Court dismisses defendant's defenses and orders bank to collect loan debt plus interest and costs.

Lieta Nr.C32339612

SPRIEDUMS

Rīgā, 2013.gada 6.novembrī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Vasiļevskis

ar tiesas sēžu sekretāri J.S.

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu AS “SEB banka” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu. Tiesa

konstatēja

2012.gada 1.oktobrī prasītāja AS „SEB banka” cēlusi Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā prasību pret atbildētāju /pers. A/ par parāda

Ls 5937,05 piedziņu, kurā pamatojoties uz Civillikuma 1330.pantu, lūdz piedzīt no atbildētāja parādu Ls 5937,05, kā arī tiesāšanās

izdevumus un noteikt prasītājai tiesību par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% gadā.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 24.augustā starp AS ,,SEB Latvijas Unibanka”, kopš 2008.gada 7.aprīļa AS ,,SEB

banka” (turpmāk - prasītāja), un /pers. A/ (turpmāk - atbildētājs) tika noslēgts Kredīta līgums Nr.VR07338, saskaņā ar kuru prasītāja

izsniedza atbildētājam aizdevumu EUR 11 300 apmērā, ieskaitot minēto aizdevumu atbildētāja norēķinu kontā Nr./konta numurs/.

Prasītāja izsniedzot atbildētājam aizdevumu saskaņā ar Kredīta līguma 1.1. un 2.2.1.punktiem un ieskaitot to atbildētāja norēķinu

kontā Nr./konta numurs/ savas no Kredīta līguma izrietošās saistības izpildījusi pilnā apmērā. Atbildētājs ar Kredīta līgumu uzņemtās

saistības nepildīja, aizdevuma pamatsummas maksājumi un procenti par aizdevuma lietošanu netika maksāti nolīgtajos termiņos, kā

rezultātā prasītājai, ja aizņēmējs ilgāk par 20 kalendārām dienām nokavē kādu no nolīgtajiem maksājumiem, pamatojoties uz Kredīta

līguma 20.3. un 20.6.1.punktiem, radās tiesības vienpusēji atkāpties no Kredīta līguma. Arī Civillikuma 1589.pants paredz, ka

līgumslēdzēju puse var vienpusēji atkāpties no līguma saistībām, ja šāda tiesība bijusi noteikti pielīgta. Saskaņā ar Kredīta līguma

20.4.punktu par vienpusēju atkāpšanos no Kredīta līguma, nosakot aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu, prasītāja atbildētājam

paziņo rakstveidā (minētie Kredīta līguma punkti ar grozījumiem nav mainīti).

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2008.gada 9.jūlijā atbildētājam uz Kredīta līguma I daļas ,,Līguma pamatnoteikumi” 9.punktā

norādīto adresi un uz deklarētās dzīvesvietas adresi ar ierakstītu vēstuli tika nosūtīts paziņojums par atkāpšanos no līguma,

aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņa noteikšanu un parāda piedziņas uzsākšanu (ar Nr.21.17/01.4-1546 un ar Nr.21.17/01.4-

1562). Par aizdevuma atmaksas beigu termiņu tika noteikts 2008.gada 18.jūlijs, kā arī atbildētājs brīdināts, ka parāda

neatmaksāšanas gadījumā, prasītāja parādu atgūs ar tiesas starpniecību. Šajā termiņā atbildētājam bija pienākums atmaksāt visu

aizdevumu pilnībā, tas ir, jābūt atmaksātai visai aizdevuma pamatsummai, komisijas maksām, aprēķinātajiem procentiem par

aizdevuma lietošanu, kā ari līgumsodam un ja tādi ir bijusi - izdevumiem par līguma saistību izpildes nodrošinājumu (Kredīta līguma

15.4.punkts). Tāpat puses saskaņā ar Kredīta līguma 20.6.punktu vienojušās, ka, ja atbildētājs nav izpildījis paziņojumā noteikto, tad

pēc paziņojumā norādītā aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņa prasītājai ir tiesības piedzīt aizdevumu pilnā apmērā, bez jebkāda

cita brīdinājuma par parāda piedziņas uzsākšanu vai prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā. Prasītāja no Kredīta līguma izrietošie

prasījumi bija nodrošināti ar hipotēku uz atbildētājam piederošu nekustamo īpašumu, kas atrodas /adrese/ rajona Rojas pagastā,

Rojā (kadastranumurs /numurs/; Rojas pagasta zemesgrāmatas nodalījums Nr./numurs/), pamatojoties uz 2007.gada 24.augusta

Ķīlas (hipotēkas) līgumu Nr.VR07338/H-1. Tā kā no Kredīta līguma izrietošās saistības netika izpildītas, prasītāja iesniedza Talsu

rajona tiesā pieteikumu par saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanu. Ar Talsu rajona tiesas 2008.gada 8.septembra lēmumu lietā

Nr.36-3-12/0556 tika nolemts izpildīt bezstrīdus piespiedu kārtā atbildētāja saistību pret prasītāju Ls 8175,89 apmērā - neatmaksātā

aizdevuma pamatsumma Ls 7675,48; nesamaksāti procenti par aizdevuma izmantošanu Ls 166,35; līgumsods par nokavētiem

maksājumiem Ls 334,06, kā arī piedzīt valsts nodevu Ls 81,76. Par tiesas lēmumu nav iesniegta apvērsuma prasība.

Prasības pieteikumā norādīts, ka tiesas lēmums tika iesniegts zvērinātai tiesu izpildītājai Valsts amatpersona piespiedu izpildei, tika

rīkotas ieķīlātā nekustamā īpašuma izsoles. Pēc nenotikušās trešās izsoles, prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 615.panta

pirmo daļu, izteica vēlmi ieķīlāto nekustamo īpašumu paturēt sev par trešās izsoles sākuma cenu, tas ir, Ls 4140 trešās izsoles

sākuma cenu. Attiecīgi atbildētājam piederošais nekustamais īpašums nostiprināts uz prasītājas vārda. Pēc ieķīlātā nekustamā

īpašuma uzņemšanas prasītāja bilancē atbildētāja saistību dzēšanai novirzīti Ls 2560,60, procentu maksājumiem pilnā apmērā un

pamatsummas daļējai dzēšanai Ls 2394,25 apmērā, pārējie naudas līdzekli no pārņemšanas summas ieskaitīti zvērinātai tiesu

izpildītājai Valsts amatpersona sprieduma izpildes izdevumos Ls 1579,40 apmērā. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 568.pantu

sprieduma izpilde notiek uz parādnieka rēķina, sprieduma izpildes izdevumu kopsumma ir Ls 1819,40, no kuriem Ls 240 pārskaitāmi

piedzinējam un Ls 1379,40 - saņēmējs Kurzemes apgabaltiesas 19.iecirkņa zvērināts tiesu izpildītājs I.Bože. Līdz ar to neizpildītais no

tiesas lēmuma izrietošais parāds ir Kredīta līguma parāds Ls 5615,29 apmērā - pamatsumma Ls 5281,23 un līgumsods Ls 334,06)

un ar tiesas lēmumu piedzītā valsts nodeva Ls 81,76. Tāpat nedzēsti ir palikuši prasītājas veiktie sprieduma izpildes izdevumi Ls 240

apmērā. Līdz ar to kopējais atbildētāja parāds pret prasītāju ir Ls 5937,05. Lai gan nekustamais īpašums ir realizēts, atbildētājs līdz

pat šim brīdim saistības, kas izriet no Kredīta līguma, nav izpildījis. Latvijas Republikas Augstākās tiesas 2010.gadā izdotās tiesu

prakses apkopojuma ,,Tiesu prakse saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšanā” secinājumos ir norādīts, ka saistību, bezstrīdus

piespiedu izpilde izpildāma vēršot piedziņu tikai uz ieķīlāto mantu, tas ir, nodibināto publisko hipotēku vai komerciālu, un ka kreditors

kā piedzinējs nevar vērst piedziņu uz parādniekam piederošo citu mantu vai naudas līdzekļiem, līdz ar to tiesas lēmums ir uzskatāms

par izpildītu, jo saistības nodrošināšanai ieķīlātais nekustamais īpašums ir realizēts. Atlikušā parāda piedziņa ir iespējama, iesniedzot

prasības pieteikumu par parāda piedziņu. Saskaņā ar Kredīta līguma 21.4. punktā noteikto Kredīta līguma sakarā radušos strīdus

izskata Latvijas Republikas tiesas.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, 2013.gada 21.oktobrī tiesā saņemts iesniegums, kurā norāda, ka prasību uztur un

lūdz izskatīt lietu bez prasītājas pārstāvja klātbūtnes.

Atbildētājs/pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par tiesas sēdi informēts likumā noteiktajā kārtībā, par neierašanās iemesliem tiesu

nav informējis.

Pie šādiem apstākļiem tiesa uzskata, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu iespējams izskatīt lietu bez pušu

klātbūtnes, jo puses tika informēti par tiesas sēdes laiku un vietu un nepastāv Civilprocesa likuma 209.pantā paredzētie obligātie

lietas atlikšanas pamati.

Tiesa, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

No lietas materiāliem redzams, ka 2007.gada 24.augustā starp prasītāju un atbildētāju noslēgts Kredīta līgums Nr.VR07338, ar kuru

atbildētājam izsniegts aizdevums EUR 11 300 vai Ls 7941,69 apmērā, nekustamā īpašuma – apbūves gabala, kas atrodas /adrese/

pag., Talsu raj., iegādei. Aizdevuma atmaksas termiņš noteikts 2010.gada 16.augustā.

Saskaņā ar kredīta līguma 3.punktu atbildētājs apņēmies maksāt procentus par aizdevuma lietošanu atbilstoši mainīgajai procentu

likmei, ko veido bāzes likme -3 mēnešu EUR EURIBOR un pievienotā likme 1,85 % gadā. Atbildētājs apņēmies veikt regulārus

ikmēneša maksājumus katra mēneša piecpadsmitajā datumā, sākot no 2007.gada 15.oktobra.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Atbildētājs no Kredīta līguma izrietošās saistības nav pildījis pienācīgi, tādēļ prasītāja vērsusies tiesā ar pieteikumu par saistību

bezstrīdus piespiedu izpildīšanu.

Ar Talsu rajona tiesas tiesneša 2008.gada 8.septembra lēmumu (l.l.24) nolemts nodot bezstrīdus piespiedu izpildei parādnieka /pers.

A/ saistību Ls 8257,65 apmērā, kas izriet no 2007.gada 24.augusta Kredīta līguma Nr.VR07338.

Minētais lēmums Civilprocesa likuma 406.panta kārtībā apstrīdēts netika. Tādēļ ar lietā esošo Talsu rajona tiesas tiesneša

2008.gada 8.septembra lēmumu tiek nodibināta atbildētāja saistību neizpilde pēc 2007.gada 24.augusta Kredīta līguma

Nr.VR07338.

Kā redzams no lietas materiālos esošā Talsu zemesgrāmatu nodaļas izdrukas, tad atbildētāja īpašuma tiesības izbeigušās

nekustamajam īpašumam, kas atrodas /adrese/, kadastra numurs /numurs A/. Tagadējais īpašnieks ir prasītāja, pamats 2009.gada

3.novembra lēmums lieta Nr.C02041209.

No lietas materiālos esošā zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona 2009.gada 28.septembra aprēķina Nr.647-1583-2008/09

redzams, ka zvērinātas tiesu izpildītājas Valsts amatpersona lietvedībā atrodas Talsu rajona tiesas 2008.gada 8.septembrī izdotais

lēmums Nr.C36-3-12/0656 par Ls 8257,65 piedziņu no atbildētāja par labu prasītājai un Ls 1819,40 sastāda ar nolēmuma izpildi

saistītie izdevumi.

Atbilstoši lietas materiālos esošajam parāda aprēķinam, prasītāja piedziņas rezultātā ieguvusi Ls 4140, kurus novirzījusi atbildētāja

parādsaistību, ko veido procenti pilnā Ls 166,35 apmērā un pamatsummas daļēja dzēšana Ls 2394,25 apmērā, kopā Ls 2560,60, un

spriedumu izpildes izdevumu Ls 1579,40 samaksai.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāja naudas līdzekļus Ls 4140 apmērā, kas iegūti bezstrīdus kārtībā, realizējot nekustamo

īpašumu, novirzījusi no Kredīta līguma Nr.VR07338 izrietošo saistību dzēšanai.

Civillikuma 1330.pants noteic, ja ieķīlāto lietu pārdodot ienāk tāda summa, kuras nepietiek ķīlas ņēmējam pilnīgam apmierinājumam,

tad viņam paliek tiesība prasīt no parādnieka kā parāda atlikuma, tā arī pārdošanai taisīto nepieciešamo izdevumu samaksu.

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības celt tiesā prasību atlikušās parāda summas Ls 5937,05 piedziņai pēc Kredīta līguma

Nr.VR07338.

Civillikuma 1934.pants nosaka, ka ar aizdevumalīgumujāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu

atdot saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās. Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod

tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt saskaņā

ar Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu – pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Lietā nav iegūti pierādījumi, ka atbildētājs būtu izpildījis savas saistības un veicis parāda samaksu pilnā apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt parāda aprēķinu, jo tas veikts saskaņā ar pušu noslēgtā līguma noteikumiem.

Izvērtējusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pierādīta un apmierināma. Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās

tiesības – nav apstrīdējis prasībaspieteikumāminētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav

ieradies uz tiesas sēdi, no kā secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājai piedzenams neatmaksātā aizdevuma daļa Ls 5937,05 apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Tādējādi no atbildētāja par labu prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls 264,99 un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nenomaksātās piedzenamās summas, jo saskaņā ar

Civillikuma 1765.pantu gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, procentu apmērs ir seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš 10 dienas sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma

likumīgā spēkā stāšanās dienas.

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. un 190. pantu, tiesa

nosprieda

Prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “SEB banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, parādu Ls

5937,05 (pieci tūkstoši deviņi simti trīsdesmit septiņi lati 5 santīmi) un tiesāšanās izdevumus – valsts nodevu Ls 264,99 (divi simti

sešdesmit četri lati 99 santīmi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 (trīs lati 30 santīmi), kopā piedzenot Ls 6205,34

(seši tūkstoši divi simti pieci lati 34 santīmi).

Noteikt AS “SEB banka”, reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/, tiesības saņemt likumiskos 6 % gadā no parāda pamatsummas.

Noteikt 10 (desmit) dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijā, sūdzību iesniedzot Rīgas

pilsētas Ziemeļu rajona tiesā.

Pilns spriedums faktiski sastādīts un pieejams 2013.gada 11.decembrī.

Tiesnesis A.Vasiļevskis