Tenant evicted for breach of lease and noise violations; landlord wins termination of tenancy.

Lieta Nr.C40 1066 15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspilī 2015.gada 30.oktobrī

Ventspils tiesa: tiesnese S.Eglīte

ar sekretāri I.Freimani, tulci I.Sproģi,

piedaloties prasītājam /pers. A/,

izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. A/ prasībā pret /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, personas izlikšanu no dzīvojamās

telpas,

konstatēja

2015.gada 26.maijā tiesā saņemts prasītāja /pers. A/ prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. B/ par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu,

personas izlikšanu no dzīvojamās telpas,

Prasības pieteikumā norādīts, ka ar zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2007.gada 24.janvāra lēmumu /pers. A/Ventspils pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Nr./numurs A/nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu Nr.85 un pie dzīvokļa īpašuma piederošām kopīpašuma 118/10000

domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas uz zemes, kas atrodas /adrese/, kadastra Nr./numurs B/.

Atbildētājs ir prasītāja brālis un pamatojoties uz 1997.gada 6.februārī starp Nekustamā īpašuma pārvaldi kā izīrētāju un atbildētāju kā īrnieku

noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvokļa /adrese /, ar kopējo platību 46 kv.m. izīrēšanu uz nenoteiktu laiku, atbildētājs iemitinājās minētajā

dzīvojamā telpā. No 1995.gada 15.februāra atbildētājs dzīvoklī ir pierakstīts, kas uzskatāma par pirmreizējo deklarāciju atbilstoši 2002.gada 20.jūnija

„Dzīvesvietas deklarēšanas likuma „Pārejas noteikumu” 1.punkta noteikumiem.

Saskaņā ar 2006.gada 11.maija Vienošanos par izīrētā dzīvokļa (viendzīvokļa mājas) privatizāciju citai personai atbildētājs /pers. B/ atteicās no

Dzīvokļa privatizācijas un piekrita, ka prasītājs /pers. A/ privatizē minēto dzīvokli.

Noslēgtā vienošanās paredz, ka „dzīvokļa jaunajam īpašniekam ir saistošs patreiz spēkā esošais dzīvojamās telpas īres līgums (tajā skaitā

nosacījumi attiecībā uz īres maksu un komunālo pakalpojumu maksājumiem) un grozīt vai izbeigt šo līgumu var tikai likumā „Par dzīvojamo telpu īri”

noteiktajā kārtībā.” Papildus puses vienojās, ka „īpašniekam ir saistoši līdzšinējā valdītāja īres līguma termiņi un nosacījumi”.

Līdz ar to atbildētājam arī pēc Dzīvokļa privatizācijas saglabājās Dzīvokļa īres tiesības un pienākumi saskaņā ar 1997.gada 6.februārī noslēgto īres

līgumu.

Arī likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantā noteikts, ka Ja dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunajam īpašniekam ir

saistoši iepriekšējā īpašnieka noslēgtie dzīvojamās telpas īres līgumi.

Ar atbildētāju mutiski vienojušies, ka viņš turpinās patstāvīgi norēķināties par visiem ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem komunālajiem pakalpojumiem

iepriekšējā īres līgumā noteiktajā kārtībā, kā arī maksās apsaimniekošanas maksu un uzturēs dzīvokli labā kārtībā.

Bez tam, vienojušies, ka īres maksu atbildētājs nemaksā prasītājam, bet turpina maksāt apsaimniekošanas maksu apsaimniekotājam, jo saskaņā ar

likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu dzīvojamās telpas īres maksu veido dzīvojamās mājas apsaimniekošanas izdevumu daļa, kas ir proporcionāla

attiecīgās izīrētās dzīvojamās telpas platībai un peļņa.

Pēc dzīvokļa privatizācijas tikai atbildētājam kā īrniekam bija Dzīvokļa lietošanas tiesība un viņš arī saņēma un izmantoja pakalpojumus, kas saistīti

ar dzīvojamās telpas lietošanu, tas ir, apkuri, auksto ūdeni un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu, karsto ūdeni, gāzei un elektrību.

„Dzīvokļa īpašuma likuma” 9.panta 1 .punkts paredz, ka dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā,

tiesības valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantot to pēc sava ieskata mantas pavairošanai un vispār lietot to jebkādā veidā, ciktāl

dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi un ciktāl tas nerada traucējumus citiem dzīvokļu īpašniekiem.

Arī Civillikuma 1036.pantā noteikts, ka īpašums dod īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību pār lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta

sevišķiem noteiktiem aprobežojumiem.

Minētās dzīvojamās telpas lietošanas laikā atbildētājs pieļāvis vairākus īres līguma pārkāpumus, kas ir pamats dzīvojamās telpas īres līguma

izbeigšanai.

Atbildētājs par minēto dzīvokli vairāk nekā trīs mēnešus nav veicis maksājumus saskaņā ar noslēgto īres līgumu pakalpojumu sniedzējiem, par ko ir

rakstveidā brīdināts.

Atbildētāja parāds par apkuri, ūdeni un kanalizāciju, sadzīves atkritumu izvešanu un īri (apsaimniekošanas maksa) par dzīvokli uz 2014.gada jūliju

ir EUR 2892,26, kas sastāv no parāda par piegādāto siltumenerģiju EUR 2144,63, par ūdeni un kanalizāciju EUR 341,87, par atkritumu izvešanu EUR

83,39, par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu EUR 322,37.

2015.gada 21.aprīlī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” prasītājs ievietoja sludinājumu ar uzaicinājumu atbildētāju nokārtot saistības un

nomaksāt prasītājam parādus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Papildus sludinājumam laikrakstā, rakstveida brīdinājumus atbildētājam

nosūtījis arī uz deklarēto adresi un uz viņa pašreizējo, zināmo, faktisko dzīvesvietu.

Neskatoties uz brīdinājumiem par to, ka parāda nesamaksāšanas gadījumā, tiks celta prasība tiesā par īres līguma izbeigšanu un izlikšanu,

atbildētājs parādu par komunālajiem pakalpojumiem joprojām pat daļēji nav samaksājis, kā arī nav veicis ik mēneša maksājumus par dzīvokli.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu bojā vai posta dzīvojamo telpu (arī

dzīvokļa iekārtu), citas būves un telpas, kas īrniekam nodotas lietošanā saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, vai ari dzīvojamās mājas koplietošanas

telpas, komunikācijas un iekārtas.

Atbildētājs nav pildījis Dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktās saistības ievērot dzīvojamo telpu lietošanas noteikumus, saudzīgi izturēties pret māju,

tās iekārtām un koplietošanas telpām (Līguma 5.11.pkt.), kā arī uzturēt kārtībā dzīvojamo telpu un veikt par saviem līdzekļiem tās kārtējo remontu ne

retāk kā reizi piecos gados (Līguma 5.1.2.pkt.).

Dzīvokļa ārdurvis bija salauztas, nedarbojās durvju slēdzene, istabā sienām vietām bija izsists un izbiris apmetums, dzīvoklī ilgstoši nebija veikts

kāds kosmētiskais remonts, dzīvoklī visas durvis bija sabojātas, nobružātas, stiklotajām rūtīm bija izsisti stikli. Dzīvoklī valdīja liela netīrība un nekārtība.

Balkona durvis bija bojātas, tās nevarēja aizvērt. Santehnika bija sabojājusies. Dzīvoklī tobrīd bija atslēgta elektrība, ko tikai pēc parāda samaksas

pieslēdza.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas

noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Par atbildētāja dzīvesveidu un uzvedību sūdzējās kaimiņi, atbildētājs kopā ar citām personām dzīvoklī regulāri lieto alkoholu, skaļi uzvedas, un bieži

ar savu uzvedību traucē kaimiņu mieru.

No 2014.gada augusta atbildētājs minētajā dzīvoklī vairs nedzīvo, jo pārcēlās dzīvot pie savas faktiskās dzīvesbiedres /pers. E/.

Atbildētājs nevēlas atmaksāt parādus, nevēlas veikt tekošos ik mēneša maksājumu, kā arī atsakās izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu vienošanās

ceļā un deklarēt dzīvesvietu citā adresē.

Pamatojoties uz minēto, prasītājs lūdz izbeigt 1997.gada 6.februārī noslēgto Dzīvojamās telpas īres līgumu par dzīvojamās telpas /adrese/ īri,

izbeidzot īres tiesiskās attiecības starp /pers. A/ kā izīrētāju un atbildētāju /pers. B/ kā īrnieku, un izlikt /pers. B/ no dzīvojamās telpas /adrese/, bez citas

dzīvojamās telpas ierādīšanas.

2015.gada 17.jūnijā atbildētājs tiesā iesniedzis paskaidrojumu, kurā norādīts, ka prasību neatzīst.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu savlaicīgi likumā noteiktajā kārtībā pusēm paziņots. Atbildētāja

neierašanās iemesli tiesai nav zināmi. Nekādi lūgumi un paskaidrojumi no atbildētāja lietā nav saņemti. Atbildētājam tiesas pavēstes un tiesas sūtītie

dokumenti piegādāti saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta pirmo un piekto daļu. Sūtījumu nesaņemšana pats par sevi neietekmē dokumentu

paziņošanas faktu.

Tiesa uzskata, ka lieta skatāma bez atbildētāja klātbūtnes tiesas sēdē saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu.

Tiesas sēdē prasītājs /pers. A/ prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem apstākļiem un pamatiem. Papildus paskaidroja, ka atbildētājs

skaidrā prātā ar viņu nekontaktē, bet zvana tikai tad, kad ir piedzēries un tad runā tikai necenzētiem vārdiem. Mēģinājis arī labprātīgi vienoties ar

atbildētāju, bet tas nav iespējams, jo atbildētājs nevēlas neko dzirdēt, uzskata, ka visi citi vainīgi pie viņa dzīvesveida. Viņam ir atņemtas arī aprūpes

tiesības bērnam un bērnu audzina omamma. Kopš pagājušā gada augusta atbildētājs ir aizgājis no dzīvokļa, uzskata, ka tā ir prasītāja darīšana, kā tikt

galā ar radušos situāciju. Par parādiem vispār atbildētājs neko nevēlas dzirdēt. Lūdz piedzīt tiesāšanās izdevumus, kaut gan zina, ka nav jau ko piedzīt.

Pārbaudot lietas materiālus un izvērtējot lietas būtību kopumā, noklausoties prasītāja paskaidrojumus un lūgumu prasību apmierināt,

liecinieku sniegtās liecības, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī otrai atlīdzinot zaudējumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāja īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese/, reģistrētas zemesgrāmatā 2007.gada 24.janvārī (lietas

8.lapa).

No lietas materiāliem redzams, ka 1997.gada 6.februārī starp Nekustamā īpašuma pārvalde kā izīrētāju un atbildētāju /pers. B/ kā īrnieku noslēgts

Dzīvojamās telpas īres līgums par dzīvokļa /adrese /, ar kopējo platību 46 kv.m. izīrēšanu uz nenoteiktu laiku, saskaņā ar kuru atbildētājs apdzīvoja

minēto dzīvojamo telpu (lietas 10.-15.lapa).

No Ventspils pilsētas domes dzīvokļu nodaļas izziņas (lietas 16.lapa) redzams, ka atbildētājs deklarējis dzīvesvietu minētajā dzīvoklī 1995.gada

15.februārī, kas uzskatāma par pirmreizējo deklarāciju atbilstoši 2002.gada 20.jūnija „Dzīvesvietas deklarēšanas likuma „Pārejas noteikumu” 1.punkta

noteikumiem.

Tāpat no lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 11.maijā noslēgta Vienošanos par izīrētā dzīvokļa (viendzīvokļa mājas) privatizāciju citai

personai (lietas 9.lapa), saskaņā ar kuru atbildētājs /pers. B/ atteicās no dzīvokļa privatizācijas un piekrita, ka prasītājs /pers. A/ privatizē minēto dzīvokli.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, ja dzīvoklis pāriet citas juridiskās vai fiziskās personas īpašumā, jaunam īpašniekam ir

saistošas iepriekšējās īres tiesiskās attiecības un saistības.

Līdz ar to atbildētājam arī pēc Dzīvokļa privatizācijas saglabājās Dzīvokļa īres tiesības un pienākumi saskaņā ar 1997.gada 6.februārī noslēgto īres

līgumu.

Prasītājs nodrošinājis atbildētājam iespējas lietot dzīvojamās telpas un izmantot pakalpojumus, bet atbildētājs nav maksājis par dzīvojamo telpu īri

un obligātajiem maksājumiem jau vairāk nekā trīs mēnešus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs ir apmaksājis parādus, ko atbildētājs ir pieļāvis nemaksājot par visiem ar dzīvokļa lietošanu saistītajiem

komunālajiem pakalpojumiem (lietas 25.-32.lapa).

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteikts, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāju apgalvojumu, ka atbildētājam tika nodrošināta gan dzīvokļa lietošana, gan komunālo pakalpojumu sniegšana,

bet atbildētājs par sniegtajiem pakalpojumiem nav maksājis. Pierādījumi tiesā par parāda nomaksu prasītājam nav iesniegti.

No Civillikuma 1838.panta izriet, ka pienākums pierādīt parāda samaksu ir parādniekam. Tā kā tiesai šādi pierādījumi nav iesniegti, tiesa atzīst, ka

parāda esamība ir pierādīta.

Saskaņā ar likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmo daļu izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa

ģimenes locekļiem un citām personām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā dzīvojamās telpas īres maksu, ja

īrnieks vairāk kā trīs mēnešus nemaksā par pamatpakalpojumiem, lai gan viņam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu un izmantot

pamatpakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Izīrētājs pirms prasības celšanas vismaz mēnesi iepriekš

rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

No lietas materiāliem redzams, ka 2015.gada 21.aprīlī oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” publicēts sludinājums ar uzaicinājumu atbildētājam

nokārtot saistības un nomaksāt prasītājam parādus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Tāpat redzams, ka papildus sludinājumam laikrakstā,

prasītājs nosūtījis atbildētājam rakstveida brīdinājumus uz deklarēto dzīvesvietas adresi un uz viņa faktisko dzīvesvietas adresi.

Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.1 panta pirmās daļas 3.punkts nosaka, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku bez

citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas

noteikumus, padarot pārējām personām dzīvošanu ar tām vienā kopējā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Tiesa norāda, ka ar liecinieku liecībām:

lieciniece /pers. F/ tiesas sēdē liecināja, ka prasītājs un atbildētājs ir viņas dēli. Kad sākumā daļu atbildētāja algas saņēmusi, tad pati maksājusi

par dzīvokli, bet vēlāk vairs atbildētājs nav strādājis, tāpēc arī par dzīvokli nav maksāts. Prasījusi vai tiek maksāts

par dzīvokli, uz ko vienmēr ir saņemtas atbildes, ka jā, bet kā izrādījies ir visur bijuši milzīgi parādi. Ar atbildētāju nav iespējams parunāt, jo skaidrā

prātā viņš nav, bet nāk tikai vai zvana, kad ir piedzēries. Ir saukta vairākkārt policija, tiek traucēts gan viņa kaimiņu miers, gan liecinieces kaimiņu miers,

kad atbildētājs ierodas piedzēries. Tagad atbildētājs no dzīvokļa ir aizgājis, un kaimiņiem ir mierīgāk. Prasītājs ir samaksājis visus parādus par dzīvokli,

bet atbildētājs pat par to negrib dzirdēt;

liecinieks /pers. G/ tiesas sēdē liecināja, ka dzīvo kaimiņos, kur kādreiz dzīvoja atbildētājs un var pateikt, ka atbildētājs bieži dzīvoklī lietoja

alkoholiskos dzērienus, skaļi uzvedās un vienkārši traucēja apkārtējo kaimiņu mieru. Tā kā viņš ir invalīds, dzīvo galvenokārt mājās, tad vēl jo vairāk

izjuta šā kaimiņa neadekvāto uzvedību. Kopš 2014.gada rudens atbildētājs šajā dzīvoklī vairs nedzīvo, un visi apkārtējie kaimiņi ir priecīgi, ko ir iestājies

miers un klusums. Atbalsta prasību par atbildētāja izlikšanu no minētā dzīvokļa.

lieciniece /pers. H/ tiesas sēdē liecināja, ka dzīvo kaimiņos, kur kādreiz dzīvoja atbildētājs. Atbildētājs ar savu uzvedību ieviesa nekārtības,

bieži dzīvoklī lietoja alkoholiskos dzērienus, skaļi uzvedās, neievērojot pārējo kaimiņu aizrādījumus. vairākkārt ir saukta policija, bet tas neko nedeva,

pēc pāris stundām viņš tika atbrīvots. Kas ir darījies kāpņu telpā, to nevar pat aprakstīt, tā kā viņai ir migrēna, tad draudzene pat atdevusi viņai savas

metāla durvis, lai nedzirdētu tos trokšņus. Mājā galvenokārt dzīvo pensionāri un bijušais kaimiņš, atbildētājs, traucējis visu mieru. Tagad, kopš 2014.gada

rudens atbildētājs šajā dzīvoklī vairs nedzīvo, kaimiņi ir priecīgi, jo neviens vairs netraucē viņu mieru;

ir pierādīts fakts, ka atbildētājs dzīvojot minētajā dzīvoklī ir pārkāpis dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējām personām

dzīvošanu ar viņu vienā kopējā daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā neiespējamu.

Tā kā parādsaistības nav nokārtotas un ir pierādīts likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 28.2panta pirmās daļas 1.punktā un 28.1panta pirmās daļas

3.punktā minētie apstākļi, kas ir par pamatu īres līguma izbeigšanai, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un ir likumīgs pamats izbeigt dzīvojamās telpas

īres līgumu ar atbildētāju un izlikt viņu no dzīvojamām telpām /adrese/ ar visām viņam piederošajām mantām bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41., 44.pantu no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi – samaksātā valsts nodeva EUR

71,14, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu, pieteikuma nosūtīšanu EUR 14,07 un izdevumi, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu

EUR 12,81.

Atbildētājam dodams termiņš labprātīgai sprieduma izpildei (Civilprocesa likuma 204.1pants).

Pamatojoties uz likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 8.pantu, 11., 11. 3pantu, 12., 28.pantu, 28.2panta pirmās daļas 1.punktu, 28.1panta pirmās daļas

3.punktu, Civillikuma 1779., 1587.- 1590.pantu, Civilprocesa likuma 41., 44., 97., 193.pantu, 204.1pantu tiesa

nosprieda

prasību apmierināt pilnā apmērā.

Izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, kas noslēgts 1997.gada 6.februārī par dzīvojamās telpas /adrese/ īri, izbeidzot īres tiesiskās attiecības starp

/pers. A/, personas kods /personas kods/, un /pers. B/, personas kods /personas kods/, izliekot /pers. B/, personas kods /personas kods/, ar visām

viņam piederošajām mantām no dzīvojamās telpas /adrese/ bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus EUR 98,02

(deviņdesmit astoņi euro un 2 centi) apmērā, kas sastāv no samaksātās valsts nodevas EUR 71,14, ar lietas izskatīšanu saistītiem izdevumiem par tiesas

pavēstu, pieteikuma nosūtīšanu EUR 14,07 un izdevumiem, kas saistīti ar liecinieku nopratināšanu EUR 12,81.

Noteikt atbildētājam desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no dienas, kad spriedums stājies spēkā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā, iesniedzot apelācijas sūdzību Ventspils

tiesā.

Tiesnese S.Eglīte