A420114826 / A42-01148-26 · Administratīvā rajona tiesa Rīgas tiesu nams

Lietas Nr. A420114826

A42-01148-26/28

ECLI:LV:ADRJRIT:2026:0603.A420114826.7.S

Administratīvā rajona tiesa

Rīgas tiesu nams

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2026. gada 3. jūnijā

Tiesa šādā sastāvā: tiesnese Karolīne Kalvāne,

piedaloties pieteicējam /Persona A/, pieteicēja pārstāvei zvērinātai advokātei /Persona B/, atbildētājasRīgas

valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas pārstāvēm /Persona C/ un /Persona D/, trešajai personai /Persona E/, trešās

personas pārstāvei /Persona F/ un bērnu /Persona G/, /Persona H/ un /Persona I/ sevišķajai aizbildnei /Persona

J/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz /Persona A/pieteikumu par Rīgas

valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas 2025. gada 10. decembra lēmuma Nr. 1.3./2493 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas 2025. gada 10. decembra lēmumu Nr. 1.3./2493 trešajai

personai /Persona E/ atjaunotas pārtrauktās bērnu /Persona G/, /Persona H/ un /Persona I/ aizgādības tiesības.

Lēmums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] Daļa no publikācijām, kas satur bērnu datus, trešās personas profilā Facebook ir dzēstas vai, iespējams,

nav pieejamas, bet daļa no ierakstiem bērnu personas datus nesatur. No trešās personas paskaidrojumiem izriet,

ka viņa cenšas dzēst visas publikācijas, kas viņai ir pieejamas. Tādējādi trešā persona savu iespēju robežās

cenšas pildīt viņai uzliktos pienākumus izdzēst informāciju par bērniem. Apstāklis, ka visas publikācijas par

bērniem internētā uz doto brīdi nav izdzēstas pilnībā, tostarp, no trešo personu profiliem, nav pietiekams pamats

atteikt atjaunot pārtrauktās aizgādības tiesības trešajai personai.

[1.2] Kriminālprocesā par iespējamo vardarbību pret bērnu trešās personas vaina nav pierādīta. Bāriņtiesas sēdē

trešā persona ir atzinusi, ka iepriekš rīkojās nepareizi attiecībā pret bērniem.

[1.3] Ar 2023. gada 13. decembra lēmumu trešā persona tika administratīvi sodīta par emocionālu vardarbību

pret bērnu, viņai izteikts brīdinājums. Kopš 2023. gada 13. decembra trešā persona nav saukta pie

administratīvas atbildības.

[1.4] Rīgas Sociālais dienests sniedza informāciju, ka trešā persona ir saņēmusi visus iespējamos pakalpojumus,

kā arī turpmāk ir gatava turpināt sadarbību, lai atjaunotu pārtrauktās bērnu aizgādības tiesības. Trešā persona ir

apmeklējusi psihoterapeitu.

[1.5] Psihologa atzinumā secināts, ka trešās personas emocionālā sfēra un personības īpatnības liecina par

emocionāli stabilu, psiholoģiski adaptīvu un sociāli funkcionālu personību. Trešās personas sadarbību ar

iestādēm šobrīd nevar vērtēt kā formālu, jo ir vērojama pozitīva dinamika viņas uzvedībā un attieksmē pret

situāciju.

Vardarbības riski no trešās personas puses šobrīd ir zemi, jo viņa aktīvi iesaistās problēmu risināšanā, viņa ir

apzinājusies savu nepareizo rīcību, sadarbībā ar atbildīgo iestāžu speciālistiem izdarīja visu iespējamo, lai

uzlabotu savas zināšanas un prasmes.

Ņemot vērā spēkā esošos pagaidu aizsardzības līdzekļus, un to, ka ilgstoši nav bijis kontakts ar bērniem, trešajai

personai šobrīd nav iespējas pildīt vecāka pienākumus un nodrošināt bērnu aprūpi, tomēr trešā persona ir

motivēta un spējīga aktīvi, bet bērniem nekaitīgā veidā rīkoties, lai varētu uzsākt iesaistīties bērnu aprūpē.

[1.6] Trešā persona nav VSAA pakalpojumu saņēmēja, strādā algotu darbu. Savu iespēju robežās un ar radinieka

palīdzību maksā uzturlīdzekļus bērniem. Trešā persona joprojām patstāvīgi nav spējīgā uzturēt bērnus, bet savu

iespēju robežās cenšas to darīt.

[1.7] Trešā persona ir gatava bērniem nekaitīgā veidā rīkoties, lai varētu uzsākt iesaistīties bērnu aizgādībā, kas

nav iespējams, ja viņai joprojām būs pārtrauktas aizgādības tiesības. Trešās personas dalība biedrībā, savu

tiesību aizstāvēšanai, nav pamats aizgādības tiesību neatjaunošanai.

[1.8] Tēva nevēlēšanās risināt strīdu dialoga ceļā negatīvi ietekmē un apgrūtina trešās personas spējas izmainīt

savu attieksmi pret situāciju kopumā. Arī Rīgas sociālais dienests secināja, ka bērni ir iejaukti vecāku

savstarpējā konfliktā. Savukārt aizgādības tiesību pārtraukšana vienam no vecākiem nevar tikt izmantota kā

līdzeklis vecāku savstarpējo domstarpību risināšanai.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs /Persona A/ vērsās tiesā ar pieteikumu. Pieteikumā ietverto argumentu

būtība ir šāda.

[2.1] Atbildētāja nav ņēmusi vērā tiesas nolēmumus, kas apstiprina to, ka trešā persona turpina izplatīt bērnu

personas datus. Vairākos tiesu izpildītāju aktos fiksēts, ka trešā persona nelikumīgi izmanto bērnu personas

datus, tajā skaitā, izmantojot citas personas.

Trešās personas apgalvojumi par to, ka viņai nav iespējams dzēst interneta vidē publiskotos bērnu datus, kurus

izplata citas personas, nav patiesi, jo trešajai personai pašai jāvēršas pie personām, lai tās dzēstu bērnu personas

datus, taču tas netika darīts, jo trešā persona savu attieksmi nav mainījusi. Tieši pretēji trešā persona turpina

izplatīt bērnu personas datus citās vietnēs, tos pārvietojot, un izmantojot citas personas.

[2.2] Bāriņtiesa nav norādījusi uz kādiem pierādījumiem, kas apstiprinātu aizgādības tiesību pārtraukšanas

pamatā konstatēto vardarbības apstākļu novēršanas faktu. Tāpat nav ņemti vērā tiesu nolēmumi, kuros

konsekventi atzīta trešās personas pieļautā vardarbība pret bērniem.

[2.3] Trešā persona bija pārtraukusi sadarbību ar Rīgas Sociālo dienestu 2024. gada martā, par to liecina šīs

iestādes 2025. gada 3. septembra atbilde, kurā norādīts, ka vienīgā sadarbība ir pieprasījums psiholoģiskās

izpētes veikšanai, ko nevar atzīt par sadarbību, kas vērsta uz pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu. Tāpat

nav pierādījumu tam, ka trešā persona bija apmeklējusi psihoterapeita konsultācijas.

[2.4] Psihologa atzinums nesatur informāciju par trešās personas īstenotām vardarbības epizodēm pret bērniem,

viņas attieksmes izvērtējumu pret īstenoto vardarbību, kā arī risku izvērtējumu. Līdz ar to atbildētāja nepamatoti

ir piešķīrusi ticamību šim rakstveida pierādījumam.

[2.5] Trešā persona ilgstoši negūst pietiekamus ienākumus, saņem sociālos pabalstus, jo bez pamata nav

nodarbināta atbilstošā darbā. Līdz ar to viņa nav spējīga uzturēt bērnus.

[3] Atbildētāja paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas nav pamatots. Atbildētāja atsaucas uz lēmumā

norādītajiem argumentiem un papildus norāda turpmāk minēto.

[3.1] Aizgādības tiesību pārtraukšana ir pagaidu līdzeklis. No vienas puses, tās mērķis ir novērst apdraudējumu

bērnam, no otras puses, dot vecākam iespēju novērst tos apstākļus, kuri bija pamatā aizgādības tiesību

pārtraukšanai. Vecāka pienākums pēc aizgādības tiesību pārtraukšanas veikt visas nepieciešamās darbības, lai

atgrieztu bērnu ģimenē, savukārt valsts un pašvaldību iestādēm vecāks visādi jāatbalsta un jāsniedz viņam

situācijas risināšanai atbilstošu palīdzību ģimenes atkal apvienošanās nodrošināšanai.

[3.2] Nevienā no kriminālprocesiem trešajai personai nav stājies spēkā notiesājošs spriedums.

Kriminālsodāmība pati par sevi nevar būt par pamatu aizgādības tiesību pārtraukšanai, atņemšanai vai

neatjaunošanai, jo ir jāizvērtē noziedzīgā nodarījuma būtība un raksturs, kā arī vecāka attieksme un personība,

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas laiks un apstākļi, jo īpaši laiks, kas ir pagājis kopš attiecīgā nodarījuma

izdarīšanas, vecāka turpmākā rīcība un attieksme.

[3.3] Aizgādības tiesību atjaunošana ļaus trešajai personai turpināt risināt izveidojušos situāciju un pakāpeniski

atsākt iesaistīšanos bērnu dzīvē.

[3.4] Lūgums atjaunot bērnu pārtrauktās aizgādības tiesības, nav saistīts ar vēlmi šķirt bērnus no tēva, bet

izmantot speciālistu pakalpojums un spēt saņemt pilnvērtīgu informāciju no speciālistiem par bērniem, lai

pakāpeniski atjaunotu ar viņiem saskarsmi. Tāpat māte ir norādījusi, ka arī turpmāk plāno sadarboties ar

speciālistiem, piemēram, apmeklēt psihologu.

[3.5] Bāriņtiesai nav pamata apšaubīt psihologa atzinumu, jo to ir sagatavojis speciālists, un tas ir vērtējams

rakstveida pierādījums lietā. Tāpat atzinuma un tiesu psiholoģiskās ekspertīzes atzinuma salīdzināšana nav

pamatota, jo katrs atzinums ir veikts citā laika posmā un situācija ģimenē, mātes attieksmē pret to, kā arī mātes

personība un spējās laika gaitā mainās.

Psiholoģiskā izpēte tika veikta no 2025. gada 13. oktobra līdz 2025. gada 7. novembrim (5 sesijas) ar mērķi

izvērtēt trešās personas personības un intelekta spējas, resursus un grūtības, un to ietekmi uz vecāka spējām

rūpēties par bērnu.

[4] Trešā persona paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas nav pamatots. Paskaidrojumā norādīti turpmāk

minētie argumenti.

[4.1] Pagaidu aizsardzība ir preventīvs līdzeklis, kas tiek noteikts steidzamības kārtībā un nenozīmē vardarbības

fakta galīgu konstatējumu. Savukārt ierosinātais kriminālprocess atrodas izmeklēšanas stadijā un trešajai

personai nav piešķirts kāds procesuālais statuss.

[4.2] Valsts pozitīvais pienākums ir darīt visu iespējamo, lai nepieļautu bērna šķiršanu no vecākiem, nodrošinot

viņa tiesības uz uzturēšanos ģimenē. Neskatoties uz to, mātei faktiski tika pārtrauktas aizgādības tiesības, un

kopš 2023. gada viņa nav redzējusi savus bērnus.

[4.3] Pieteicējs neapzinās un neizprot bērnu labākās intereses, ko apliecina fakts, ka viņš cenšas panākt, lai

trešajai personai pēc iespējas ilgāk tiktu liegta saskarsme ar nepilngadīgajiem bērniem un aizgādības tiesības

tiktu nepamatoti ierobežotas, ignorējot principu, ka bērnus nedrīkst atsvešināt no vecāka, ar kuru viņi nedzīvo

pastāvīgi.

[4.4] Nav pamata atsaukties uz Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 19. novembra spriedumu, jo lietas

faktiskie apstākļi ir atšķirīgi, proti, iestādes rīcībā ir psihologa atzinums, kurā mātes rīcība un spēja nodrošināt

bērnu emocionālo un psiholoģisko labbūtību tiek vērtēta pozitīvi.

[5] Bērnu sevišķā aizbildne paskaidrojumā par pieteikumu norāda, ka tas ir pamatots. Paskaidrojumā norādīti

turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Pārsūdzētais lēmums pieņemts pārsteidzīgi, jo 2025. gada 19. novembrī Administratīvā apgabaltiesa bija

lēmusi par trešās personas pieteikuma noraidīšanu. Arī pati trešā persona 2025. gada 10. decembra sēdē atzina,

ka iepriekš bijusi pārāk emocionāla un viņas rīcība ne visos gadījumos bija pareiza.

[5.2] Bērni informēja, ka dzīvesvietā pie tēva jūtas drošībā un viņu pamatvajadzības ir nodrošinātas. No

saņemtajiem bērnu viedokļiem, secināms, ka pieteikums ir pamatots.

[6] Tiesas sēdē pieteicējs uzturēja pieteikumu, bet atbildētājas pārstāve to neatzina. Bērnu sevišķā aizbildne

norādīja, ka pieteikums ir pamatots bet trešā persona uzskatīja, ka pieteikums nav pamatots.

Motīvu daļa

[7] Lietā ir izšķirams vai trešajai personai pamatoti ir atjaunotas pārtrauktās bērnu aizgādības tiesības.

[8] Lietā tiesa konstatē šādus faktus, kas ir attiecināmi uz trešās personas bērnu aizgādības un saskarsmes

tiesībām:

[8.1] Ar bāriņtiesas locekles 2023. gada 28. novembra vienpersoniski pieņemtu lēmumu Nr. 1.4./90 trešajai

personai ir pārtrauktas /Persona G/ aizgādības tiesības, jo bērns, iespējams, ir cietis no vardarbības trešās

personas ģimenē.

[8.2] Ar bāriņtiesas 2023. gada 12. decembra lēmumu Nr. 1.3./2390 nolemts neatjaunot /Persona G/ aizgādības

tiesības trešajai personai un pārtraukt /Persona H/ un /Persona I/ aizgādības tiesības, jo trešā persona ilgstoši ir

bijusi emocionāli vardarbīga pret bērniem un pastāvēja pamatotas aizdomas par iespējamu fizisku vardarbību

pret /Persona G/, kā arī ļaunprātīgi nepildīja tiesas lēmumu par saskarsmes kārtības noteikšanu ar tēvu.

Ar Augstākās tiesas Senāta 2025. gada 13. novembra spriedumu atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību sakarā ar

trešās personas kasācijas sūdzību par Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 10. aprīļa spriedumu, ar kuru

noraidīts pieteikums par Bāriņtiesas 2023. gada 12. decembra lēmuma Nr. 1.3./2390 atzīšanu par prettiesisku.

[8.3] Ar bāriņtiesas 2024. gada 29. novembra lēmumu Nr. 1.3./2390 nolemts atteikt atjaunot bērnu pārtrauktās

aizgādības tiesības trešajai personai.

Ar Administratīvās apgabaltiesas 2025. gada 19. novembra spriedumu noraidīts trešās personas pieteikums par

bāriņtiesas 2024. gada 29. novembra lēmuma Nr. 1.3./2390 atcelšanu. Spriedums stājies spēkā.

[8.4] Ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2025. gada 2. jūlija spriedumu lietā Nr. C30752919 ir

noteikta pagaidu saskarsmes kārtība trešajai personai ar bērniem, pēc tam, kad tiks atcelti lēmumi par pagaidu

aizsardzības pret vardarbību līdzekļu piemērošanu – Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada

16. oktobra lēmums un Rīgas pilsētas tiesas 2024. gada 2. janvāra lēmums.

Vienlaikus ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2026. gada 4. marta lēmumu lietā Nr. C770885223

noteikti pagaidu aizsardzības līdzekļi pret vardarbību, paredzot trešajai personai aizliegumu satikties ar bērniem

ārpus ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2025. gada 2. jūlija spriedumu civillietā Nr. C30752919

noteiktās saskarsmes kārtības, kā arī noteikts aizliegums jebkādā veidā sazināties ar /Persona G/ pašai vai ar citu

personu starpniecību ārpus ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2025. gada 2. jūlija spriedumu

civillietā Nr. C30752919 noteiktās saskarsmes kārtības. Atstāts negrozīts Rīgas pilsētas tiesas tiesneses 2025.

gada 11. novembra lēmums, ar kuru noraidīts pieteikums par pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļu

atcelšanu, kas piemēroti ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada 16. oktobra lēmumu

(noteikts aizliegums trešajai personai satikties ar /Persona H/ un /Persona I/, tuvoties pieteicējam), Rīgas pilsētas

tiesas tiesneses 2024. gada 2. janvāra lēmumu (noteikts aizliegums trešajai personai atrasties tuvumā /Persona

G/ dzīvesvietai, uzturēties /Skolā/, satikties, sazināties un organizēt satikšanos un saziņu ar /Persona G/,

izmantot viņa personas datus) un Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2024. gada 25. janvāra lēmumu

(trešajai personai ir noteikts aizliegums izmantot pieteicēja, /Persona I/ un /Persona H/ personas datus).

[9] Apkopojot iepriekš minētajos tiesu nolēmumos noteiktos trešajai personai noteiktos aizgādības tiesību

ierobežojumus ir redzams, ka trešā persona šobrīd faktiski nevar realizēt saskarsmi ar bērniem, jo spēkā ir tiesas

noteiktie pagaidu aizsardzības līdzekļi, kas to liedz. Tāpat Administratīvā apgabaltiesa 2025. gada 19. novembra

spriedumā, izvērtējot aktuālo situāciju lietas izskatīšanas laikā, atzina, ka nav pamata atjaunot trešajai personai

pārtrauktās bērnu aizgādības tiesības.

Tiesa konstatē, ka bāriņtiesa, pieņemot lēmumu, nav ņēmusi vērā norādītos apstākļus.

[10] Līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā (Civillikuma 177. panta pirmā daļa). Aizgādības

tiesības aptver vecāku un bērna personiskās un mantiskās attiecības.

Aizgādības jēdziena saturs atklāts turpmāk norādītajās Civillikuma 177. panta normās. Aizgādība ir vecāku

tiesības un pienākums: 1) rūpēties par bērnu un viņa mantu; 2) pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un

mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt viņa dzīvesvietu.

Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu, bērna

kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot

viņa individualitāti, spējas un intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam). Bērna uzraudzība

nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu. Ar tiesībām noteikt bērna

dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību

par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai.

Tādējādi no minētā izriet, ka aizgādības tiesības ir vecāka pilnīga vara pār bērnu un tās piemīt katram vecākam

individuāli. Atkarībā no faktiskās situācijas, vai vecāki dzīvo kopā vai šķirti, atšķiras katra vecāka aizgādības

tiesību īstenošanas apjoms (Civillikuma 178. pants).

Aizgādības tiesību pārtraukšana ir pagaidu līdzeklis. No vienas puses, tās mērķi ir novērst apdraudējumu

bērnam, no otras puses, – dot vecākam iespēju novērst tos apstākļus, kuri bija pamatā aizgādības tiesību

pārtraukšanai. Vecāks, kuram ir pārtrauktas aizgādības tiesības, nevar pieņemt nekādus lēmumus attiecībā uz

bērnu, citiem vārdiem sakot, viņam nav juridiskās varas pār bērnu.

Pasākumiem, kas tiek veikti laikā, kamēr vecākam ir pārtrauktas aizgādības tiesības, ir jābūt vērstiem uz to

apstākļu, kas bijuši aizgādības tiesību pārtraukšanas pamatā, novēršanu un vecāka un bērna atkalapvienošanu.

[11] Tiesa konstatē, ka trešajai personai bērnu aizgādības tiesības pārtrauktas ar bāriņtiesas 2023. gada 28.

novembra un 2023. gada 12. decembra lēmumiem vairāku iemeslu dēļ. Iespējama fiziska un emocionāla

vardarbība pret jaunāko bērnu un bērnu personas datu aizsardzības pārkāpums, publiski izplatot bērnu personas

datus sociālajos tīklos, kā arī iespējami vardarbības riski bērniem. Pieņemot lēmumu par bērnu aizgādības

tiesību pārtraukšanu, bāriņtiesa, tostarp, ņēma vērā vispārējās jurisdikcijas tiesas noteiktos pagaidu aizsardzības

līdzekļus, kas joprojām ir spēkā.

[12] Lietā ir Zvērināta tiesu izpildītāja 2026. gada 13. janvāra akts par fakta fiksēšanu, no kura izriet, ka šī akta

sastādīšanas dienā sociālajos tīklos Facebook un YouTube ir publiski pieejami bērnu personas dati. Šie fakti ir

konstatēti arī 2025. gada 2. decembra, 2025. gada 9. septembra un 2025. gada 27. maija zvērināta tiesu

izpildītāja aktos par fakta fiksēšanu.

Lai arī bērnu personas dati ir pieejami citu personu sociālo tīklu profilos, trešā persona nav parūpējusies, lai tie

tiktu dzēsti. Minētais norāda uz to, ka trešā persona neizprot bērnu personas datu aizsardzības nozīmīgumu un

joprojām nav novērsusi tos apstākļus, kas bija par pamatu bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanai.

Papildu tam tiesa tiesas sēdē noskaidroja, ka trešā persona pēc tam, kad bāriņtiesa atjaunoja trešajai personai

bērnu aizgādības tiesības, ir bijusi publiskā pasākumā, kuru ir apmeklējuši arī bērni. Trešā persona ir veikusi

bērnu un pieteicēja filmēšanu ar telefonu. Trešā persona tiesai paskaidroja, ka ir filmējusi, lai pasargātu sevi no

pieteicēja un uzskata, ka ir rīkojusies pareizi. No minētā tiesa secina, ka trešā persona neapzinās savas rīcības

negatīvo ietekmi uz bērniem, bet domā tikai par savu interešu aizsardzību.

Tiesa pievienojas bērnu sevišķās aizgādnes, kura ir uzklausījusi bērnus, viedoklim, ka bāriņtiesa ir pāragri

lēmusi par bērnu aizgādības tiesību atjaunošanu trešajai personai. Bērnu sevišķā aizgādne pamatoti ir norādījusi,

ka bāriņtiesai, lemjot par aizgādības tiesību atjaunošanu trešajai personai, bija jāņem vērā Administratīvās

apgabaltiesas 2025. gada 19. novembra spriedumā izdarītie secinājumi par aktuālo situāciju ģimenē. Proti,

Administratīvā apgabaltiesa, izskatot lietu secināja, ka uz to brīdi nav zuduši iemesli, kas bija par pamatu

atjaunot trešajai personai bērnu aizgādības tiesības. Papildus tam tiesa konstatē, ka ar bāriņtiesas 2025. gada 26.

septembra lēmumu Nr.1.3./1982 trešajai personai ir atteikts atjaunot bērnu aizgādības tiesības, jo bāriņtiesa

konstatēja, ka joprojām pastāv risks, ka trešā persona nespēs rīkoties bērnu interesēs, tā kā nav izpratusi savas

rīcības sekas, kas var negatīvi ietekmēt trešās personas spējas īstenot savas aizgādības tiesības un pildīt likumā

noteikto pienākumu nodrošināt bērnu aprūpi un uzraudzību.

Bāriņtiesa lēmumā ir konstatējusi pozitīvu dinamiku trešās personas attieksmē pret bērniem, jo trešā persona ir

sadarbojusies ar sociālo dienestu un izmantojusi visus iespējamos pakalpojumus, kas viņai ir piedāvāti.

Bāriņtiesa arī ir ņēmusi vērā psihologa atzinumu, kas trešo personu raksturo kā gatavu uzņemties atbildību par

bērniem.

Tiesa nenoliedz, ka trešā persona ir centusies risināt situāciju. Tiesa ņem vērā arī to, ka starp trešo personu un

pieteicēju pastāv ieildzis un nopietns konflikts, kas pats par sevi rada spriedzi visu iesaistīto pušu un bērnu

savstarpējās attiecībās un kaitē bērnu emocionālajai labklājībai.

Tomēr tiesa lēmuma argumentācijā un faktisko apstākļu novērtējumā nesaskata, ka bāriņtiesa būtu ieguvusi

pārliecinošu apstiprinājumu tam, ka kopš 2025. gada 26. septembra un 2025. gada 19. novembra būtiski būtu

mainījusies trešās personas attieksme pret bērniem un būtu notikuši ievērojami uzlabojumi trešās personas un

bērnu sasvstarpējās attiecībās. Tāpat, kā jau minēts iepriekš, bāriņtiesa nav ņēmusi vērā arī to, ka joprojām ir

spēkā tiesas noteiktie pagaidu aizsardzības līdzekļi, kas liedz trešajai personai realizēt saskarsmi ar bērniem.

Būtībā trešā persona nevar realizēt nevienu no bērnu aizgādības tiesību īstenošanas elementiem, jo faktiski tiesu

piemērotie pagaidu aizsardzības līdzekļi liedz realizēt vecāka tiesības pār bērniem. Līdz ar to bērnu aizgādības

tiesību atjaunošana trešajai personai ir iluzora un tās nav iespējams īstenot pilnā apmērā. Bāriņtiesa arī nav

ņēmusi vērā bērnu viedokli, kas ir konsekventi nemainīgs.

Tādējādi tiesa nesaskata, ka būtu zuduši iemesli, kas bija par pamatu bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanai

trešajai personai.

[13] Apkopojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka bāriņtiesa ir kļūdaini pieņēmusi lēmumu atjaunot trešajai

personai bērnu aizgādības tiesības.

Tiesa secina, ka joprojām pastāv apstākļi, kas bija par pamatu bērnu aizgādības tiesību pārtraukšanai trešajai

personai – bērnu personas dati ir pieejami sociālajos tīklos, kā arī trešā persona publiskā pasākumā ir filmējusi

bērnus, rīkojoties pretēji bērnu vislabākajām interesēm. Turklāt joprojām ir spēkā vispārējās jurisdikcijas tiesas

noteiktie pagaidu aizsardzības līdzekļi pret vardarbību, kas liedz trešajai personai realizēt saskarsmi ar bērniem

un izmantot bērnu personas datus, ko trešā persona neievēro. Tāpat tiesa ņem vērā bērnu viedokli un atzīst viņu

sevišķās aizbildnes norādīto, ka bērnu aizgādības tiesības trešajai personai šobrīd nav pamata atjaunot, par

pamatotu.

Trešajai personai bērnu aizgādības tiesības būtu pamats atjaunot vien tad, kad būs novērsti visi šķēršļi – dzēsti

bērnu personas dati sociālajos tīklos, atcelti tiesas piemērotie pagaidu aizsardzības līdzekļi, kā arī pakāpeniski

bērniem saudzējošā veidā uzsākta bērnu saskarsme ar trešo personu. Tikai pēc visu šo apstākļu iestāšanās

bāriņtiesa var atgriezties pie jautājuma lemšanas par pārtraukto bērnu aizgādības tiesību atjaunošanu trešajai

personai.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, pieteicēja pieteikums ir pamatots un lēmums ir atceļams ar tā pieņemšanas dienu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 251. pantu, 253. panta pirmo daļu, 289.

pantu, 290. panta pirmo un otro daļu un 291. panta pirmo daļu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /Persona A/pieteikumu un atcelt Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas 2025. gada 10.

decembra lēmumu Nr. 1.3./2493 ar tā pieņemšanas dienu.

Piespriest no Rīgas valstspilsētas pašvaldības par labu /Persona A/ samaksāto valsts nodevu 30 (trīsdesmit)euro.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas,

iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese K. Kalvāne