Court orders defendant to pay apartment management and utility debt plus court costs after default judgment.

Lietas Nr. C33580515

Lietas arhīva Nr. C-1821-16/6

AIZMUGURISKS SPRIEDUMS

LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā 2016.gada 22.martā

Rīgas rajona tiesa

tiesnese D.Liepiņa

ar tiesas sēdes sekretāri M.Skangali,

piedaloties prasītāja pilnvarotajai pārstāvei /pers.M/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “Salaspils celtnieks – Dzīvokļu pārvalde” prasībā pret /pers. A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 8.oktobrī tiesā saņemts prasītājas SIA “Salaspils celtnieks – Dzīvokļu pārvalde” prasības pieteikums pret atbildētāju /pers. A/

par parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka dzīvojamā māja /adrese A/, ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ar 70 atsevišķiem dzīvokļiem.

Dzīvojamo māju uz 2001.gada 24.augusta pilnvarojuma līguma pamata pārvalda un apsaimnieko prasītāja. No 2001.gada 24.augusta dzīvokļu

īpašniekiem regulāri tiek izsniegti rēķini par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem. Lielākā daļa dzīvokļu īpašnieku regulāri

nomaksā izsniegtajos rēķinos uzrādītās summas. Atbildētāja 2004.gada 10.decembrī ir iegādājusies īpašumā dzīvokli Nr.18 dzīvojamā mājā /adrese A/.

Atbildētāja regulāri ignorē un neveic apmaksu par komunālajiem pakalpojumiem un pārvaldīšanas procesu. Atbildētājai tiek piegādāti rēķini. Atbildētāja

nav sūdzējusies par to, ka nav saņēmusi kādu komunālo pakalpojumu vai rēķinu. Atbildētāja par parādu ir informēta rakstiski. Atbildētājai ir mesti pasta

kastītē rakstiski brīdinājumi, uz kuriem viņa nav reaģējusi. Atbildētāja laika periodā, kad ir izveidojies parāds, nav sūdzējusies par to, ka nav saņēmusi

pakalpojumus vai, ka pakalpojumi būtu sniegti nekvalitatīvi. Apsaimniekotājs veic dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbības, taču atbildētāja nenorēķinās

par pakalpojumiem un ignorē saņemtos rēķinus no 2004.gada līdz šai dienai. Atbildētājas komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksas parāds

uz 2015.gada 1.augustu ir 13 103,93 euro, tajā skaitā soda nauda 1759,77 euro. Prasītāja ir gatava atteikties no soda naudas un piedzīt tikai parādu par

saņemtajiem pakalpojumiem. Prasītāja, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 34., 35., 127., 128., 129.pantu, Civillikuma 1., 1779.pantu, Dzīvokļa

īpašuma likuma 10., 13.pantu, Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas likuma 5., 10., 14.pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas dzīvojamās mājas pārvaldīšanas,

apsaimniekošanas un komunālo maksājumu parādu 11 344,16 euro, kā arī lūdz piedzīt valsts nodevu un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus vai iebildumus par prasību tiesai nav sniegusi.

Tiesas sēdē prasītājas pārstāve prasību uzturēja uz prasības pieteikumā minētajiem pamatiem un norādīja, ka atbildētāja periodiski ir veikusi

maksājumus. Pēdējais maksājums veikts 2012.gada martā Ls 200,00 apmērā. Ar atbildētāju sazināties nav bijis iespējams, jo atbildētāja viņai

piederošajā dzīvoklī nedzīvo, bet ir bijis gadījums, kad dzīvoklī sastapta sveša persona alkohola reibumā, kura nav varējusi paskaidrot, kas viņa ir un kā

dzīvoklī ir nokļuvusi. Parāds aprēķināts par periodu no 2004.gada līdz 2015.gada 1.augustam, kad prasītāja nofiksējusi parādu. Šobrīd dzīvoklis ir tukšs.

Atbildētāja uz tiesas sēdi neieradās, par savas neierašanās iemesliem tiesu nav informējusi. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājai

paziņots likumā noteiktā kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu. Tiesā nav saņemti atbildētājas lūgumi atlikt lietas izskatīšanu

vai izskatīt lietu bez atbildētājas klātbūtnes tiesas sēdē.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses

(..). Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē (..).

Savukārt, Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3.punkts noteic – ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā

kārtībā (..), uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un

tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Savukārt saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta otro daļu, tas, ka tiesas dokumenti ir piegādāti uz fiziskās personas deklarētās

dzīvesvietas adresi (..) un no pasta tiek saņemta izziņa par sūtījuma izsniegšanu vai dokumenti tiek nosūtīti atpakaļ, pats par sevi neietekmē

dokumentu paziņošanas faktu.

Ievērojot minēto ir pamats uzskatam, ka par tiesvedību un lietas izskatīšanu atbildētājai ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā. Līdz ar to tiesa,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 74.panta septīto daļu un 156.panta pirmo daļu, atzīst, ka lietas izskatīšana iespējama bez atbildētājas klātbūtnes

tiesas sēdē.

Civilprocesa likuma 208.1panta pirmā daļa noteic, ka aizmugurisks spriedums ir spriedums, ko pirmās instances tiesa taisa lietā, kurā

atbildētājs nav sniedzis paskaidrojumus par prasību un nav ieradies pēc tiesas aicinājuma, nepaziņojot neierašanās iemeslu.

Tiesa atzīst, ka ir iestājies Civilprocesa likuma 208.1pantā paredzētais gadījums, kad ir taisāms aizmuguriskais spriedums un nav saskatāmi

Civilprocesa likuma 208.1panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi aizmuguriska sprieduma taisīšanai.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, pārbaudījusi un novērtējusi prasības pieteikumu un lietā esošos rakstveida

pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota, pierādīta un apmierināma.

Saskaņā ar lietā esošo Rīgas rajona zemesgrāmatu nodaļas Salaspils pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr./numurs/ izdruku, atbildētājai,

pamatojoties uz 2004.gada 10.decembra pirkuma līgumu, nostiprinātas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu - dzīvokli Nr.18 un 3804/291466

kopīpašuma domājamām daļām no daudzdzīvokļu mājas un zemes (kadastra numurs /numurs A/), kas atrodas /adrese A/(lietas 28.lapa).

Prasības pieteikumam pievienots 2001.gada 24.augustā starp dzīvojamās mājas /adrese A/, dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju kā pārvaldnieku

noslēgtais dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums (lietas 12.-19.lapa), kura 1.punktā noteikts, ka īpašnieki uzdod un pārvaldnieks apņemas

pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistītās ēkas un būves un mājai piesaistīto zemes gabalu. Dzīvokļu īpašnieki

apņemas segt pārvaldnieka izdevumus, kas saistīti ar dzīvojamās mājas, ar dzīvojamo māju funkcionāli saistīto ēku un būvju un piesaistītā zemes gabala

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu.

Minētā līguma 6.punktā puses vienojušās par maksājumu un norēķinu kārtību, cita starpā paredzot, ka maksa par mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu dzīvokļu īpašniekiem ir jānomaksā par kārtējo mēnesi, pamatojoties uz pārvaldnieka piestādītajiem rēķiniem līdz nākošā mēneša

20.datumam. Papildus maksai par mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu dzīvokļu īpašniekiem ir jāmaksā pārvaldniekam par šādiem komunālajiem

pakalpojumiem: karstais ūdens, apkure, kolektīvā antena, kolektīvais apgaismojums, atkritumu izvešana. Savukārt par auksto ūdeni un kanalizāciju,

elektroenerģiju un gāzi dzīvokļu īpašnieki norēķinās patstāvīgi.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums,

ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Savukārt Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu (..).

Kā izriet no prasības pieteikuma un ko likumā noteiktā kārtībā atbildētāja nav apstrīdējusi, prasītāja savas uzņemtās saistības ir izpildījusi pilnībā un

sniegusi atbildētājai līgumā noteiktos pakalpojumus, savukārt atbildētāja ar līgumu noteiktos pienākumus nav pildījusi pienācīgi.

No prasībā norādītā un prasības pieteikumam pievienotā apsaimniekošanas un komunālo maksājumu aprēķina (lietas 25.-27.lapa) izriet, ka par

laiku līdz 2015.gada 1.augustam atbildētājai ir uzkrājies parāds par neveiktajiem apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu maksājumiem par kopējo

summu 13 103,93 euro, tajā skaitā kavējuma nauda 1759,77 euro, kuru prasītāja ir tiesīga aprēķināt, pamatojoties uz līguma 6.8.punktu. Atbildētājas

parādu apstiprina arī lietā esošā izziņa (lietas 24.lapa). Kā izriet no prasības pieteikuma un ko tiesas sēdē apliecināja arī prasītājas pārstāve, prasītāja lūdz

piedzīt no atbildētājas tikai pamatparādu 11 344,16 euro apmērā, atsakoties no soda naudas piedziņas.

Ņemot vērā, ka atbildētājas parāds veidojies no 2004.gada, tiesa vadās no likuma „Par dzīvokļa īpašumu”, kas bija spēkā līdz 2010.gada

31.decembrim, 8.panta, kas paredz, ka visu dzīvokļu īpašnieku pienākums ir piedalīties daudzdzīvokļu mājas kopīpašumā esošās daļas

pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, kā arī minētā likuma 12.panta pirmās un ceturtās daļas noteikumiem, kas noteic, ka dzīvokļa īpašnieks (..) sedz

izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamās mājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai (..), kā arī norēķinās par

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

Savukārt, no 2011.gada 1.janvāra spēkā esošā Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta trešā punkta izriet atbildētājas pienākums norēķināties par

saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa lietošanu (..). Minētā likuma 13.panta pirmā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa

dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā, bet šī panta otrā daļa paredz, ka

dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības

lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un

attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanu (..).

Saskaņā ar „Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma” 10.panta otro daļu, dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanas

uzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumu (turpmāk — pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļu īpašnieki

pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, kas pieņemts Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajā kārtībā.

Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienam dzīvokļa īpašniekam. Savukārt, minētā panta piektā daļa noteic, ka uz pārvaldīšanas

uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uz ikvienu dzīvokļa īpašnieku.

Ievērojot minēto, kā arī ņemot vērā to, ka lietā ir pierādīts, ka starp dzīvojamās mājas/adrese A/, dzīvokļu īpašniekiem un prasītāju 2001.gada

24.augustā ir noslēgts dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pilnvarojuma līgums, kā arī ir pierādīts, ka atbildētājai ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz dzīvokli

prasītājas apsaimniekotajā dzīvojamā mājā, tiesa atzīst, ka atbildētājas pienākums ir maksāt prasītājai par saņemtajiem pakalpojumiem, kā arī segt

dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu, katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā konstatēts, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un nav sniegusi rakstveida paskaidrojumus,

nav cēlusi iebildumus par prasību, nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav tiesā iesniegusi pierādījumus, ka būtu veikta parāda

samaksa, līdz ar ko tiesai nav pamata apšaubīt prasītājas iesniegtos pierādījumus un prasījuma pamatotību.

Ievērojot minēto, kā arī pamatojoties uz Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, kur noteikts, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā

noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, tiesa atzīst par pierādītu prasību par komunālo pakalpojumu un apsaimniekošanas maksas parāda

piedziņu 11 344,16 euro apmērā.

Ceļot prasību tiesā, prasītāja ir samaksājusi valsts nodevu 882,31 euro apmērā, taču atbilstoši Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta

„c” apakšpunkta noteikumiem, valsts nodeva par naudas summas 11 344,16 euro piedziņu sastāda 654,66 euro.

Minēto vērā ņemot un atbilstoši Civilprocesa likuma 41.panta pirmajai daļai, tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama

samaksātā valsts nodeva, nepārsniedzot likumā noteikto apmēru, tas ir 654,66 euro.

Pie prasības celšanas prasītāja ir arī samaksājusi ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,47 euro apmērā, taču no lietā esošās ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu izziņas (lietas 2.lapa) konstatēts, ka ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu apmērs lietā sastāda 5,88 euro. Līdz ar to ir pamats piedzīt no

atbildētājas par labu prasītājai ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus to faktiskajā apmērā, tas ir 5,88 euro.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41.pantu, 93.panta pirmo daļu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 195., 204.1, 208.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu SIA “Salaspils celtnieks – Dzīvokļu pārvalde”, reģ. Nr.40003282250, komunālo

pakalpojumu un apsaimniekošanas maksas parādu par laika periodu līdz 2015.gada 1.augustam 11 344,16 euro, kā arī tiesas izdevumus lietā - valsts

nodevu 654,66 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 5,88 euro, kopā – 12 004,70 euro (divpadsmit tūkstoši četri euro, 70 centi).

Noteikt/pers. A/tiesības 10 (desmit) dienu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas spriedumu izpildīt labprātīgi.

Prasītājs ir tiesīgs spriedumu pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas Rīgas apgabaltiesā,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Atbildētājs ir tiesīgs 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas iesniegt tiesai, kura spriedumu taisījusi, pieteikumu

par tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.

Tiesnese /personiskais paraksts/ D.Liepiņa