Court dismissed debt collection appeal, ruling statute of limitations did not apply due to continuous creditor rights transfer.
Legislator summary
AI generatedThe Court of Appeal dismissed the defendant's appeal regarding a debt collection claim for over 10,000 EUR. The defendants argued that the statute of limitations had expired because no formal demand was made within the three-year period, citing conflicting contract details. The court rejected this, finding that the continuous transfer of creditor rights from the bank to the plaintiff kept the claim alive, thereby preventing the limitation period from expiring.
Legislator headnote
AI generatedCivil Procedure Law Art. 193; Civil Procedure Law Art. 430: The statute of limitations does not apply to claims where creditor rights have been continuously transferred to a third party, as the transfer interrupts the limitation period.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas arhīva Nr. CA-0211-22/4
ECLI:LV:KUAT:2022:1221.C69170322.9.S
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Liepājā 2022.gada 21.decembrī
Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģija šādā sastāvā:
tiesneši Astra Klaiše, Iļja Grigorjevs un Rita Vīva
rakstveida procesā izskatīja civillietu SIA “Intrum Latvia” prasībā pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. D/ par parāda piedziņu sakarā ar /pers. D/ un
SIA “/Nosaukums/” apelācijas sūdzību par Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 15.jūlija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2022.gada 7.februārī SIA “Intrum Latvia” cēlusi tiesā prasību pret SIA “/Nosaukums/” un /pers. D/ par parāda piedziņu. Lūdz piedzīt no
atbildētājas, bet piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no atbildētāja, pamatparādu 7635,46 EUR, likumiskos procentus 3162,16 EUR
par laiku no 2012.gada 28.maija līdz 2019.gada 18.martam un tiesāšanās izdevumus.
Prasība pamatota ar šādiem argumentiem un apsvērumiem.
[1.1] Saskaņā ar 2010.gada 27.maija Juridisko personu norēķinu konta overdrafta līgums /numurs/ (turpmāk-aizdevuma līgums), kas noslēgts starp
AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “/Nosaukums/”, atbildētājai SIA “/Nosaukums/” piešķirts overdrafta limits 10 000 EUR līdz 2011.gada 27.maijam. Ar
2010.gada 28.maija galvojuma līgumu /pers. D/ kā galvinieks uzņēmās no aizdevuma līguma izrietošās saistības kā galvenais parādnieks.
2014.gada 3.jūlijā uzņēmuma daļa, kurā ietilpa visas Bankas prasījuma tiesības pret atbildētājiem pārgāja “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA.
Savukārt “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA ar 2018.gada 19.decembri visas prasījuma tiesības, kas izriet no aizdevuma līguma un galvojuma
līguma, un ar tām saistītās blakus tiesības cedējusi prasītājai.
[1.2] Atbildētāja aizdevuma līguma saistības nav izpildījusi, lai gan prasītāja vairākkārt atgādinājusi par parāda esamību un saistību izpildi un
brīdinājusi par tiesvedības procesa uzsākšanu. Uz prasības celšanas dienu kopējā parāda summa ir 10 797,62 EUR, ko veido neatmaksātā aizdevuma
pamatsumma 7635,46 EUR un likumiskie procenti 3162,16 EUR.
[2] Atbildētāji prasību neatzīst.
[2.1] Atbildētāja SIA “/Nosaukums/” prasību neatzīst. Uzskata, ka prasībā minēta pretrunīga informācija – atšķirīgi aizdevuma līguma numuri un
dažādas parāda summas. Līdz ar to nav saprotams, kādu tieši saistību izpildi vēlas prasītāja. 2016.gada 21.februāra un 21.decembra paziņojumi neatbilst
Civillikuma 1905.pantam un nepārtrauc noilgumu. Atbildētājas ieskatā konkrētajā gadījumā ir iestājies no aizdevuma līguma izrietošo prasījumu noilgums,
jo starp 2014.gada februārī un 2019.gada janvārī nosūtītajiem atgādinājumiem pagājis Komerclikuma 406.pantā noteiktais trīs gadu prasījumu termiņš.
[2.2] Atbildētājs/pers. D/ prasību neatzīst, jo parāda aprēķins neattiecas uz šo prasību, bet uz Kredītkartes līgumu Nr. /numurs/, turklāt
parādsaistībām, kas izriet no aizdevuma līguma, ir iestājies noilgums.
[3] Ar Kurzemes rajona tiesas 2022.gada 15.jūlija spriedumu prasība apmierināta, piedzenot prasītājas labā no SIA “/Nosaukums/”, bet piedziņas
daļējas vai pilnīgas neiespējamības gadījumā no /pers. D/, pamatparādu 7635,46EUR, likumiskos procentus par laiku no 2012.gada 28.maija līdz
2019.gada 18.martam 3162,16EUR, samaksāto valsts nodevu 318,86EUR no katra atbildētāja.
Valsts labā no katra atbildētāja piedzīti ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 6 EUR.
Spriedumā minēti šādi argumenti.
[2.1] Tiesa nodibinājusi šādus faktus.
2010.gada 27.maijā starp AS ”Latvijas Krājbanka” un atbildētāju noslēgts Juridisko personu norēķinu konta overdrafta līgums /numurs/ (turpmāk
– aizdevuma līgums). Atbildētājas norēķinu kontam /konta numurs/ piešķirts overdrafts 6000 Ls (8537,23 EUR) ar beigu termiņu 2011.gada 27.maijs.
2011.gada 19.augustā puses vienojušās par izmaiņām overdrafta līgumā, paredzot līguma darbības beigu termiņu 2012.gada 27.maiju.
2010.gada 28.maijā atbildētājs /pers. D/ ar galvojuma līgumu uzņēmās maksājuma saistības saskaņā ar overdrafta līgumu kā galvenais parādnieks.
2013.gada 23.augustā starp likvidējamo AS ”Latvijas Krājbanka un “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA noslēgts līgums par kredītiestādes
uzņēmuma pāreju, nododot “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA visus līgumus un prasījuma tiesības, kas izriet no izbeigtajiem līgumiem ar AS “Latvijas
krājbanka” klientiem, visus līgumus, kas rada blakus saistības, tai skaitā ķīlas tiesības, garantijas, galvojuma līgumus un cesijas līgumus un no tiem
izrietošās tiesības, kas norādīti minētā līguma 1.pielikumā.
2018.gada 13.decembrī starp “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA un prasītāju noslēgts Pirkuma līgums (cesija), saskaņā ar kuru 2018.gada
19.decembrī cesijas kārtībā visas “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA prasījuma tiesības pret atbildētājiem un ar tām saistītās blakus tiesības, kas izriet
no overdrafta un Galvojuma līguma, nodotas prasītājai.
Nav strīda par to, ka overdrafta līgums kvalificējams kā komercdarījums, no kura izrietošais prasījums saskaņā ar Komerclikuma 406.pantu noilgst
triju gadu laikā.
[2.2] Atbildētāji iebilstot pret prasību, atsaucas uz noilgumu.
Ņemot vērā Civillikuma 1839., 1896. un 1910.panta nosacījumus, overdrafta līgumā noteikto atmaksas termiņu un nosacījumus aizdevuma
atmaksas termiņš iestājās 2012.gada 27.maijā.
Atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu. Lai atsauktos uz noilguma pārtraukumu, kreditoram aktīvi jāveic
darbības, kas liecina, ka viņš attiecīgajā tiesību normā noteiktā noilguma laikā paziņojis parādniekam savu gribu saņemt pārkāptas, taču starp pusēm
joprojām pastāvošas saistības izpildījumu.
Noilguma kā prasījuma tiesību izbeidzoša institūta pamatā ir kreditora bezdarbība, nevis laika posms, kāds pagājis kopš kreditora tiesību
aizskāruma rašanās brīža.
[2.3] No lietas materiāliem redzams, ka Komerclikuma 406.pantā paredzētā noilguma termiņa tecējums pārtraukts vairākkārt, tāpēc prasības
tiesības noilguma termiņš konkrētajā gadījumā nav iestājies.
2014.gada 6.janvārī paziņojumu par saistību izpildi atbildētājiem nosūtījusi likvidējamā AS “Latvijas Krājbanka”, norādot gan uz izpildāmās
saistības rašanās pamatu - overdrafta līgumu, gan parāda apmēru.
2014.gada 11.februārī atbildētājiem nosūtīts likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka un “Baltic Credit Solutions Latvia” SIA kopīgs paziņojums par
prasījuma tiesību pāreju un jaunu norēķinu kārtību, norādot uz saistībām, kas izriet overdrafta līguma.
2016.gada 29.decembrī atgādinājumu par saistību izpildi atbildētājiem nosūtījusi “Baltic Credit Solutions Latvia” SIA, savukārt, 2019.gada
8.janvārī un 2020.gada 15.oktobrī - prasītāja, paziņojot par kreditora prasījuma tiesību pāreju.
Minētais apliecina skaidru un nepārprotamu kreditora gribu prasīt no atbildētājiem overdrafta līguma saistību izpildi. Nav pamata apšaubīt, ka
atbildētājiem kreditora prasījums par saistību izpildi bija zināms, jo atbildētājs /pers. D/ 2019.gada 7.maijā ar pretenzijām par prasījuma pamatotību
vērsies SIA “Intrum Latvia”.
[2.4] 2010.gada 27.maijā, atbildētājai noslēdzot ar AS ”Latvijas Krājbanka” overdrafta līgumu, un 2011.gada 11.maijā un 2011.gada 19.augustā
izdarot tajā grozījumus, atbildētājai piešķirts overdrafta limits ar piesaisti atbildētājas norēķinu kontam un noteikts līguma darbības beigu termiņš
2012.gada 27.maijs. Līgumslēdzējas puses tādējādi ir vienojušās par visiem aizdevuma līguma būtiskiem nosacījumiem un līgums uzskatāms par noslēgtu.
Aizdevuma atmaksas termiņš ir iestājies.
Saskaņā ar prasībai pievienoto parāda aprēķinu uz līguma izbeigšanas dienu 2012.gada 27.maiju izmantotā un neatmaksātā overdrafta summa ir
7635,46 EUR (5366,23 LVL).
Nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu un pamatparāda apmēru, jo šāda parāda summa norādīta atbildētājai likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka”
2014.gada 6.janvāra paziņojumā par parādu.
[2.5] Ņemot vērā Civillikuma 1753., 1759., 1652., 1653. un 1656.pantā noteikto un lietā konstatētos apstākļus, ka kreditori ir pauduši skaidru un
nepārprotamu gribu prasīt no atbildētājiem saistību izpildi saskaņā ar overdrafta līgumu, atbildētājiem nevarēja rasties pamatotas šaubas par to, ka
saistība pildāma. Atbildētāja pēc saistību izpildes termiņa iestāšanās, neatmaksājot saņemto aizdevumu, faktiski turpināja lietot aizņemto kapitālu, par ko
kreditoram pienākas atlīdzība.
Tādējādi no atbildētājas prasītājas labā piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laiku no 2012.gada 28.maija līdz 2019.gada 18.martam
3162,16 EUR.
[2.6] Atbildētāja/pers. D/ 2010.gada 28.maijā parakstītais Galvojums par atbildētājas SIA “/Nosaukums/” saistībām, kas izriet no overdrafta
līguma, atbilst Civillikuma 1692.-1695.panta nosacījumiem un ir atzīstams par ekspromisorisku galvojumu Civillikuma 1702.panta izpratnē.
Tā kā galvojums ir akcesora saistība, kas kalpo par nodrošinājumu galvenā parādnieka uzņemtai saistībai, galvinieks ir subsidiāri atbildīgs par
galvenā parādnieka uzņemto saistību. Tādējādi piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā pret galveno parādnieci SIA “/Nosaukums/”,
parāda piedziņa vēršama pret galvinieku /pers. D/.
[3] Atbildētājs/pers. D/ iesniedzis apelācijas sūdzību par spriedumu, pārsūdzot to pilnā apmērā, balstoties uz šādiem apsvērumiem.
Lietā izšķiramais strīds ir par to, vai noilguma termiņa laikā prasītāja ir paziņojusi parādniekam SIA “/Nosaukums/” un galvotājam savu gribu
saņemt konkrēto parādu. Tiesa, apmierinot prasību, spriedumā šos pierādījumus nav vērtējusi.
Ņemot vērā 2014.gada 6.janvāra likvidējamās AS “Latvijas Krājbanka” paziņojumu par saistību izpildi, noilgums iestājas 2017.gada 6.janvārī.
Savukārt prasītāja prasības noilguma termiņā nekad nav izteikusi gribu atprasīt parādu pēc overdrafta līguma. 2016.gada 29.decembra paziņojumā
prasītāja pieprasīja izpildīt parāda saistības, kas izriet no norēķinu konta apkalpošanas līguma par kredītlīnijas piešķiršanu un kuras jau bija nokārtotas
2012.gadā. Arī 2019.gadā prasītāja kļūdaini prasīja atmaksāt šo parādu, bet vēlāk sarakstē apstiprināja, ka notikusi tehniska kļūda. Minētie pierādījumi
apstiprina to, ka 2018.gada 13.decembrī, noslēdzot pirkuma līgumu (cesiju) ar “Baltic Credit Solutions Latvia” SIA, prasītāja pārņēma jau noilgušu
parādu.
Lai gan tiesa atsaukusies uz Senāta atziņām par to, ka atgādinājumā jābūt nepārprotami paustai kreditora gribai saņemt konkrētas saistības izpildi,
tomēr attiecībā uz lietā nodibinātajiem apstākļiem nav to ņēmusi vērā.
[4] Atbildētāja SIA “/Nosaukums/”, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 419.pantu, pievienojusies /pers. D/ apelācijas sūdzībai.
[5] Prasītāja paskaidrojumos par apelācijas sūdzību norāda, ka identiski iebildumi par prasību jau minēti pirmās instances tiesā, kur civillieta
izskatīta, vispusīgi un objektīvi izvērtējot lietā iesniegtos pierādījumus, pieņemot tiesisku un pamatotu spriedumu.
[6] Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 10.pantu civillieta nolikta izskatīšanai rakstveida procesā, nosakot lietas
dalībniekiem termiņu papildus paskaidrojumu un pierādījumu iesniegšanai.
Motīvu daļa
[7] Civillietu tiesas kolēģija, izvērtējusi pušu rakstveida paskaidrojumus un pārbaudījusi lietā iesniegtos pierādījumus, uzskata, ka atbildētāju
apelācijas sūdzības nav pamatotas un prasība ir pilnībā apmierināma.
Tiesas noteiktajā termiņā prasītāja iesniegusi papildus pierādījumus, norādot, ka datu migrācijas neprecizitātes dēļ norādītie kredītlietu numuri
migrēti “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA un prasītājas datu bāzes sistēmā, ko apliecina izraksts no pielikuma Nr.1 līgumam par uzņēmumu pāreju,
tādēļ tas pievienojams lietas materiāliem. Pārējie papildus iesniegtie pierādījumi jau atrodas lietas materiālos, tādēļ atkārtoti nav pievienojami: Finanšu un
kapitāla tirgus komisijas padomes 2013.gada 7.novembra lēmums, 2015.gada 19.marta tiesību un saistību nodošanas apliecinājums, divas uzņēmumu
reģistra izziņas, Pirkuma līguma 2018.gada 17.decembra pielikums un 2018.gada 21.decembra prasījumu nodošanas apliecinājums. Lietas materiāliem
nav pievienojams arī 2018.gada 13.decembra pirkuma-pārdevuma līgums, jo lietā nav strīda par to, ka “Baltics Credit Solutions Latvia” SIA kredītlietas
nodevusi prasītājai.
[8] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 426.panta pirmās daļas noteikumiem apelācijas instances tiesa izskata lietu pēc būtības, sakarā ar apelācijas
sūdzību tādā apjomā, kā lūgts šajā sūdzībā.
[8.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 430.panta trešo daļu fakti, kas konstatēti pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā nav jāpārbauda, ja
tie nav apstrīdēti apelācijas instances tiesā.
Tiesas kolēģija konstatē, ka apelācijas kārtībā netiek pārsūdzēti lietas faktiskie apstākļi, jo apelācijas sūdzība satur motīvus tikai par to, ka prasībai
iestājies noilgums.
[8.2] Civilprocesa likuma 432.panta piektā daļa nosaka, ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums
ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma argumentācijai. Šādā gadījumā
Civilprocesa likuma 193.panta piektajā daļā noteiktos apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.
Pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesas kolēģija atzīst, ka šajā lietā pirmās instances tiesas konstatētie faktiskie un tiesiskie apstākļi, un uz
tiem balstītie secinājumi attiecībā uz piedzenamo parādu un noilgumu ir pareizi, un pirmās instances tiesas spriedumā sniegtais pamatojums ir pilnībā
pietiekams. Līdz ar to, tiesas kolēģija pievienojas pirmās instances tiesas spriedumā norādītajai argumentācijai un atkārtoti tos pašus apsvērumus
nenorāda.
Tādejādi tiesas kolēģijai jāvērtē apelācijas sūdzības argumenti, kas norādīti apelācijas sūdzībā attiecībā uz prasījuma noilgumu.
[8.3] Noilguma institūts civiltiesībās ir veidots ar mērķi novērst ilgstošu nenoteiktību mantiskajās attiecībās, radīt skaidrību par tiesībām un
pienākumiem, kas varētu būt par strīdus priekšmetu, bet ieinteresētā persona ilgstoši nav centusies panākt savu tiesību atzīšanu vai realizēšanu (sk.
Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K. Torgāna vispārīgā
zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 357.lpp.). Noilguma iestāšanās tiesiskās sekas ir prasības (prasījuma) tiesības un saistību tiesības
izbeigšanās (Civillikuma 1893.un 1910.pants). Pēc vispārēja noteikuma noilguma termiņš skaitāms no prasījuma tiesības nodibināšanas brīža. Turklāt
atbilstoši Civillikuma 1896.pantam nav izšķirošas nozīmes, vai prasījuma tiesība izriet no saistībām, noziedzīga nodarījuma, vai jaukta pamatojuma. Ja
likumā nav noteikts cits noilguma tecējuma sākuma termiņš (kā, piemēram, Civillikuma 1633., 1634.pantā), tad vadās no principa, ka noilgums sāk
tecēt ar brīdi, kad persona uzzinājusi vai tai vajadzēja uzzināt par tiesību pārkāpumu. Tātad vispārīgi noteicošais brīdis noilguma tecējuma iesākumam ir
tieši tiesību pārkāpuma (aizskāruma) brīdis (sk. Latvijas Republikas Civillikuma komentāri. Saistību tiesības (1401.-2400.p.). Sagatavojis autoru
kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 360.-361. lpp.; Senāta 2020.gada 24.septembra
spriedums lietā Nr.SKC-848/2020 ( ECLI:LV:AT:2020:0924.C29329018.10.S), 9.1.punkts).
Noilgumu pārtrauc: 1) prasības celšana, 2) atgādinājums parādniekam, 3) parāda atzīšana (Civillikuma 1902., 1904. – 1906.pants). To esība,
rodoties strīdam, atbilstoši vispārējam principam jāpierāda tiesīgajai personai – kreditoram (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2017.gada
11.aprīļa sprieduma lietā Nr. SKC-78/2017 (C07035513) 5.2.punktu, 2017.gada 19.oktobra sprieduma lietā Nr. SKC- 382/2017 (
ECLI:LV:AT:2017:1019.C33344914.1.S) 11.3.punktu).
Atbilstoši Civillikuma 1905.pantam atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu. Ar vārdu „atgādinājums” vispārpieņemtā nozīmē saprot
„aizrādījumu, kas liek atcerēties, ievērot (piemēram, termiņu kādai saistībai) vai izdarīt (ko)” (Latviešu literārās valodas vārdnīca. Pieejams:
http://tezaurs.lv/#sv). Atgādināšana (aizrādīšana), kā zināms, nav iedomājama, neveicot noteiktas darbības, kas vērstas citas personas virzienā. Līdz ar
to, lai būtu pamats atsaukties uz noilguma pārtraukumu Civillikuma 1905. panta izpratnē, kreditoram aktīvi jārīkojas, veicot tādas darbības, kas liecina,
ka viņš attiecīgajā tiesību normā noteiktā noilguma laikā paziņojis parādniekam savu gribu saņemt pārkāptas, taču starp pusēm joprojām pastāvošas
saistības izpildījumu. Juridiskajā literatūrā ir izteikta atziņa ka: „noilgums iestājas, tikai pateicoties prasījuma tiesīgās personas ilgstošai bezdarbībai (sk.
Loebers A. Par preklusiviem termiņiem. Tieslietu Ministrijas Vēstnesis, 1924, Nr.1, 35.lpp.).
Tātad par atgādinājumu Civillikuma 1905.panta izpratnē atzīstams līgumu pārkāpušam parādniekam adresēts kreditora gribas izpaudums, kurā
izteikts prasījums izpildīt saistību. Pēc juridiskās dabas atgādinājums ir tiesību aizsardzības līdzeklis, kuru prasītājs izmanto, lai varētu īstenot savas no
darījuma izrietošās tiesības.
Kreditora atgādinājumam, kā tas izriet no Civillikuma 1905.panta, likumdevējs nav noteicis veidu, kādā parādnieks būtu informējams par saistību
izpildes pienākumu. Šādi konkretizējoši norādījumi nav arī Civillikuma citās tiesību normās (piemēram, 1653.un 1654.pantā, kas regulē parādnieka
nokavējumu gadījumā, kad nepastāv līdzēju vienošanās par saistības izpildes termiņu), nedz arī citos Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos. Ja
tiesību normās nekādas prasības, kas kreditoram jāizpilda, lai atgādinājums parādniekam izraisītu Civillikuma 1905.pantā paredzētās sekas, nav
noteiktas, tad, ņemot vērā civiltiesībās valdošo privātautonomijas principu, ir pamats secinājumam, ka veida, kādā parādnieks informējams par saistību
izpildes pienākumu, izvēli likumdevējs atstājis kreditora ziņā.
Tādējādi atgādinājumu parādniekam kreditors ir tiesīgs izteikt jebkādā formā, turklāt gan saistītajai personai klātesot, gan klāt neesot, un šā
apstākļa apliecināšanai izmantot visus tos pierādīšanas līdzekļus, kas norādīti Civilprocesa likuma 17.nodaļā iekļautajās normās. (sk. Augstākās tiesas
2020.gada 3.decembra sprieduma lietā Nr.SKC?12/2020 ( ECLI:LV:AT:2020:1203.C10080016.4.S) 9.2.punktu). Minētais saskan arī ar tiesību
doktrīnā atzīto, ka: „[..] atgādinājums [..] var būt vēstules, faksa vai telegrammas veidā, kā arī izteikts mutvārdos. Pēdējā gadījumā, protams, īpaši aktuāls
ir pierādīšanas jautājums” (Torgāns K. Komentārs Civillikuma 1905. pantam. Grām.: Latvijas Republikas Civillikuma komentāri: Ceturtā daļa.
Saistību tiesības. Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000, 363. lpp.).
[8.4] No lietas materiāliem redzams, ka starp AS “Latvijas Krājbanka” un atbildētāju SIA “/Nosaukums/” noslēgtā juridisko personu konta
overdrafta līguma termiņš saistību izpildei bija 2012.gada 27.maijs.
2014.gada 11.februārī AS “Latvijas krājbanka” un SIA “Baltic Credit Solutions Latvia” informē atbildētājus par kredītportfeļa pārdošanu un
pienākumu neizpildītās kredītsaistības kārtot ar jauno kreditoru.
Apelatori norāda, ka paziņojuma pielikumā norādīts nepareizs overdrafta līguma konta numurs. Tiesas kolēģija kritiski vērtē šo argumentu, jo
paziņojumā par atlikušo saistību nokārtošanu ir izdarīts atgādinājums par strīdus parāda saistību izpildīšanu, jo nav ziņu par citām nenokārtotām
atbildētājas parādsaistībām.
2016.gada 29.decembrī SIA “Baltic Credit Solutions Latvia” paziņojusi atbildētājiem par neizpildītajām kredītsaistībām, norādot parāda summu
28 961,58 EUR. Konkrēts līguma vai konta numurs paziņojumā nav norādīts, toties ir norādīta kontaktinformācija, kur iespējams sazināties neskaidrību
gadījumā.
Apelatori norāda, ka šī summa attiecas uz citu kredītlīniju, par kuru saistības jau bija nokārtotas. Tiesas kolēģija konstatē, ka lietā nav iegūti
pierādījumi, ka atbildētājiem arī uz 2019.gada janvāra mēnesi bija citas neizpildītas saistības pret prasītāju, tādejādi prasītājai nebija likumīga pamata
atgādināt atbildētājiem par citām neizpildītām saistībām.
Bez tam 2016.gada 29.decembra paziņojums nosūtīts abiem atbildētājiem: gan galvenajam parādniekam, gan galvotājam. Lietā nav apstiprinājuma
faktam, ka atbildētājs /pers. D/ būtu galvojis arī par citām SIA “/Nosaukums/” saistībām, lai viņam par tām sūtītu paziņojumu izpildei.
2019.gada 4.un 7.janvārī prasītāja atbildētājiem paziņojusi par kreditora maiņu cesijas kārtībā, norādot rekvizītus maksājumu saistību parāda
dzēšanai.
2020.gada 15.oktobrī prasītāja informējusi atbildētājus par parādu, norādot nepareizu līguma Nr.TL00?133515?001. Paziņojuma pielikumā
norādīts pareizais līguma Nr./numurs/.
Pirmās instances tiesa pamatoti atzinusi, ka atbildētājiem par neatmaksātajām kredītsaistībām bija zināms, par ko liecina atbildētāja /pers. D/
2019.gada sarakste ar prasītāju, kur sniegtajās atbildēs prasītāja atgādina par nepieciešamību veikt parāda atmaksu.
Izvērtējot augšminētos pierādījumus, tiesas kolēģija atzīst, ka prasījumam nav iestājies Komerclikuma 406.pantā paredzētais triju gadu noilgums un
prasība apmierināma pilnībā.
[8.5] Apelācijas kārtībā nav apstrīdēts ne noslēgtais overdrafta līgums, ne prasības summa, tādēļ prasītājas labā no atbildētājas SIA
“/Nosaukums/“, bet parāda piedziņas pilnīgas vai daļējas neiespējamības gadījumā no atbildētāja /pers. D/, piedzenams pamatparāds 7635,46 EUR un
likumiskie procenti par laiku no 2012.gada 28.maija līdz 2019.gada 18.martam 3162,16 EUR.
[9] Prasītāja, iesniedzot prasību samaksājusi valsts nodevu 643,39 EUR. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta
c)apakšpunktu par prasības summu 10 797,62 EUR maksājama valsts nodeva 637,88 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu prasītājas labā piedzenama nomaksātā valsts nodeva 637,88 EUR, t.i. no katra atbildētāja
318,94 EUR.
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 37.panta pirmās daļas 1.punktu un 37.panta trešo daļu, prasītājai atmaksājama pārmaksātā valsts nodeva
5,51 EUR.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu valsts labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas dokumentu
piegādāšanu 12 EUR, t.i. no katra atbildētāja 6 EUR.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 193., 195., 204.1 , 430., 432., 434. pantu, tiesas kolēģija
nosprieda
prasību apmierināt.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr.40203088409, labā pamatparādu
7635,46 EUR (septiņi tūkstoši seši simti trīsdesmit pieci euro un 46 centi), likumiskos procentus par laiku no 2012.gada 28.maija līdz 2019.gada
18.martam 3162,16 EUR (trīs tūkstoši viens simts sešdesmit divi euro un 16 centi), kopā 10 797,62 EUR (desmit tūkstoši septiņi simti deviņdesmit
septiņi euro un 62 centi), atzīstot SIA “Intrum Latvia” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no
piedzītās summas.
Pilnīgas vai daļējas piedziņas neiespējamības gadījumā no SIA “/Nosaukums/” parādu un likumiskos procentus piedzīt no /pers. D/, personas kods
/personas kods/.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, SIA “Intrum Latvia”,
reģistrācijas Nr. 40203088409, labā nomaksāto valsts nodevu 318,94 EUR (trīs simti astoņpadsmit euro un 94 centi) no katra.
Piedzītās summas iemaksājamas SIA “Intrum Latvia”, reģistrācijas Nr. 40203088409, Luminor Bank AS norēķinu kontā Nr.
LV43RIKO0000081667899.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums/”, reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/, un /pers. D/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu
saistītos izdevumus 6 EUR (seši euro) no katra, kas iemaksājami Tiesu administrācijai, reģistrācijas Nr.90001672316, kontā
Nr.LV51TREL2190458019000, atzīstot valstij tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos 6 % gadā no
piedzītās summas.
Noteikt SIA “/Nosaukums/” un /pers. D/ sprieduma labprātīgai izpildei desmit dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 dienu laikā Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentā, iesniedzot kasācijas
sūdzību Kurzemes apgabaltiesā.
Tiesnese A. Klaiše
Tiesnesis I. Grigorjevs
Tiesnese R. Vīva
Dokuments parakstīts elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.