paveicis un nebija arī iegādājies visus materiālus, tad
prasītājs vairākkārt vērsies pie atbildētāja ar aicinājumu atrisināt radušos situāciju, jo ēka bez jumta, ilgā laika periodā, nedrīkst atrasties. Sākotnēji
atbildētājs, atsūtot īsziņu 2015.gada 11.maijā, paziņojis, ka ir bankrotējis un ir prasītājam parādā 2000 euro, ko atdos divu mēnešu laikā, bet darbus
pabeigšot cita persona - /pers.M/, kura tālruņa numurs tika atsūtīts iepriekš minētajā īsziņā. Tomēr parāds tā arī netika atdots, un jumta rekonstrukcijas
pabeigšanai bija nepieciešams piesaistīt citus darbiniekus, kas prasīja ievērojamus papildus finanšu līdzekļus no prasītāja. Vēlāk veicot padziļinātu
aprēķinu par padarītajiem darbiem un iegādātajiem materiāliem, konstatēts, ka, saskaņā ar 2014.gada 20.decembra tāmi (naudas sadalījums 7140 euro),
kas prasītājam nosūtīta e-pastā, atbildētājs ir paveicis pirmās 5 pozīcijas 4000 euro apmērā. Tajās ietilpst: 1) pirmajā dienā demontāža; 2) otrajā un
trešajā dienā nepieciešami 2300 euro kokmateriālu un palīgmateriālu iegādei (leņķi, skrūves utt.); 3) trešajā dienā tiek veikti koka konstrukciju darbi; 4)
ceturtajā dienā tiek veikti koka konstrukciju darbi; 5) piektajā dienā tiek veikti koka konstrukciju darbi (nepieciešams avanss 1700 euro par darbu).
Taču pārējās tāmes pozīcijas nav izdarītas, kā arī tāmē norādītie materiāli, tajā skaitā, jumta pārseguma materiāli, nav iegādāti.
Atbilstoši Civillikuma 2213.pantam uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam. Ņemot vērā iepriekš minēto ir
secināms, ka atbildētājs nav izpildījis Līgumā uzņemtās saistības un nodevis darbus, respektīvi, nav paveicis Līgumam pievienotajā tāmē minētos darbus,
konkrēti, 7., 8., 9. un 10.punktā minētos, kā rezultātā ir parādā prasītājam 3140 euro par nepadarītajiem darbiem un neiegādātajiem materiāliem, ko
vienlaikus arī apliecina 2015.gada 13.maija video ieraksts, kur atbildētājs prasītājam skaidro radušās situācijas atrisināšanas iespējas un atzīst, ka ir
parādā 3000 euro. Vienlaikus līguma 6.3.punktā puses apņemas godprātīgi pildīt Līgumā noteiktās saistības, taču atbildētājs savas saistības nav izpildījis,
kā arī nav saskatāma jebkāda iniciatīva situācijas atrisināšanā.
Prasības summā, kas kopā ir 3140 euro ietilpst samaksa par nepadarītajiem darbiem 1700 euro apmērā un samaksa par neiegādātajiem
būvmateriāliem 1440 euro apmērā.
Pamatojoties uz Civillikuma 1587. un 2213.pantu, lūdz tiesu:
1) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parāda pamatsummu 3140 euro, piedziņu vēršot uz atbildētāja mantu un naudas līdzekļiem;
2) piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam tiesāšanās izdevumus.
2015.gada 17.decembrī saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu atbildētājam uz viņa deklarēto dzīvesvietas adresi /adrese A/ (lietas 18.lapa)
nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 11.janvārim (lietas 19.lapa).
2016.gada 26.janvārī atbildētājam adresētais sūtījums atsūtīts atpakaļ tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – adresāts nebija sastopams,
atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 21.lapa).
Puses uz tiesas sēdi aicinātas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā, par tiesas sēdes laiku un vietu paziņojot 2016.gada 26.janvārī nosūtot tiesas
pavēstes (lietas 1.lapa).
2016.gada 2.martā atbildētājam adresētais sūtījums atgriezts tiesai ar Latvijas Pasta darbinieka norādi – piegādes laikā adresāts nav sastopams,
atstāts aicinājums, beidzies glabāšanas laiks (lietas 25.lapa).
2016.gada 18.martā tiesā saņemts prasītāja prasības precizējums, kurā norādīts, ka parāda samaksa ir veicama prasītāja kontā Nr./konta
numurs/, AS /Nosaukums A/ (lietas 26.lapa).
Tiesas sēdē prasītājs prasību uzturēja un papildus paskaidroja, ka vairāk kā pims gada noslēdzis vienošanos ar atbildētāju par jumta
rekonstrukciju. Samaksājis atbildētājam skaidrā naudā 7140 euro par visiem darbiem. Darbi netika pabeigti, tika izdarīta puse no visiem darbiem. Jau
pašā sākumā darbi aizkavējušies, tad atbildētājs atsūtījis īsziņu, ka ir bankrotējis un darbus pabeigs cita persona, kas tomēr nav noticis. Ar atbildētāju
mēģinājuši vienoties, taču tas nav izdevies, jo atbildētājs savus solījumus nav pildījis. Arī iepriekš ir sadarbojies ar atbildētāju, toreiz viss ir bijis kārtībā,
atbildētājs uzdotos darbus, saskaņā ar līgumu, paveicis.
Tiesas sēdē atbildētājs prasību atzina (paraksts pie tiesas sēdes protokola lietas 33.lapa) un paskaidroja, ka naudu saņēmis. Vienlaicīgi veicis arī
citus gadījuma darbus, kuriem bija nepieciešami līdzekļi un kuros ieguldījis saņemto naudu. Ieguldītie līdzekļi atpakaļ nav atnākuši. Maksājis arī
strādniekiem. Darbs netika izpildīts, jo nepietika naudas, nesabalansēja savus izdevumus un ar saņemtajiem 7000 euro nevarēja visu izpildīt. Atzīst, ka ir
parādā prasītājam.
Motīvu daļa
Noklausījusies procesa dalībnieku paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir
pamatota un apmierināma.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 92.pantu pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata tiesa nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme
lietas izspriešanā.
Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam
jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.
Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Civilprocesa likuma 193.panta piektā daļa noteic, ja atbildētājs pilnībā atzinis prasību, sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem
aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
Ņemot vērā, ka atbildētājs prasību atzina pilnā apmērā un tiesa prasību atzīst par pamatotu, tad spriedumā nav jāsniedz iesniegto pierādījumu
vērtējums, bet atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektajai daļai jānorāda atsauce uz tiesību normām, pēc kurām tiesa vadījusies.
No lietas materiālos esošajiem dokumentiem redzams, ka puses noslēgušas Līgumu Nr.01-01 par jumta rekonstrukcijas darbiem pasūtītāja
objektā, Līgumā noteiktā kārtībā, saskaņā ar tāmi, kas ir Līguma neatņemama sastāvdaļa (lietas 9. – 12.lapa).
Līguma 2.1.punkts noteic Līguma kopējo summu 7140 euro, ko prasītājs izmaksā atbildētājam vairākās daļās.
Līguma 3.1.punktā izpildītājs (atbildētājs) jumta rekonstrukciju apņēmies nodot ekspluatācijā pasūtītājam (prasītājam) līdz 2015.gada 1.aprīlim.
No tāmes, ko sagatavojis atbildētājs, redzams, ka kopējo darbu izmaksa ir 7100 euro, kas ir sadalīta šādi:
1.Pirmā dienā tiek veikta jumta demontāža un nauda nav nepieciešama;
2.otrā un trešā dienā nepieciešami 2300 euro kokmateriālu un palīgmateriālu iegādei (leņķi, skrūves utt.);
3.trešā dienā tiek veikti koka konstrukcijas darbi;
4.ceturtā dienā tiek veikti koka konstrukcijas darbi;
5.piektā dienā tiek veikti koka konstrukcijas darbi un nepieciešams avanss 1700 euro par darbu;
6.sestā un septītā diena – brīvs;
7.astotā diena – jāiegādājas jumta segums un nepieciešamie elementi, nepieciešami 1440 euro;
8.devītā dienā tiek veikta jumta uzstādīšana;
9.desmitā dienā tiek veikta jumta uzstādīšana;
10.vienpadsmitā diena – tiek pieņemti un nodoti darbi, nepieciešami atlikušie 1700 euro (lietas 14.lapa).
Tiesai ir pamats konstatēt, ka puses noslēgušas Civillikuma 2212.pantam atbilstošu uzņēmuma līgumu, jo ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas
izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu, vai izvest kādu pasākumu.
Saskaņā ar Civillikuma 2213.pantu uzņēmējam jāizpilda pasūtījums saskaņā ar līgumu un jānodod pasūtītājam.
Tiesa konstatē, ka konkrētajā gadījumā Uzņēmuma līgums noslēgts par būvdarbu veikšanu.
Lietā nav strīda, ka atbildētājs ir saņēmis no prasītāja 7140 euro gan materiālu iegādei, gan arī samaksai par darbu, ko tiesas sēdē atzina arī
atbildētājs un pierāda prasītāja konta izraksts (lietas 34.lapa).
Prasītājs norāda, ka atbildētājs darbus paveicis par 4000 euro, bet atlikušie darbi nav paveikti, kaut arī samaksājis atbildētājam visu
Līgumā paredzēto summu.
Lietā nav strīds, ka atbildētājs ir parādā prasītājam saņemto summu 3140 euro apmērā.
Prasītājs norāda, ka ir mēģinājis vienoties ar atbildētāju par parāda atstrādāšanu vai atgriešanu, bet atbildētājs nevienu noslēgto vienošanos
nav pildījis.
Atbildētājs paskaidroja, ka strādā gadījuma darbus un līdz šim viņam nav bijuši līdzekļi, lai parādu atdotu.
Civillikuma 1402.pants paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.
Civillikuma 1511.pants paredz, ka līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību
nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums,
kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību (1401.p.).
Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī
vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.
Ievērojot minēto, tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību. Atzīstot prasību par pamatotu un
apmierināmu, no atbildētāja prasītāja labā piedzenams parāds 3140 euro apmērā.
Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesāšanās izdevumi ir tiesas izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi. Tiesas izdevumi ir valsts nodeva,
kancelejas nodeva, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi.
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar prasības pieteikuma noraksta un tiesas
pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus.
Tiesa konstatē, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis valsts nodevu 360,34 euro (lietas 7.lapa) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
4,70 euro (lietas 8.lapa).
Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas b) apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā no 2135 euro līdz 7114 euro
valsts nodeva jāmaksā 320,10 euro plus 4 % no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro.
Konkrētajā prasībā valsts nodeva jāmaksā 360,34 euro ((3140 euro – 2134) x 4% + 320,10 euro).
Tiesa atzīst, ka, ievērojot Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas noteikumus, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenama prasītāja
samaksātā valsts nodeva 360,34 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu
4,70 euro, kopā 365,04 euro.
No lietas materiāliem - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu uzziņas- redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu
tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu šajā lietā kopsummā ir 8,25 euro, tādēļ šie izdevumi, ciktāl tie pārsniedz prasītāja samaksātos 4,70 euro,
piedzenami no atbildētāja valsts labā, t.i., 3,55 euro.
Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, tiesa nosaka
termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.
Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to atbildētājam nosakāms 10
dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34.pantu, 39.panta pirmās daļas 5.punkta, 41.panta pirmo daļu, 93., 97., 190., 193., 195. un 204.1pantu,
tiesa
no s pri e da
prasību apmierināt.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. C/, personas kods /personas kods/, parādu 3140 euro (trīs tūkstoši viens
simts četrdesmit euro) un tiesas izdevumus - samaksāto valsts nodevu 360,34 euro (trīs simti sešdesmit euro un 34 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi), pavisam kopā piedzenot 3505,04 euro (trīs tūkstoši pieci simti pieci euro un 4 centi).
Parāda samaksa veicama /pers. C/, personas kods /personas kods/, norēķinu kontā Nr./konta numurs/, AS /Nosaukums A/.
Piedzīt no /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,55 euro (trīs euro un 55 centi).
Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija, reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde Valsts kase,
kods TRELLV22, konta Nr.LV51TREL2190458019000, maksājuma mērķī jānorāda ieņēmumu ekonomiskās klasifikācijas kods – 21499, mērķis - ar
lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C33662715.
Noteikt /pers. D/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksu, iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā Siguldā, Šveices ielā 27
sprieduma labprātīgai izpildei noteiktajā 10 dienu termiņā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.
Tiesnese A.Ilstere