Court allows small claims suit for loan interest, penalty, and costs against defaulting borrower.

Lietas Nr. C12138217

Lietas arhīva Nr. C-1382-17/21

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Preiļos 2017.gada 25.jūlijā

Daugavpils tiesa

šādā sastāvā: tiesnese I. Beitāne,

ar sekretāri R.Znotiņu,

izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Gelvora” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Aprakstošā daļa

2017.gada 27.janvārī prasītāja sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Gelvora” cēla tiesā maza apmēra prasību pret atbildētāju /pers. A/ par naudas

piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 28.augustā atbildētāja un aizdevējs AS “GE Money” noslēdza aizdevuma līgumu Nr.1121031411,

ar procentu likmi 32% no aizdevuma atlikuma gadā un līgumsoda 10% apmērā no kavētās summas par katru kavējuma dienu.

Saskaņa ar 2011.gada 15.septembrī noslēgto cesijas līgumu Nr.1 cedents, AS “GE Money” cedēja (nodeva) savas prasījuma tiesības prasītajam

pret atbildētāju, kas izriet no līguma. Saskaņā ar noslēgto cesijas līgumu prasītājs ieguva prasījuma tiesības uz atbildētājas saistībām, ar tiesībām prasīt

visus blakus prasījumus.

Ar 2014.gada 18.decembra Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu Nr.6-12/198523 reģistrēta SIA “Gelvora” pamatkapitāla palielināšana

mantiska ieguldījuma veidā (Komerclikuma 197.panta ceturtā daļa, 201.pants, 153.pants), kas veikta, ieguldot tajā UAB ,,Gelvora” Latvijas filiāles

uzņēmumu kā organizatoriski saimniecisku vienību Komerclikuma 18.panta izpratnē.

Uzņēmuma pāreja saskaņā ar 2014,gada 17.decembra nodošanas-pieņemšanas aktu Nr.1 ir notikusi līdz ar minētā valsts notāra lēmuma

pieņemšanu, un atbilstoši Komerclikuma 20.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem visa manta, saistības un prasījuma tiesības, kas ietilpa UAB

,,Gelvora” Latvijas filiāles uzņēmumā, ir pārgājušas uz SIA “Gelvora”, kas līdz ar to ir kļuvusi arī par pilntiesīgu atbildētājas kreditoru.

Saskaņā ar līgumā pielīgto aizdevuma atmaksas terminu, atbildētajai bija pienākums pilnā apmērā veikt aizdevuma pamatsummas un procentu par

aizdevuma lietošanu (jeb līgumisko procentu) atmaksu ne vēlāk, ka līdz 2012.gada 20.augustam (līgumā pielīgtais aizdevuma atmaksas termiņš).

Atbildētāja savas saistības nav izpildījusi pienācīgi, tādēļ prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja saistību izpildi.

2014.gada 25.augusta prasītājs vērsās ar pieteikumu par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļā

pret atbildētāju. Pieteikums tika iesniegts par atbildētājas neizpildītajām maksājumu saistībām, kas sastāvēja no galvenā parāda 1579,17 EUR,

procentiem par aizdevuma lietošanu 1524,18 EUR, līgumsoda 1579,17 EUR, valsts nodevas 101,12 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītiem tiesas

izdevumiem.

Atbildētāja atzina maksājumu saistību daļā par galveno parādu 1579,17 EUR, līdz ar to konstatējams, ka strīds starp pusēm par saistību esamību

un naudas līdzekļu nodošanu/saņemšanu šādā apmērā nepastāv.

2014.gada 22.septembrī Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļa pieņēma lēmumu Nr.3-12/0897 nodot piespiedu izpildīšanai maksājumu saistību

atbildētājas atzītajā daļa par galveno parādu 1579,17 EUR, valsts nodevu 31,58 EUR un ar brīdinājuma izsniegšanu saistītiem tiesas izdevumiem 7.47

EUR.

Pamatojoties uz Civillikuma 1835.pantu un saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2012.gada 23.maija

spriedumā lietā Nr.SKC-246/2012 minēto tēzi: “kreditors, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, kurā strīds

nepastāv, vienlaikus saglabā tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā”.

Atbildētāja savas saistības nav izpildījusi pienācīgi, tādēļ prasītājam ir tiesības prasīt no atbildētāja saistību izpildi. Prasītājs lūdz piedzīt no

atbildētājas nesamaksāto aizdevuma pamatsummu 0.00 EUR apmēra (pieteikumā par saistības piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā norādītais

atbildētajās nesamaksātais galvenais parāds 1579,17 EUR mīnus atbildētājas atzītais galvenais parāds 1579,17 EUR).

Saskaņā ar līgumu atbildētājai ir pienākums par aizdevuma lietošanu maksāt līgumiskos procentus 32% no aizdevuma atlikuma gadā un līgumsoda

10% apmērā no kavētas summas par katru kavējuma dienu.

Prasītājs, piemērojot pielīgto līgumisko procentu likmi 32% gadā no neatmaksātās aizdevuma pamatsummas aprēķina un no atbildētāja pieprasa

nesamaksātos līgumiskos procentus 1524,18 EUR apmērā, kas aprēķināti šādā veida: cedenta aprēķinātie procenti 163,36 EUR par periodu no līguma

noslēgšanas 2007.gada 28.augusta līdz cesijai 2011.gada 15.septembrim plus

aprēķinātie un nesamaksātie procenti 1360,82 EUR apmēra par periodu no cesijas 2011.gada 15.septembra līdz pieteikuma iesniegšanai

2014.gada 21.jūlijam (1040 kavētas dienas), pēc formulas: gada procentu likme 32% dalīt ar 360 kalendārā gada dienām reizināt ar aizdevuma

nesamaksāto pamatsummas parādu 1579,17 EUR reizināt ar kavēto dienu skaitu 1040.

Atbildētājas nokavējuma sekas, pamatojoties uz līguma noteikumiem, paredz prasītājam tiesības aprēķināt un pieprasīt līgumsodu 10% apmērā no

kavētās summas (galvenais parāds plus procenti). Prasītājs pamatojoties uz Civillikuma 1716.pantu, kā arī saskaņā ar labas ticības, samērīguma un

dispozitivitātes principiem aprobežo līgumsoda pieaugumu 10% apmērā no galvenā parada summas 1579,17 EUR un no atbildētājas lūdz piedzīt

nesamaksāto līgumsodu 157,92 EUR apmērā.

Par līgumisko procentu maksāšanas pienākumu par aizdevumu faktisko izmantošanas laiku. Līgumos pielīgtais maksājumu grafiks un tajā noteikto

maksājumu apmērs ir tāds, kā noteikts grafikā ar nosacījumu, ka aizņēmējs (atbildētājs) pilda līguma noteikumus un savlaicīgi atmaksā aizdevumu

kreditoram (atbildētājam).

Līguma noteikumos zem maksājuma grafika ir norādīta aizņēmēja pielīgtā procentu likme no atlikuma gadā. Līguma 6.1.punktā ir norādīts, ka

līgums ir spēkā no tā parakstīšanas dienas līdz pilnīgai saistību izpildei. Uz to, ka procenti tiek maksāti par faktisko aizdevuma izmantošanas laiku, rēķinot

tos no neatmaksātās aizdevuma summas, norāda arī līgumu 2.4.punkta otrais teikums, kā arī Civillikuma normas.

Līgumos noteiktais aizdevuma pilnas summas atmaksas termiņš ir izpildījuma termiņš Civillikuma 1828.panta izpratnē: “ja izpildījuma laiks ir

noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu, bet tāpat arī viņam nav jāizpilda sava saistība agrāk, nekā pēc noliktā

termiņa notecējuma. Līgumi nav izbeigti atbilstoši līguma 7.4.punktā noteiktajai kārtībai vai kādā cita atļautā veidā, līdz ar to Latvijas Republikas

Augstākās tiesas 30.01.2013. sprieduma lietā Nr.SKC-644/2013 piemērošanai šajā lietā nav pamata.

Prasītājs norāda, ka līgumos pielīgto procentu, galvenā parāda un līgumsoda samaksas saistība nav izbeigusies nevienā no Civillikumā noteiktajiem

saistību izbeigšanās veidiem. No līgumiem izrietošās saistības nav izbeigušās nevienā no Civillikuma desmitajā nodaļā “Saistību tiesību izbeigšanās”

norādītajiem saistību izbeigšanas veidiem, tajā skaitā nav bijis noslēgts atcēlējs līgums un aizdevējs nav izmantojis savas vienpusējās tiesības atkāpties no

līgumiem. Līdz ar to pamatojoties uz minētajām Civillikuma normām un līgumu noteikumiem līgumi ir spēkā pilnā apmērā un no tiem izrietošās saistības,

tostarp saistības maksāt līgumiskos procentus saskaņā ar pielīgto procentu likmi no neatmaksātās aizdevuma daļas gadā atbildētājam ir jāpilda.

2015.gada 10.februārī prasītājs vērsās Tieslietu ministrijā ar iesniegumu par viedokļa sniegšanu jautājumā par atsevišķu Civilprocesa likuma normu

interpretāciju , cita starpā uzdodot jautājumu, vai gadījumā, ja

parādnieks atzīst saistību daļā atbilstoši Civilprocesa likuma 406.7 panta otrai daļai (atzīst saistību daļēji, kā tas ir konkrētajā gadījumā), kreditors

(prasītājs) ir tiesīgs ieskaitīt samaksāto un parādnieka neatzīto valsts nodevu, kas netika piedzīta ar tiesas lēmumu, ceļot prasību prasības tiesvedības

kārtībā, kā to nosaka Civilprocesa likuma 406.8 panta trešā daļa.

Prasītājs saņēma no Tieslietu ministrijas 18.03.2014. atbildi Nr.1-18/1073, kurā ir norādīts, “ka norādes neietveršana tiesas lēmumā par to, vai

tiesvedība daļā par neatzīto saistību daļu tiek izbeigta, nebūtu uzskatāma par tādu, kas ierobežotu kreditoru izlietot savas tiesības atbilstoši tiesību normu

jēgai un arī tādai interpretācijai, kā to izdarījusi Augstākā tiesa. Tāpat, vērtējot Civilprocesa likuma 50.1 nodaļas tiesību normas sistēmiski un no to jēgas

un mērķa, secināms, ka attiecībā uz valsts nodevas daļu būtu piemērojama tāda pati rīcība, kādu paredz Civilprocesa līkuma 406.8 panta trešajā daļā

noteiktais, un šāda naudas summa ieskaitāma.”

Tā kā atbildētāja saistības atzinusi daļēji, tiesa ar 2014.gada 22.septembra lēmumu lietā Nr.3-12/0897 piedzinusi no atbildētājas valsts nodevu

31,58 EUR. Līdz ar to valsts nodevas daļa, ko prasītājs ir samaksājis, vēršoties pret atbildētāju ar pieteikumu par saistību piespiedu izpildīšanu

brīdinājuma kārtībā, bet tiesa nav piedzinusi no atbildētājas 69,54 EUR apmērā ir ieskaitāma, ceļot prasību tiesā.

Atbilstoši Civillikuma 1843.pantam, redakcijā, kas tika piemērota saskaņā ar likuma ,,Par atjaunotās Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma

saistību tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kartību” 21.pantu līdz 2014.gada 31. decembrim, atbildētājas veiktie maksājumi tika

attiecināti 1) līgumsodā, 2) procentos,3) galvenajā parāda.

Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai galveno paradu 0.00 EUR apmērā; procentus par aizdevuma lietošanu 1524,18 EUR;

līgumsodu 157,92 EUR; tiesas izdevumus: valsts nodevu 252,32 EUR; ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 EUR, kopā 1939,12 EUR.

Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

2017.gada 16.februārī tiesā saņemti atbildētājas paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja prasību neatzīst, viņai uz rokām ir paziņojums par

nolēmuma izpildi, tajā laikā nekādu pretenziju viņai prasītāja puse neizteica, uzskatīja, ka lieta ir izbeigta.

Civilprocesa likuma 250.26 pants nosaka, ka tiesa lietu iztiesā tiesas sēdē prasības tiesvedības kārtībā, ja to lūdz kāda no pusēm vai ja tiesa uzskata

par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Ar Daugavpils tiesas tiesneses 2017.gada 8.maija lēmumu nolemts civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Gelvora” maza apmēra prasībā

pret /pers. A/ par naudas piedziņu nolikt iztiesāšanai tiesas sēdē.

Prasītājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, ir iesniedzis tiesā iesniegumu ar lūgumu izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja piedalīšanās, lūdz

prasību apmierināt. Novērtējot minētos apstākļus, tiesa atzīst, ka nav konstatēti Civilprocesa likuma 209.- 210.pantā noteiktie lietas izskatīšanas

atlikšanas iemesli, saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmās daļas noteikumiem lietu iespējams izskatīt bez prasītāja pārstāvja klātbūtnes

Atbildētāja tiesas sēdē paskaidroja, ka divi gadi bija klusums, viņa nezināja, ka ir parādā prasītājam. Parāda pamatsummu viņa samaksāja,

prasītāja procentus pieskaitīja, neko nesūtīja.

Motīvu daļa

Tiesa, noklausoties prasītājas pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus, atzīst, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnā apmērā.

Lietā nav strīda par to, ka saskaņā ar 2007.gada 28.augustā noslēgto aizdevuma līgumu Nr.1121031411 AS “GE Money” izsniegusi atbildētājai

/pers. A/ aizdevumu 1800,00 LVL apmērā ar galīgo atmaksas termiņu līdz 2012.gada 20.augustam, ar procentu likmi 32% no aizdevuma atlikuma gadā

un līgumsoda 10% apmērā no kavētās summas par katru kavējuma dienu

2011.gada 15.septembrī AS „GE Money” noslēgusi ar UAB „GELVORA” filiāli Latvijā, kuras tiesību un saistību pārņēmēja ir prasītāja lietā,

cesijas līgumu Nr.1, saskaņā ar cesijas līguma 1.2. punktu un līguma pielikumu Nr.1 cedējot prasītājai prasījumus kopā ar visām pie tā piederīgām un

cesijas brīdī pastāvošām tiesībām, tai skaitā, bet ne tikai ķīlas tiesības, tiesības pieprasīt līgumsodu un/vai nokavējuma procentus, parādu piedziņas

izdevumus, tiesāšanās un sprieduma izpildes izdevumus, kā arī citus izdevumus, kas saistīti ar parāda atgūšanu, tostarp saskaņā ar izrakstu no līguma

pielikuma Nr.1 prasījuma tiesības pret atbildētāju /pers. A/, kas izriet no 2007.gada 28.augustā noslēgtā līguma Nr. 1121031411.

Saskaņā ar Civillikuma 1805.pantu cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to

savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Lietā nav strīda par to, ka ar Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša 2014.gada 22.septembra lēmumu Nr.3-12/0897 nodota piespiedu

izpildīšanai no 2008.gada 28.augustā noslēgtā līguma Nr. 1121031411 izrietošā maksājuma saistība atbildētājas atzītajā daļā par galveno parādu

1579,17 EUR apmērā .

Civillikuma 1835.pants, ar kuru prasītāja pamatojusi prasījumu, noteic, ka kreditors, labprātīgi saņemdams daļas izpildījumu, nezaudē, attiecībā uz

vēl palikušo neizpildīto daļu, neko no savām tiesībām kā uz prasījumu visumā, tā arī uz blakus prasījumiem.

Senāts, attiecinot minētās likuma normas nosacījumus uz civilprocesā paredzēto saistību piespiedu izpildīšanu brīdinājuma kārtībā ir norādījis, ka

kreditors, izvēloties piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā nodot parāda atzīto daļu, piekritis šīs summas saņemšanai ātrākā un vienkāršotākā procesā,

kurā strīds nepastāv, vienlaikus saglabājot tiesības jautājumu par parāda neatzīto daļu risināt prasības tiesvedības kārtībā (sk. Augstākās tiesas Senāta

2012.gada 23.maija spriedumu lietā Nr.SKC-246/2012 8.3.p.)

Tiesa piekrīt tiesību doktrīnā izteiktajai atziņai, ka daļēja izpildījuma pieņemšana nav kreditora pienākums, bet tiesība. Taču daļas pieņemšanu nevar

traktēt ne kā atteikšanos no atlikušās daļas, ne arī kā atteikšanos izvirzīt prasījumus sakarā ar nepienācīgu izpildījumu (Civillikuma komentāri. Saistību

tiesības (1401.- 2400.p.) Sagatavojis autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga, 1998, 325.lpp).

Civillikuma 1812.pants noteic, ka saistības izpildījums ir spēkā tikai tad, ja tas izpildīts pienācīgā kārtā.

Savukārt Civillikuma 1842.pants noteic, ka tikai saistības pienācīgs izpildījums atsvabina parādnieku no jebkādas tālākas atbildības par to.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājam saskaņā ar 2008.gada 28.augustā ar AS “GE Money” noteikto maksājumu grafiku bija pienākums līdz

2012.gada 20.augustam veikt pilnīgu izsniegtā aizdevuma un līgumisko procentu samaksu, veicot regulārus ikmēneša maksājumus un atbildētāja savas no

līguma Nr. 1121031411 izrietošās saistības pret aizdevēju nav pienācīgi pildījusi, tādējādi pieļaujot saistību izpildes nokavējumu.

Atbildētāja, atzīstot 25.08.2014. prasītājas Daugavpils tiesas zemesgrāmatu nodaļā iesniegto pieteikumu daļā par galveno parādu 1579,17 EUR,

tādējādi ir apliecinājusi parādsaistību esamību un to konkrētu apmēru, kā arī pieļauto saistības izpildes nokavējumu.

Līdz ar to apstāklis, ka atbildētāja samaksājusi saistību atzītajā daļā nav šķērslis prasītājai izmantot tiesības griezties tiesā ar prasību tiesvedības

kārtībā par to saistību, kuru parādniece nav atzinusi brīdinājuma kārtībā.

Apmierināms prasītāja lūgums no atbildētājas piedzīt līgumiskos procentus 1524,18 EUR apmērā.

Civillikuma 1753.pants nosaka, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Civillikuma 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai

nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Civillikuma 1946.panta izpratnē procenti par aizdevumiem dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai, ja

parādnieks pielaidis nokavējumu. Saskaņā ar aizdevuma līgumu Nr. 1121031411 procentu likme tiek noteikta 32,00% gadā no aizdevuma atlikuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, prasītājam ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētāja nolīgtos kredīta lietošanas procentus.

Tiesa atzīst, ka prasītājs pamatoti aprēķinājis procentus. Procentu apmērs pierādīts ar prasītāja sastādīto aprēķinu.

Atbildētājai līgumā Nr. 1121031411 ietvertajā maksājumu grafikā noteiktajā termiņā līdz 2012.gada 20.augustam neizpildot savas saistības pret

prasītāju maksāt aizdevuma summu un līgumiskos procentus un turpinot tās nepildīt līdz 2014.gada 22.septembrim, kad Daugavpils tiesas zemesgrāmatu

nodaļas tiesnesis pieņēma lēmumu Nr.3-12/0897 par saistības nodošanu piespiedu izpildīšanai brīdinājuma kārtībā, atbildētāja tādējādi faktiski turpināja

aizņemtā kapitāla lietojumu. Pie šādiem apstākļiem par laika periodu no līguma noslēgšanas 28.08.2007. līdz 21.07.2014. saskaņā ar Civillikuma 1753.,

1754., 1757.,1763.pantu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami nesamaksātie līgumiskie procenti 1524,18 EUR apmērā.

Ņemot vērā atbildētāja pieļauto saistību izpildes nokavējumu, prasītājai saskaņā ar līguma Nr. 1121031411 papildus noteikumu 5.1.punktu, kas

noteic, ka gadījumā, ja aizņēmējs kavē līgumā noteiktos maksājumus aizņēmējs maksā aizdevējam līgumsodu 10% apmērā no ikmēneša maksājuma

neapmaksātās summas par katru ikmēneša maksājuma termiņa kavējumu, un Civillikuma 1716., 1717.pantu ir tiesības uz pielīgto līgumsodu par saistību

nepienācīgu izpildi no atbildētājas puses.

Saskaņā ar Civillikuma 1719.pantu, līgumsoda cietējs nevar izvēlēties starp līguma izpildīšanu un līgumsoda samaksu. Līgumsods bija tieši norunāts

aizdevuma līgumā, kā arī atbildētāja ir pielaidusi nokavējumu. Atbilstoši grozījumiem Civillikuma 1716.pantā, prasītāja aprēķinātais līgumsoda apmērs

nepārsniedz summu 10 % no nesamaksātā pamatparāda uz prasības celšanas dienu.

Pie šādiem apstākļiem tiesa atzīst, ka no atbildētāja prasītājas labā piedzenams pielīgtais līgumsods 157,92 EUR apmērā, ko prasītāja saskaņā ar

Civillikuma 1716.panta trešās daļas nosacījumiem, aprobežojusi ar 10% no galvenā parāda 1579,17 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu no atbildētājas par labu prasītājai ir jāpiedzen tiesāšanās izdevumi - valsts nodeva 252,32

EUR apmērā un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 EUR apmērā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 204.1 pantu, kas nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas, tiesa atzīst, ka konkrētajā gadījumā

nosakāms 10 dienu termiņš sprieduma labprātīgai izpildei.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 12.,41., 42., 189., 191., 192., 193., 195., 204.1, 250.26 pantu, tiesa

nosprieda:

Prasību apmierināt pilnīgi.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA „GELVORA”, reģistrācijas nr. 40103208983, līgumiskos procentus par laiku

no 2007.gada 28.augusta līdz 2014.gada 21.jūlijam 1524,18 EUR ( viens tūkstotis pieci simti divdesmit četri eiro 18 centi), līgumsodu 157,92 EUR (

viens simts piecdesmit septiņi eiro 92 centi), tiesas izdevumus 257,02 EUR (divi simti piecdesmit septiņi eiro 02 centi), kopā 1939, 12 EUR (viens

tūkstotis deviņi simti trīsdesmit deviņi eiro 12 centi).

Parāda samaksa veicama SIA „GELVORA”, reģistrācijas nr. 40103208983, norēķinu kontā Nr.LV46HABA0551039500305, AS

“ Swedbank” .

Noteikt atbildētājai termiņu 10 dienas pēc sprieduma spēkā stāšanās sprieduma labprātīgai izpildei.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Latgales apgabaltiesai, apelācijas sūdzību iesniedzot Daugavpils tiesā.

Pilns spriedums sastādīts 2017.gada 2.augustā.

Daugavpils tiesas tiesnese I.Beitāne