Court dismissed appeal against police fine for speeding, upholding procedural fairness despite lack of initial notice.

Lietas Nr. 126018816

Lietas arhīva Nr. 1-0188-16/1

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2016.gada 3.oktobrī

Rēzeknes tiesas tiesnesis A.Zutis,

atklātā tiesas sēdē izskatīja /pers. A/, personas kods /personas kods/, sūdzību par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītāja 2016.gada 26.februāra lēmuma Nr.469 atcelšanu,

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākais inspektors A.Urbanovičs

(turpmāk – inspektors) 2015.gada 14.septembrī sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC082756. Protokolā norādīts, ka 2015.gada 14.septembrī

plkst.15:49 Rīgas pilsētā, pa /adrese/ no /adrese/ puses /adrese/virzienā vadītājs /pers. A/ vadīja transportlīdzekli FORD TRANSIT, valsts reģistrācijas numura

zīme /TL numurs/, ceļa zīmes Nr.528 darbības zonā ar ātrumu 56 km/h, pie atļautā 20 km/h. Ņemot vērā mērierīces kļūdu +/-3 km/h, iespējamais minimālais

braukšanas ātrums 53 km/h. Ātrums fiksēts ar radaru Genesis II Select Nr.G2S 18880, atļautais braukšanas ātrums ir pārsniegts par 33 km/h. Transportlīdzekļa

vadītājs pārkāpa Ceļu satiksmes noteikumu 114.punktu un izdarīja Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.8panta divpadsmitajā daļā

paredzēto administratīvo pārkāpumu (lietas 12.lapa).

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas biroja Administratīvās nodaļas

galvenā inspektora K.Nazarova (turpmāk – galvenais inspektors) 2015.gada 15.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC082756 /pers. A/ par

LAPK 149.8panta divpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu uzlikts naudas sods 160 euro apmērā (lietas 11.lapa).

/pers. A/ pārsūdzēja galvenā inspektora pieņemto lēmumu, lūdzot atcelt 2015.gada 15.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC082756 (lietas

6.-7.lapa). Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka pienākumu izpildītājs, izskatot iesniegto sūdzību, ar

2016.gada 26.februāra lēmumu Nr.469 galvenā inspektora lēmumu atstāja negrozītu (lietas 40.-47.lapa).

[2] /pers. A/ (turpmāk – sūdzības iesniedzējs) par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka pienākumu izpildītāja

2016.gada 26.februāra lēmumu Nr.469 (turpmāk – Lēmums) iesniedza sūdzību tiesā. Sūdzībā viņš norādīja, sekojošo:

[2.1] no administratīvā pārkāpuma protokola Nr. PC082756 neizriet informācija par konkrētās lietas izskatīšanas vietu un laiku, un viņam netika nosūtīts

paziņojums vai pavēste par lietas izskatīšanas vietu un laiku, līdz ar to lietas izskatīšanas laikā viņam nebija iespējas sniegt savus paskaidrojumus par lietas

apstākļiem un pārkāpuma fiksēšanas metodēm. Protokolā norādītā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Satiksmes administratīvo

pārkāpumu izskatīšanas biroja adrese un darba laiks nenozīmē, ka personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības, ir pienācīgi paziņots par konkrētā

administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas laiku un vietu;

[2.2] rakstiskus iebildumus pie protokola sastādīšanas viņš neiesniedza, jo domāja, ka iesniegs tos lietas izskatīšanas laikā. Viņa paraksts protokolā nenozīmē,

ka viņš piekrīt tajā fiksētajam pārkāpumam, turklāt savus iebildumus viņš izteica Valsts policijas darbiniekiem, kuri viņu apturēja;

[2.2] nogriežoties no Vienības gatves uz /adrese/, 528.zīmi vispār nav iespējams pamanīt, savukārt nogriežoties no /adrese/, minētās zīmes vispār nav, līdz ar

to nav saprotams, kur sākas, turpinās un beidzas dzīvojamā zona, tāpēc viņš nekādā gadījumā nav pārkāpis LAPK 149.8panta divpadsmito daļu;

[2.3] no 2015.gada 14.septembra ceļa zīme Nr.528 “Dzīvojamā zona” ir pārnesta aptuveni 50 metru attālumā no zīmes iepriekšējās novietojuma vietas, kas

apstiprina to, ka iepriekš zīmes bija novietotas nepareizi. Kaut arī minētos argumentus un pierādījumus tam tika iesniedzis iestādei 2016.gada 26.janvārī, tie Lēmumā

nav izvērtēti un attiecībā uz tiem ir tikai norādīts, ka iestādei nav informācijas, kāpēc šobrīd zīmes ir izvietotas savādāk. Tas liecina par to, ka iepriekš zīmes ir

bijušas izvietotas nepareizi, nebija pamanāmas vadītājiem un tādējādi tika izmantotas ļaunprātīgi. Sūdzības iesniedzējs piekrīt, ka nav ievērojis Ceļu satiksmes

noteikumu 114.punktu, proti, ka apdzīvotā vietā, kur atļautais ātrums ir 50 km/h, viņš brauca ar ātrumu 56 km/h (iespējamais minimālais braukšanas ātrums ir 53

km/h), līdz ar to ir pārkāpis 149.8panta pirmo daļu un par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu līdz 10 kilometriem vieglajiem automobiļiem, kravas

automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, izsaka brīdinājumu transportlīdzekļa vadītājam. Sūdzības iesniedzējs, pamatojoties uz LAPK 289.1pantu,

lūdz atcelt galvenā inspektora lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr. PC082756 un Lēmumu (lietas 3.-4.lapa).

[3] Sūdzības iesniedzējs Rēzeknes tiesā iesniedza papildus paskaidrojumu, kurā norādīja sekojošo:

[3.1] ierodoties iestādē paskaidrojumu sniegšanai Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Sūdzību un iesniegumu izskatīšanas

nodaļas /amats//pers.S/ nedeva iespēju viņam sniegt mutvārdu paskaidrojumu viņam saprotamā valodā, norādot, lai viņš to sniedz rakstveidā. Tāpat viņa atteicās

uzdot viņam jautājumus un atbildēt uz viņa uzdotajiem jautājumiem viņam saprotamā valodā, pamatojot to, ka Valsts policija ir valsts iestāde un Latvijas Republikā

valsts valoda ir latviešu valoda, bet par iespēju pieaicināt tulku viņš netika informēts. Pēc paskaidrojumu sniegšanas, satiekot inspektori koridorā, viņa atklāti

smīnēja un pie sevis pusbalsī izteica replikas attiecībā uz viņu, kas, viņaprāt neliecina par amatpersonas pieklājību;

[3.2] administratīvā pārkāpuma protokolā tikai vispārīgi tika norādīts uz Valsts policijas darba laiku, bet netika norādīts, kad konkrēti tiks skatīta attiecībā uz

viņu uzsāktā administratīvā pārkāpuma lieta, līdz ar to ir pārkāpts LAPK 248.pants;

[3.3] iestādei nav informācijas par to, kāpēc ceļa zīmes pēc 2015.gada 14.septembra ir izvietotas savādāk nekā iepriekš, kas nav pieļaujams no valsts

pārvaldes iestādes puses. Tas neapšaubāmi norāda uz to, ka zīmes novietojums ir mainīts, ņemot vērā, ka iepriekš tā transportlīdzekļu vadītājiem nebija pamanāma,

kas ļāva Valsts policijas amatpersonām “pildīt plānu” no autovadītājiem. Pie tam Lēmumā ir atzīts, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldei nav pamata uzskatīt, ka ceļa zīme Nr.528 “Dzīvojamā zona” ir labi redzama un saprotama (sk. lēmuma 7.lpp. pirmo atkāpi). Minēto iestāžu praksi

apliecina arī video (skat. https://www.fenikssfun.com/video/zime-dzivojama-zona-4301). Arī /adrese/ nav blīvi apdzīvotas, tām ir trotuāri, un tās neatbilst

dzīvojamās zonas jēdzienam. Minētais apliecina, ka bieži ceļa zīme Nr.528 “Dzīvojamā zona” tiek izmantota ļaunprātīgi, kā tas ir noticis arī konkrētajā gadījumā, līdz

ar to galvenā inspektora 2015.gada 15.oktobra lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Nr.PC082756 un Lēmumu uzskata par nepamatotiem, lūdz tos atcelt, bet

administratīvā pārkāpuma lietu izbeigt (lietas 54.-55.lapa).

[4] Saskaņā ar LAPK 289.6panta pirmo daļu tiesa administratīvā pārkāpuma lietu izskata rakstveida procesā uz lietā esošo dokumentu pamata, jo sūdzības

iesniedzējs nav izteicis lūgumu izskatīt lietu mutvārdu procesā (lietas 52.lapa). Rakstveida procesā administratīvā pārkāpuma lieta tiek izskatīta, nerīkojot tiesas sēdi

un pieņemot lēmumu uz lietā esošo dokumentu pamata.

Motīvu daļa

[5] Tiesa, pārbaudot lietas materiālos esošos pierādījumus, atzīst, ka Lēmums atstājams negrozāms, bet sūdzība ir noraidāma turpmāk norādīto apsvērumu

dēļ.

[6] Pamatojoties uz LAPK 9.panta pirmajā daļā un 289.6 panta septītajā daļā noteikto, administratīvo pārkāpumu lietās tiesai ir jākonstatē administratīvā

pārkāpuma sastāvs. Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no

administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva.

[6.1] Sūdzības iesniedzējs par Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 “Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi)

114.punkta neievērošanu saukts pie administratīvās atbildības par LAPK 149.8panta divpadsmitajā daļā paredzētā administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

Ceļu satiksmes likuma 1.panta 8.punktā noteikts, ka Ceļu satiksmes noteikumi ir Ministru kabineta normatīvais akts, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību un ir

saistošs visām fiziskajām un juridiskajām personām. Savukārt, likuma 43.pantā norādīts, lai garantētu ceļu satiksmes drošību un aizsargātu cilvēku dzīvību, veselību

un mantu, par ceļu satiksmes drošību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie administratīvās atbildības.

Ceļu satiksmes noteikumu 298.22 apakšpunktā norādīts, ka ar 528. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona” apzīmē vietu, no kuras sākot, ir spēkā šo noteikumu

prasības, kas nosaka ceļu satiksmes kārtību dzīvojamās zonās. Ceļu satiksmes noteikumu 114.punktā noteikts, ka dzīvojamās zonās visu transportlīdzekļu

braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 20 km/h. Savukārt, LAPK 149.8panta divpadsmitajā daļā norādīts, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31

kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 528. ceļa zīmi “Dzīvojamā zona”, uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

simt sešdesmit euro apmērā (likuma redakcija uz administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi).

No iepriekš minētajiem normatīvajiem aktiem nepārprotami izriet, ka transportlīdzekļa vadītājam jāievēro Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un

ceļa zīmju prasības. Ja transportlīdzekļa vadītājs, kurš vada automobili, neievēro Ceļu satiksmes noteikumus un pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu dzīvojamā zonā

no 31 kilometra stundā līdz 40 kilometriem stundā, tad viņš saucams pie administratīvās atbildības par LAPK 149.8panta divpadsmitajā daļā paredzētā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanu.

[6.2] Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzēja vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar rakstveida pierādījumiem:

- ar 2015.gada 14.septembra administratīvā pārkāpuma protokolu Nr. PC082756 (lietas 12.lapa);

- ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona jaunākā inspektora N.Stapāna

dienesta ziņojumu, ka viņš 2015.gada 14.septembrī strādāja Rīgas pilsētā kopā ar jaunāko inspektoru Aivaru Urbanoviču ar dienesta automašīnu VOLVO 360,

valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/. Viņi atradās /adrese/ un kontrolēja ātrumu ierobežojošās ceļa zīmes Nr.528 darbības zonā. Ievēroja, ka pa /adrese/

no/adrese/ puses brauc automašīna FORD, valsts reģistrācijas numura zīme /TL numurs/, kura pārkāpj ātruma ierobežojumu (20 km/h), braucot ar ātrumu 58 km/h.

Protokolā A.Urbanovičs ierakstīja 56 km/h, jo tad automašīna redzama pilnībā video ierakstā. N.Stapāns atradās dienesta automašīnā vadītāja sēdeklī un spogulī

redzēja, ka minētā automašīna bija viena, un nevienas citas automašīnas nebija, kas redzams arī video ierakstā (lietas 13.lapa);

- ar SIA „Latvijas nacionālais metroloģijas centrs” elektrisko mērījumu laboratorijas 2015.gada 19.novembra atkārtotās verificēšanas sertifikātu

Nr.E0476V15, kur norādīts, ka radara autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei Genesis II Select Nr.18880 sertifikāts derīgs līdz 2016.gada 8.septembrim,

maksimālā pieļaujamā kļūda, ja fiksēts ātrums zem 100 km/h, +/- 3 km/h (lietas 37.lapa);

- ar administratīvā pārkāpuma lietai pievienoto videoierakstu, no kura konstatējams, ka 2015.gada 14.septembrī no plkst.15.49.39 līdz plkst.15.49.41 ātrums

dienesta automašīnai no aizmugures braucošam transportlīdzeklim Ford (baltā krāsā) lodziņā “Target” bija no 59 km/h līdz 55 km/h. Ātrums fiksēts no dienesta

automašīnas ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/. Transportlīdzeklis tiek apturēts (ieraksts no plkst.15.49.42 līdz plkst. 15.49.45), savukārt dienesta

transportlīdzekļa ātrums lodziņā “Patrol” tajā momentā bija 0 km/h, kas liecina, ka dienesta automašīna stāvēja uz vietas un nebija kustībā. Aiz braucošā

transportlīdzekļa nekādi citi transportlīdzekļi nav redzami.

[6.3] Ar policijas darbinieka N.Stapāna dienesta ziņojumu, videoierakstu un administratīvā pārkāpuma protokolu pierādīts, ka viņš kopā ar jaunāko

inspektoru A.Urbanoviču 2015.gada 14.septembrī pildīja dienesta pienākumus ar dienesta transportlīdzekli Rīgas pilsētā, uz /adrese/. Ievēroja, ka ierobežojošās

ceļa zīmes Nr.528 darbības zonā brauc automašīna FORD, ar valsts reģistrācijas numura zīmi /TL numurs/, kura pārkāpj ātruma ierobežojumu (20 km/h), braucot

ar ātrumu 58 km/h. Policijas darbinieka dienesta ziņojumu apstiprina administratīvā pārkāpuma lietai pievienotais videoieraksts, ka 2015.gada 14.septembrī no

plkst.15.49.39 līdz plkst.15.49.41 dienesta automašīnai no aizmugures braucošam transportlīdzeklim Ford ātrums ceļa posmā Rīgā, /adrese/no /adrese/ /adrese/

virzienā lodziņā “Target” bija no 59 km/h līdz 55 km/h, kas fiksēts ar dienesta automašīnā uzstādīto radaru autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei. No ieraksta

konstatējams, ka no aizmugures braucošais transportlīdzeklis sākumā palielina ātrumu, bet pēc tam samazina ātrumu un tiek apturēts. Transportlīdzekli vadīja /pers.

A/, uz kura tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. To, ka tieši, sūdzības iesniedzēja transportlīdzeklis tika apturēts, apstiprina lietas materiālos

pieejamais /pers. A/ paskaidrojums un iesniegtās /pers. A/ sūdzības par iestādē pieņemtajiem lēmumiem (lietas 3.-4.,6.-7.,19.lapa).

[6.4] Likums “Par policiju” uzliek Valsts policijai par pienākumu veikt satiksmes uzraudzību. Transportlīdzekļu ātruma kontroles kārtību reglamentē Ceļu

satiksmes likuma 43.4pants, kas nosaka, ka noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu Valsts policija kontrolē ar šim nolūkam paredzētām mērierīcēm. Savukārt

prasības mērierīcēm nosaka likums “Par mērījumu vienotību”, Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 “Noteikumi par valsts metroloģiskajai

kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” un Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumi Nr.981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto

verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”. No minētajiem normatīvajiem aktiem secināms, ka ātruma mērījuma rezultāts ir leģitīms, ja šo

mērījumu veic Valsts policijas amatpersona ar ātruma kontroles mērierīci, kas atbilst noteiktām prasībām. Tikai šādiem nosacījumiem atbilstošs ātruma mērījums

atzīstams par pieļaujamu braukšanas ātruma pierādīšanas līdzekli.

Lietas materiālos pieejamais atkārtotās verifikācijas sertifikāts apstiprina, ka radara Genesis II Select Nr. 18880 autotransporta līdzekļu ātruma kontrolei

sertifikāts derīgs līdz 2016.gada 8.septembrim, līdz ar to policijas darbinieki bija tiesīgi izmantot šo iekārtu transportlīdzekļu ātrumu fiksēšanai. Policijas darbinieks

A.Urbanovičs, sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, ņēma vērā pieļaujamo iekārtas kļūdu ekspluatācijā un pamatoti konstatēja, ka sūdzības iesniedzējs

pārsniedzis atļauto braukšanas ātrumu 20 km/h dzīvojamā zonā par 33 kilometriem (53 km/h bez pieļaujamās kļūdas).

[6.5] Aplūkojot apdzīvotās vietas - Rīgas karti, kas pieejama mājas lapā

https://www.google.lv/maps/@56.913557,24.0870349,3a,75y,111.58h,102.09t/data=!3m6!1e1!3m4!1sYq5CptHYMsGLZce5WH5lUA!2e0!7i13312!8i6656?

hl=lv&hl=lv, un sūdzības iesniedzēja sniegto informāciju par ceļa zīmes Nr.528 “Dzīvojamā zona” izvietojumu uz /adrese/ krustojuma ar Vienības gatvi, tiesa

konstatē, ka ceļa zīme izvietota pietiekami pārskatāmā vietā un ir labi saredzama, ja ar transportlīdzekli nogriežas no Vienības gatves uz /adrese/. Tiesa nekonstatē

nekādus šķēršļus, kas aizsegtu šīs zīmes redzamību.

Vērtējot noziedzīgā nodarījuma subjektīvo pusi, tiesa norāda, ka sūdzības iesniedzējs izdarīja administratīvo pārkāpumu, jo viņam kā transportlīdzekļa

vadītājam, kurš ir ieguvis transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, ir jāzina Ceļu satiksmes likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un ceļa zīmju prasības. Sūdzības iesniedzējs

nepildīja Ceļu satiksmes noteikumu prasības un nepievērsa pietiekamu uzmanību uz ceļa izvietotajām zīmēm. Tas apstāklis, ka vadītājs nepamanīja ceļa zīmi Nr.528

un ka viņam nav saprotams, kur sākas, turpinās un beidzās dzīvojamā zona, nedod pamatu uzskatīt, ka viņš nav izdarījis administratīvo pārkāpumu. Tiesa norāda,

ka ceļa zīmes Nr.528 “Dzīvojamā zona” darbība tiek atsaukta ar ceļa zīmi Nr.529 “Dzīvojamās zonas beigas” (skat. Ceļu satiksmes noteikumu redakciju uz

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdi).

Aplūkojot apdzīvotās vietas - Rīgas karti, kas pieejama mājas lapā

https://www.google.lv/maps/@56.9123809,24.0957193,3a,75y,132.12h,88.01t/data=!3m6!1e1!3m4!1smX0YaTwmp17vLSQmcputEA!2e0!7i13312!8i6656?

hl=lv&hl=lv un

https://www.google.lv/maps/@56.9160195,24.0909389,3a,75y,14.87h,80.23t/data=!3m6!1e1!3m4!1siNEf20kL9IZId9_nnGVmhA!2e0!7i13312!8i6656?

hl=lv&hl=lv, tiesa konstatē, ka /adrese/ un /adrese/pirms krustojuma noslēdzas ar ceļa zīmēm Nr.529 “Dzīvojamās zonas beigas”. Līdz ar to tiesai nerodas šaubas,

ka sūdzības iesniedzējam bija jāievēro norādīto ceļa zīmju prasības un jāvada transportlīdzeklis dzīvojamā zonā, nepārsniedzot ātrumu 20 km/h, līdz brīdim, kad

tiks atcelti minētie ierobežojumi ar ceļa zīmi Nr.529.

[6.6] Ceļu satiksmes likuma 4.panta astotā daļa noteic, ka satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti piemērojamo

standartu un citu normatīvu prasībām uzrauga VAS „Latvijas Valsts ceļi”.

Ceļu satiksmes likuma 38.pantā norādīts, ka satiksmi uz ceļiem organizē ar ceļa zīmēm, ceļa apzīmējumiem, luksoforiem, transporta un gājēju plūsmas

nožogojumiem un citiem tehniskajiem līdzekļiem, kas atbilst Latvijā obligāto standartu un citu normatīvu prasībām. Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu

izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu veic ceļa pārvaldītājs atbilstoši saskaņotajai projekta dokumentācijai vai saskaņojot ar Latvijas Valsts ceļiem. Saskaņojums

par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu attiecas uz atbilstību standartiem ceļu satiksmes drošības jomā.

Administratīvo tiesu praksē ir atzīts, ka ceļa zīmes ir īpaša veida administratīvie akti, kas ietver vispārēju rīkojumu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu

departamenta 2008.gada 7.marta lēmuma lietā Nr.SKA-213/2008 7.punktu). Proti, ceļa zīmes regulē nenoteikta skaita satiksmes dalībnieku rīcību nenoteikta

skaita gadījumos.

Tādējādi VAS „Latvijas Valsts ceļi” funkcijās ietilpst uzraudzīt ceļu satiksmes organizāciju un tās tehnisko līdzekļu izvietojuma atbilstību Latvijā obligāti

piemērojamo standartu un citu normatīvu prasībām, kā arī saskaņot satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu, uzstādīšanu un noņemšanu. VAS „Latvijas

Valsts ceļi”, izdodot administratīvos aktus par ceļa zīmju izvietošanas saskaņošanu, rīkojas publisko tiesību jomā un ir atzīstama par iestādi Administratīvā procesa

likuma 1.panta pirmās daļas izpratnē. VAS „Latvijas Valsts ceļi” ir iestāde, kura izdod administratīvos aktus – ceļa zīmes (skat. Augstākās tiesas 2010.gada

22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 11. un 13.punktu).

Tiesas rīcībā nav informācijas, ka ceļa zīme Nr.528 “Dzīvojamā zona”, kas uzstādīta uz /adrese/ krustojumā ar Vienības gatvi, neatbilstu Latvijā obligāto

standartu un citu normatīvu prasībām. Tāpat tiesas rīcībā nav informācijas un pierādījumu, ka ceļa pārvaldītājs nav saskaņojis zīmes izvietojumu ar VAS „Latvijas

Valsts ceļi” un ka šīs ceļa zīmes izvietojums būtu apstrīdēts atbilstoši Administratīvā procesa likuma prasībām. Tiesa administratīvā pārkāpuma lietā nekonstatē

pierādījumus tam, ka iepriekš norādītā ceļa zīme būtu pārvietota citā vietā saistībā ar neatbilstību ceļa zīmju uzstādīšanas standartiem vai Ceļu satiksmes noteikumu

prasībām. Saskaņā ar LAPK 289.6 panta sesto daļu tiesa nav tiesīga pēc savas iniciatīvas iegūt pierādījumus un tos pārbaudīt.

[6.7] Augstākā tiesa ir norādījusi, ka policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem a priori ir publiskā ticamība, ko iespējams apšaubīt, iesniedzot

pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Augstākās tiesas 2008.gada 12.novembra rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA-647/2008). Pirmās instances tiesā nav

iesniegti pierādījumi, kas radītu pamatotas un nenovēršamas šaubas par policijas darbinieku personisku ieinteresētību administratīvās lietas izskatīšanā un nepatiesu

lietas faktisko apstākļu sniegšanu. Tiesas rīcībā nav pierādījumu, kas norādītu uz policijas darbinieku neobjektivitāti vai nekompetenci, konstatējot /pers. A/

administratīvā pārkāpuma izdarīšanas faktu.

Lietas materiālos atrodas 2015.gada 14.septembrī sastādītais administratīvā pārkāpuma protokols Nr. PC082756 (lietas 12.lapa), kurā norādīta, citastarp,

pārkāpuma būtība, normatīvie akti, kas paredz atbildību par šo pārkāpumu. Tāpat no minētā protokola redzams, ka ar tā saturu sūdzības iesniedzējs iepazīstināts,

viņam izskaidrotas tiesības un pienākumi, kas noteikti LAPK 260.pantā, un viņš ir parakstījis protokolu. Protokolā norādīts, ka pārkāpējam saskaņā ar LAPK

260., 269. un 270.pantu paziņots, ka uz lietas izskatīšanu jāierodas 30 dienu laikā, norādīta iestāde - VP Rīgas reģiona pārvalde Kārtības policijas pārvaldes

Satiksmes administratīvo pārkāpumu izskatīšanas birojs, iestādes adrese - Rīga, Gaujas iela 15 – 1.stāvs, un pieņemšanas laiki - otrdienās, trešdienās no

plkst.14.00 līdz 17.00, piektdienās – no plkst.10.00 līdz 13.00. Sastādot administratīvā pārkāpuma protokolu, amatpersona ir ievērojusi LAPK 248.panta pirmās

daļas prasības. Līdz ar to tiesai nav šaubu, ka /pers. A/ par administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanas vietu tika informēts, turklāt, viņam bija iespējas ierasties

iestādē 30 dienu laikā, izvēloties sev labāko ierašanās laiku uz lietas izskatīšanu. Taču /pers. A/ viņam šo piedāvāto iespēju neizmantoja un uz administratīvās

pārkāpuma lietas izskatīšanu neieradās, tāpēc pēc 30 dienu notecējuma, kas beidzās 2015.gada 14.oktobrī, galvenais inspektors 2015.gada 15.oktobrī pieņēma

lēmumu par sūdzības iesniedzēja saukšanu pie administratīvās atbildības un uzlika naudas sodu. Tiesas skatījumā, galvenais inspektors saskaņā ar LAPK 271.panta

ceturto daļu bija tiesīgs izskatīt administratīvā pārkāpuma lietu bez sūdzības iesniedzēja klātbūtnes, jo viņam bija paziņots par lietas izskatīšanas vietu un laikiem, kad

var ierasties uz lietas izskatīšanu. Tiesa uzskata, ka sūdzības iesniedzējam kā personai, kura tika saukta pie administratīvās atbildības, nebija liegta iespēja īstenot

procesuālās garantijas savai aizstāvībai sakarā ar administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto. Turklāt, pēc sūdzības iesniegšanas sūdzības iesniedzējs vairākkārtīgi

neieradās iestādē paskaidrojumu sniegšanai, lūdzot pārcelt tikšanās uz citu datumu (lietas 17.-18.lapa). Sūdzības iesniedzējs 2016.gada 26.janvārī sniedza

paskaidrojumu un pievienoja izdrukas no interneta mājas lapām par ceļa zīmes izvietojumu krustojumā, līdz ar to viņam nebija liegta iespēja iepazīties ar visiem lietas

materiāliem un sniegt paskaidrojumu administratīvā pārkāpuma lietas ietvaros, kā tas paredzēts LAPK 260.panta otrajā daļā.

Tādejādi, pārbaudot un izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietā esošos pierādījumus kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesa secina, ka pamatoti konstatēta

administratīvā pārkāpuma esamība un atzīts, ka /pers. A/ izdarīja LAPK 149.8 panta divpadsmitajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu. /pers. A/ sods par

izdarīto administratīvo pārkāpumu uzlikts panta sankcijas ietvaros, ievērojot LAPK 32.panta prasības.

[6.8] Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, vairākkārt savos nolēmumos norādīja, ka no

Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6.panta izriet tiesas pienākums argumentēt spriedumus, bet tas nav jāsaprot kā prasība detalizēti

atbildēt uz jebkuru argumentu. Tiesai ir jāuzklausa argumenti, bet nav pienākums detalizēti atrunāt jebkuru iesniegumu vai atbildēt uz jebkuru paskaidrojumu. Tiesai

ir atļauts izvērtēt argumentus, kurus tā uzskata par nozīmīgiem no tiesību viedokļa (skat. Senāta 2010.gada 11.marta sprieduma lietā Nr.SKA-66/2010

14.punktu, 2012.gada 21.februāra rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-186/2012 10.punktu, 2013.gada 1.jūlija rīcības sēdes lēmuma lietā Nr.SKA-

584/2013 10.punktu).

[7] Ņemot vērā 6.punktā norādīto, tiesa atzīst, ka Lēmums ir tiesisks un pamatots, tāpēc ir atstājams negrozīts, bet sūdzība noraidāma.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12 panta otrās daļas 1.punktu, 289.17 un 289.18 pantu, tiesa

nolēma

atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieka p.i. N.Kovaliauskas 2016.gada 26.februāra

lēmumu Nr.469, bet /pers. A/ sūdzību noraidīt.

Spriedumu var pārsūdzēt Latgales apgabaltiesā 10 darba dienu laikā no sprieduma paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rēzeknes tiesā.

Spriedums sastādīts 2016.gada 3.oktobrī.

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Zutis