Court convicted defendant of using forged documents for driving despite plea to avoid criminal liability.
Legislator summary
AI generatedThe court convicted the defendant of using forged documents and sentenced him to 150 hours of compulsory labor. Although the defendant denied guilt and claimed he was merely joking with the inspector, the court rejected his testimony and witness statements as self-serving. The conviction was upheld based on corroborating evidence from the inspector, expert opinion, and the defendant's prior administrative penalty.
Legislator headnote
AI generatedKrimināllikuma 275. panta 1. daļa; Kriminālprocesa likuma 464. pants: The court may convict a defendant who refuses to appear in court if the evidence is sufficient and the defendant's absence was voluntary.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 11151017016
Lietas arhīva Nr. K40-0045-17/4
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Ventspils tiesa šādā sastāvā:
tiesnesis A.Grūbe
ar sekretāri L.Osi,
piedaloties prokurorei S.Liepājniecei,
aizstāvim Ē.Caram
2017.gada 5.aprīlī Ventspilī atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc
Krimināllikuma 275.panta 1.daļas un
k o n s t a t ē j a:
/pers. A/ izmantoja viltotus dokumentus.
2016.gada 11.martā ap plkst.17.35 Ventspilī pie /adrese/.nama /pers. A/ pēc Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Satiksmes
uzraudzības rotas jaunākā inspektora Andra Vankina pieprasījuma uzrādīt transportlīdzekļa vadītāja apliecību uzrādīja viņam viltotu vadītāja apliecību,
kas vizuāli bija līdzīga 2007.gada 7.februārī Igaunijā izdotai vadītāja apliecībai /numurs/ uz /pers. B/ vārda, kurā iestrādāta /pers. A/ fotogrāfija. Uz
A.Vankina precizējošu jautājumu par uzrādītāja personību /pers. A/ apstiprināja, ka viņš esot /pers. B/ un uzrādīja A.Vankinam viltotu Igaunijas pasi
/numurs/ uz /pers. B/ vārda, kurā iestādāta /pers. A/ fotogrāfija. Līdz ar to /pers. A/ izmanoja viltotu transportlīdzekļa vadītāja apliecību, kas dod tiesības
vadīt attiecīgas kategorijas transportlīdzekli un viltotu pasi, kas apliecina personas identtāti un dot tiesības šķērsot valsts robežu.
Ar šādam darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta 1.daļā.
Tiesas sēdē 2017.gada 24.februārī /pers. A/ vainu neatzina (l.l.68,69). Ņemot vērā, ka 23.martā tiesā saņemts /pers. A/ paziņojums, ka
viņš tiesā neieradīsies un lūgumus iztiesāt lietu bez viņa piedalīšanās (l.l.86-88) un, ka viņš ir apsūdzēts mazāk smaga nozieguma izdarīšanā, tiesa saskaņā
ar Kriminālprocesa likuma 464.panta noteikumiem iztiesā krimināllietu bez apsūdzētā piedalīšanās.
No /pers. A/ liecībām pirmstiesas procesā, kuras tiesas sēdē pārbaudītas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punkta
noteikumiem izriet, ka 11.martā viņš esot atradies Pētera ielas nama sētā pie /TL marka/ markas automašīnas, ar ko pirms tam braukājusi viņa paziņa
/pers. C/, kad piebraucis viņam pazīstamais policijas inspektors Andris Vankins un jautājis, kādēļ viņš tiesību lieguma laikā braukājot ar autopmašīnu. Par
cik viņš neesot ticis aizturēts tieši automašīnas vadīšanas laikā, viņš esot uzskatījis, ka Vankins joko. Tādēļ arī viņš esot gribējis pajokot uz uzrādījis
A.Vankinam igauņu tiesības un pasi, ko automašīnā glabājis kā dāvinātus suvenīrus. Tos viņš neesot uzrādijis A.Vankinam kā oficiālam policijas
darbiniekam, bet kā pazīstamam Andrim (l.l.11-12;34-35).
Kaut apsūdzētais vainu nav atzinis, tiesa atzīst to par pierādītu ar liecinieka Andra Vankina liecībām, eskperta atzinumu un krimināllietas
dokumentiem, novērtējot pierādījumus savstarpējā sakarībā.
Tā, liecinieks A.Vankins, Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors, liecināja, ka 2016.gada 11.martā saņēmis uzdevumumu
pārbaudīt informāciju, ka /pers. A/ transportlīdzekļa vadīšanas lieguma laikā braukājot ar mašīnu. Liecinieks esot ieraudzījis, ka /pers. A/ pie bērnu
pilsētiņas kopā ar bērnu iekāpj automašīnā un aizbrauc. Viņš dienesta automašīnā sekojis un, kad/pers. A/ iebraucis mājas pagalmā un izkāpis, pieprasījis
viņam uzrādīt dokumentus. /pers. A/ lauzītā krievu valodā esot viņam stāstījis, ka esot un igaunis uzrādijis Igaunijas vadītāja apliecību un Igaunijas pasi.
Liecinieks noliedza, ka viņš būtu bijis personīgi pazīstams ar /pers.A/, ka ka dokumentu uzrādīšana būtu bijusi pa jokam.
No 2016.gada 11.marta izņemšanas protokola redzams, ka /pers. A/ izņemta Igaunijas pase /numurs/ uz /pers. B/ vārda un vadītāja
apliecība /numurs/ uz /pers. B/ vārda (l.l.9).
Dokumentu tehniskajā eskpertīzē konstatēts, ka minētā pase, izņemot pases personas datu lapu, ir izgatavota uzņēmumā, kas nodarbojas
ar Igaunijas pasu izgatavošanu. Pase ir atbrošēta, izgriezta datu lapa un tās vietā ielīmēta jauna lapa ar jauniem personas datiem un fotoattēlu, kas
izgatavota ar krāsu strūklas drukas iekārtu. Savukārt, vadītāja apliecība nav izgatavota uzņēmumā, kas nodarbojas ar dotā veida dokumentu
izgatavošanu, un ir izgatavota ar krāsu strūklas drukas iekārtu (l.l.18-21).
No 2016.gada 11.marta administratīvā pārkāpuma protokola /numurs/ secināms, ka šajā pašā datumā /pers. A/ bez attiecīgas atļaujas
noformēšanas un transportlīdzekļa vadīšanas tiesību lieguma laikā ir vadījis trasnportlīdzekli „/pers. I/” ar Zviedrija reģistrācijas Nr./numurs/ un viņš sodīts
pēc APK 14925.panta 10.daļas un 1494.panta 3.daļas ar naudas sodu EUR 85 (l.l.23). /pers. A/ sūdzības par šo lēmumu tiesa ir noraidījusi (l.l.27,28).
Ar minētajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka 11.martā Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors A.Vankins ir konstatējis, ka /pers.
A/ vada automašīnu, un amata pilnvaru robežās ir pieprasījis /pers. A/ uzrādīt vadītāja apliecību. /pers. A/ viņam vispirms ir uzrādījis viltotu vadītāja
apliecību, bet pēc A.Vankina precizējoša jautājumu par personas identitāti, uzrādījis arī viltoto pasi. /pers. A/ liecībām, ka minētos dokumetus viņš esot
uzrādījis A.Vankinam kā paziņam joka pēc, tiesa netic, jo A.Vankins kategoriski noliedz jebkādas personiskas attiecības ar /pers. A/, un situācijas
nopietnību apstiprina /pers. A/ uzliktais administratīvais sods.
Kas attiecas uz aizstāvja viedokli un /pers. A/ aicinātās aizstāvības liecinieces /pers. C/ liecībām tiesā, ka 2016.gada 11.martā pēc
plkst.17.00 pirms policijas uzrašanās Pētera ielā viņas paziņa /pers. A/ kopā ar bērnu esot braukuši viņas vadītajā /TL marka/markas automašīnā kā
pasažieri, tad tiesa tās vērtē kā /pers. A/ interesēm atbilstošu mēģinājumu pārliecināt tiesu, ka minētajā laikā un vietā /pers. A/ automašīnu nemaz nav
vadījis un tādēļ viņam nebija pienākums uzrādīt dokomentus. Tiesa tam nepiekrīt, jo /pers. A/ automašīnas vadīšanas fakts atbilstoši Kriminālprocesa
likuma 125.panta 1.daļas 3.punkta noteikumem ir neapstrīdami pierādīts kā adminstratīvais pārkāpums. Turklāt tiesas ieskatā tam nav nozīmes, jo
A.Vankinam bija tiesības pieprasīt dokumentus arī tad, ja viņam būtu vienīgi pamatotas aizdomas, ka /pers. A/ ir vadījis automašinu, pat ja šīs aizdomas
nebūtu apstiprinājušās. Šādos apstākļos tiesa liecinieces /pers. C/ liecības vērtē kā apzināti nepatiesas nolūkā palīdzēt /pers. A/ izvairīties no
kriminālatbildības.
Līdz ar to tiesa atzīst /pers. A/ vainu par pierādītu un kvalificē viņa darbības pēc Krimināllikuma 275.panta 1.daļas.
Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu un vainīgā personību. /pers. A/ agrāk ir sodīts, bet, ņemot vērā, ka
viņa izdarītais noziedzīgais nodarījums saskaņā ar Krimināllikuma 7.panta 3.daļas noteikumie ir mazāk smags noziegums, tiesa uzskata, ka viņš sodāms ar
piespiedu darbu.
Nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā, ka /pers. A/ atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti, bet saskaņā ar Krimināllikuma 48.panta
1.daļas 1.punkta noteikumiem viņa atbildību pastiprina noziedzīga nodarījuma izdarīšana nedzēstas sodāmības laikā, kas veido noziedzīgu nodarījumu
recidīvu.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta 1.daļas noteikumiem no /pers. A/ valsts labā piedzenami procesuālie izdevumi EUR 78,65,
ko sastāda valsts nodrošinātā aizstāvja darba samaksa, jo krimināllietas iztiesāšana bez apsūdzētā piedalīšanās notika pēc paša apsūdzētā iniciatīvas un
lūguma, bet aizstāvja piedalīšanās šādā gadījumā ir obligāta saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta 3.daļas noteikumiem.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.pantu tiesa
n o s p r i e d a:
/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 275.panta 1.daļā un sodīt ar piespiedu darbu uz
150 (simt piecdesmit) stundām.
Lietiskos pierādījumus pasi /numurs/un vadītāja apliecību /numurs/ iznīcināt pēc sprieduma stāšanās spēkā.
Piedzīt no /pers. A/ valsts labā procesuālos izdevumus EUR 78,65 (septiņdesmit astoņus euro un 65 centus) un noteikt viņam 30 dienu
termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas šo izdevumu labprātīgai samaksai.
Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā no sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot sūdzību
Ventspils tiesā.
Tiesnesis A.Grūbe