Court dismissed bid protest against security tender decision citing lack of procedural error.

Lietas arhīva Nr. A42-00560-21/19

ECLI:LV:ADRJRIT:2021:0308.A420214720.5.S

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA

RĪGAS TIESU NAMS

S P R I E D U

LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2021.gada 8.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese Aiga Putniņa,

tiesnesis Edgars Biezais,

tiesnesis Agris Dreimanis,

piedaloties pieteicējas SIA ,,Bastions Apsardze” likumiskajai pārstāvei /pers. A/ un pilnvarotajam pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim

Berovskim, kā arī atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicināto iestāžu Iepirkumu uzraudzības biroja pilnvarotajai pārstāvei /pers. B/ un

VAS ,,Valsts nekustamie īpašumi” pilnvarotajiem pārstāvjiem /pers. C/ un /pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA ,,Bastions Apsardze” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības

biroja 2020.gada 11.jūnija lēmuma Nr.4?1.2/20?97 atzīšanu par prettiesisku.

Aprakstošā daļa

[1] VAS ,,Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – pasūtītāja) atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 10.panta pirmās daļas noteikumiem rīkoja

iepirkumu „Fiziskās apsardzes pakalpojumi Smilšu ielā 1, Rīgā, Smilšu ielā 7, Rīgā un Brīvības ielā 72, Rīgā” (id. Nr.VNĪ 2020/4/4?1/B?2) (turpmāk –

iepirkums). Iepirkuma priekšmets sadalīts divās daļās: 1.daļa „Fiziskās apsardzes pakalpojumi Smilšu ielā 1 un Smilšu ielā 7, Rīgā” un 2.daļa „Fiziskās

apsardzes pakalpojumi Brīvības ielā 72, Rīgā”.

Abās iepirkuma priekšmeta daļās piedāvājumus iesniedza pieteicēja SIA ,,Bastions Apsardze” un AS ,,G4S Latvia”. Ar pasūtītājas 2020.gada

29.aprīļa lēmumu (prot. Nr.10) līguma slēgšanas tiesības iepirkuma priekšmeta 1.daļā piešķirtas pieteicējai, bet iepirkuma priekšmeta 2.daļā –

AS ,,G4S Latvia”.

[2] Izskatot pieteicējas sūdzību saistībā ar iepirkuma priekšmeta 2.daļu, Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – birojs) ar 2020.gada 11.jūnija

lēmumu Nr.4?1.2/20?97 pasūtītājas lēmumu atstāja negrozītu un atļāva pasūtītājai slēgt līgumu. Lēmums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] AS ,,G4S Latvia”, apliecinot atbilstību iepirkuma nolikuma 3.7.punkta prasībām, piedāvājumam ir pievienojusi industriālās drošības sertifikātu

ar tiesībām pretendēt uz pasūtījumu izpildi, kur nepieciešams izmantot konfidenciālus valsts noslēpuma objektus līdz slepenības pakāpei

„KONFIDENCIĀLI” (ieskaitot). Papildus AS ,,G4S Latvia” bija norādījusi vienu apakšuzņēmēju, nepievienojot tā industriālās drošības sertifikātu.

Pasūtītājai saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41.panta sesto daļu ir tiesības pieprasīt papildu dokumentus, līdz ar to papildu informācijas pieprasīšana

par apakšuzņēmēja kvalifikāciju nav vērtējama kā pārkāpums. Pretendenta noraidīšana vienīgi šā iemesla dēļ būtu pārāk formāla, jo tā pēc būtības

nemaina pretendenta iesniegto piedāvājumu.

[2.2] Nav konstatējams pietiecējas apgalvojumu patiesums par AS ,,G4S Latvia” neatbilstību iepirkuma nolikuma 3.4., 3.8., 3.12. un 3.13.punkta

prasībām. AS ,,G4S Latvia” savā piedāvājumā atbilstoši iepirkuma nolikuma prasībām ir iekļāvusi iepirkuma nolikuma 4.12.punktā paredzēto atbilstošas

veidnes apliecinājumu, iepirkuma nolikuma 4.12.punktā paredzēto informāciju saskaņā ar iepirkuma nolikuma 6B.pielikumu un atsauksmes, kā arī

iepirkuma nolikuma 4.13.punktā noteikto informāciju saskaņā ar iepirkuma nolikuma 7B.pielikumu. Iepirkumu komisija ir arī lūgusi precizēt pretendenta

piedāvājumā norādīto kvalifikācijas informāciju.

[2.3] Kā izriet no iepirkuma dokumentiem, pasūtītājai nav radušās šaubas par AS ,,G4S Latvia” piedāvājuma nepamatoto lētumu, jo piedāvātā

likme (5,63 euro/h) ir augstāka par biroja tīmekļa vietnē pieejamo Latvijas Drošības biznesa asociācijas norādīto minimālo stundas likmi apsardzes

darbiniekiem, ietverot formastērpa, darba apģērba, aprīkojuma, speclīdzekļu, sakaru iekārtu, administrācijas un pamācību izmaksas (4,73 euro/h).

Nerodoties attiecīgām šaubām, pasūtītājai nebija jāpiemēro Publisko iepirkumu likuma 53.pantā ietvertā procedūra.

[2.4] Ievērojot iepirkuma specifiku, pretendenta piedāvājumā esošās norādes par konfidenciālu informāciju un Publisko iepirkumu likuma 40.panta

trešo daļu un 14.panta otro daļu, pasūtītājam ir tiesības izvērtēt iepirkumā izsniedzamās informācijas apjomu.

[3] Pieteicēja biroja lēmumu pārsūdzēja tiesā, pieteikumā un tā papildinājumos norādot turpmāko.

[3.1] Atbilstoši iepirkuma nolikuma 3.12.punktam pretendentam vai tā apakšuzņēmējam pēdējo trīs gadu laikā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai

jābūt 12 mēnešus sniegušam apsardzes pakalpojumus vismaz vienā objektā, kurā kopējā ēku platība nav mazāka par 4000 m2 un pieguļošā teritorija nav

mazāka par 900 m2, kurā ir caurlaižu režīms un apsardzi nodrošina ne mazāk kā trīs diennakts apsardzes darbinieki, kā arī pakalpojuma nodrošināšanai

bija nepieciešams industriālās drošības sertifikāts un darbiniekiem vismaz 3.kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam (konfidenciāla

informācija).

[3.1.1] Konkrētajā gadījumā AS ,,G4S Latvia” savu pieredzi varētu būt pamatojusi ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldei (turpmāk –

LSEZP) sniegtajiem fiziskās apsardzes pakalpojumiem iepirkumā ,,Apsardzes pakalpojumu sniegšana Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes

objektos” (id. Nr.LSEZ 2017/14/K) (turpmāk – LSEZP iepirkums). Kā izriet no attiecīgā iepirkuma nolikuma, iepirkuma priekšmets tika sadalīts

vairākos apsargājamos objektos, tādējādi tie vērtējami atsevišķi, nevis kā viens objekts. No tiem daļa neietvēra ēku apsardzību vispār (objekts Nr.1

,,Liepājas ostas patruļa”, objekts Nr.2 ,,Vienotā režīma teritorija”, objekts Nr.3 ,,Attīrīšanas iekārtas piestātne Nr.27”), savukārt daļā nebija strīdus

iepirkumā prasīto apsardzes posteņu un diennakts darbinieku skaita, kā arī tajos esošo ēku kopējā platība nesasniedza prasītos 4000 m2 (objekts Nr.4

,,Kapteiņa dienests”, objekts Nr.5 ,,Pārvaldes biroja ēka”). Tādējādi neviens no minētā iepirkuma objektiem ne kopā, ne atsevišķi neatbilst iepirkuma

nolikuma prasībām un nevar tikt izmantoti savas iepriekšējās pieredzes pamatošanai.

[3.1.2] Papildus analizējot LSEZP iepirkuma nolikumu, nav konstatējams, ka apsardzes darbinieka pienākumos ietilptu darbs ar klasificētu

informāciju un tiem būtu nepieciešama 3.kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts noslēpuma objektiem. Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā

pamatā tiek veikta komercdarbība, līdz ar to apšaubāms, ka visas Liepājas speciālās ekonomikas zonas teritorijas apsardze varētu būt uzskatāma par

strīdus iepirkuma nolikuma kvalifikācijas prasībām atbilstošu. Ostas teritorijas apsardze nav salīdzināma ar publisko administratīvo ēku apsardzi, kur ir

datorizēts caurlaižu režīms, drošības sistēmu pareiza ekspluatācija un citas specifiskas apsardzes nianses. Kā iespējami līdzīga pieredze varētu būt

vērtējama objektā Nr.4 (Ostas kapteiņa dienests, Vecā Ostmala 59, Liepāja) un objektā Nr.5 (Pārvaldes biroja ēka, Fēniksa iela 4, Liepāja), taču šie

objekti neatbilst pārējām strīdus nolikuma prasībām (attiecībā uz apsardzes darbinieku skaitu, kvalifikāciju un pirmšķietami ēkas platību).

[3.1.3] Turklāt prasību par industriālās drošības sertifikātu ir iekļaujama vienīgi, pamatojoties uz valsts drošības iestādes rakstveida atzinumu, kā to

paredz Ministru kabineta 2018.gada 7.jūlija noteikumu Nr.417 ,,Industriālās drošības sertifikātu noteikumi” 38.punkts. No LSEZP iepirkuma nolikuma

tas neizriet, līdz ar to nav pārliecības, ka industriālās drošības sertifikāts šā objekta apsardzei bija patiešām nepieciešams. Attiecīgi šādos apstākļos

pasūtītājai nevajadzēja aprobežoties ar LSEZP sniegto informāciju, bet gan bija jāpieprasa informācija no kompetentās valsts drošības iestādes par to,

vai pirms attiecīgās prasības iekļaušanas iepirkuma nolikumā LSEZP bija saņēmusi kompetentās valsts drošības iestādes atzinumu. Savukārt, ja šāda

atzinuma nav, tad attiecīgā prasība LSEZP iepirkuma nolikumā iekļauta nepamatoti, bet AS ,,G4S Latvia” minētā iepirkuma ietvaros gūtā pieredze ir

uzskatāma par neatbilstošu.

[3.1.4] Apkopojot minēto, secināms, ka pasūtītāja ir noslēgusi iepirkuma līgumu ar nepietiekami izvērtētu pretendentu un šādi uzņēmusies

nesamērīgu risku attiecībā uz saņemamā pakalpojuma kvalitāti.

[3.2] AS ,,G4S Latvia”, iespējams, nav pietiekams darbinieku skaits ar attiecīgiem sertifikātiem un atļaujām (iepirkuma nolikuma 3.4.punkts), jo,

kā zināms pieteicējai, tad pasūtītāja 2020.gada 14.augustā izbeidza līgumu ar AS ,,G4S Latvia” par cita objekta Vaļņu ielā 28, Rīgā, apsardzi, jo tika

konstatēts, ka apsardzi minētajā objektā sniedza darbinieki bez apsardzes sertifikātiem un 3.kategorijas atļaujām pieejai valsts noslēpumam. Turklāt, kā

liecina pieteicējas rīcībā esošā informācija, AS ,,G4S Latvia”, nolūkā turpināt dalību arī šajā iepirkumā, ir centusies pārvilināt pie sevis pieteicējas

darbiniekus, taču arī šādā gadījumā viņiem būtu jāiegūst jauna 3.kategorijas atļauja, jo tā tiek izsniegta personai kā konkrēta uzņēmuma darbiniekam.

[3.3] AS ,,G4S Latvia” piedāvātā apsardzes pakalpojumu stundas tarifa likme ir 5,63 euro, kamēr vidējai stundas tarifa likmei, ja vadās pēc

Finanšu ministrijas rekomendācijām, Valsts ieņēmumu dienesta tīmekļa vietnē publicētajām ziņām un nozares asociācijas aplēstajiem papildu izdevumiem,

uz piedāvājuma iesniegšanas dienu būtu jābūt 6,41 euro vai 6,33 euro, ja vadās pēc Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā

apkopotajiem datiem. Abos gadījumos AS ,,G4S Latvia” piedāvātā likme ir nepamatoti lēta un neatbilstoša nozarei. Turpretī biroja publicētās vadlīnijas

apsardzes nozares uzlabošanai neatbilst realitātei.

[3.4] Pasūtītājas rīcība iepirkuma ietvaros rada aizdomas par tās neobjektivitāti, jo pasūtītāja mēneša laikā vairāk nekā sešas reizes lūgusi

AS ,,G4S Latvia” precizēt piedāvājumu un iesniegt papildu dokumentus, lai gan visiem dokumentiem, tostarp attiecībā uz pretendenta kvalifikāciju, bija

jābūt iesniegtiem nolikumā noteiktajā termiņā. Pieteicējas ieskatā, pieprasot AS ,,G4S Latvia” iesniegt tās apakšuzņēmējam izsniegto industriālās drošības

sertifikātu, iepriekšējā pasūtītāja atsauces un licenču kopijas, pasūtītāja pēc būtības ir lūgusi AS ,,G4S Latvia” savu iesniegto piedāvājumu nevis precizēt,

bet gan papildināt, kas nav pieļaujams. Turklāt šāda vairākkārtēja informācijas pieprasīšana pati par sevi jau ir pretrunā vienlīdzības principam, jo

pretendenti ir saistīti ar piedāvājumu iesniegšanai paredzēto termiņu, kura dēļ daļa no pretendentiem, apzinoties, ka laikus nepagūs sagatavot nolikuma

prasībām atbilstošu piedāvājumu, iespējams, izvēlējās iepirkumā nepiedalīties. Pie tam citos līdzīgos iepirkumos pasūtītāja pie katras mazākās

neprecizitātes izslēdz pretendentu no dalības iepirkumā.

[3.5] Pasūtītāja citstarp pieteicējai liegusi arī pilnā mērā iepazīties ar pasūtītājas iepirkuma komisijas sēžu protokoliem, kuros atspoguļota

piedāvājumu vērtēšanas gaita, kā rezultātā pieteicējai nebija iespējams pārliecināties par iepirkuma rezultātu pamatotību. Tas vien, ka attiecīgajos

dokumentos ir norādes uz konfidenciālu informāciju, pats par sevi nenozīmē, ka pieteicēja nedrīkstētu ar tiem iepazīties, jo arī pieteicējai pašai ir izdots

industriālās drošības sertifikāts. Attiecīgi pasūtītājai bija pienākums šos dokumentus sagatavot un nosūtīt pieteicējai atbilstoši sevišķās lietvedības

prasībām.

[4] Rakstveida paskaidrojumā tiesai birojs pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem.

Papildus birojs norāda, ka Publisko iepirkumu likuma 40.panta trešā daļa un 14.panta otrā daļa paredz pasūtītājam aizliegumu izsniegt cita

pretendenta piedāvājumā norādīto informāciju neatkarīgi no tā, kāda veida pielaide valsts noslēpumam ir pretendentam.

[5] Rakstveida paskaidrojumā tiesai pasūtītāja pieteicējas pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā minētajiem argumentiem,

papildus norādot turpmāko.

[5.1] Pasūtītāja papildu informācijas pieprasīšanā vadījās no Publisko iepirkumu likuma 41.panta sestajā daļā noteiktā regulējuma, un tās mērķis

bija pārliecināties par pretendentu atbilstību, nevis tos formāli noraidīt.

[5.2] Pasūtītāja savu lēmumu par AS ,,G4S Latvia” kvalifikācijas atbilstību, pretēji pieteicējas norādītajam, nepamato tikai ar pretendenta sniegto

informāciju, bet arī ar attiecīgā objekta pasūtītāja sniegto informāciju, kā arī publiski pieejamiem šā iepirkuma dokumentiem. Pasūtītājai nav pamata

apšaubīt cita pasūtītāja kompetenci par tā pārvaldīšanā esošo objektu.

[5.3] Atbilstoši iepirkuma nolikuma 3.4. un 4.4.punktam kopā ar piedāvājumu ir iesniedzams apliecinājums par iepirkumā pieprasīto darbinieku

nodrošināšanu, nevis konkrēts darbinieku saraksts. Saskaņā ar iepirkuma nolikuma 10.3.punktu konkrēts saraksts ir jāiesniedz tikai pretendentam,

kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, un attiecīgi tā pārbaude tiek veikta pirms līguma noslēgšanas.

[5.4] AS ,,G4S Latvia” stundas tarifa likme, ietverot visas papildu izmaksas, ir par 20 % augstāka par biroja tīmekļa vietnē pieejamo, līdz ar to

pasūtītājai neradās šaubas, ka tā varētu būt nepamatoti lēta. Turklāt spēkā esošais Publisko iepirkumu likuma regulējums neparedz pretendenta

izslēgšanu no dalības iepirkumā, ja tā darbinieku vidējā stundas tarifa likme ir zemāka par 80 % no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā

profesiju grupā valstī.

[6] Sākotnēji lietā trešās personas statusā pieaicinātā AS ,,G4S Latvia” rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja turpmāko.

[6.1] LSEZP iepirkumā nolikumā pārskatāmības nolūkos ar vārdu ,,objekti” pēc būtības tika apzīmēti viena apsargājamā objekta vairāki posteņi.

Uz to, ka šie ,,objekti” faktiski ir viens objekts, citstarp norāda apstāklis, ka LSEZP iepirkumā līguma priekšmets nebija dalāms un pretendentam bija

jāiesniedz piedāvājums par visiem posteņiem kopā, kā arī pakalpojums bija jāsniedz visos objektos vienlaikus. Tādējādi AS ,,G4S Latvia” iepriekš

iegūtā pieredze pilnībā atbilst iepirkuma nolikuma prasībām. Turklāt, sekojot pieteicējas pieejai, AS ,,G4S Latvia” pieredze tāpat būtu atbilstoša, jo

iepirkuma nolikuma prasībām pēc saviem parametriem un apsardzes organizācijas specifikas atsevišķi atbilst arī LSEZP iepirkuma objekts Nr.2 (Vienotā

režīma teritorija).

[6.2] AS ,,G4S Latvia” piedāvājums nav nepamatoti lēts, jo tās darbinieku stundas tarifa likme nav zemāka par valstī noteikto minimālo stundas

tarifa likmi. Atsaukšanās uz nozarē pieņemto likmi ir nepamatota, jo tā atkarībā no apsargājamā objekta var atšķirties.

[7] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāvji pieteikumu uzturēja, pamatojoties uz tajā minētajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka tiesā iesniegtā Valsts

drošības dienesta vēstule apliecina, ka LSEZP nav saņēmusi drošības iestādes atļauju iepirkuma nolikumā ietvert prasību par industriālās drošības

sertifikāta nepieciešamību, līdz ar to attiecīgais objekts nevar tikt izmantotS uzvarējušā pretendenta pieredzes apliecināšanai. Tāpat pieteicēja apšauba, ka

šajā objektā darbiniekiem bija nepieciešams atbilstošs sertifikāts, jo šāda prasība nav izvirzīta iepirkuma nolikumā.

Pasūtītāja pieteicēja pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai sniegtajiem argumentiem. Papildus

norādīja, ka atbilstoša atzinuma nepieprasīšana automātiski nenozīmē, ka pretendenta pieredze nav atbilstoša.

Arī birojs pieteicējas pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un paskaidrojumā tiesai sniegtajiem argumentiem. Papildus

norādīja, ka prasība pārbaudīt pretendenta piedāvātas stundas tarifa likmes atbilstību vidējai likmei attiecīgajā profesiju grupā valstī nav ietverta jaunajā

Publisko iepirkumu likumā.

Motīvu daļa

[8] Lietā ir izvērtējami šādi jautājumi:

1) vai pasūtītāja pamatoti atzina AS ,,G4S Latvia” kvalifikāciju attiecībā uz pieredzi un darbiniekiem par atbilstošu iepirkuma nolikuma prasībām un

vai pieprasītā papildu informācija nav uzskatāma par piedāvājuma nepamatotu papildināšanu vai grozīšanu;

2) vai AS ,,G4S Latvia” piedāvājums nav uzskatāms par nepamatoti lētu;

3) vai pasūtītāja pamatoti ierobežoja pieteicējas tiesības iepazīties ar pilnu iepirkuma komisijas protokolu saturu.

I

[9] Pieteicēja ir apšaubījusi AS ,,G4S Latvia” kā uzvarējušā pretendenta profesionālo pieredzi līdzīgu pakalpojumu sniegšanā.

[10] Atbilstoši iepirkuma nolikumam iepirkuma priekšmeta 2.daļā tika iepirkti fiziskās apsardzes pakalpojumi Brīvības ielā 72, Rīgā (ēka, kurā

atrodas Veselības ministrija). Atbilstoši tehniskajai specifikācijai objekta iekšējā un ārējā apsardze jānodrošina 24 mēnešus 24 stundas diennaktī trīs

apsardzes darbiniekiem. Pakalpojuma sniedzējam un tā darbiniekiem ir nepieciešams trešās kategorijas industriālās drošības sertifikāts.

Lai varētu kvalificēties attiecīgā pakalpojuma sniegšanai, iepirkuma nolikuma 3.12.punkts paredz, ka pretendentam pēdējo trīs gadu laikā ir

jābūt pieredzei, nodrošinot fiziskās apsardzes pakalpojumus vismaz vienā objektā, pakalpojumu sniedzot nepārtraukti vismaz 12 mēnešus. Ar

apsargājamo objektu tiek saprasts objekts, kurā:

1) ir caurlaižu režīms;

2) ir ne mazāk kā trīs diennakts apsardzes darbinieki;

3) pakalpojuma nodrošināšanai bija nepieciešams industriālās drošības sertifikāts un darbiniekiem vismaz 3.kategorijas speciālā atļauja pieejai

valsts noslēpumam (konfidenciāla informācija);

4) apsargājamā objekta kopējā ēku platība nebija mazāka par 4000 m2 un apsargājamās ēkas/ēku pieguļošā teritorija nebija mazāka par 900 m2.

Minētās pieredzes apliecināšanai pretendentam atbilstoši iepirkuma nolikuma 4.12.punktam jāaizpilda šā nolikuma 6B.pielikumā ietvertā tabula,

tostarp norādot pasūtītāju, objekta nosaukumu, adresi, fiziskās apsardzes objekta apkalpojamo platību (m2) un āra teritoriju (m2), diennakts fiziskās

apsardzes darbinieku skaitu, kā arī izpildītā pakalpojuma aprakstu (tai skaitā, informāciju par pakalpojumu, kur bija nepieciešams izmantot klasificētu

informāciju). Tāpat pretendentam jāpievieno pozitīvas atsauksmes, kas apliecina minēto prasību izpildi.

No minētā izriet, ka pretendenta kvalifikācijas prasības vērstas uz to, lai pārliecinātos par pretendenta profesionālo pieredzi līdzīgu pakalpojumu

sniegšanā.

[11] Pieteicēja ir izskaitļojusi, ka uzvarējušais pretendents kā savu iepriekšējo profesionālo pieredzi ir uzrādījis LSEZP sniegtos pakalpojumus, kas

tā arī ir.

Pārbaudot uzvarējušā pretendenta iesniegto piedāvājumu, kurā uzrādīta attiecīgā pieredze un pievienota LSEZP atsauksme, un pēc tam papildus

iegūto informāciju no pretendenta un LSEZP, pasūtītāja ir konstatējusi, ka tās pieredze ir atbilstoša iepirkuma nolikuma prasībām.

Tiesa šajā konstatējumā kļūdas nesaskata. Saistībā ar pieteicējas izteiktajiem iebildumiem norādāms turpmākais.

[12] Pieteicēja ir apšaubījusi, ka LSEZP sniegtajiem apsardzes pakalpojumiem un tā ietvaros nodarbinātajiem darbiniekiem bija nepieciešams

industriālās drošības sertifikāts.

Vispārīgi atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 46.panta trešajai daļai piegādātāja tehniskās un profesionālās spējas atbilstoši pakalpojuma

raksturam, kvantitātei, svarīguma pakāpei un lietojumam var apliecināt citstarp ar informāciju par būtiskākajām veiktajām piegādēm vai sniegtajiem

pakalpojumiem, pievienojot izziņas un atsauksmes ne vairāk kā par trim iepriekšējiem gadiem. Tādējādi pakalpojuma saņēmēja izziņa vai atsauksme var

kalpot par pamatu pretendenta iepriekšējās profesionālās pieredzes apliecināšanai.

Lietā atrodas LSEZP apliecinājumi (pieteicējai ar šiem dokumentiem ierobežotas tiesības iepazīties), no kuriem izriet, ka objekta apsardzei ir

nepieciešams industriālās drošības sertifikāts, kas tiešā tekstā izriet arī no LSEZP iepirkuma nolikuma (sk. iepirkuma nolikuma 11.7.punktu, pieejams:

https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/9317, aplūkots 2021.gada 21.februārī), un darbiniekiem vismaz 3.kategorijas speciālās

atļauja. Pieteicēja pamatoti norāda, ka attiecībā uz darbiniekiem šāda prasība iepirkuma nolikumā atsevišķi nav izdalīta, vienlaikus iepirkuma nolikuma

11.8.punkts vispārīgi paredz, ka personālam, kas veiks apsardzi, ir jābūt attiecīgai profesionālai kvalifikācijai, tostarp jābūt sertificētam normatīvajos

aktos noteiktajā kārtībā un tiem jābūt tiesībām sniegt apsardzes pakalpojumus. Iztulkojot minēto iepirkuma nolikuma normu kopsakarā ar iepirkuma

izsludināšanas brīdī spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr.412 „Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas, uzskaites,

izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” 26.punktu, kas komersantam aizliedz iepirkuma darbu izpildē, kur jāizmanto valsts noslēpuma

objekti, iesaistīt personas, kas nav saņēmušas speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, tiesai nerodas šaubas, ka arī darbiniekiem bija nepieciešams

atbilstošs sertifikāts.

Savukārt savas šaubas par to, ka attiecīgais iepirkums varētu nebūt saistīts ar valsts noslēpuma objektu, pieteicēja nav atbilstoši pamatojusi.

Aplūkojot iepirkuma nolikumu kopsakarā ar LSEZP izdotajiem Liepājas ostas noteikumiem (pieejami: https://liepaja-

sez.lv/uploads/assetDocument/source/5ddbc071ec052.pdf, aplūkoti 2021.gada 19.februārī), konstatējams, ka visi iepirkuma ietvaros apsargājamie

posteņi atrodas Liepājas ostas režīma teritorijā. Osta un tās teritorija ir stratēģiski svarīgs valsts kritiskās infrastruktūras objekts, līdz ar to tiesai nerodas

šaubas, ka LSEZP darbība ir saistīta vismaz ar zemākās kategorijas valsts noslēpuma objektu („KONFIDENCIĀLI”).

Pieteicēja pamatoti norāda, ka gan šobrīd spēkā esošo Ministru kabineta 2018.gada 7.jūlija noteikumu Nr.417 ,,Industriālās drošības sertifikātu

noteikumi” 38.punkts, gan iepriekš spēkā esošo Ministru kabineta noteikumu Nr.412 „Industriālās drošības sertifikāta pieprasīšanas, izsniegšanas,

uzskaites, izmantošanas, kategoriju maiņas vai anulēšanas kārtība” 24.punkts paredzēja, ka gadījumā, ja iepirkuma procedūra tiks veikta, izmantojot

industriālās drošības sertifikātu, pasūtītājam ir jāsaņem kompetentās valsts drošības iestādes atzinumu, kas apliecina, ka attiecīgais iepirkums var būt

saistīts ar valsts noslēpuma objektu. Izskatāmajā lietā pieteicēja ir iesniegusi Valsts drošības dienesta vēstuli, kurā norādīts, ka LSEZP šādu atzinumu nav

sniegusi, taču šīs procesuālās kārtības neievērošana pati par sevi nenozīmē, ka LSEZP darbība nav saistīta ar valsts noslēpuma objektu. Uz to nav

norādījis arī Valsts drošības dienests.

[13] Pieteicēja arī ir apšaubījusi, vai uzrādītais objekts atbilst pasūtītājas izvirzītajām prasībām attiecībā uz platību, caurlaižu režīma esību un

nepieciešamo darbinieku skaitu.

Pieteicējai šādas šaubas ir radušās, jo tā LSEZP iepirkuma nolikumā paredzēto pakalpojumu apjomu ir aplūkojusi katru atsevišķi, proti, atbilstoši

sadalītajiem objektiem: 1) Liepājas ostas patruļa (objekts Nr.1); 2) Vienotā režīma teritorija (objekts Nr.2); 3) Attīrīšanas iekārtas, piestātne Nr.27

(objekts Nr.3); 4) Ostas Kapteiņa dienests (objekts Nr.4); 5) Pārvaldes biroja ēka (objekts Nr.5). Vienlaikus, kā skaidrojis uzvarējušais pretendents,

iesniedzot atbilstošu LSEZP apliecinājumu, LSEZP iepirkuma nolikumā pārskatāmības nolūkos ar vārdu ,,objekti” pēc būtības tika apzīmēti viena

apsargājamā objekta vairāki posteņi, kuri visi iekļauti vienotā Liepājas speciālā ekonomiskā zonā un atrodas LSEZP kontrolē, proti, tiek administrēti kā

vienots pakalpojums. Minēto netieši apliecina arī LSEZP iepirkuma nolikuma 11.6.punktā ietvertā pretendentu kvalifikācijas prasība, atbilstošu kurai

pretendentam jābūt atbilstošai pieredzei industriālo un administratīvās nozīmes objektu fiziskās apsardzes pakalpojumu nodrošināšanā – pēdējo trīs gadu

laikā vismaz divi dažādi objekti ar trīs posteņiem katrā ar diviem caurlaižu kontroles punktiem un teritorijas platību ne mazāk kā 20 hektāri.

Arī sekojot pieteicējas pieejai, kā to pamatoti norādījis uzvarējušais pretendents tiesai sākotnēji sniegtajā paskaidrojumā, tā pieredze tāpat būtu

atbilstoša, jo iepirkuma nolikuma prasībām pēc saviem parametriem un apsardzes organizācijas specifikas atsevišķi atbilst arī LSEZP iepirkuma objekts

Nr.2 (Vienotā režīma teritorija), par ko lietā atrodas arī atbilstošs LSEZP apliecinājums. Tas, ka LSEZP iepirkuma nolikumā šajā teritorijā ir uzrādīta

transporta nepieciešamība, nenozīmē, ka tas ir tikai patruļas postenis, pilnīga informācija par objektu bija iegūstama to apsekojot (nolikuma 8.1.punkts)

vai iegūstot objekta plānu pēc konfidencialitātes apliecinājuma aizpildīšanas (nolikuma pielikums Nr.1.4). LSEZP savā apliecinājuma, ciktāl ir iespējams

izpaust informāciju par kritiskās infrastruktūras objektu, ir skaidrojusi objekta apsardzes organizācijas specifiku un strīdus parametrus.

[14] Papildus pieteicēja norāda, ka iepirkuma komisijas vairākkārtīgi pieprasītā informācija liecina par uzvarējušā pretendenta piedāvājuma

grozīšanu, kas neesot pieļaujams, kā arī radot šaubas par iepirkuma procedūras objektivitāti.

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 2.panta 2.punktu jebkurā iepirkuma procedūrā ir jānodrošina vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret

pretendentiem. Šis princips citstarp paredz, ka iesniegto piedāvājumu nevar vēlāk papildināt vai grozīt. Tomēr nav liegts piedāvājumu izskaidrot un

precizēt, ciktāl ar to netiek radītas nepamatotas priekšrocības kādam pretendentam un piedāvājums netiek grozīts pēc būtības (Augstākās tiesas

2012.gada 6.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-267/2012 (A420632411) 9.punkts, 2010.gada 16.jūlija sprieduma lietā Nr.SKA-296/2010

(A42453307) 12.punkts, Vispārējās tiesas 2009.gada 10.decembra sprieduma lietā Nr.T-195/08 54.–57.punkts, Eiropas Savienības Tiesas

2012.gada 29.marta sprieduma lietā Nr.C-599/10 35.–45.punkts).

Lai secinātu, ka pretendenta vēlāk iesniegtā informācija ir piedāvājuma papildinājumi vai grozījumi, tā jāsalīdzina ar pretendenta sākotnējo

piedāvājumu, pārbaudot, vai vēlāk iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības (Augstākās tiesas 2016.gada 10.novembra sprieduma lietā

Nr.SKA-714/2016 (A420241815) 8.punkts). Pasūtītājam nebūtu jāatsakās izvērtēt pretendenta papildus sniegto informāciju, ja tā vienīgi izskaidro

piedāvājumu, nevis papildina vai groza to (Augstākās tiesas 2016.gada 10.novembra sprieduma lietā Nr.SKA-714/2016 (A420241815) 7.–

8.punkts).

Lietā netiek apšaubīts, ka uzvarējušais pretendents vispār ir norādījis iepriekšējo profesionālo pieredzi līdzīgu pakalpojumu sniegšanā, kā arī

piesaistīto apakšuzņēmumu, saistībā ar ko ir pieprasīta papildu informācija. Tiesa konstatē, ka pieprasītā informācija saistībā ar uzvarējušā pretendenta

norādīto pieredzi ir vairāk saistīta nevis ar pretendenta norādītās informācijas nepilnīgumu, bet tieši pasūtītājas vēlmi pārliecināties par uzrādītās pieredzes

atbilstību iepirkuma nolikuma prasībām. Līdz ar to vēlāk pieprasītā un attiecīgi iegūtā informācija nav izmainījusi uzvarējušā pretendenta piedāvājumu pēc

būtības. Arī tas, ka kopā ar piedāvājumu netika iesniegts piesaistītā apakšuzņēmuma industriālās drošības sertifikāts, nemaina faktu, ka apakšuzņēmējam

tāds ir, līdz ar to pretendenta noraidīšana vienīgi šā iemesla dēļ būtu pārāk formāla.

Savukārt pieprasītās informācijas apjoms un biežums nevar būt par kritēriju, lai atzītu, ka piedāvājums ir grozīts vai papildināts. Šajā ziņā nozīme ir

vienīgi piedāvājuma nepilnību un attiecīgi pieprasāmās informācijas saturam. Ja trūkstošo informāciju var iegūt un pievienot piedāvājumam, neapdraudot

vienlīdzīgas un taisnīgas attieksmes principu, tad nav izšķirošas nozīmes, cik reizes informācija pieprasīta; un otrādi, ja informācijas pieprasīšana

apdraudētu vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi, to nebūtu pieļaujams pieprasīt vispār (sal. sk. Augstākās tiesas 2018.gada 28.septembra sprieduma lietā

Nr.SKA-1076/2018 ( ECLI:LV:AT:2018:0928.A420166717.4.S) 9.punktu).

II

[15] Pieteicēja ir apšaubījusi uzvarējušā pretendenta darbinieku pietiekamību, lai izpildītu iepirkuma līgumu, ko apliecinot arī vēlākās tā

izpildes grūtības.

[16] Atbilstoši iepirkuma nolikuma 3.4.punktam pretendentam pakalpojuma izpildē ir jābūt spējīgam iesaistīt vismaz 15 apsardzes darbiniekus

(katrā iepirkuma priekšmeta daļā), kuriem ir spēkā esošus apsardzes darbības sertifikāts un derīga vismaz 3.kategorijas speciālā atļauja pieejai valsts

noslēpumam (konfidenciālai informācijai), kā arī pēdējo trīs gadu laikā ir ne mazāk kā viena gada pieredze, izpildot ar fiziskās apsardzes pakalpojumiem

saistītos apsardzes darbinieka pienākumus.

Minētās kvalifikācijas prasības izpildei pretendentam atbilstoši iepirkuma nolikuma 4.4.punktam ir jāiesniedz apliecinājums saskaņā ar pieteikuma

veidnē iekļauto apliecinājumu (sk. lietas 1.sējuma 109.lapā esošo iepirkuma nolikuma 2.pielikuma 6.punktu). Savukārt saskaņā ar iepirkuma

nolikuma 10.3.punktu pretendentam, kuram piešķirtas līguma slēgšanas tiesības, piecu dienu laikā no pasūtītāja uzaicinājuma ir jāsniedz informācija par

speciālistiem, kas tiks piesaistīti līguma izpildei saskaņā ar attiecīgās iepirkuma priekšmeta daļas prasībām.

No minētajām iepirkuma nolikuma normām to savstarpējā kopsakarā izriet, ka sākotnēji kopā ar piedāvājumu ir iesniedzams vispārīgs

apliecinājums par iepirkumā pieprasīto darbinieku nodrošināšanu, savukārt konkrēts darbinieku saraksts ir iesniedzams, ja pretendents iepirkuma

rezultātā ir ieguvis līguma slēgšanas tiesības. Šāda pretendenta profesionālo spēju pārbaude nav pretrunā ar Publisko iepirkumu likumu, turklāt nodrošina

pretendenta iespēju elastīgi plānot savā rīcībā esošo resursu izmantošanu gadījumā, ja tas iegūs līguma slēgšanas tiesības.

[17] Pārbaudot lietas materiālus (pieteicējai ar tiem ierobežotas tiesības iepazīties), tiesa konstatē, ka uzvarējušais pretendents kopā ar

piedāvājumu ir iesniedzis apliecinājumu par atbilstoša skaita un kvalifikācijas darbinieku nodrošināšanu, savukārt pēc līguma slēgšanas tiesību iegūšanas ir

iesniedzis attiecīgu darbinieku sarakstu, kurā tostarp atspoguļota informācija par tiem piešķirtajām speciālajām atļaujām.

Pieteicēja norāda uz tai zināmajām grūtībām pakalpojuma uzsākšanā un izpildē, kas esot radušās uzvarējušā pretendenta darbinieku trūkuma vai

neatbilstošās kvalifikācijas dēļ. Ar šo argumentu būtībā tiek paustas bažas par pasūtītājas vajadzību apmierināšanu, taču par to atbildīga ir pati pasūtītāja,

nosakot nolikumā atbilstošas prasības un to pārbaudes mehānismus.

III

[18] Pieteicēja ir apšaubījusi uzvarējušā pretendenta piedāvātās cenas pamatotību, uzskatot, ka tā ir mazāka par 80 % no darba ņēmēju

vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī. Savukārt pasūtītājai šaubas par cenas pamatotību nav radušās, jo uzvarējušā pretendenta

piedāvātā cena ir augstāka par biroja tīmekļa vietnē pieejamo Latvijas Drošības biznesa asociācijas un Drošības Nozares Kompāniju asociācijas

norādīto minimālo stundas likmi apsardzes darbiniekiem (pieejama: https://www.iub.gov.lv/lv/apsardzes-pakalpojumi, aplūkota 2021.gada

18.februārī).

[19] Lai gan Publisko iepirkumu likuma 10.pants tiešā tekstā neparedz, tomēr arī šā panta kārtībā izsludinātajos iepirkumos var aktualizēties

jautājums par šķietami nepamatoti lēta piedāvājuma pārbaudi. Publisko iepirkumu principi, tostarp brīva konkurence un publiskas personas līdzekļu

efektīva izlietošana, ir attiecināmi uz jebkuru iepirkumu (sal. sk. Augstākās tiesas 2017.gada 23.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-776/2017

(A420188416) 4.punktu).

Tiesu judikatūrā ir atzīts, ka pienākums pārbaudīt piedāvājuma nopietnību rodas, ja pastāv iepriekšējas šaubas par tā uzticamību, un šis pārbaudes

galvenais mērķis ir ļaut pretendentam, kam draud izslēgšana cenas dēļ, izmantot šo procedūru, lai pamatotu sava piedāvājuma līmeni. Gadījumā, ja

pasūtītājam piedāvājums nešķiet nepamatoti lēts, attiecīgā procedūra nav piemērojama (sal. sk. Augstākās tiesas 2014.gada 15.aprīļa sprieduma

lietā Nr.SKA-24/2014 (A420472212) 8.punktu, 2014.gada 23.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-78/2014 (A420577611) 6.punktu, 2018.gada

31.oktobra sprieduma lietā Nr.SKA-1006/2018 (A420180417) 16.punktu).

Ja pasūtītājam šaubas par cenu nav radušās, tiesa nevar iejaukties pasūtītāja novērtējuma brīvībā, bet tai ir jāpārbauda vienīgi tas, vai pasūtītāja

rīcība, neveicot cenas pamatojuma pārbaudi, nav acīmredzami kļūdaina. Proti, vai pasūtītājs nav pieļāvis kļūdas novērtējuma brīvības izmantošanā. Tādēļ

vispārīgi nav izslēdzams, ka šādas kontroles ietvaros tiesa var atzīt pasūtītāja kļūdu, tam nesaskatot pamatu cenas pārbaudes nepieciešamībai, bet

attiecīgo pretendentu atzīstot par uzvarētāju. Tomēr tiesai principā nav jāveic tik detalizēta attiecīgā pretendenta cenas pārbaude, kāda tā varētu būt šā

mehānisma piemērošanas gadījumā. Secinājums, ka pasūtītājam noteikti vajadzēja rasties šaubām par piedāvājuma cenu, balstāms uz objektīviem faktiem

un no tiem izrietošiem racionāliem apsvērumiem, ka par piedāvāto cenu nav iespējams izpildīt līgumu (sk. Augstākās tiesas 2014.gada 16.aprīļa

sprieduma lietā Nr.SKA-179/2014 (A420652611) 8.punktu, 2014.gada 15.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-24/2014 (A420472212) 8.punktu).

[20] Tiesa konstatē, ka iepriekš spēkā esošā Publisko iepirkumu likuma 48.panta 1.1daļa paredzēja, ka pasūtītājam ir pienākums izvērtēt, vai

piedāvājums nav nepamatoti lēts, ja tas konstatē, ka pretendenta vai tā piedāvājumā norādīto apakšuzņēmēju darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme

kaut vienā no profesiju grupām pirmajos trijos gada ceturkšņos pēdējo četru gada ceturkšņu periodā līdz piedāvājuma iesniegšanas dienai ir mazāka par

80 % (vai nesasniedz valstī noteikto minimālo stundas tarifa likmi) no darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes attiecīgajā profesiju grupā valstī minētajā

periodā pēc Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem, kas publicēti Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā internetā.

Šobrīd spēkā esošajā Publisko iepirkumu likumā, lai gan sākotnējā projektā tas tika paredzēts, šāda norma nav ietverta. No likuma sagatavošanas

materiāliem (pieejami:http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=621/Lp12, aplūkoti

2021.gada 18.februārī) izriet, ka Latgales plānošanas reģions, izsakot priekšlikumu atteikties no šāda regulējuma, norādījis, ka šāds regulējums neatbilst

ekonomiskai situācijai reģionos un ierobežo brīvu konkurenci valsts līmenī. Savukārt Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kamera norādījusi, ka attiecīgais

regulējums nav efektīvs un nesasniedz mērķi – kalpot par nozīmīgu instrumentu cīņā ar ēnu ekonomiku, turklāt Valsts ieņēmumu dienesta metodika darba

ņēmēju vidējās stundas tarifa likmes aprēķināšanai nav pilnīga. Iesniegto priekšlikumu rezultātā Finanšu ministrijai tika uzdots izvērtēt nepamatoti lēta

piedāvājuma pārbaudes regulējumu. Tā rezultātā Finanšu ministrija uz 3.lasījumu iesniegusi priekšlikumu atteikties no šā regulējuma, jo atbilstoši Valsts

ieņēmumu dienesta sniegtajai informācijai tas nav devis vēlamo rezultātu, savukārt reģionāla griezuma ieviešana būtu problemātiska, jo uzņēmēji bieži vien

saimniecisko darbību veic ārpus juridiskās adreses reģiona, līdz ar to reģiona vidējās algas nav pamatoti attiecināt uz attiecīgajiem uzņēmumiem, kā arī

atsevišķu profesiju grupu pārstāvji atsevišķos reģionos ir mazā skaitā, līdz ar to faktiski nav pret ko salīdzināt attiecīgo algu rādītājus. Diskusiju rezultātā

tika secināts, ka Valsts ieņēmumu dienesta sniegtā informācija varētu tikt izmantota tajos gadījumos, kad tam rodas nepieciešamība izvērtēt nepamatoti

lētu piedāvājumu.

No minētā izriet, ka atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam pasūtītājam nav obligāts pienākums pārbaudīt piedāvātās cenas atbilstību Valsts

ieņēmumu dienesta apkopotajiem datiem par darba ņēmēju vidējās stundas tarifa likmēm attiecīgajā profesiju grupā, vienlaikus šaubu gadījumā pasūtītājs

nav ierobežots attiecīgo informāciju pieprasīt un pārbaudīt.

[21] Kā jau norādīts iepriekš, izskatāmajā gadījumā pasūtītājai šādas šaubas nav radušās, jo uzvarējušā pretendenta piedāvātā minimālā stundas

tarifa likme apsardzes darbiniekiem (5,63 euro/h) ir augstāka par biroja tīmekļa vietnē pieejamo Latvijas Drošības biznesa asociācijas norādīto minimālo

stundas likmi apsardzes darbiniekiem 2020.gadā (4,73 euro/h). Tā pārsniedz arī 2021.gadā ieteikto stundas tarifa likmi (4,93 euro/h).

Publisko iepirkumu likuma 60.panta trešā daļa paredz, ka pasūtītājs iepirkuma līguma sagatavošanā var izmantot nozaru ekspertu vai organizāciju

izstrādātas vadlīnijas iepirkumu veikšanai un līgumu slēgšanai, kā arī standartlīgumus. Tādējādi likumdevējs ir uzskatījis par pieļaujamu iepirkumu

organizēšanā un piedāvājumu vērtēšanā izmantot nozares ekspertu un asociāciju izstrādātas vadlīnijas. Arī birojs aicina pasūtītājus tās izmantot kā

palīglīdzekli iepirkumu organizēšanā, jo tajās ietvertie ieteikumi balstīti uz nozaru komersantu gūto pieredzi, piedaloties iepirkumos, un to mērķis ir mazināt

konkrēto nozaru iepirkumos konstatētās problēmas (sk. https://www.iub.gov.lv/lv/nozaru-iestazu-un-organizaciju-ieteikumi, aplūkots 2021.gada

18.februārī).

Atbilstoši publiski pieejamai informācijai Latvijas drošības biznesa asociācija ir viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas

apvieno vairāk kā 20 apsardzes, detektīvdarbības un drošības jomā darbojošos uzņēmumus (sk. http://www.ldba.lv/public/index.php, aplūkots

2021.gada 18.februārī), līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt, ka tā pārzina nozari un ir kompetenta izteikt tai atbilstošus priekšlikumus. Turklāt, kā izriet

no biroja tīmekļa vietnē pieejamās informācijas, minimālās stundas tarifa likmes aprēķins katru gadu tiek aktualizēts. Turklāt ņemams arī vērā uzvarējušā

pretendenta paskaidrojums, ka minimālā stundas tarifa likme var atšķirties arī atkarībā no apsargājamā objekta un attiecīgi tajā veicamajiem

pienākumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesa nekonstatē, ka pasūtītājai bija jārodas šaubām par iepirkuma uzvarējušā pretendenta piedāvātās darbinieku

stundas tarifa likmes pamatotību.

IV

[22] Pieteicēja ir izteikusi iebildumus par pasūtītājas rīcību, ierobežojot pieteicējas tiesības iepazīties ar pilnu iepirkuma komisijas protokolu saturu.

Arī tiesa šīs pieteicējas tiesības ir ierobežojusi (tostarp attiecībā uz iepirkuma līguma pielikumiem, kļūdas pēc tiesas sēdē atkārtoti par to lemjot),

izvērstu pamatojumu šādam tiesību ierobežojumam norādot tiesas 2020.gada 14.septembra lēmumā, līdz ar to atkārtota tā norādīšana tiesas spriedumā

nav nepieciešama. Papildus norādāms, ka pieteicējas industriālās drošības sertifikāts attiecas uz pieteicējam tiesībām pakalpojuma izpildes ietvaros

iepazīties ar konkrēta satura klasificētu informāciju, nevis jebkuru informāciju, kas ir aizsargājama.

Ciktāl tas nepieciešams šīs lietas izskatīšanā, gan iestādes, gan tiesa pieteicējai ir atklājusi informāciju par uzvarējušā pretendenta piedāvājuma

novērtēšanu, vienlaikus neieslīgstot detaļās un neatklājot konkrētas pretendenta novērtēšanas nianses, kas kaitētu pretendenta tiesībām uz

komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī Liepājas speciālās ekonomiskās pārvaldes apsargājamo objektu aizsardzībai.

[23] Rezumējot: tiesa, nekonstatējot pieteicējas iebildumu pamatotību, atzīst pārsūdzēto lēmumu par tiesisku, savukārt pieteicējas pieteikumu par

nepamatotu un līdz ar to noraidāmu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Publisko iepirkumu likuma 72.panta otro daļu, Administratīvā procesa likuma 246.–251.pantu un 289.–291.pantu, Administratīvā

rajona tiesa

nosprieda

Noraidīt SIA ,,Bastions Apsardze” pieteikumu par Iepirkumu uzraudzības biroja 2020.gada 11.jūnija lēmuma Nr.4?1.2/20?97 atzīšanu par

prettiesisku.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

kasācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) A.Putniņa

Tiesnesis (personiskais paraksts) E.Biezais

Tiesnesis (personiskais paraksts) A.Dreimanis