Court dismissed consumer loan default defense and ordered full payment of principal, interest, and penalties.

Lietas arhīva Nr. C-4838-17/28

ECLI:LV:RVPT:2017:0919.C30483817.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 19.septembrī

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate, rakstveida procesā Abrenes ielā 3, Rīgā, izskatīja civillietu AS

„NORVIK BANKA” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Ap r ak s t o š ād aļ a

[1] 2017.gada 24.aprīlī AS „NORVIK BANKA” (turpmāk – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza

apmēra prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar atsauci uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720.panta 2.punktu, 1753., 1756., 1757.pantu, 1759.panta

1.punktu, 1762.panta 1.punktu, 1764.pantu, 1765.panta pirmo daļu, 1811., 1934., 1943.pantu un 1946.panta pirmo daļu.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 20.aprīlī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Patēriņa kredīta līgums

Nr.PTK-06157 (turpmāk – Patēriņa kredīta līgums), saskaņā ar kuru atbildētājam tika piešķirts un izsniegts patēriņa kredīts 1 422,87

euro (1 000,00 LVL) apmērā ar procentu likmi par kredīta izmantošanu 21,00% gadā un gala atmaksas termiņu 2009.gada 15.aprīlī.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumu 3. un 6.1.punktu atbildētājs apņēmās atmaksāt kredītu pa daļām Maksājumu grafikā

noteiktajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo summu norēķinu kontā. Saskaņā ar pušu parakstīto Patēriņa kredīta līguma maksājumu

grafiku atbildētājam bija jāveic maksājumi 73,15 euro (LVL 51, 41) apmērā līdz katra mēneša 15.datumam, nodrošinot, lai maksājumu

grafikā norādītajos datumos atbildētāja kontā ir pietiekošs atlikums patēriņa kredīta atmaksas un/vai procentu samaksas maksājumu

veikšanai.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumu 8.1.punktu par termiņā neatmaksātu patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem

procentiem atbildētājam pielīgta saistība maksāt prasītājam līgumsodu 0.3% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas.

Patēriņa kredīta līguma noteikumu 8.2.punktā noteikts, ka līgumsoda samaksa neatbrīvo atbildētāju no līgumā noteikto saistību izpildes.

Patēriņa kredīta līguma noteikumu 9.1.1. un 9.1.2.apakšpunktā noteikts, ka atbildētājam ir pienākums atmaksāt saņemto kredītu,

samaksāt procentus un pienācīgi izpildīt citas Patēriņa kredīta līgumā minētās saistības.

Kā izriet no prasības pieteikumam pievienotā parāda aprēķina, atbildētājs nav pienācīgi pildījis no Patēriņa kredīta līguma

izrietošās saistības atbilstoši pielīgtajai atmaksas kārtībai, jo nenodrošināja, lai maksājumu grafikā norādītajos datumos viņa kontā ir

pietiekošs atlikums patēriņa kredīta maksājumu veikšanai. Līdz ar to 2009.gada 15.aprīlī iestājoties kredīta gala atmaksas termiņam,

saistības pilnībā netika izpildītas. Pēdējais maksājums saistību daļējai izpildei saņemts 2007.gada 20.augustā 74,03 euro apmērā.

Laika periodā no 2012.gada 12.jūnija līdz 2012.gada 3.oktobrim atbildētāja parāda piedziņas lieta atradās SIA “CREDITREFORM

LATVIJĀ”, kas, pamatojoties uz noslēgto līgumu Nr.GL-7840/12-F par ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanu, nosūtīja

atbildētājam vairākus rakstveida brīdinājumus par parāda esamību. Brīdinājuma vēstules atbildētājam tika sūtītas, izmantojot AS “Fitek”

(iepriekšējais nosaukums AS “Opus Capita”) pakalpojumus, kuras viena no darbības jomām ir dokumentu melnbalta vai pilnkrāsu druka,

aplokšņošana un piegāde VAS “Latvijas Pasts” tālākai nosūtīšanai saņēmējiem. Kā norādīts 2016.gada 27.decembra izziņā Nr.8/178,

2012.gada 8.augustā AS “Opus Capita” (AS “Fitek”) no SIA “Creditreform Latvijā” saņēmusi datu failu, kurš sastāvēja no 6301

sūtījumiem. Starp šiem sūtījumiem bija divas atbildētājam adresētas vēstules. Datu failu saņemšanas dienā visi 6301 sūtījumi tika

nodoti VAS “Latvijas Pasts” piegādei adresātiem, tai skaitā atbildētājam adresētās vēstules, kuru piegādes adreses bija: /adrese/

(līgumiskā adrese) un /adrese/. Pēc atgādinājumu nosūtīšanas saistības netika izpildītas.

Papildus prasītājs 2014.gada 10.maijā savu interešu aizstāvībai vērsās Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu

nodaļā pret atbildētāju ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā. Ar 2014.gada 1.jūlija lēmumu lietā Nr.3-

12/2269 pieteikums atstāts bez izskatīšanas.

Sakarā ar celto prasību prasītājs papildus paskaidro, ka prasītājs ir izpildījis savas ar Patēriņa kredīta līgumu uzņemtās saistības,

proti, piešķīris un izsniedzis atbildētajam kredītu, ko apliecina prasības pieteikumam pievienotais konta izraksts. Savukārt atbildētājs kā

aizņēmējs savas saistības nav izpildījis - nav atmaksājis saņemto kredītu. Patēriņa kredīta līguma noteikumu 11.1.punktā noteikts, ka

līgums ir spēkā līdz atbildētājā saistību pilnīgai izpildei. Apstāklis, ka 2009.gada 15.aprīlī iestājies kredīta atmaksas termiņš, nemaina

faktu, ka Patēriņa kredīta līgums nav izpildīts, tas nav vienpusēji izbeigts un kredīta lietošanas procentu samaksas saistība nav

izbeigusies nevienā no Civillikumā noteiktajiem saistību izbeigšanās veidiem. Tādējādi starp prasītāju un atbildētāju joprojām pastāv

tiesiskās attiecības, kas izriet no Patēriņa kredīta līguma, un nav zudis līgumiskais pamats pielīgto kapitāla lietošanas procentu piedziņai

pēc kredīta atmaksas termiņa iestāšanās līdz prasības celšanai (parāda aprēķina sagatavošanas dienai).

[1.3] Ievērojot minēto, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam no Patēriņa kredīta līguma izrietošās un

neizpildītās maksājuma saistības – pamatparādu 1 221,95 euro, līgumiskos procentus 1 221,95 euro, kas aprēķināti par laika periodu

no 15.08.2007. – 30.10.2014., līgumsodu 122,20 euro un tiesāšanās izdevumus, kā arī lūgts noteikt prasītājam tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus - 6% gadā no piespriestās, bet nepiedzītās pamatsummas.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] 2017.gada 26.aprīlī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir arī atbildētāja deklarētā

dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada

26.maijam, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot atbildētāja

tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā –

tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate. Minētais sūtījums saņemts tiesā

atpakaļ no valsts a/s “Latvijas pasts”, beidzoties glabāšanas termiņam.

Atbildētājs nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai paskaidrojumus par tiesā iesniegto prasības pieteikumu nav

sniedzis.

[3] 2017.gada 21.jūlijā pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 19.septembrī un par iespēju

saņemt sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti –

vienkāršā pasta sūtījumā, elektroniskā pasta sūtījumā vai ar ziņneša starpniecību, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma

56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad

deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka atbildētājam prasības pieteikuma noraksts nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarētās dzīvesvietas adresi un

pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots 2017.gada 21.jūlijā, cita starp, minēto informāciju nosūtot uz atbildētāja

deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir

nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā, 56.1 un 250.25 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības

kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos

izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motī vudaļ a

Novērtējusi rakstveida pierādījumus un prasības pieteikumā norādītos apstākļus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma turpmāk norādītu apsvērumu dēļ.

[5] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības, kas paredzētas Civilprocesa likuma 250.2 3 un 250.24 pantā, proti – nav

sniedzis paskaidrojumus, nav cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka

atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc

likuma.

Lietas materiāliem pievienotais 2007.gada 20.aprīļa Patēriņa kredīta līgums Nr.PTK-006157 (turpmāk – līgums), kas noslēgts,

pamatojoties uz atbildētāja 2007.gada 19.aprīļa pieteikumu patēriņa kredīta saņemšanai, apstiprina, ka prasītājs un atbildētājs /pers. A/

nodibinājuši saistību tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam piešķirts kredīts Ls 1 000,00 (1 422,87 euro) apmērā ar procentu

likmi gadā 21%, nosakot apmaksas termiņu 24 mēneši. Noslēdzot Patēriņa kredīta līgumu, puses ir vienojušās par kredīta atmaksas

grafiku (lietas 12.-14.lapa).

Ievērojot minēto, tiesa konstatē, ka puses, noslēdzot Patēriņa kredīta līgumu, ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar

nolūku savstarpēji saistīties un saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu.

Prasītāja saistību izpildi apstiprina lietas materiāliem pievienotais aizdevēja konta izraksts par 1 422,87 euro (Ls 1 000,00)

pārskaitījumu uz atbildētāja bankas kontu (lietas 15.lapa).

Patēriņa kredīta līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā

neapstrīdēts tas ir spēkā esošs un pusēm saistošs. Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka starp pusēm, noslēdzot Patēriņa kredīta

līgumu, ir izveidojušās saistību tiesiskās attiecības.

Atbildētājs, parakstot Patēriņa kredīta līgumu, apstiprinājis, ka pirms līguma parakstīšanas ir iepazinies ar Patēriņa kredīta līguma

noteikumiem, un piekrīt minētajiem noteikumiem, kā arī apņēmies tos izpildīt (lietas 12.lapa). Atbilstoši Patēriņa kredīta līguma 11.1.

punkta prasībām, līgums darbojas līdz pušu saistību pilnīgai un pienācīgai izpildei.

[7] Prasītājs prasības pieteikumā lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 1 221,95 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumu 1.3.punktu patēriņa kredīts ir bankas piešķirts naudas līdzekļu aizdevums

aizņēmējam patēriņa vajadzību finansēšanai, savukārt atbilstoši līguma noteikumu 6.1.punktam atbildētājam jāatmaksā prasītājam kredīts

pa daļām maksājuma grafikā noteiktajā kārtībā, nodrošinot nepieciešamo summu līgumā norādītajā aizņēmēja norēķinu kontā.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma noteikumiem atbildētājam aizdevums jāatmaksā divdesmit četru mēnešu laikā no līguma

noslēgšanas dienas, t.i., līdz 2009.gada 15.aprīlim, saskaņā ar līgumam pievienoto maksājumu grafiku (lietas 13.lapa).

[7.1] Civillikuma 1589.pants noteic, ka vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar paša līguma

raksturu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība bijusi noteikti pielīgta.

2007.gada 20.aprīļa Patēriņa kredīta līgumā Nr.PTK-006157 puses vienojušās par aizdevuma summas 1 422,87 euro (Ls 1

000,00) izsniegšanu atbildētājam, vienojoties par minētās aizdevuma summas atmaksas kārtību un grafiku, paredzot, ka maksājumi

aizdevuma summas atmaksai veicami katra mēneša 15.datumā. Lietas materiāliem pievienotais parāda aprēķins apstiprina, ka atbildētājs

atbilstoši maksājumu grafikam veicis četrus maksājumus no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildei. Citus maksājumus saistības

izpildei atbildētājs nav veicis, līdz ar to nesamaksātās aizdevuma pamatsummas parāds ir 1 221,95 euro (lietas 27.lapa).

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītā pamatparāda apmēru un pamatotību, jo pierādījumi, kas dotu pamatu apšaubīt parāda

esamību vai tā apmēru, tiesai nav iesniegti.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav pilnā apmērā pildījis savas no līguma izrietošās saistības, līdz ar to prasība par

galvenā parāda 1 221,95 euro piedziņu no atbildētāja ir pamatota un apmierināma.

[8 ] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja līgumiskos procentus 1 221,95 euro par laika periodu no 2007.gada 15.augusta līdz

2014.gada 30.oktobrim.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta

noteikumiem pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1757.pantu,

nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa nosaka, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad,

ja tie bijuši tieši norunāti.

Kā redzams no lietas materiāliem, patēriņa kredīta līguma 5.1.punktā puses vienojās, ka par patēriņa kredīta izmantošanu

atbildētājs maksā prasītājam procentus atbilstoši līgumā norādītajai procentu likmei un maksājuma grafikā norādītajā apmērā. Saskaņā

ar līguma noteikumiem atbildētājs apņēmās maksāt prasītājam līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 21 % gadā. Tādējādi tiesa

atzīst, ka atbildētājam, noslēdzot ar prasītāju patēriņa kredīta līgumu, radusies procentu maksāšanas saistība.

Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāja veiktā aprēķina pamatotību – atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja

veikto aprēķinu atbilstību līguma noteikumiem, kā arī nav iesniedzis pierādījumus, kas dotu pamatu atzīt, ka procentu maksājumi veikti

līgumā noteiktajā kārtībā. Tādējādi, ņemot vērā to, ka puses līgumā vienojušās par procentu maksāšanas saistību un aprēķinātie procenti

nepārsniedz parāda pamatsummu, tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu piedziņu ir pamatota un apmierināma, un no atbildētāja

prasītāja labā piedzenami līgumiskie procenti par laiku no 2007.gada 15.augusta līdz 2014.gada 30.oktobrim 1 221,95 euro apmērā.

[9] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja līgumsodu 122,20 euro par laika periodu no 2007.gada 15.septembra līdz 2014.gada

30.oktobrim.

Civillikuma 3.pantā noteikts, ka katra civiltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība

radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības. Tādējādi pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamas

līgumsoda institūtu regulējošās Civillikuma normas redakcijā, kas bija spēkā līgumsoda samaksas saistības rašanās un izbeigšanās laikā

(likuma redakcijā, kas bija spēkā līdz 2014.gada 1.janvārim).

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja

viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas.

Savukārt Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir

saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta.

Patēriņa kredīta līguma 8.1.punktā noteikts, ka par termiņā neatmaksātu Patēriņa kredītu un/vai nesamaksātiem procentiem,

atbildētājam jāmaksā prasītājam līgumsods 0,3% dienā, ko aprēķina no termiņā nesamaksātās summas (lietas 12.lapa).

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu.

Saskaņā ar Patēriņa kredīta līguma maksājumu grafiku maksājumi atbildētājam bija jāveic līdz katra mēneša 15.datumam,

nodrošinot pilnīgu ikmēneša saistību dzēšanu pret prasītāju. No lietas materiāliem pievienotā parāda aprēķina redzams, ka atbildētājs

veicis četrus līgumā paredzētos ikmēneša maksājumus, bet nav veicis visus maksājumus pilnīgai parādsaistību dzēšanai, tādējādi

pieļaujot saistību izpildes nokavējumu.

No lietas materiāliem redzams, ka atbildētājs 2012.gada 12.jūnijā, 2012.gada 8.augustā un 2012.gada 24.septembrī brīdināts par

nepieciešamību nokārtot parādsaistības (lietas 20.-24.lapa), kā arī prasītājs izmantojis iespēju vērsties Rīgas pilsētas Vidzemes

priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļā ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā, taču saskaņā ar Rīgas

pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas zemesgrāmatu nodaļas 2014.gada 1.jūlija lēmumu pieteikums atstāts bez izskatīšanas (lietas

25.lapa).

Ievērojot atbildētāja pieļauto nokavējumu un vērtējot līgumsoda samērīgumu ar pamatparāda apmēru, tiesa uzskata, ka līgumsoda

apmērs nav atzīstams par nesamērīgu un kā tādu par netaisnīgu. Atbildētājs nav izrādījis godprātību un nav veicis pilnīgu parāda samaksu,

nav sazinājies ar kredīta devēju, lai vienotos par parādsaistību izpildi, kā arī nav lūdzis izbeigt līgumu, līdz ar to secināms, ka līgumsoda

pieaugumu veicinājis atbildētāja bezdarbība.

Turklāt atbildētājs nav iesniedzis arī tiesai ziņas, kas dotu pamatu atbrīvot viņu no nokavējuma nelabvēlīgām sekām, kā arī lūgumu

par līgumsoda samazināšanu atbilstoši Civillikuma 1724.1 pantā noteiktajam, līdz ar to tiesai nav pamata pārskatīt prasītāja norādīto un

atbildētāja neapstrīdēto līgumsodu par ikmēneša maksājumu kavējumu.

Ievērojot minēto, prasība par līgumsoda piedziņu no atbildētāja, kas aprēķināts par līguma darbības laiku no 2007.gada

15.septembra l ī dz 2014.gada 30.oktobrim un nepārsniedz 10 % no pamatparāda summas, proti, 122,20 euro, ir pamatota un

apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[10] Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai

paskaidrojumus par prasību vai pierādījumus, kas apstiprinātu pielīgto saistību izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā.

Tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz lietas izskatīšanas dienai parāds pilnā apmērā nav samaksāts,

jo šādi pierādījumi tiesas rīcībā nav iesniegti, tādēļ prasība par parāda 1 221,95 euro, līgumisko procentu 1 221,95 euro un līgumsoda

122,20 euro, kopā 2 566,10 euro, piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam ir pamatota un apmierināma.

[11] Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Prasītājs lūdzis noteikt tiesības saņemt likumiskos nokavējuma procentus – 6% gadā no piespriestās, bet neizpildītās

pamatsummas, kas atbilst Civillikuma 1765.panta pirmās daļas noteikumiem. Savukārt atbilstoši Civillikuma 1765.panta ceturtās daļas

noteikumiem likumiskie procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 1 221,95 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[12] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un

valsts nodevu 381,37 euro, taču, atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta “b” apakšpunktam par tiesā iesniegto

prasību, ar kuru prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 2 566,10 euro apmērā, maksājama valsts nodeva 337,38 euro apmērā.

Ņemot vērā minēto un to, ka prasība apmierināta pilnībā, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi par

prasītāja samaksāto valsts nodevu 337,38 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro.

[13] Taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, [..] un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1

pantu tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei.

Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, līdz ar to

atbildētājam nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 42., 97., 190., 195., 204.1 , 250.25 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, labā 2 908,18 euro

(divi tūkstoš deviņi simti astoņi euro un astoņpadsmit centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 1 221,95 euro;

- līgumiskajiem procentiem 1 221,95 euro;

- līgumsoda 122,20 euro;

- valsts nodevas 337,38 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro.

Samaksa par labu prasītājam izdarāma: AS „NORVIK BANKA”, reģ.Nr. 40003072918, Rīga, Elizabetes iela 15-2, SWIFT: LATB

LV22, saistības pēc līguma Nr.PTK-006157, konts:LV47LATB00000PATEREUR.

Noteikt AS „NORVIK BANKA”, reģistrācijas Nr.40003072918, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās

parāda pamatsummas 1 221,95 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot

pamatkapitāla lielumu.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma pieejamības diena – 2017.gada 19.septembris.

Tiesnese I.Pujate