Court partially allowed bid protest, declaring procurement decision illegal but dismissing damages claim due to unproven causation.

Lietas Nr. A420417614 Lietas arhīva Nr. A42-01270-15/11 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2015. gada 13. augustā

Administratīvā rajona tiesa tiesnese Inga Putra,

piedaloties atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes SIA ,,Sporta centrs ,,Mežaparks”” pārstāvim /pers. A/, atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz Jāņa Kucenko pieteikumu par SIA ,,Sporta centrs ,,Mežaparks”” iepirkumu komisijas 2014. gada 29. oktobra lēmuma Nr. SCM/2014/04 atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu 13 700 euro atlīdzināšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2014. gada 23. oktobrī SIA ,,Sporta centrs ,,Mežaparks”” (turpmāk arī – atbildētāja vai pasūtītājs) Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta kārtībā izsludināja iepirkumu „Juridisko pakalpojumu sniegšana SIA ,,Sporta centrs ,,Mežaparks”” (identifikācijas Nr. SCM/2014/04) (turpmāk arī – Iepirkums). Iepirkumā piedāvājumu iesniedza arī Zvērināta advokāta Jāņa Kucenko birojs.

[2] 2014. gada 29. oktobrī Iepirkuma komisija izvērtēja iesniegtos piedāvājumus un protokola Nr. 4 5.1. punktā nolēma (turpmāk arī – Lēmums), ka līguma slēgšanas tiesības ir piešķiramas zvērinātu advokātu birojam (turpmāk arī – ZAB) ,,Varul” un ZAB ,,PricewaterhouseCoopers Legal”, kas iesnieguši saimnieciski visizdevīgākos piedāvājumus.

[3] 2014. gada 3. decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Jāņa Kucenko pieteikums par Lēmuma Nr. SCM/2014/04 atzīšanu par prettiesisku un mantisko zaudējumu 13 700 euro atlīdzināšanu. Pieteikums pamatots ar šādiem apsvērumiem. [3.1] Pieteicējs uzskata, ka no atbildētājas Iepirkumu komisijas 2014. gada 23. oktobra sēdē apstiprinātā Iepirkuma nolikuma (turpmāk arī – Nolikums) izriet, ka Iepirkuma līguma priekšmets būs kompleksu juridisko pakalpojumu sniegšana vairākos tā organizētajos iepirkumos ierobežotā laika posmā.

Turklāt Nolikumā paredzēts, ka pretendentam cita starpā jāiesniedz piedāvātā cena. Nekādas citas prasības cenas formulēšanai Nolikumā nav izvirzītas. Tādējādi no Nolikuma secināms, ka pretendentam ir jāiesniedz vienotas cenas piedāvājums par visu Iepirkuma priekšmetu. Atbilstoši vispārējai iepirkumu praksei piedāvājuma cena par sīkākām vienībām citādā formā būtu iesniedzama vien tad, ja tas būtu īpaši paredzēts nolikumā. No konkrētā Nolikuma gramatiskā formulējuma šāda prasība neizriet. Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka no Iepirkuma komisijas sēdes 2014. gada 27. oktobra protokola redzams, ka pieteicējs bija vienīgais pretendents, kurš iesniedza cenas piedāvājumu Nolikumā paredzētajā formā, proti, vienotu cenu par visu Iepirkuma priekšmetu.

Turpretī no citu pretendentu piedāvājumiem viņu piedāvātā cena par visu Iepirkuma priekšmetu nebija izsecināma. Tāpēc saskaņā ar Nolikuma 4. punktu pēc piedāvājumu atvēršanas komisijai bija jāvērtē tikai pieteicēja piedāvājums un pieteicējs jānosaka par uzvarētāju. [3.2] Pieteicējs norāda, ka arī Publisko iepirkumu likuma 8. 2 pantā paredzētajā kārtībā veiktajos iepirkumos ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, atsaucoties uz Augstākās tiesas 2013. gada 1. jūlija lēmumu lietā Nr. SKA-524/2013.

Pieteicējs uzskata, ka Iepirkuma komisija nebija tiesīga ļaut pretendentiem papildināt savus piedāvājums pēc to atvēršanas. Tādejādi atbildētāja ir būtiski pārkāpusi pārskatāmības principu. Tā kā no citu pretendentu piedāvājumiem piedāvātā cena nebija izsecināma, tad šāda papildināšana nav uzskatāma par maznozīmīgiem piedāvājumu precizējumiem, bet gan pēc būtības – par jaunu piedāvājumu. Šāds slēdziens izriet no fakta, ka Iepirkumu komisijas pieprasītā informācija par vienu matemātisko nezināmo – nepieciešamo darba apjomu stundās – faktiski groza arī visu konkrētā piedāvājuma rezultātu.

Tādējādi teorētiski, ja no Iepirkumu komisijas noplūstu informācija par atvērtajos piedāvājumos norādītajām stundas likmēm, pretendentam – komisijas favorītam

– būtu iespēja atbildēt uz Iepirkumu komisijas jautājumu tā, lai palielinātu savas izredzes uz uzvaru. [3.3] Pieteicēja ieskatā pārskatāmības principa pārkāpums un atbildētājas patvaļa izpaudusies arī, nosakot Iepirkumā divus uzvarētājus, tādējādi, sadalot Iepirkuma priekšmetu divās neidentificētās daļās. Šāda rīcība būtu pieļaujama tikai tad, ja tas iepriekš tiktu paredzēts Nolikumā. Pretējā gadījumā pretendentam nav iespējams pietiekami prognozēt Iepirkuma priekšmeta apjomu un noteikt atbilstošu cenu. Ņemot vērā minēto, pieteicējs uzskata, ka atbildētāja bija tiesīga noteikt tikai vienu uzvarētāju. [3.4] Pieteicēja peļņa, uzvarot Iepirkumā, būtu 13 700 euro. Ja atbildētāja nepieļautu pārkāpumus Iepirkuma procesā un nepieņemtu prettiesisko Lēmumu, tad pieteicējs tiktu atzīts par uzvarētāju un tādējādi iegūtu tiesības sniegt Nolikumā minētos pakalpojumus par savā piedāvājumā norādīto cenu – 14 980 euro. Pieteicējs norāda, ka viņam kā intelektuāla darba veicējam praktiski nebūtu nekādu izmaksu, kas būtu attiecināmas tieši uz Iepirkuma priekšmetu. Pieteicējs praktiski visu darbu bija plānojis veikt pats. Uz Iepirkuma priekšmetu tieši attiecināmie izdevumi sastādītu niecīgu summu, savukārt citi zvērināta advokāta biroja nodrošināšanai nepieciešamie izdevumi nemainītos atkarībā no tā, vai pieteicējs būtu uzvarējis Iepirkumā. Ņemot vērā, ka pieteicējam nepastāvēja nekādi riski, kas varētu ietekmēt neiegūtās peļņas varbūtību, pieteicējs secina, ka tā bija droši paredzama.

[4] 2015. gada 16. janvārī Administratīvajā rajona tiesā saņemts SIA ,,Sporta centrs ,,Mežaparks”” rakstveida paskaidrojums par pieteikumu, kurā iestāde lūdz pieteikumu noraidīt. Paskaidrojumā norādīts turpmāk minētais. [4.1] Atbildētāja, izvērtējot iesniegtos pretendentu piedāvājumus pēc noteiktajā termiņā un kārtībā iesniegto piedāvājumu saņemšanas, uzdeva precizējošus jautājumus Iepirkuma pretendentiem, tostarp arī pieteicējam. Tas tika darīts, lai iesniegtie piedāvājumi būtu savā starpā salīdzināmi, tādējādi ļaujot atbildētājai izvēlēties atbilstošāko pretendentu. [4.2] Atbildētāja uzskata, ka Nolikumā ietvertais Iepirkuma priekšmeta apraksts pietiekami detalizēti apraksta, kādus tieši juridiskos pakalpojumus atbildētāja sagaidītu no pretendentiem, proti, publisko iepirkumu nolikuma izstrāde, Iepirkumu komisijas konsultēšana, palīdzība iepirkumu līguma izstrādē un noslēgšanā, kā arī pārstāvība Administratīvajā rajona tiesā.

Nolikuma kopējā teksta interpretācija liecina par atbildētājas mērķi – saņemt cenas piedāvājumu par katru no paredzētajiem uzdevumiem. Līdz ar to pieteicēja viedoklis par to, ka pretendentiem bija jāiesniedz vienotas cenas piedāvājums par visu Iepirkuma priekšmetu, nav pamatots. Visos Iepirkumam iesniegtajos pretendentu piedāvājumos, izņemot pieteicēja piedāvājumā, pakalpojumu cenas bija noteiktas, ņemot vērā Nolikumā uzskaitītos uzdevumus. Līdz ar to atbildētāja uzskata, ka Nolikums bija pietiekami skaidri izstrādāts, lai pretendenti saprastu, ka atbildētāju interesē cenas piedāvājums par katru no uzdevumiem.

Turklāt atbildētāja norāda, ka nekādas pretenzijas pret atbildētājas izstrādāto Nolikumu vai jautājumi no pretendentiem pirms Iepirkuma rezultātu paziņošanas netika saņemti. [4.3] Atbildētāja norāda, ka Iepirkuma komisija secināja, ka sākotnēji iesniegtie piedāvājumi, lai arī atbilst Nolikuma prasībām, nav savstarpēji salīdzināmi. Ievērojot to, tika pieņemts lēmums uzdot precizējošus jautājumus visiem pretendentiem. Turklāt atbildētāja uzskata, ka ir ievērojusi visus Publisko iepirkumu likuma pamatprincipus un nav izturējusies pret pieteicēju vai jebkuru citu no Iepirkuma pretendentiem diskriminējoši.

Minētos precizējošos jautājumus atbildētāja uzdevusi visiem Iepirkuma pretendentiem, uz kuriem jautājums bija attiecināms, tādejādi nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem. Atbildētāja uzskata, ka šajā gadījumā papildus uzdotie jautājumi nekādā ziņā negroza iesniegtos piedāvājumus pēc būtības, bet tikai precizē plānoto darba stundu apjomu konkrētiem Iepirkuma priekšmeta uzdevumiem. Līdz ar to atbildētāja uzskata, ka pretendentu iesniegtās atbildes nenozīmē un nevar nozīmēt jaunu piedāvājumu izteikšanu. [4.4] Atbildētāja norāda, ka Augstākā tiesa savos nolēmumos atzinusi, ka pasūtītājam ir tiesības lūgt pretendentiem izskaidrot savu piedāvājumu pirms pieņemts lēmums par iepirkuma rezultātiem.

Tādējādi arī mazajiem iepirkumiem ir iespējams piemērot Augstākās tiesas atziņas par publisko iepirkumu principiem. Atbildētāja atsaucas uz Augstākās tiesas 2012. gada 22. jūnija spriedumu lietā Nr. A42304206, kurā norādīts, ka iepirkuma komisijai ir tiesības pieprasīt pretendentam precizēt sniegto informāciju, ja tas nepieciešams piedāvājumu noformējuma pārbaudei, pretendentu atlasei, piedāvājumu atbilstības pārbaudei, kā arī piedāvājumu vērtēšanai un salīdzināšanai. [4.5] Atbildētāja uzskata, ka ir rīkojusies saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma

8.2 panta trešo un ceturto daļu, nosakot pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz Iepirkuma priekšmetu un nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei Iepirkumā. Līdz ar to vairāku uzvarētāju izvēle Iepirkumā nekādā veidā nav ierobežojusi pretendentu konkurenci vai līdztiesību Iepirkumā. Tāpat pieteicējam nav pamata apgalvot, ka atbildētāja rīkojusies patvaļīgi, nosakot Iepirkumā divus uzvarētājus. [4.6] Atbildētāja uzskata, ka konkrētajā situācijā nevar konstatēt pieteicējam radušos zaudējumus. Turklāt pieteicējs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kuri apliecinātu iespējamos zaudējumus. Iepirkuma uzvarētāja izvēles kritērijs tika noteikts – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Atbildētāja uzskata, ka visu pretendentu iesniegtie piedāvājumi atbilda Nolikuma prasībām, līdz ar to izvēlējās pretendentus, kuru piedāvājumi visvairāk atbilda atbildētājas vajadzībām konkrētā Iepirkuma ietvaros. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas norādītajam, uzņēmumam, kurš izvēlējies piedalīties konkursā, jāuzņemas ekonomiskie riski, tostarp ar piedāvājuma sagatavošanu saistītie izdevumi.

[5] 2015. gada 17. jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts Jāņa Kucenko rakstveida paskaidrojums par atbildētājas 2015. gada 16. janvāra paskaidrojumā minētajiem argumentiem. Paskaidrojums balstīts uz pieteikumā izteiktajiem argumentiem, papildus norādot turpmāk minēto. [5.1] Pieteicējs uzskata, ka atbildētāja nav veikusi Nolikuma noteikumu interpretāciju atbilstoši tiesību teorijā atzītajām un Administratīvā procesa likuma 8. pantā minētajām interpretācijas metodēm. Pieteicējs to pamato, norādot, ka izmantojot gramatisko, sistēmisko, teleoloģisko un vēsturisko interpretācijas metodi, var secināt, ka Nolikumu iespējams izprast tikai tādā veidā, ka pretendentam ir jāiesniedz vienotas cenas piedāvājums par visu Iepirkuma priekšmetu – pilna spektra juridisko atbalstu visos iepirkumos konkrētā laika posmā.

Kā arī Nolikums neparedz iespēju dalīt Iepirkuma priekšmetu un noteikt vairākus uzvarētājus. [5.2] No Iepirkuma komisijas 2014. gada 27. oktobra sēdes protokola redzams, ka vairāki pretendenti nav diferencējuši cenas par atsevišķiem uzdevumiem, bet viens pretendents nemaz nav norādījis cenu tādām Iepirkuma priekšmetā ietilpstošajām darbībām kā pārstāvība tiesā. Turklāt pretēji Nolikuma prasībām daži no pretendentiem ir noteikuši izmaksu darba apjoma griestus. Līdz ar to pieteicēja ieskatā nav iespējams pārējo pretendentu piedāvājumus atzīt par Nolikumam atbilstošiem, un tos vērtēt un salīdzināt savā starpā.

Ievērojot atšķirības pretendentu piedāvājumos ietvertajiem cenu formulējumiem, nav pamata atbildētājas apgalvojumam, ka Nolikums noteikti bija izprotams atbildētājas norādītajā veidā. Līdz ar to nav arī pamata apgalvot, ka tieši pieteicēja izpratne bija neatbilstoša. Turklāt arī gadījumā, ja no pārējo pretendentu piedāvājumiem būtu saskatāma vienota no pieteicēja atšķirīga Nolikuma izpratne, tas nebūtu pamatots arguments tam, ka pieteicējs Nolikumu nav izpratis pareizi. [5.3] Pieteicējs norāda, ka viņš ir uzdevis jautājumus atbildētājai, nolūkā precizēt Iepirkuma priekšmeta apjomu.

Līdz ar to pieteicējs uzskata, ka nav nekāda pamata no pieteicēja prasīt, lai viņš apsvērtu citādu Nolikuma iespējamo izpratni, kuru nav iespējams izsecināt ne ar vienu no interpretācijas metodēm. [5.4] Atbildētāja paskaidrojumā ir plaši atsaukusies uz Iepirkumu uzraudzības biroja, Augstākās tiesas un Eiropas Savienības Tiesas praksi publisko iepirkumu lietās, taču pieteicēja ieskatā uz konkrētās lietas faktiskajiem apstākļiem atbildētāja tās ir attiecinājusi kļūdaini. Tas, ka atbildētāja uzskata Nolikumu par korektu un tā noteikumus par pietiekami skaidriem, bet iesniegtie piedāvājumi sākotnēji nebija salīdzināmi, norāda uz to, ka pretendenti nebija ievērojuši Nolikuma prasības.

Pieteicēja ieskatā dotā iespēja citiem pretendentiem precizēt piedāvājumus ir devusi arī iespēju grozīt savus finanšu piedāvājumus, kas faktiski nozīmē jauna piedāvājuma izteikšanu. Publisko iepirkumu likuma 45. panta pirmā daļa nosaka striktu ietvaru, kurš jāievēro, pieprasot no pretendentiem papildu informāciju, un šajā ietvarā neietilpst informācija par finanšu piedāvājumu. Tādējādi var secināt, ka atbildētāja nebija tiesīga uzdot papildu jautājumus. Ņemot vērā, ka vienlīdzīgas attieksmes principa kontekstā nozīme ir sekām, pie kādām konkrētā rīcība var novest, var secināt, ka precizējošie jautājumi ir atzīstami par neatbilstošiem publisko iepirkumu tiesību principiem. [5.5] Pieteicējs uzskata, ka pēc atbildēm uz precizējošajiem jautājumiem matemātiski nav iespējams iegūt atbildētājas norādītos salīdzināšanas kritērijus – cenu par viena iepirkuma nolikuma un viena iepirkuma līguma izstrādi, jo, iegūstot minētajām darbībām nepieciešamo stundu skaitu, matemātiskajā formulā būtu divi nezināmie – iepirkumu (nolikumu, līgumu) skaits un visu darbību (arī konsultāciju un palīdzības tiesā) īpatsvars pieteicēja norādītajā kopējā cenā.

Līdz ar to atbildētājas izvēlēto līdzekli nevarētu atzīt par pareizu arī tādēļ, ka pret vienu pretendentu tas pēc satura ir bijis acīmredzami diskriminējošs. [5.6] Pieteicēja ieskatā aplams ir atbildētājas secinājums, ka Iepirkuma sadalīšana notikusi atbilstoši patvaļas aizlieguma, pārskatāmības un favorītisma aizlieguma principiem. Veidojot piedāvājumu, katrs pretendents rēķinās ar paredzamu preču vai pakalpojumu apjomu, ko viņš nodrošinās uzvaras gadījumā. Savukārt atbilstoši ekonomikas likumiem lielāks apjoms parasti nozīmē iespēju piedāvāt zemāku cenu.

Praksē iepirkumos, kad nolikums pie nedalāma priekšmeta tomēr paredz prasību uzrādīt cenas atsevišķām sastāvdaļām, daži pretendenti norāda niecīgas atsevišķu sastāvdaļu cenas, acīmredzami apzinoties, ka tām nav liela nozīme, jo tāpat būs jānodrošina viss iepirkuma apjoms. Turpretī, ja šādā gadījumā pasūtītājs negaidīti izmaina iepirkuma noteikumus, tad pasūtītājam ir iespēja ietekmēt rezultātu par labu sev, tādejādi nepārredzami izvēloties, cik un kādās daļās sadalīt šķietami nedalāmu iepirkuma priekšmetu. [5.7] Pieteicēja ieskatā, tā kā zaudējums izpaudies neiegūtās peļņas formā, tad galvenais pierādījums tam, lai apliecinātu iespējamos zaudējumus, ir pieteicēja piedāvājums Iepirkumā.

[6] Uz tiesas sēdi pieteicējs nebija ieradies. Administratīvā rajona tiesa nesaskatīja Administratīvā procesa likuma 268. un 269. pantā norādītos šķēršļus lietas izskatīšanai un nolēma izskatīt lietu bez pieteicēja.

[7] Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis pieteikumu neatzina, papildus norādīja, ka atbildētāja nav pārkāpusi favorītisma aizlieguma principu, jo atbildētāja saskaņā ar Nolikumu par uzvarētājiem ir izvēlējusies daudzkārt saimnieciskāki izdevīgākus piedāvājumus. Atbildētājas ieskatā pieteicējs pārāk plaši tulko Iepirkuma Nolikuma noteikumus un to saturu. Turklāt pieteicējs nav rīkojies atbilstoši publisko iepirkumu procedūrai, jo neskaidrību gadījumā atbilstoši Nolikumā noteiktajam nav vērsies pie atbildētājas, lai uzdotu jautājumus par Iepirkuma saturu vai Nolikumu. Līdz ar to uzskatāms, ka pieteicējs rīkojies saskaņā ar Nolikuma 6. sadaļas 1. punktu, kas noteic, ka pretendents iesniedzot piedāvājumu apliecina, ka ir sapratis Nolikuma noteikumus. Nolikumā ir noteikts, ka nepieciešams sniegt pakalpojuma aprakstu un cenu, no kā var secināt, ka par katru pakalpojumu jānorāda sava cena. Kā arī jāņem vērā, ka neviens no pretendentiem nav lūdzis izskaidrot Nolikuma noteikumus, līdz ar to var secināt, ka Nolikums pretendentiem ir bijis saprotams. Atbildētājas ieskatā nav nekādu šķēršļu noteikt vairākus uzvarētājus, turklāt tie nav iebilduši Iepirkuma rezultātam. Pārstāvis atsaucās uz Eiropas Savienības Tiesas 2001. gada 18. oktobra spriedumu lietā Nr. C-19/00, norādot, ka prasībām nolikumā jābūt precīzām, lai visi tās interpretētu vienādi. Pieteicējs nav norādījis piedāvājumā objektīvus, salīdzināmus rādītājus, neskatoties uz atbildētājas rakstveida lūgumu. Prasījums attiecībā uz zaudējuma atlīdzinājumu nav pamatots, jo atbildētāja nav rīkojusies prettiesiski. Zaudējumu esamībai un apmēram nav objektīva pamatojuma, jo pieteicējs nav iesniedzis nekādus pierādījumus, kas to apliecinātu. Turklāt pieteicējs arī nav izrādījis nepieciešamo rūpību, lai šādi zaudējumi neiestātos. Ņemot vērā, ka zaudējumi varētu būt ārpus līgumiski, zaudējumu apmērs nevar pārsniegt šādu pakalpojumu parasto vērtību. Parastā vērtība ir ievērojami mazāka par pieteicēja norādīto.

Motīvu daļa

[8] Tiesa, pārbaudījusi lietas materiālus, noklausījusies atbildētājas paskaidrojumus un izvērtējusi pierādījumus to kopsakarībā, atzīst, ka pieteikums ir daļēji pamatots.

[9] Tiesa lietā konstatē šādus faktiskos apstākļus. [9.1] 2014. gada 23. oktobrī atbildētājas mājas lapā publicēts paziņojums ar Iepirkumu un Nolikums. No Nolikuma redzams, ka Iepirkuma priekšmets ir juridisko pakalpojumu sniegšana saistībā ar Publisko iepirkumu likuma normu piemērošanu, nolikuma izstrāde, komisijas konsultēšana, palīdzība iepirkuma līguma izstrādē un noslēgšana, pārstāvība Administratīvajā rajona tiesā. Pretendentu izvēles kritērijs – saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Paredzamais pakalpojuma sniegšanas laiks 2015. gada 31. janvāris (faktiski sanāk trīs mēnešu pakalpojuma sniegšanas periods). Nolikumā pie pretendentu atlases (kvalifikācijas) dokumentiem un kritērijiem norādīts, ka pretendentam cita starpā jāiesniedz šāds dokuments – piedāvājums, kurā ietvers sniedzamo pakalpojumu apraksts un piedāvātā cena. Nolikumā pie piedāvājumu vērtēšanas norādīts, ka piedāvājumu vērtēšanas kritērijs ir Nolikumam atbilstošs piedāvājums ar saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu (sniegto pakalpojumu apraksts un atbilstība iepirkuma priekšmetam – 40 punkti, piedāvātā cena – 60 punkti). Piedāvājums jāiesniedz līdz

25. oktobra pl. 17. 00. [9.2] 2014. gada 24. oktobrī pieteicējs rakstveidā lūdzis atbildētajai sniegt informāciju par paredzamo pakalpojumu apjomu, proti, plānoto iepirkumu skaitu, kādā jomā plānoti iepirkumi, vai tie būs tikai “mazie” iepirkumi, vai plānots piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļu (lietas 13. lapa). [9.3] Tajā pašā dienā pieteicējs saņēmis atbildes vēstuli, ka plānoto iepirkumu skaits 2-3, plānojas iepirkumi par telpu rekonstrukciju un renovāciju, nav paredzēts pārsniegt “mazo” iepirkumu slieksni, Eiropas Savienības līdzekļi nav paredzēti (lietas 14. lapa). [9.4] 2014. gada 24. oktobrī pieteicējs iesniedza piedāvājumu, identiski Nolikumā prasītajam norādot pakalpojumu aprakstu un cenu par iepirkuma priekšmetu – 14 980 euro. [9.5] No 2014. gada 27. oktobra Iepirkuma komisijas protokola Nr. 4 redzams, ka termiņā iesniegti šādi piedāvājumi:

1. ZAB “O. Cers un J. Jurkāns” – vienas stundas likme 100 euro bez PVN, kopējā līguma summa nepārsniedz 25 000 euro;

2. ZAB “Varul” – par nolikuma izstrādāšanu 65 euro/h bez PVN, par komisijas konsultēšanu 88 euro/h bez PVN, par līguma sagatavošanu 75 euro/h bez PVN, par juridisko palīdzību tiesvedības procesā 90 euro/h, par citiem juridiskiem pakalpojumiem 88 euro/h;

3. ZAB “Davidsons un Partneri” – viena vienība 49 euro, maksimālais vienību skaits mēnesī 160, par

160 vienībām mēnesī 7840 euro;

4. Baibas Strupišas juridiskais birojs 80 euro stundā bez PVN, kopējā līguma summa nepārsniedz

24 000 euro;

5. ZAB “PricewaterhouseCoopers Legal” par konsultāciju 600 euro, kas ir 4 stundas pēc tarifa 150 euro stundā, 800 euro par nolikuma izstrādi, 900 euro, nepārsniedzot 6 stundas, par konsultāciju tehniskās specifikācijas jautājumos, 1025 euro par iepirkuma līguma izstrādi. [9.6] Iepirkuma komisija nolemj iegūt papildus informāciju par piedāvātajām cenām, lai pielīdzinātu piedāvājuma cenas un noteiktu iepirkuma uzvarētāju, nosūtot pretendentiem šādus jautājumus (izņemot ZAB “PricewaterhouseCoopers Legal”):

1. cik stundu darbs nepieciešams nolikuma izstrādei?

2. cik stundu darbs nepieciešams līguma izstrādei? [9.7] No Iepirkuma komisijas 29. oktobra sēdes protokola redzams, ka visi pretendenti atbildes uz jautājumiem snieguši, kā rezultātā aprēķinātas šādas līgumcenas par viena nolikuma un par viena līguma izstrādi (cenas bez PVN):

1. ZAB “Varul” par nolikumu 1235 euro, par līgumu 4509 euro;

2. ZAB “PricewaterhouseCooper Legal” par nolikumu 800 euro, par līgumu 1025 euro;

3. ZAB “O. Cers un J. Jurkāns” par nolikumu 2000 euro, par līgumu 2000 euro;

4. ZAB “Davidsons un partneri” par nolikumu 2450 euro par līgumu 1960 euro;

5. Pieteicēja kopējā cena par visiem dokumentiem, neatkarīgi no iepirkumu skaita 14 980 euro;

6. Baibas Strupišas juridiskais birojs par nolikumu 5360 euro, par līgumu 800 euro. [9.8] Lēmumā norādīts, ka komisija ņem vērā gan piedāvājumā sākotnēji norādīto informāciju, gan Iepirkumu komisijas pieprasīto papildus informāciju. Līgumcenas ir aptuvenas. Iepirkumu komisija secina, ka visi piedāvājumi ir noformēti atbilstoši nolikuma prasībām, pēc pieredzes par atbilstošākiem pretendentiem atzīst ZAB “Varul” , ZAB “PricewaterhouseCooper Legal” un ZAB “O. Cers un J. Jurkāns”. Komisija nolemj par saimnieciski izdevīgākiem atzīt divus piedāvājumus

– ZAB “Varul” un ZAB “PricewaterhouseCooper Legal”.

[10] No lietas apstākļiem secināms, ka lietā ir strīds par Nolikumu, proti, pieteicēja piedāvājuma atbilstību Nolikuma prasībām. Pieteicēja ieskatā tikai viņa piedāvājums atbilst Nolikuma prasībām, līdz ar to tikai pieteicējs varēja būt iespējamais uzvarētājs. Tāpat lietā ir strīds par Lēmuma tiesiskumu daļā par divu pretendentu atzīšanu par uzvarētājiem un strīds par zaudējumu atlīdzināšanu pieteicējam.

[11] Publisko iepirkumu likuma mērķis atbilstoši šā likuma 2. pantam ir nodrošināt iepirkuma procedūras atklātumu; piegādātāju brīvu konkurenci, kā arī vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem; valsts un pašvaldību līdzekļu efektīvu izmantošanu, maksimāli samazinot pasūtītāja risku. No minētās tiesību normas tiesa secina, ka likumā paredzētās iepirkumu procedūras pamatā ir vērstas uz to, lai, ievērojot apstākļus piegādātāju brīvai konkurencei, pasūtītājs varētu izvēlēties labāko jeb tā interesēm atbilstošāko piedāvājumu, līdzekļus izmantojot maksimāli efektīvi. Lietā nav strīda par to, ka arī uz iepirkumiem, kas tiek izsludināti Publisko iepirkumu likuma 8. 2 panta kārtībā, ir attiecināmi Publisko iepirkumu likuma 2. pantā noteiktie mērķi.

[12] Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta trešo daļu iepirkuma komisija nosaka pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem un iepirkuma priekšmetu, nodrošinot, ka minētās prasības nerada nepamatotus ierobežojumus konkurencei iepirkumā. Iepirkuma komisija arī nosaka kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu. Pasūtītājam nenoliedzami ir rīcības brīvība izvirzīt tā funkciju veikšanai nepieciešamās preces vai pakalpojumu kvalificējošus raksturlielumus, pazīmes, izvēles kritērijus, turklāt tie nosakāmi skaidri, precīzi un pilnīgi, lai visi pretendenti tos interpretētu vienādi.

[13] Sākotnēji tiesa novērtēs Nolikumā izvirzītās prasības. Kaut arī pieteicējs norāda uz strīdu par to, kādā veidā norādāma piedāvātā cena, tiesa Nolikumā konstatē virkni citu nepilnību, kuras ir nesaraujami saistītas ar cenas norādīšanas formu, tāpēc vērtējamas kopsakarā. Kaut arī attiecībā uz “mazajiem” iepirkumiem Publisko iepirkumu likuma 8. 2 pants atsevišķi nenoteic prasības attiecībā uz nolikuma saturu, tiesas vērtējumā pēc analoģijas piemērojamas prasības, kas paredzētas publisko iepirkumu organizēšanai Publisko iepirkumu likuma 51. pantā. Turklāt tiesas pieredze liecina par to, ka arī “mazajos” iepirkumos pasūtītājs šīs normas ievēro, lai nodrošinātu Publisko iepirkumu likuma mērķu sasniegšanu. Konkrēti likumdevējs ir noteicis, ka cita starpā nolikumā jābūt iekļautai informācijai par iepirkuma priekšmetu, proti, iepirkuma priekšmeta aprakstam un apjomam, kā arī tehniskajai specifikācijai, kas sekmē to, ka iespējamiem pretendentiem ir pilnīga skaidrība par iepirkuma priekšmetu un apjomu, kas nenoliedzami ir būtisks aspekts cenas piedāvājuma veidošanā (arī Publisko iepirkumu likuma 8. 2 panta trešā daļa paredz noteikt pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz iepirkuma priekšmetu). Nolikumā norādamas prasības attiecībā uz piedāvājuma noformējumu un iesniegšanu un finanšu piedāvājuma formu, kas nodrošina to, ka visi finanšu piedāvājumi ir savstarpēji salīdzināmi. Nolikumā atsevišķi norāda pretendentu atlases (kvalifikācijas) kritērijus (arī Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta trešā daļa paredz noteikt pamatotas un objektīvas prasības attiecībā uz pretendentiem) un atsevišķi norāda piedāvājuma izvēles un vērtēšanas kritērijus (arī Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta trešā daļa paredz noteikt kritērijus, ko ņems vērā, lai no prasībām atbilstošajiem piedāvājumiem izvēlētos visizdevīgāko piedāvājumu), kas nodrošina objektīvu, taisnīgu un vienlīdzīgu piedāvājumu novērtēšanas procedūru.

[14] Lietā nav strīda, ka Iepirkuma priekšmets ir juridiskie pakalpojumi. Nolikums noteic, ka juridiskie pakalpojumi ir saistīti ar Publisko iepirkumu likuma normu piemērošanu, un uzskaita konkrētas darbības: nolikuma izstrāde, iepirkumu komisijas konsultēšana, palīdzība līguma

izstrādē, palīdzība līguma noslēgšanā, pārstāvība administratīvajā tiesā. Kaut arī no vienas puses ir

sniegts Iepirkuma priekšmeta apraksts, tomēr tiesas vērtējumā tam ir būtiskas nepilnības, konkrēti, tehniskās specifikācijas neesība liedz precīzi saprast, kādas tieši darbības pasūtītājs vēlas saņemt no pretendenta, vai pretendentam būs pašam jāsagatavo līgums, vai jāsniedz palīdzība, ja palīdzība, tad kāda veida palīdzība un kādā apjomā. Tiesai tāpat nerodas priekšstats, kādas darbības būtu iekļaujamas līguma noslēgšanas palīdzībā. Arī attiecībā uz pārstāvību tiesā nav skaidrs, kas tā būs par pārstāvību, ņemot vērā, ka pakalpojuma sniegšanas termiņš ir aptuveni trīs mēnešus, tāpēc objektīvi līdz pārstāvībai tiesā nav iespējams nonākt.

Pat, ja kāds no pretendentiem Iepirkuma rezultātus pārsūdzētu, lietas izskatīšana, kurā varētu būt vajadzīga jurista palīdzība pasūtītāja pārstāvēšanai, nav iespējama. Nolikumā trūkst būtiskas informācijas par Iepirkuma apjomu, proti, Nolikumā nav norādīts, cik iepirkumi ieplānoti, vai tie būs publiskie iepirkumi, vai “mazie” iepirkumi, un kādā jomā tie būs. Nolikumā nav noteiktas prasības attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu. No lietas materiāliem redzams, ka gandrīz katrs no pretendentiem prasību iesniegt pakalpojumu aprakstu un piedāvāto cenu sapratis citādi.

Tiesa nevar piekrist pieteicējam, ka no nolikuma redakcijas viennozīmīgi ir saprotams, ka jāpiedāvā viena cena par visu pakalpojumu apjomu, jo cenu tādā veidā piedāvājis tikai pieteicējs. Tiesas vērtējumā ir ļoti būtiski pasūtītājam izšķirties par to, kādā veidā tas vēlas iegūt finanšu piedāvājumu, vai tā būs cena par gabaldarbu, proti, rezultātu, neatkarīgi no darbam pavadītā laika un darba apjoma, vai tā būs stundas likme. Turklāt atkarībā no pakalpojuma specifikas katram darbam atbilstošāks var būt cits variants.

Turklāt ir iespēja prasīt noteikt vienu cenu visam pakalpojuma sniegšanas periodam, kā to piedāvājis pieteicējs, ja ir pietiekama informācija par iepirkuma priekšmetu un apjomu, un ir iespēja prasīt noteikt vienu cenu katrai atsevišķai darbībai, piemēram, cena nolikuma sastādīšanai, cena līguma sastādīšanai. Attiecībā uz pārstāvību tiesā vai konsultāciju par atbilstošāku atzīstama stundas tarifa likme. Taču par pareizāko un piemērotāko variantu jāizšķiras tieši pasūtītājam. Nolikuma nepilnības ir tik lielas, ka no Nolikuma nav izsecināma ne pasūtītāja objektīvā griba, ne arī tas, kā Nolikuma prasības sapratuši pretendenti.

Pretendenti iesnieguši tik atšķirīgus piedāvājumus, ka pasūtītājs tos nespēja objektīvi novērtēt, jo tie nebija salīdzināmi. Neskatoties uz to, neviens no pretendentiem nepareiza finanšu piedāvājuma formas dēļ no dalības iepirkumā netika izslēgts, kas drīzāk liecina par to, ka pats pasūtītājs īsti nebija apsvēris un nebija skaidrībā par nepieciešamo finanšu piedāvājuma formu.

[15] Pasūtītāja argumentam, ka neviens cits no pretendentiem, izņemot pieteicēju, nav pasūtītājam uzdevis precizējošus jautājumus par Iepirkuma priekšmetu, tātad nolikuma redakcija bija visiem pilnībā saprotama, tiesas vērtējumā nav piešķirama nozīme, jo gan Nolikums, gan piedāvājumi acīmredzami norāda, ka prasības nebija pietiekami skaidras piedāvājuma iesniegšanai, gan nesamērīgi īsais piedāvājuma iesniegšanas termiņš (viena darba diena) visdrīzāk atturēja iespējamos pretendentus uzdot pasūtītājam kādus jautājumus. Kaut arī pieteicējs nav cēlis iebildumus pret šo termiņu, tiesa nevar atstāt bez ievērības to, ka pasūtītājs ir pārkāpis Publisko iepirkum likuma 8.2 pantā noteikto kārtību attiecībā uz prasību publicēt paziņojumu par iepirkumu un nolikumu arī Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā, turklāt nosakot piedāvājumu iesniegšanas termiņu, kas nav īsāks par 10 dienām (neskaitot valstī oficiāli noteiktās svētku dienas) no paziņojuma publicēšanas dienas. Minētā kartība šajā iepirkumā nav ievērota.

[16] Nolikumā jābūt noteiktiem piedāvājuma izvēles un vērtēšanas kritērijiem. Nolikumā noteikts, ka piedāvājumus vērtēs ar punktiem – par pakalpojuma aprakstu un atbilstību iepirkuma priekšmetam tiks doti 40 punkti, par cenu – 60 punkti, tādējādi nosakot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Tiesa, ņemot vērā savu pieredzi iepirkumu lietās, tomēr nevar uzmodelēt situāciju, kā piedāvājumi nolikumā noteiktajā veidā varētu tikt novērtēti un noteikts uzvarētājs, proti, ja par visu Iepirkumu būtu viena cena, tad zemākajai cenai – 60 punkti, bet pārējiem – 0 punkti (?), vai ja cena katrai darbībai, piemēram, nolikumam vai līgumam ir cita, tad cik punktus par katru no konkrētajiem darbiem pasūtītājs dos, cik punktus dos otrajai un trešajai secīgajai zemākajai cenai, kā punktus saskaitīs un noteiks uzvarētāju, kā rīkosies, ja diviem pretendentiem vienāds punktu skaits, utt.? Tiesa uzskata, ka, ņemot vērā nepilnīgo informāciju Nolikumā par iepirkuma priekšmetu, iztrūkstošo prasību par finanšu piedāvājuma formu, pretendentu iesniegtie piedāvājumi nebija novērtējami. Arī pasūtītājs nonācis pie šāda secinājuma savā 2014. gada 27. oktobra sēdē, taču pasūtītājs nolēma šādu trūkumu novērst ar papildus jautājumu uzdošanu pretendentiem.

[17] Papildus jautājumos pasūtītājs norāda informāciju, kas nedaudz precizē Iepirkuma priekšmetu, un kas nebija ietverta Nolikumā, proti, ir runa jau par iepirkumu saistībā ar telpu, jumtu, sporta zāles rekonstrukciju un būvdarba apjomiem, kas nepārsniedz 170 000 euro. Pasūtītājs jautā pretendentiem, cik stundu darbs būs nepieciešamas nolikuma un līguma izstrādei, ņemot vērā papildus norādīto informāciju. Viens no pretendentiem (ZAB “PricewaterhouseCoopers Legal”) tomēr papildus informāciju par Iepirkuma priekšmetu neiegūst un jautājumi tam netiek uzdoti, jo pasūtītāja ieskatā jau sākotnējā piedāvājumā ir pretendenta atbildes uz šiem jautājumiem. Attiecībā uz šo papildjautājumu uzdošanu un precizēto piedāvājumu novērtēšanu tiesa norāda, ka tomēr iegūtie precizējumi piedāvājumos nav atzīstami par tādiem, kas būtu objektīvi salīdzināmi, to tiesas sēdē atzina arī atbildētāja pārstāvis. Tāpat jāatzīmē, ka atbilstoši stabilai judikatūrai un Eiropas Savienības Tiesas izdarītajām atziņām iepirkumu lietās piedāvājums pēc tā iesniegšanas pasūtītājam vispārīgi nav precizējams, jo pretendentam ir ļoti rūpīgi jāsagatavo savs piedāvājums. Ja pasūtītājs lūdz precizēt piedāvājumu, pastāv risks pārkāpt vienlīdzīgas attieksmes principu. Izņēmums būtu pieļaujams tikai, lai novērstu acīmredzamas pārrakstīšanās vai matemātiska aprēķina kļūdas. Izskatāmajā lietā nav pamats runāt par pārrakstīšanās vai matemātiska aprēķina kļūdām, pasūtītāja lūguma rezultātā piedāvājumi ir būtiski mainījušies, jo pasūtītājs par daļu no Iepirkuma priekšmeta noteicis konkrētu (acīmredzami no nolikuma atšķirīgu) finanšu piedāvājuma formu. Tāpat, lūdzot precizēt piedāvājumu, pasūtītājs ir norādījis pietiekami daudz papildus informācijas par Iepirkuma priekšmetu, kas nebija, piemēram, SIA “PricewaterhouseCoopers

Legal“ rīcībā. Tiesas vērtējumā tāda rīcība nav pieļaujama, jo tiek pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes

princips. Ja pasūtītājs konstatē, ka nolikumā ir tādi trūkumi, kas liedz pretendentiem iesniegt piedāvājumu un pasūtītājam liedz to objektīvi un taisnīgi novērtēt, pasūtītājam ir jāpārtrauc iepirkums, jānovērš nolikumā pieļautās kļūdas un jāizsludina jauns iepirkums.

[18] Tas, ka precizētie piedāvājumi nebija salīdzināmi, ir secināms arī no Lēmuma, jo uz to norāda Lēmumā konstatētie trūkumi. Publisko iepirkumu likuma 8. 2 panta devītajā daļā noteikto, ka lēmumā, ar kuru tiek noteikts uzvarētājs, papildus norāda visus noraidītos pretendentus un to noraidīšanas iemeslus, visu pretendentu piedāvātās līgumcenas un par uzvarētāju noteiktā pretendenta salīdzinošās priekšrocības. Kaut arī formāli Lēmumā līgumcenas ir norādītas, tās nav salīdzināmas kaut vai tāpēc, ka no pieteicēja sniegtās informācijas nevarēja aprēķināt cenu par viena nolikuma un viena līguma izstrādi. No Lēmuma nav redzams, kā pasūtītājs nonācis līdz

1. punktā norādītajām cenām. Precizētais cenu piedāvājums ir nepilnīgs arī tāpēc, ka Iepirkuma priekšmets nebija saistīts tikai ar juridiskiem pakalpojumiem nolikuma un līguma sastādīšanā, bet arī ar palīdzību, konsultāciju sniegšanu un pārstāvību tiesā, taču no Lēmuma nav redzams, vai un kā šīs pozīcijas ir vērtētas, kā tas ietekmējis piešķiramo punktu skaitu. No Lēmuma vispār nav redzams, kā, par ko un cik punkti pretendentiem piešķirti. No Lēmuma nav saprotams, ņemot vērā visus lietā konstatētos apstākļu, kādas ir uzvarētāju priekšrocības. Lēmumā norādīts, ka pēc pieredzes par atbilstošākiem pretendentiem uz uzvaru atzīstami ZAB “Varul”, ZAB “PricewaterhaouseCoopers Legal” un ZAB ”O. Cers un J. Jurkāns” , taču tiesa vēlas uzsvērt, ka Nolikumā pieredze nebija noteikta kā piedāvājumu izvēles un vērtēšanas kritērijs, un nebija noteikts, cik lielai pieredzei būs dodama priekšroka, līdz ar to pasūtītājs nepamatoti ņēmis vērā pieredzi, nosakot uzvarētāju, vismaz tā izriet no Lēmuma teksta.

[19] Pieteicējs iebilst, ka pasūtītājs nevarēja noteikt divus uzvarētājus, jo tas nebija norādīts Nolikumā. Kaut arī šī apstākļa izvērtēšanai vairs nevar būt nozīme lietas izlemšanai, tiesa norāda, ka tās ieskatā nolikumā būtu jānoteic, ar cik pretendentiem pasūtītājs plāno noslēgt līgumu un kāds būs katra pretendenta sniedzamo pakalpojumu apjoms, jo tas varētu būt būtiski, nosakot pakalpojuma cenu. Kaut arī šajā Iepirkumā ir noteikti divi uzvarētāji, pretenzijas pret šādu rezultātu tiesas ieskatā varētu celt tikai kāds no uzvarētājiem vai abi, nevis pretendenti, kas neieguva līguma slēgšanas tiesības.

[20] Novērtējot kopsakarā visas tiesas konstatētās nepilnības Nolikumā, Iepirkuma procedūras nodrošināšanā, piedāvājuma novērtēšanā un Lēmuma sastādīšanā, tiesa secina, ka Lēmums ir prettiesisks. Nolikumā pieļauts tik daudz nepilnību un neskaidrību, ka tas visai ticami varēja novest pie tā, ka vispār nav bijis iespējams sagatavot objektīvi salīdzināmus piedāvājumus. Ar strīdus Nolikumu nav iespējams ievērot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pretendentiem, jo nav pietiekami skaidrs Iepirkuma priekšmets un apjoms, nav viennozīmīgi saprotamas prasības attiecībā uz finanšu piedāvājuma formu, nav skaidri vērtēšanas kritēriji, Lēmumā konstatējams pamatojuma trūkums. Tiesas vērtējumā ar Nolikumu esošajā redakcijā Iepirkuma veikšana, ievērojot tiesisko regulējumu, nebija iespējama, un pasūtītāja papildus iegūtā informācija ne faktiski, ne tiesiski situāciju neatrisināja, jo pasūtītāja rīcība, pieļaujot piedāvājumu precizēšanu, arī nav atzīstama par tiesisku.

[21] Pieteicējs lūdz atlīdzināt mantiskos zaudējumus 13 700 euro. Administratīvā procesa likuma 92. pants noteic, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4. panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies. Minētā likuma 6. panta pirmā daļa noteic, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība – objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas. Ievērojot minētās tiesību normas, secināms, ka atlīdzinājuma pamatā ir personas nepamatots tiesību aizskārums. Nepamatotu tiesību aizskārumu var radīt prettiesisks administratīvais akts (prettiesiska rīcība). Turklāt ir jāpastāv cēloņsakarībai starp iestādes prettiesisko rīcību un zaudējumiem.

[22] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7. panta pirmo daļu mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies iestādes prettiesiskā administratīvā akta vai faktiskās rīcības dēļ. Minētā panta otrā daļa noteic, ka, aprēķinot mantisko zaudējumu, ņem vērā arī neiegūto peļņu, ja cietušais spēj pierādīt, ka notikumu parastās attīstības gaitā peļņa tiktu gūta.

Augstākās tiesas judikatūrā atzīts, ka atrautās peļņas institūta mērķis ir atlīdzināt cietušajam to, ko

viņš noteikti būtu saņēmis, ja prettiesiskā rīcība nebūtu notikusi, jeb novērst tās kaitīgās sekas, ko prettiesiskā rīcība noteikti nodarītu cietušā mantai nākotnē (sk. Augstākās tiesas 2009. gada 2. aprīļa sprieduma lietā Nr. 94/2009 12. punktu, 2010. gada 18. maija sprieduma lietā Nr. SKA- 122/2010 13. punktu). Tiesa spriedumā ir konstatējusi Lēmuma prettiesiskumu, tādējādi ir tiesisks pamats lemt par zaudējumu atlīdzināšanu. Taču tiesai ir jāpārbauda, vai pastāv cēloņsakarība starp iestādes prettiesisko rīcību un zaudējumiem, proti, vai pastāv visai ticama iespēja, ka pieteicējs iegūtu peļņu, ja strīdus administratīvais akts (Lēmums) nebūtu atzīts par prettiesisku un pasūtītājs Iepirkumā būtu rīkojies tiesiski.

[23] Augstākā tiesa iepirkumu lietās saistībā ar mantisko zaudējumu atlīdzību atzinusi, ka, izlemjot prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu, tiesa pēc būtības nenoregulē publiskā iepirkuma procedūru, nosakot tās uzvarētāju, un tādējādi neiejaucas pasūtītāja kompetencē novērtēt piedāvājumus. Taču Augstākās tiesas ieskatā, lai noteiktu, vai no iepirkuma procedūras nepamatoti izslēgtajam pretendentam pienākas zaudējumu atlīdzība (negūtā peļņa), ir jāvērtē, vai iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā šim pretendentam būtu bijušas izredzes uzvarēt.

Tas ļautu konstatēt cēlonisko sakaru starp iepirkumu procedūrā pieļauto kļūdu un pretendentam šīs kļūdas dēļ radītajiem zaudējumiem. Tas nozīmē, ka tiesai ir jāizvērtē iestādes pieļautā pārkāpuma ietekme uz iepirkuma procedūru kopumā, ņemot vērā šā pārkāpuma ietekmi arī uz citiem pretendentiem. Apstāklis, vai pieteicējs iepirkumu procedūras paredzamās norises gaitā būtu ieguvusi tiesības slēgt iepirkuma līgumu, būtībā ir hipotētiskā labvēlīgā administratīvā akta izdošanas pamatotības pārbaude.

Attiecībā uz to tiesai ir jāvadās pēc objektīvās izmeklēšanas principa. Tiesai ir jāsalīdzina piedāvājumi, un jānoskaidro, vai pieteicējs būtu varējis iepirkumā uzvarēt, ja nebūtu pieļautu pārkāpumu. Tikai pēc tam tiesa var lemt to, vai un kādā apmērā pieteicējs iepirkuma līguma noslēgšanas rezultātā būtu guvis peļņu (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2014. gada 22. oktobra spriedums lietā Nr. SKA – 807/2014). Tiesa jau spriedumā iepriekš nonākusi pie secinājuma, ka Iepirkumā iesniegtie piedāvājumi un to precizējumi attiecībā uz cenu nav objektīvi salīdzināmi un novērtējami, ko sekmējis kļūdaini un nepilnīgi sastādītais Nolikums.

Tādējādi vispār nav iespējams izvērtēt, vai Iepirkuma procedūras vispārīgi paredzamās attīstības gaitā pieteicējam būtu bijušas izredzes uzvarēt. Tiesa kā nepamatotu noraidījusi pieteicēja argumentu, ka tikai un vienīgi pieteicēja piedāvājums bija sastādīts atbilstoši Nolikumā noteiktajām prasībām. Tiesas vērtējumā Nolikuma prasības bija tik neskaidras, ka pasūtītāja objektīvā griba nav noskaidrojama un nav iespējams objektīvi izvērtēt, kurš no pretendentiem iesniedzis visatbilstošāko piedāvājumu.

Tiesa ņēmusi vērā arī to, ka tomēr visi pretendenti pēc pieredzes un speciālām zināšanām ir salīdzināmi, taču, neskatoties uz to, tik atšķirīgi izpratuši Nolikuma redakciju par finanšu piedāvājumu. Tiesas vērtējumā pasūtītājam, saņemot nesalīdzināmus piedāvājumus, bija jāpārtrauc Iepirkuma procedūra, jākoriģē un jāpapildina Nolikums attiecībā uz Iepirkuma priekšmetu, apjomu, finanšu piedāvājuma formu, vērtēšanas kritērijiem un punktu piešķiršanas procedūru, un jāizsludina iepirkums no jauna.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka nav pierādāma cēloņsakarība starp iestādes prettiesisko rīcību un pieteicēja norādītajiem zaudējumiem, līdz ar to pieteikums daļā par mantisko zaudējumu atlīdzību ir noraidāms.

[24] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Tā kā pieteikums daļā par pārsūdzētā lēmuma atzīšanu par prettiesisku ir apmierināms, pieteicējam atlīdzināma tā samaksātā valsts nodeva 28,46 euro par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246. –251. pantu, Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta astoņpadsmito daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt daļēji Jāņa Kucenko pieteikumu. Atzīt par prettiesisku SIA ,,Sporta centrs ,,Mežaparks”” iepirkumu komisijas 2014. gada 29. oktobra lēmumu Nr. SCM/2014/04. Noraidīt Jāņa Kucenko pieteikumu daļā par mantisko zaudējumu atlīdzinājumu 13 700 euro. Piespriest no atbildētājas iestādes SIA ”Sporta centrs “Mežaparks”” par labu Jānim Kucenko valsts nodevu 28,46 euro. Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) I. Putra