Court dismissed defendant's defense and allowed plaintiff's claim for unpaid electricity debt and interest.

Lietas arhīva Nr. C-1975-18/22

ECLI:LV:RLPT:2018:0919.C29552217.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2018.gada 19.septembrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese I.Rubina

rakstveida procesā izskatīja civillietu akciju sabiedrības (turpmāk – AS) „LATVENERGO” prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 13.novembrī AS „LATVENERGO” cēlusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā maza apmēra prasību par naudas piedziņu pret

/pers. A/, lūdzot piedzīt no atbildētāja parādu 187,31 EUR, likumiskos nokavējuma procentus 59,95 EUR, valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 EUR, kā arī noteikt prasītājas tiesības saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6% no simta gadā

par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīti tālāk minētie argumenti.

Atbildētājam laikā no 2007.gada 10.augusta līdz 2014.gada 12.decembrim bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu /adrese/, (turpmāk

tekstā - Objekts). Objektam tika piegādāta elektroenerģija.

Pēc prasītājas veiktās kontrolpārbaudes datiem Objektā ir uzkrājies parāds par patērēto elektroenerģiju par laiku no 2010.gada 2.februāra līdz

2012.gada 28.jūnijam par 187,31 EUR (LVL 131,64) apmērā.

Parāds rēķinā noteiktajā laikā netika samaksāts, tādēļ prasītāja 2012.gada 5.septembrī uzsāka parāda piedziņu ar trešās personas starpniecību.

2012.gada 5.novembrī no parādu piedziņas organizācijas saņemta informācija, ka uzsāktā lieta slēgta. Ņemot vērā, ka parāds netika atgūts prasītāja

2013.gada 16.septembrī atkārtoti uzsākusi parāda piedziņu ar trešās personas SIA “Lindorff” starpniecību. 2014.gada 8.septembrī no parādu piedziņas

organizācijas saņemta informācija, ka parāds netika atgūts.

2017.gada 27.jūlijā prasītāja atbildētājam nosūtījusi brīdinājumu, dodot termiņu parāda apmaksai līdz 2017.gada 31.augustam. Uz brīdinājumu

atbildētājs nereaģēja, parādu neapstrīd, līdz ar ko viņa rīcība vērtējama kā piekrišana parādam.

Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Par samaksas kavējumu prasītāja aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus 6% gadā no nenomaksātās parāda summas 59,95 EUR apmērā

par laiku 2012.gada 3.jūlija līdz 2017.gada 1.novembrim.

Prasība pamatota ar 2009.gada 21.jūlija Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” Nr.793 19., 29., 31.punktu,

2011.gada 29.novembra Ministru kabineta “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” Nr. 914 17., 27., 29.punktu, Civillikuma 863., 927.,

1432., 1587., 1756., 1757., 1765., 1811., 2021., 2033., 2107., 2109.pantu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.2 1 pantu, atbildētājam 2017.gada 27.novembrī uz viņa deklarētās dzīvesvietas adresi nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un

pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai 30 dienu laikā no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājai.

Atbildētājs par celto prasību rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus tiesā nav iesniedzis. Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai

paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, 2018.gada

27.jūnjā nosūtot pusēm paziņojumu par lietas izskatīšanas vietu un laiku un sprieduma saņemšanas iespējām.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, tiesa secina, ka prasība ir pamatota un ir apmierināma.

Civillikuma 1402.pantā noteikts, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

No Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. /numurs/ izdrukas redzams, atbildētājam pamatojoties uz 2006.gada 21.augusta pirkuma līgumu, kopš

2007.gada 10.augusta bija reģistrētas īpašuma tiesības uz dzīvokli /adrese/. Atbildētāja īpašuma tiesības izbeigušās pamatojoties uz 2014.gada 3.decembra

pirkuma līgumu, jaunais īpašnieks reģistrēts 2014.gada 12.decembrī.

Civillikuma 1473.pants noteic, ka tiesiskā darījuma forma atkarīga vienīgi no pašu darījuma dalībnieku ieskata, izņemot likumā tieši norādītus

gadījumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1432.panta noteikumiem, kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskām

sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

Līdz ar to secināms, ka faktiski starp prasītāju un atbildētāju ar konkludentām darbībām nodibinātas tiesiskās attiecības, kas izriet no piegādes

līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 2107.pantu ar piegādes līgumu viena puse (piegādātājs) uzņemas piegādāt otrai (pasūtītājam) noteiktu lietu par zināmu

cenu. Savukārt saskaņā ar Civillikuma 2109.pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma

līguma noteikumiem. Civillikuma 2033.pants noteic, ka pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

Civillikuma 3.pants noteic, ka katra civiltiesiskā attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies

vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Ministru kabineta 2009.gada 21.jūlija noteikumu Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no 2009.gada 29.jūlija

līdz 2011.gada 11.decembrim) (turpmāk – noteikumi Nr.793) 19.punkts noteic, ka mājsaimniecības lietotājs kā saistītais lietotājs var saņemt

elektroenerģiju pieslēgumam noteikto tehnisko parametru atļautās slodzes robežās arī bez rakstiska līguma noslēgšanas, ievērojot šo noteikumu prasības.

Atbilstoši noteikumu Nr.793 29.punktam saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā tirgotāja izrakstīto

rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katrā

norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

Arī atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk –

noteikumi Nr.914), kas stājās spēkā no 2011.gada 11.decembra, 27.punktam, saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā

ar publiskā tirgotāja vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendārā mēneša

laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katra norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās elektroenerģijas apjomu.

2011.gada 29.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumu” 2.15.punts nosaka, ka

norēķinu periods ir laikposms, par kuru veic norēķinus. Norēķinu periods ir viens kalendāra mēnesis, ja puses nav vienojušās citādi.

Savukārt Noteikumu Nr.793 31.punkts nosaka, ka saistītais lietotājs par nodomu pārtraukt elektroenerģijas lietošanu informē sistēmas operatoru

vismaz piecas darbdienas iepriekš, norādot lietošanas izbeigšanas laiku. Pārtraucot elektroenerģijas lietošanu, saistītais lietotājs fiksē elektroenerģijas

komercuzskaites mēraparāta rādījumus, paziņo tos sistēmas operatoram, kā arī noteiktajā termiņā veic galīgo norēķinu par patērēto elektroenerģiju,

atļauto slodzi un saņemtajiem pakalpojumiem.

Civillikuma 1828.pants noteic, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī

viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā termiņa notecējuma.

Saskaņā ar prasības pieteikumā norādīto prasītāja savas ar līgumu uzņemtās saistības izpildījusi piegādājot atbildētāja īpašumam elektroenerģiju,

savukārt atbildētājs tās nav pildījis pienācīgi, proti, nav norēķinājies par piegādāto un izlietoto elektroenerģiju, sakarā ar ko atbildētājam ir izveidojies

neapmaksātas elektroenerģijas parāds par laiku no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 28.jūnijam 187,31 EUR apmērā.

Atbilstoši prasības pieteikumā norādītajam no prasītāja darbinieku veiktās kontrolpārbaudes rezultātiem izriet, ka atbildētājam uzkrājies parāds par

patērēto elektroenerģiju par laiku no 2010.gada 2.februāra līdz 2012.gada 28.jūnijam par kopējo summu 187,31 EUR (LVL 131,64), ko apliecina lietas

materiāliem pievienotais 2012.gada 3.jūlija rēķins Nr.201080096820, ar rēķina apmaksas termiņu līdz 2012.gada 3.jūlijs.

No prasītājas datu bāzes izdrukas par veikto ārpustiesas piedziņu, izriet, ka prasītāja 2012.gada 5.septembrī uzsākusi parāda piedziņu ar trešās

personas starpniecību. 2012.gada 5.novembrī no parādu piedziņas organizācijas saņemta informācija, ka uzsāktā lieta slēgta. 2013.gada 16.septembrī

prasītāja atkārtoti uzsākusi parāda piedziņu ar trešās personas SIA “Lindorff” starpniecību. 2014.gada 8.septembrī no parādu piedziņas organizācijas

saņemta informācija, ka parāds netika atgūts.

2017.gada 27.jūlijā prasītāja nosūtījusi atbildētājam brīdinājumu Nr. 01VD00 – 33.2./741, kurā informējusi atbildētāju par parāda apmēru, lūgusi

izpildīt saistības līdz 2017.gada 31.augustam, kā arī brīdinājusi, ka pretējā gadījumā vērsīsies tiesā.

Tiesai netika iesniegti pierādījumi, ka atbildētājs 2011.gada 29.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un

lietošanas noteikumu” 29.punkta kārtībā būtu paziņojis prasītājai par līguma izbeigšanu. Tiesai netika iesniegti nekādi pierādījumi, ka atbildētājs ir

apmaksājis prasītājas izrakstīto rēķinu, un līdz ar to tiesa uzskata, ka nav pamata neticēt prasītājas argumentiem, ka samaksa nav veikta, jo saskaņā ar

Civillikuma 1838.pantu, fakts, ka samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, ka atbildētāja nesamaksātais parāds par patērēto elektroenerģiju dzīvoklī ar

adresi /adrese/, par laiku no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 28.jūnijam ir 187,31 EUR.

Pie minētajiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja par labu prasītājam piedzenams parāds par patērēto elektroenerģiju 187,31 EUR apmērā.

Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus par laiku 2012.gada 3.jūlija līdz 2017.gada 1.novembrim 59,95 EUR

apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1759. panta 1. punktu procenti jāmaksā arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Savukārt no Civillikuma 1765. panta izriet, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā, ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Tiesa atzīst, ka lietā ir konstatēts maksājuma nokavējums no atbildētāja puses, kas rada nokavējuma procentu piemērošanas pamatu.

Tiesai nav pamata apšaubīt aprēķināto procentu apmēru, kas veikts saskaņā ar likumu un ņemot vērā atbildētāja samaksas kavējumu, līdz ar to no

atbildētāja par labu prasītājai piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laiku no 2012.gada 3.jūlija līdz 2017.gada 1.novembrim 59,95 EUR apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 10.panta pirmo daļu, puses savas tiesības realizē sacīkstes formā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt, saskaņā ar Civilprocesa likuma 96.panta

piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas likumā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus par prasības pieteikumu, nav apstrīdējis prasības

pieteikumā minētos faktus, nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu parāda samaksu, nav cēlis ne atsevišķu prasību, ne pretprasību lietā, no kā

secināms, ka viņam nav pamatotu iebildumu pret prasību.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta pirmo daļu tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie

izdevumi.

Prasītāja ceļot tiesā prasību ir samaksājusi šādus tiesas izdevumus – valsts nodevu 71,14 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30

EUR, kopā 74,44 EUR, kas piedzenami no atbildētājas par labu prasītājai.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma veidu un

piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei (izsoles noslēguma dienai ) saņemt procentus, minot to apmēru (..).

Ievērojot minēto, Civillikuma 1753., 1756., 1759., un 1765.pantu un prasītājas lūgumu, tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei saņemt no atbildētāja likumiskos nokavējuma procentus 6 % no simta gadā no parāda pamatsummas līdz sprieduma izpildei (izsoles

noslēguma dienai).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par personu un mantas

izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms

nekavējoties.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 97., 193., 2041., 250.25, 250.27 pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnā apmērā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS „Latvenergo”, reģistrācijas numurs 40003032949, parādu par patērēto

elektroenerģiju par laiku no 2010.gada 1.februāra līdz 2012.gada 28.jūnijam 187,31 EUR (viens simti astoņdesmit septiņi eiro un 31 cents), likumiskos

nokavējuma procentus par laiku no 2012.gada 3.jūlija līdz 2017.gada 1.novembrim 59,95 EUR (piecdesmit deviņi eiro un 95 centi) un tiesas izdevumus

74,44 EUR (septiņdesmit četri eiro un 44 centi), kopā 321,70 EUR (trīs simti divdesmit viens eiro un 70 centi).

Piedzītās summas 321,70 EUR (trīs simti divdesmit viens eiro un 70 centi) samaksa veicama AS “Latvenergo”, reģistrācijas numurs

40003032949, norēķinu kontā – AS “SEB banka”, konts Nr.LV93UNLA0050007013441.

Noteikt /pers. A/ termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības ierosināšanas pamatiem, var pārsūdzēt Rīgas

apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales

priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese I.Rubina