Court partially allowed insurance subrogation claim, reducing penalty due to good faith principle.
Legislator summary
AI generatedThe court partially dismissed the insurance company's claim for debt collection against an individual borrower. While the court ordered payment of the principal debt, interest, and court costs, it reduced the contractual penalty by 10% based on the principle of good faith. The decision was grounded in the borrower's failure to meet the loan deadline and the insurer's subsequent subrogation rights.
Legislator headnote
AI generatedCivil Law Section 1656; Civil Law Section 1657; The court may reduce a contractual penalty if the debtor's delay is not sufficiently justified, applying the principle of good faith to mitigate excessive penalties.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C28197915 Lietas arhīva Nr. C-1979-15 SPRIEDUMS Latvijas Republikas vārdā
2015.gada 14.jūlijā
Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa, tiesnese I.Augustāne, ar tiesas sēdes sekretāri L.Pelēci, atklātā tiesas sēdē 2015.gada 30.jūnijā izskatīja civillietu „BTA Insurance Company” SE prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.
Aprakstošā daļa
2015.gada 12.janvārī Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā saņemts “BTA Insurance Company” SE (turpmāk prasītāja) prasības pieteikums pret /pers. B/ (turpmāk atbildētājs) par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2009.gada 21.jūlijā atbildētājs ar Latvijas tirdzniecības flotes jūrnieku arodbiedrības kooperatīvo krājaizdevumu sabiedrību „Jūrnieku forums (turpmāk sabiedrība „Jūrnieku forums”) noslēdza īstermiņa aizdevuma līgumu Nr.BTA/540ie, ar kuru sabiedrība „Jūrnieku forums” aizdeva atbildētājam naudas aizdevumu EUR 21000, bet atbildētājs apņēmās šo naudu atmaksāt aizdevējam līdz 2010.gada 20.aprīlim saskaņā ar aizdevuma maksājumu grafiku, taču atbildētājs šīs saistības nav izpildījis. 2009.gada 19.jūnijā prasītāja kā apdrošinātājs ar sabiedrību „Jūrnieku forums” kā apdrošinājuma ņēmēju noslēdza finanšu risku apdrošināšanas līgumu, ar kuru tika apdrošinātas sabiedrības „Jūrnieku forums” finanšu saistības, ko apliecina finanšu riska apdrošināšanas polise sērija 17-24, Nr. 15090. 2011.gada 3.martā prasītāja no sabiedrības „Jūrnieku forums” saņēma iesniegumu par
apdrošināšanas gadījuma iestāšanos, kurā norādīts, ka atbildētājs līdz 2010.gada 20.aprīlim nav izpildījis
savas finansiālās saistības, kuras viņš uzņēmies ar īstermiņa aizdevuma līgumu. Tā kā atbildētājs savas
saistības nav pildījis, iestājies finanšu risku apdrošināšanas līguma 4.punktā minētais apdrošināšanas gadījums un 2011.gada 9.martā prasītāja izmaksāja sabiedrībai „Jūrnieku forums” apdrošināšanas atlīdzību EUR 1890, ieturot no parādnieka pamatparāda summas pašrisku 10 % apmērā par apdrošināšanas gadījumu jeb EUR 210 apmērā. 2010.gada 17.jūnijā starp prasītāju un sabiedrību “Jūrnieku forums” noslēgts cesijas līgums Nr.l7/CL/2010/219, saskaņā ar kuru, prasītāja, izmaksājot sabiedrībai „Jūrnieku forums” noteikta apmēra
apdrošināšanas atlīdzību, pārņem sabiedrības „Jūrnieku forums” prasījuma tiesības pret atbildētāju kā
sabiedrības „Jūrnieku forums” parādnieku. Saskaņā ar 2010.gada 17.jūnija cesijas līguma Nr.l7/CL/2010/219 2.punkta noteikumiem Cesionārs pārņem Cedenta prasījuma tiesības pret parādnieku saskaņā ar Kredīta līgumu parādnieka neatmaksātās aizdevuma pamatsummas apmērā t.sk. prasījuma tiesības saskaņā ar kredīta līgumu aprēķinātie, bet parādnieka nesamaksātie procenti līdz prasījuma tiesību nodošanai Cesionāram, kā arī saskaņā ar kredīta līgumu aprēķinātie procenti no prasījuma nodošanas dienas, par aizdevuma pamatsummas lietošanu. Saskaņā ar īstermiņa aizdevuma līguma Nr.BTA/540ie 1.5 un 4.1. punktu aizņēmējam procentu likme par aizdevuma lietošanu noteikta 20% gadā no faktiskās aizdevuma summas atlikuma, aprēķinot procentus, tiek pieņemts, ka gadā ir 365 dienas, par nepilnu mēnesi procenti tiek aprēķināti par faktiskām aizdevuma izmantošanas kalendārajām dienām, tādējādi atbildētājam procentu maksājumi par kapitāla lietošanu uz prasības pieteikuma sastādīšanas dienu t.i. no 2010.gada 20.februāra līdz 2014.gada 12.decembrim jeb 1756 dienas, procenti par kapitāla lietošanu tiek skaitīti vadoties no aprēķina: parāda pamatsumma EUR 2100 x 20%/ 365 līgumā pieņemts, ka gadā ir 365 dienas x 1756 dienas par faktisko aizdevuma lietošanu, kas sastāda EUR 2020,60 apmērā. Par savlaicīgi nesamaksāto aizdevuma pamatsummu saskaņā ar līguma 6.3.punkts paredz noteikt
līgumsodu 36% gada likmes apmērā, prasītāja ir tiesīga pieprasīt no atbildētāja līgumsodu aprēķinot to no
20.02.2010. līdz 12.12.2014 par 1756 kavējuma dienas, vadoties no aprēķina parāda pamatsumma EUR 2100 x 36% līgumā pieņemts, ka gadā ir 365 dienas x 1756 kavējuma dienas = EUR 3637,08 apmērā. Prasītāja samazina līgumsoda apmēru līdz parāda pamatsummas apmēram – EUR 2100 apmērā. Uz atgādinājumiem un brīdinājumu atlīdzināt parādu labprātīgi, pilnā apmērā, atbildētājs nav atsaucies. Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1590., 1652., 1716., 1719., 1760., 1765., 1793. – 1810.pantu, prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu EUR 6220,60 apmērā, valsts nodevu EUR 483,56 apmērā, kā
arī visus tiesāšanas izdevumus, kādi tie būtu uz sprieduma taisīšanas brīdi, kā arī lūdz atzīt prasītājas
tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos 6% no piedzītās prasības summas par laika periodu no sprieduma spēkā stāšanās brīža līdz sprieduma pilnīgai izpildei. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 148.pantu 2015.gada 19.janvārī atbildētājam uz deklarēto dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības pieteikums un noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2015.gada 19.februārim. Tiesas pasta sūtījums tiesā saņemts atpakaļsūtījumā ar norādi – beidzies glabāšanas laiks. Līdz prasības pieteikuma izskatīšanas dienai tiesā nav saņemti atbildētāja paskaidrojumi prasības pieteikumam. Uz tiesas sēdi prasītājas pārstāvis nav ieradies. 2015.gada 30.jūnijā tiesā saņemts prasītājas pilnvarotā pārstāvja /pers.M/ iesniegums, kurā izteikts lūgums izskatīt civillietu bez pārstāvja piedalīšanās, papildus norādīts, ka prasību uztur pilnā apmērā. Atbildētājs/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradies, par neierašanās iemesliem nav paziņojis, kā arī nav lūdzis atlikt lietas izskatīšanu, lai gan par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots savlaicīgi Civilprocesa likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietas adresi. Tiesas pavēste tiesā saņemta atpakaļsūtījumā ar norādi, ka adresāts nebija mājās, atstāts aicinājums, bet beidzās glabāšanas laiks. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Ņemot vērā minēto, tiesa uzskata, ka nepastāv Civilprocesa likuma 209. un 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas atlikšanas iemesli un lietu var izskatīt bez pušu klātbūtnes.
Motīvu daļa
Iepazīstoties ar prasības pieteikumu, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma. Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa likuma 96.panta piektā
daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.
Atbildētājs nav izmantojis savas procesuālās tiesības sniegt paskaidrojumus vai celt iebildumus pret prasību, kā arī nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, līdz ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem. Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma. No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar 2009.gada 21.jūlijā starp sabiedrību „Jūrnieku forums” un atbildētāju noslēgts īstermiņa aizdevuma līgums Nr.BTA/540ie (turpmāk arī – līgums), ar kuru sabiedrība „Jūrnieku forums” izsniedza atbildētājam kā aizņēmējam naudas aizdevumu EUR 2 100 dzīvokļa iegādei. Atbilstoši minētā līguma 1.4.puntam aizdevums jāatmaksā deviņu mēnešu laikā līdz 2010.gada 20.aprīlim saskaņā ar aizdevuma maksājumu grafiku (lietas 9.-12.lapa). Tiesa atzīst, ka pušu noslēgtais īstermiņa aizdevuma līgums atbilst Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma būtiskajām sastāvdaļām. Līgums nav apstrīdēts un līdz ar to, kā spēkā esošs tas ir saistošs abām līgumslēdzēja pusēm. Ņemot vērā minēto, secināms, ka starp sabiedrību „Jūrnieku forums” un atbildētāju, noslēdzot minēto īstermiņa aizdevuma līgumu, izveidojušās un pastāv saistību tiesiskās attiecības. No lietas materiāliem pievienotā 2009.gada 19.jūnija starp sabiedrību „Jūrnieku forums” kā
apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināšanas akciju sabiedrību „BTA” kā apdrošinātāju noslēgtā finanšu
risku apdrošināšanas līguma Nr. 17/AP/2009/208 izriet, ka apdrošinātājs, izsniedzot apdrošinājuma ņēmējam finanšu risku ģenerālo apdrošināšanas polisi, veic apdrošinājuma ņēmēja mantisko interešu apdrošināšanu. Apdrošināšanas aizsardzība attiecas tikai uz tām apdrošinājuma ņēmēja mantiskajām interesēm, kas izriet no apdrošinājuma ņēmēja kā kredīta devēja noslēgtajiem kredīta līgumiem ar
sabiedrības „Jūrnieku forums” biedriem, ja attiecīgie līgumi noslēgti uz laika periodu, kas nav ilgāks par
deviņiem mēnešiem, attiecīgajos kredīta līgumos minētā kredīta pamatsumma ir noteikta atbilstoši līguma
1.2.2. punkta apakšpunktos noteiktajam un procentu likme par kredīta izmantošanu nav lielāka par 36 % gadā (lietas 14.-19.lapa). Līguma noslēgšanu apliecina lietas materiāliem pievienotā finanšu risku apdrošināšanas polises Nr.15090 (lietas 13.lapa). Saskaņā ar 2010.gada 17.jūnijā noslēgto cesijas līgumu Nr.17/Cl/2010/219 sabiedrība „Jūrnieku forums” kā cedents un apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA” kā cesionārs noslēdza līgumu, ar kuru cesionārs pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas cedentam saskaņā ar apdrošināšanas līgumu
pārņem cedenta prasījuma tiesības pret parādnieku izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā. Saskaņā
ar minēto līgumu tika cedētas prasījuma tiesības, kas izrietēja no 2009.gada 19.jūnijā starp cedentu un cesionāru noslēgto finanšu risku apdrošināšanas līgumu Nr. 17/AP/2009/208 par finansiālo zaudējumu ģenerālās apdrošināšanas polises Nr.15090 noteikumiem (lietas 20.-23.lapa). Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2011.gada 15.februāra lēmumu Nr.6- 12/13557 reģistrēta apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA” reorganizācija, vienlaikus mainot nosaukumu no „BTA” apdrošināšanas akciju sabiedrība uz SE „BTA” (lietas 38.lapa).
Saskaņā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra 2011.gada 3.jūnija lēmumu Nr.6- 12/68514/1 reģistrēti statūtu grozījumu, mainot firmu no SE „BTA” uz „BTA Insurance Company” SE (lietas 40.lapa). Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītājai radušās un pastāv prasījuma tiesības pret atbildētāju un prasītāja ir tiesīga vērsties tiesā savu interešu aizstāvībai. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 6220,60 euro apmērā, kas sastāv no parāda pamatsummas 2100 euro, procentiem par kapitāla lietošanu 2020,60 euro un līgumsoda 2020,60 euro apmērā.
Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu aizņēmējam jāatdod tāda pati summa, kādu viņš saņēmis. Kā redzams no lietas materiāliem pievienotā 2009.gada 21.jūlija īstermiņa aizdevuma līguma Nr.BTA/550ie, sabiedrība „Jūrnieku forums” aizdeva atbildētājam naudas aizdevumu 2100 euro dzīvokļa iegādei.
Aizdevums tika izsniegts uz deviņiem mēnešiem līdz 2010.gada 20.aprīlim, un aizdevuma atmaksas kārtība noteikta atbilstoši līguma pielikumā pievienotajam aizdevuma maksājuma grafikam (lietas 9.-12.lapa). Tā kā atbildētājs savas saistības nepildīja, sabiedrība „Jūrnieku forums” 2011.gada 3.martā vērsās pie akciju sabiedrības „BTA” ar lūgumu izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību 90 % apmērā no pamatsummas atlikuma, pamatojoties uz 2009.gada 19.jūnijā noslēgto Finanšu riska apdrošināšanas līgumu Nr.17/AP/2009/208 (apdrošināšanas polise Nr.15090) (lietas 27.lapa).
Pamatojoties uz sabiedrības „Jūrnieku forums” atlīdzības pieteikumu, apdrošināšanas sabiedrība „BTA Insurance Company” SE izmaksāja sabiedrībai „Jūrnieku forums” apdrošināšanas atlīdzību 1890 euro, pārskaitot minēto summu uz sabiedrības „Jūrnieku forums” bankas kontu. Apdrošināšanas atlīdzības apmērs noteikts no kopējās atlīdzināmās summas 2100 euro atskaitot līgumā norādīto pašrisku 10 % apmērā (lietas 29. – 30.lapa). 2012.gada 10.augustā sabiedrība „Jūrnieku forums” informējusi atbildētāju par to, ka prasījumu tiesības, kas izriet no īstermiņa aizdevuma līguma Nr.BTA/540ie tiek nodotas sabiedrībai „BTA Insurance Company” SE (lietas 31.lapa).
Pamatojoties uz 2010.gada 17.jūnijā starp sabiedrību „Jūrnieku forums” un apdrošināšanas akciju sabiedrības „BTA” noslēgto cesijas līgumu, „BTA Insurance company” SE 2011.gada 10.martā un 2012.gada 14.septembrī nosūtīja paziņojumus atbildētājam, lūdzot nokārtot savas saistības un atmaksāt parādu, taču atbildētājs savas saistības nav izpildījis. Kā norādīts iepriekš, ar 2010.gada 17.jūnijā noslēgto cesijas līgumu Nr.17/CL2010/219 apdrošināšanas akciju sabiedrība „BTA” (pēc nosaukuma maiņas „BTA Insurance Company” SE) kā cesionārs pēc apdrošināšanas atlīdzības izmaksāšanas sabiedrībai „Jūrnieku forums” kā cedentam pārņēma cedenta prasījuma tiesības pret parādnieku izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības apmērā, t.i. saskaņā ar kredīta līgumu parādnieka nesamaksātās aizdevuma pamatsummas apmērā.
Saskaņā ar minētā līguma 2.2.punktu cedents nodeva cesionāram prasījuma tiesības pret parādnieku arī attiecībā uz saskaņā ar kredīta līgumu aprēķinātajiem, bet parādnieka nesamaksātajiem procentiem līdz prasījuma tiesību nodošanai cesionāram, saskaņā ar kredīta līgumu aprēķinātajiem procentiem par aizdevuma pamatsummas lietošanu no prasījuma tiesību nodošanas dienas, kā arī attiecībā kredīta līgumu aprēķināto līgumsodu un saskaņā ar apdrošināšanas līgumu noteikto pašrisku. Tādējādi tiesa konstatē, ka ar cesijas līgumu prasītājam nodotas prasījuma tiesības pret atbildētāju gan attiecībā uz izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību un saskaņā ar kredīta līgumu aprēķinātajiem procentiem, gan attiecībā uz apdrošināšanas līgumā noteikto pašrisku.
Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus vai iebildumus pret prasību, un tiesā nav iesniegti pierādījumi, kas apliecinātu atbildētāja parādsaistību izpildi, tiesa secina, ka atbildētājs nav izpildījis savas saistības un nav atmaksājis saņemto aizdevumu, un līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība par parāda 2100 euro piedziņu no atbildētāja prasītāja labā ir pamatota un apmierināma.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja procentus par aizdevuma lietošanu 2020,60 euro. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1946.panta pirmo daļu procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti, vai ja parādnieks pielaidis nokavējumu. Kā redzams no aizdevuma līguma, puses līgumā vienojušās par aizdevuma procentu likmi par aizdevuma izmantošanu – 20 % gadā no faktiskā aizdevuma summas atlikuma (lietas 9.lapa). Tādējādi tiesa secina, ka puses līgumā vienojušās par pienākumu maksāt procentus par aizdevuma lietošanu, kā arī par procentu apmēru. Prasītājs veicis aprēķinu, norādot, ka procenti par kapitāla lietošanu no 2010.gada 20.februāra,
proti – no brīža, kad atbildētājam saskaņā ar līguma pielikumā pievienoto maksājuma grafiku bija jāuzsāk
aizdevuma pamatsummas atmaksa, līdz prasības pieteikuma sagatavošanas dienai ir 2020,60 euro. Ņemot vērā to, ka atbildētājs nav pildījis savas ar līgumu uzņemtās saistības un pieļāvis aizdevuma atmaksas nokavējumu, kā arī atbildētājs nav iesniedzis tiesai paskaidrojumus vai iebildumus par prasītāja iesniegto procentu aprēķinu, tiesa atzīst, ka prasība par līgumisko procentu 2020,60 euro apmērā piedziņu no atbildētāja par labu prasītājam ir pamatota un apmierināma. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja līgumsodu par laika posmu no 2010.gada 20.februāra līdz 2014.gada 12.decembrim 2100 euro apmērā. Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā
ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar
Civillikuma 1717.pantu, līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Savukārt, Civillikuma 1720.pantā noteikts, ka kreditors var prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildi. Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta. No pušu starpā noslēgtā līguma redzams, ka puses vienojās par līgumsoda apmēru – par katru nokavēto dienu valde tiesīga noteikt sodu no parāda summas 36% gada likmes apmērā. Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu. Atbildētājs nav nomaksājis parādu un ir iestājies pušu noslēgtajā līgumā noteiktais pamats līgumsoda piedziņas prasībai. Tā kā tiesiskajās attiecībās, ko nodibinājuši prasītāja un atbildētājs, atbildētājs uzskatāms par
patērētāju Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē, prasītājs – par pakalpojumu
sniedzēju norādītā likuma 1.panta 4.punkta izpratnē, pušu attiecības vērtējamas, piemērojot ne tikai Civillikuma normas, bet arī Patērētāju tiesību aizsardzības likuma normas. Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta 11.daļu tiesa, izšķirot strīdu, izvērtē
līguma noteikumus un strīda atrisināšanai attiecībā uz patērētāju nepiemēro līgumā ietvertos netaisnīgos
noteikumus. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts nosaka, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi, kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus. Prasītāja līgumsodu aprēķināja no 2010.gada 20.februāra līdz 2014.gada 12.decembrim 3637,08 euro apmērā, samazinot līgumsoda apmēru līdz 2100 euro apmēram. Izvērtējot, vai prasītāja prasība piedzīt no atbildētājas līgumā paredzēto līgumsodu 2100 euro
apmērā, tiesa konstatē, ka līgumsods ir nesamērīgi augsts, jo prasītāja nav norādījusi uz apstākļiem, kas
dotu pamatu atzīt, ka atbildētāja saistību izpildes pārkāpums ir radījis prasītājai zaudējumus, kas
līdzvērtīgi pamatparāda apmēram. Tāpat prasītāja arī nav norādījusi uz jebkādiem citiem apstākļiem, kas
dotu pamatu norādītā līgumsoda apmēra pamatotībai. Tādējādi, tiesa atzīst prasītājas lūgto līgumsoda apmēru par neatbilstošu Civillikuma 1.pantā noteiktajam labas ticības principam. Tā kā lietā nav konstatēts kāds no Civillikuma 1656. vai 1657.pantā norādītajiem gadījumiem, kad tiesa var atsvabināt parādnieku no tam neizdevīgām nokavējuma sekām, turklāt ievērojot atbildētāja pieļautā nokavējuma ilgumu un pamatparāda apmēru, tiesa uzskata, ka
līgumsods samazināms un piedzenam no atbildētāja prasītājas labā 210 euro apmērā. Pārējā daļā prasība
par līgumsoda piedziņu noraidāma. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Tā kā prasība ir apmierināta daļā par 4330,60 euro piedziņu, no atbildētāja par labu prasītājai saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.pantu piedzenama valsts nodeva 407,96 euro apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro apmērā, kopā 412,66 euro. Prasītāja lūdz atzīt prasītājam tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt likumiskos procentus – 6 % gadā no parāda pamatsummas. Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tā kā tiesa ir atzinusi prasību par parāda pamatsummas piedziņu par pamatotu, tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus no nesamaksātās parāda pamatsummas, kuru apmērs saskaņā ar Civillikuma 1765.panta pirmo daļu ir seši procenti no simta gadā. Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par
tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks
par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 41., 156., 193. – 195., 204.1 pantu, tiesa
nosprieda
prasību apmierināt daļēji. Piedzīt no /pers. B/, personas kods personas kods, par labu “BTA Insurance Company” SE, vienotais reģistrācijas Nr.40003159840, parādu 2100 euro, līgumiskos procentus par laika posmu no 2010.gada 20.februāra līdz 2014.gada 12.decembrim 2 020,60 euro, līgumsodu par laika posmu no 2010.gada 20.februāra līdz 2014.gada 12.decembrim 210 euro un tiesas izdevumus 412,66 euro, kopā 4743,26 euro (četri tūkstoši septiņi simti četrdesmit trīs euro 26 centi) apmērā. Piedzītie naudas līdzekļi iemaksājami „BTA Insurance Company” SE norēķinu kontā: AS „Citadele banka”, LACBLV2X, Nr.LV59PARX0000978380022. Noteikt BTA Insurance Company” SE, vienotais reģistrācijas Nr.40003159840, tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6 (sešus) % no simta gadā no piedzītās, bet nesamaksātās parāda pamatsummas. Pārējā daļā prasību noraidīt. Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā. Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2015.gada 14.jūlijs.
Tiesnese I.Augustāne