Court orders debt collection and grants statutory interest rights ex officio under Civil Procedure Law.

Atklātas lietas statuss

Lietas Nr. C71385725

Lietas arhīva Nr. C-1109-26/12

ECLI:LV:VRT:2026:0114.C71385725.2.S

Vidzemes rajona tiesa

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Valmierā, 2026. gada 14. janvārī

Tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Kaspars Kukmilks

ar tiesas sēdes sekretāri /Persona B/

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu /Nosaukums B/ prasībā pret /Persona A/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] 2025. gada 17. oktobrī Vidzemes rajona tiesā tika saņemta /Nosaukums B/ (turpmāk – prasītāja) prasības

pieteikums pret /Persona A/ (turpmāk – atbildētāja) par parāda piedziņu. Ar prasības pieteikumu, prasītāja lūdz

piedzīt no atbildētājas galveno parādu 5233,50euro, ko veido parāda pamatsumma 5176,60 euro, maksa par

atgādinājumiem 34,90 euro un parāda atgūšanas izdevumi 22 euro; kā arī lietošanas procentus par aizdevuma

izmantošanu 618,11 euro, par laika periodu no 2022. gada 11. aprīļa līdz 2022. gada 2. septembrim; līgumiskos

nokavējuma procentus 6,81 euro, par laika periodu no 2022. gada 11. maija līdz 2022. gada 2. septembrim;

likumiskos nokavējuma procentus 968,38 euro, par laika periodu no 2022. gada 3. septembra līdz 2025. gada 15.

oktobrim. Kopējā prasības summa ir 6826,80 euro. Tāpat prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas samaksāto valsts

nodevu 400 euro un norādīt spriedumā uz prasītājas tiesībām saņemt likumiskos 6 % gadā no visas ar spriedumu

piedzītās summas par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai).

Prasības pieteikums pamatots ar turpmāk norādītajiem argumentiem.

[1.1] 2022. gada 14. janvārī, starp /Nosaukums D/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums G/ Zviedrijas Karalistē, un

atbildētāju tika noslēgts aizdevuma līgums, ar references numuru 751403346 (turpmāk – Aizdevuma līgums).

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem, atbildētājai tika izsniegts aizdevums 5245euro, ko veidoja aizdevuma

maksa 5000 euro un komisijas maksa par aizdevuma izsniegšanu 245 euro.

Ar 2022. gada 2. septembra /Nosaukums D/ paziņojumu par pirmstermiņa apmaksas pieprasīšanu un prasījuma

tiesību cesiju, /Nosaukums D/, pamatojoties uz Aizdevuma līguma pielīgtajām tiesībām, kuras bija noteiktas

Aizdevuma līguma 2.6.1. punktā, vienpusēji atkāpās no Aizdevuma līguma, jo atbildētāja savu saistību izpildi bija

kavējusi ilgāk par 30 dienām.

[1.2] /Nosaukums D/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums G/, 2022. gada 6. jūnijā ar prasītāju noslēdza Cesijas līgumu

GSC-22-11/JL. Prasītāja prasījuma tiesības, ar tiesībām prasīt galveno parādu un visus blakus prasījumus, kas izriet

no Aizdevuma līguma ieguva, noslēdzot pie šī cesijas līguma prasījumu tiesību pārejas Aktu 4, 2022. gada 6.

septembrī.

[1.3] Saskaņā ar Aizdevuma līgumu, ja sākotnējais kreditors /Nosaukums D/ atbildētājai nosūta vēstuli ar

atgādinājumu par kavētu maksājumu vai vēstuli par pirmstermiņa aizdevuma atmaksas pieprasīšanu, tad

atbildētājai ir pienākums apmaksāt izdevumus 7euro par katru vēstuli. Kopējie izdevumi par atgādinājumiem un

aizdevuma līguma izbeigšanu ir 34,90 euro, kurus prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas.

[1.4] Prasītāja ir veikusi parāda ārpustiesas atgūšanas darbības, aicinot atbildētāju izpildīt saistības ārpustiesas

kārtībā. Tā kā atbildētāja nav izpildījusi savas saistības, prasītājai ir tiesības prasīt no atbildētājas parāda atgūšanas

izdevumus 22 euro.

[1.5] Prasība pamatota ar Civillikuma 1587., 1589., 1590., 1591. pantu, 1652. panta 3. punktu, 1753., 1756., 1757.,

1765. pantu, 1793. panta 3. punktu, 1801., 1811., 1934., 1943. un 1946. pantu. Kā arī Parādu ārpustiesas atgūšanas

likuma 6. pantu un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas

izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2. punktu.

[2] Atbildētāja par prasības pieteikumu tiesai rakstveida paskaidrojumu nav sniegusi. Tiesas dokumenti atbildētājai,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta 2.1 daļas 3. punktu tika nosūtīti uz oficiālo elektronisko adresi.

2025. gada 12. un 15. decembrī, Vidzemes rajona tiesas oficiālajā elektroniskajā adresē tika saņemti atbildētājas

iesniegumi, kuros atbildētāja informē tiesu, ka viņa ar prasītāju ir noslēgusi vienošanos, saskaņā ar kuru, atbildētāja

katru mēnesi veiks maksājumus 50 euro. 2025. gada novembrī atbildētāja jau ir veikusi pirmo maksājumu.

[3] Vidzemes rajona tiesā pēc tiesneša pieprasījuma tika saņemti prasītājas paskaidrojumi un pieteikums par

atteikšanos no prasības daļā. Prasītāja norādīja, ka ar atbildētāju nav noslēgusi rakstveida vienošanos. Atbildētāja ir

uzsākusi parādsaistību segšanu pēc iespējām, kam prasītāja esot piekritusi, lai kopējā parāda summa pakāpeniski

samazinātos.

Prasītāja vienlaikus iesniedza pieteikumu par atteikšanos no prasības daļā, norādot, ka prasītāja no atbildētājas no

prasības pieteikuma iesniegšanas tiesā ir saņēmusi maksājumus par kopējo summu 100 euro. Tāpēc prasītāja,

saskaņā ar Civilprocesa likuma 74. panta trešās daļas 1. punktu, lūdza tiesai pieņemt lēmumu par tiesvedības

izbeigšanu lietā daļā par procentu par aizdevuma izmantošanu 100 euro apmērā.

[4] Prasītājas pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2025. gada 23. decembrī prasītājas pārstāve elektroniski

parakstīja lūgumu, ar kuru prasītāja lūdz tiesu lietu izskatīt bez prasītājas piedalīšanās tiesas sēdē. Vienlaikus

prasītāja norādīja, ka prasītājai nekas papildus nav piebilstams, līdz ar to, prasītāja uzskatot, ka viņas pārstāvja

neierašanas uz tiesas sēdi nevarētu kavēt lietas izskatīšanu, norādot, ka izlīguma noslēgšana nav iespējama un

prasītāja nevēlas izmantot mediāciju.

[5] Atbildētāja uz tiesas sēdi nav ieradusies. 2026. gada 13. janvārī tiesā tika saņemts atbildētājas iesniegums, kurā

atbildētāja uz tiesas sēdi nevarēšot ierasties, jo viņai esot jāstrādā. Vienlaikus atbildētāja norāda, ka viņa ar

/Nosaukums H/ esot vienojusies par kredīta atmaksu 50euro katru mēnesi, un šajā mēnesī būs jau trešais

maksājums. Vienlaikus atbildētāja lūdz izskatīt lietu bez viņas klātbūtnes vai arī pārcelt uz citu datumu.

[6] Tiesa iepazinusies ar prasītājas pārstāves un atbildētājas iesniegumiem, un ņemot vērā, ka pusēm par lietas

izskatīšanas laiku un vietu ir paziņots likumā noteiktajā kārtībā, nolēma lietu izskatīt bez neieradušos lietas

dalībnieku klātbūtnes, jo nekonstatēja pamatu lietas izskatīšanas atlikšanai.

Motīvu daļa

[7] Izvērtējusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, kā arī iepazinusies un novērtējusi lietā iesniegtos

pierādījumus to kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība ir pamatota un apmierināma uzturētajā apmērā.

[8] Saskaņā ar Civillikuma 1793. panta 3. punktu, prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura

notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga, vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata, vai labprātīgi.

Savukārt Civillikuma 1805. pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora tiesībām un uz šā

pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku. Civillikuma 1806. pantā ir

paredzēts, ka no cedenta uz cesionāru pāriet pats prasījums ar visām pie tā piederīgām un cesijas brīdī jau

pastāvošām tiesībām.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi, ka tā ir ieguvusi prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no Aizdevuma

līguma. Prasījuma tiesību pāreju pierāda 2022. gada 6. jūnija cesijas līguma Nr. GSC-22/11/JL, izraksts no 2022.

gada 6. septembra akta Nr. 4 un tā pielikums, kā arī sākotnējā kreditora /Nosaukums D/, 2022. gada 2. septembra

paziņojums par pirmstermiņa apmaksas pieprasīšanu un prasījuma tiesību cesiju, kurā norādīts, ka ir notikusi cesija

un jaunais kreditors. Šie pierādījumi, tiesas ieskatā pierāda, prasītājas prasījuma tiesību pastāvēšanu pret

atbildētāju.

[9] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93. panta pirmo daļu katrai pusei ir jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato

savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda

savu iebildumu pamatotība.

Savukārt Civilprocesa likuma 96. panta piektā daļa nosaka, ka pusei nav jāpierāda tie fakti, kurus Civilprocesa

likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa konstatē, ka atbildētāja nav apstrīdējusi prasības pieteikumā norādītos apstākļus, nav cēlusi iebildumus vai

pretprasību. Tādējādi tiesai nav pamata uzskatīt, ka atbildētājai ir iebildumi pret prasības pieteikumā norādītajiem

apstākļiem, vēl jo vairāk uz iebildumu neesamību norāda apstāklis, ka kopš prasības iesniegšanas tiesā, atbildētāja

uzsākusi parāda saistību izpildi, veicot prasītājam divus maksājumus kopsummā 100 euro.

[10] Tiesas ieskatā, lietā nav strīda, ka atbildētāja ir patērētājs Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ko

pierāda tas, ka Aizdevuma līgumā sākotnējais kreditors /Nosaukums D/, ir atsaukusies uz gada procentu likmes

aprēķināšanu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas regulē jautājumu par patērētāja kreditēšanu. Kā ir

atzīts judikatūrā, tad tiesai ir pienākums pēc savas iniciatīvas izvērtēt iespējami negodīgus ar patērētāju noslēgta

līguma noteikumus (Senāta Civillietu departamenta 2018. gada 14. februāra sprieduma lietā Nr. SKC-63/2018

(ECLI:LV:AT:2018:0214.C31463711.1.S), 10. punktu, 2018. gada 26. janvāra sprieduma lietā Nr. SKC-40/2018

(ECLI:LV:AT:2018:0126.C30516713.1.S), 8.–9. punkts un 2017 gada 30. jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-154/2017

(C33439211) 7. punkts. Skatīt arī: Eiropas Savienības Tiesas 2009. gada 4. jūnija sprieduma lietā C-243/08

/Nosaukums I/, ECLI:EU:C:2009:350, 22.–24. punktu un 2006. gada 26. oktobra sprieduma lietā C-168/05

/Nosaukums J/ ECLI:EU:C:2006:675, 38. punktu). Līdz ar to, izskatot lietu, tiesa vērtēs Aizdevuma līguma

noteikumu atbilstību tiesību normām. Turklāt uzsverams, ka atbilstoši Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.

panta pirmajai daļai pakalpojuma sniedzējs iepriekš sagatavotos līguma projektos nedrīkst piedāvāt tādus līguma

noteikumus, kas ir pretrunā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

Pārbaudot Aizdevuma līguma noteikumus, tiesa nav konstatējusi atbildētājas kā patērētājas tiesību aizskārumu

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē.

Atbilstoši Civillikuma 3. pantam katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spējā tad, kad šī

attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

Aizdevuma līgums tika noslēgts 2022. gada 2. septembrī, tāpēc ir piemērojama Patērētāju tiesību aizsardzības

likuma 8. panta 2.2 un 2.3 daļas, likuma redakcijā, kas bija spēkā no 2021. gada 23. jūnija līdz 2022. gada 14.

martam.

Pārbaudot Aizdevuma līgumu, tiesa konstatē, ka kredīta kopējās izmaksas ir 6123,28 euro (aprēķināts 132,42 x 84

= 11 123,28 euro - 5000 euro). Laika periodā no 2022. gada 10. janvāra līdz 2029. gada 10. janvārim bija 7 gadi jeb

2557 dienas. Līdz ar to, kredīta kopējās izmaksas dienā bija 6123,28 euro / 2557 = 2,39 euro, kas atbilst 0,0478 %

no kredīta summas jeb tāds apmērs, kurš atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.3 daļā noteiktajām

kredītu kopējo izmaksu robežai. Līdz ar to, tiesa secina, ka Aizdevuma līgumā noteiktās patērētāja kreditēšanas

līguma izmaksas ir samērīgas un atbilstošas godīgai darījumu praksei.

Savukārt vērtējot Aizdevuma līguma 2.5. punktu, tiesa konstatē, ka tajā ir noteikts, ka maksājumu kavējumu

gadījumā Aizņēmējs (atbildētāja) maksā nokavējuma procentus pēc likmes 45 % gadā no kavētā maksājuma

apmēra par katru dienu. Vienlaikus šī līguma punktā ir noteikts, ka jebkurā gadījumā kopējais nokavējuma procentu

apmērs nav lielāks par 36 procentpunktiem virs procentu likmes gadā. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu, procentu

likme bija 24,90 % gadā. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka Aizdevuma līguma 2.5. punkts atbilst Patērētāju tiesību

aizsardzības likuma 8. panta 2.6 daļai.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka nav konstatējams atbildētājas kā patērētājas tiesību aizskārums

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē. Ir uzsverams, ka atbildētāja nav izmantojusi savas tiesības un

sniegusi argumentus par citiem apstākļiem, kuri varētu liecināt, ka ir noticis atbildētājas kā patērētājas tiesību

aizskārums.

[11] Ar lietā iesniegtajiem pierādījumiem prasītāja ir pierādījusi, un atbildētāja to nav apstrīdējusi, ka 2022. gada

14. janvārī atbildētāja ar sākotnējo kreditori /Nosaukums D/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums G/, noslēdza Aizdevuma

līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne

darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma.

Atbildētāja nav apstrīdējusi, ka saņēmusi aizdevumu 5000 euro, lai dzēstu savas esošās saistības pret citiem

kreditoriem, atbilstoši Aizdevuma līguma Īpašo noteikumu 1. punktam. Tiesa atzīst, ka ar lietā iesniegto

/Nosaukums F/ 2022. gada 14. janvāra maksājuma dokumentu par aizdevuma summas 5000 euro pārskaitīšanu uz

atbildētājas bankas kontu, pierādīts, ka sākotnējais kreditors /Nosaukums D/, izpildīja savas saistības, kas izrietēja

no Aizdevuma līguma.

Tāpat tiesas ieskatā lietā nepastāv strīds, ka sākotnējais kreditors /Nosaukums D/, vienpusēji atkāpās no Aizdevuma

līguma, saskaņā ar Aizdevuma līguma 2.6.1. punktu, jo atbildētāja kavēja maksājumu vairāk nekā 30 dienas. Par

atkāpšanos no Aizdevuma līguma atbildētājai tika paziņots ar 2022. gada 2. septembra paziņojumu par

pirmstermiņa apmaksas pieprasīšanu un prasījuma tiesību cesiju.

Saskaņā ar Civillikuma 1589. pantu, vienpusēja atkāpšanās no līguma ir pielaižama tikai tad, kad tā pamatota ar

paša līguma rakstu, vai kad to zināmos apstākļos atļauj likums, vai arī kad tāda tiesība ir bijusi noteikti pielīgta.

Tiesa atzīst, ka sākotnējai kreditorei bija pielīgta tiesība vienpusēji atkāpties no Aizdevuma līguma. Turklāt

atbildētāja nav apstrīdējusi, ka sākotnējā kreditore /Nosaukums D/ vienpusēji atkāpjoties no Aizdevuma līguma,

pārkāptu šī līguma noteikumus vai iesniegusi pierādījumus, ka viņa tobrīd nekavēja Aizdevuma līgumā noteiktos

maksājumus.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka sākotnējā kreditore /Nosaukums D/, pamatoti vienpusēji atkāpās no

Aizdevuma līguma.

[12] Prasītāja ar prasību ir lūgusi piedzīt no atbildētājas galveno parādu 5233,50 euro, ko veido parāda

pamatsumma 5176,60 euro, maksa par atgādinājumiem 34,90 euro un parāda atgūšanas izdevumi 22 euro.

Izspriežot prasītājas prasību šajā daļā, tiesa ņem vērā turpmāk norādītos apsvērumus.

[12.1] Vērtējot prasītājas prasību par aizdevuma pamatsummas parādu 5176,60 euro, tiesa ņem vērā to, ka lietā nav

strīda, ka atbildētāja nav izpildījusi savas saistības, kuras izriet no Aizdevuma līguma. Tiesai nav pamata apšaubīt,

ka Aizdevuma līgums ir noslēgts tiesīgi. Līdz ar to, tas uzliek atbildētājai pienākumu izpildīt uzņemtās saistības

pilnā apmērā.

Lietā nav strīda par parāda apmēru, kas pierādīts ar prasītājas iesniegto parāda aprēķinu, kurā ir attēloti arī

atbildētājas veiktie maksājumi. Atbildētāja nav apstrīdējusi šo parāda aprēķinu un nav cēlusi iebildumus. Turklāt

tieši atbildētājai būtu jāpierāda, ka parāda aprēķins nav pareizs, jo atbilstoši Civillikuma 1838. pantam, to, ka

samaksa ir izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētāja nav cēlusi iebildumus, par to, ka prasītāja nebūtu

norādījusi kādu maksājumu, kuru viņa būtu veikusi parāda aprēķinā, līdz prasības celšanai.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība par aizdevuma pamatsummas parāda 5176,60 euro

ir pamatota.

[12.2] Prasītāja ar prasības pieteikumu lūdz piedzīt no atbildētājas maksu par atgādinājumiem 34,90 euro, ko

sākotnējais kreditors /Nosaukums D/, ir cedējis prasītājai.

Pārbaudot prasības pieteikumam pievienoto Aizdevuma līgumu, tiesa konstatē, ka Aizdevuma līguma 2.7. punkts

nosaka, ka, ja aizdevējs aizņēmējam nosūta vēstuli ar atgādinājumu par kavētu maksājumu vai vēstuli par

pirmstermiņa aizdevuma atmaksas pieprasīšanu Aizdevuma līguma Vispārīgo noteikumu 2.6. punktā noteiktajos

gadījumos, aizņēmējam, tas ir atbildētājai, ir pienākums apmaksāt aizdevēja izdevumus 7 euro par katru vēstuli.

Prasītāja prasības pieteikumam ir pievienojusi sākotnējā kreditora /Nosaukums D/ brīdinājumus, kas nosūtīti

atbildētājai 2022. gada 30. aprīlī, 2022. gada 22. maijā, 2022. gada 12. jūnijā, 2022. gada 19. jūlijā un 2022. gada 2.

septembrī. Turklāt prasītāja prasības pieteikumam ir pievienojusi arī /Nosaukums E/ izziņas par vēstules

sagatavošanu un nodošanu /Nosaukums K/ piegādei adresātam, kurā norādīts, ka pēc informācijas saņemšanas no

sākotnējā kreditora /Nosaukums D/, ir sagatavotas un nosūtītas atbildētājai vēstules.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi, ka sākotnējam kreditoram /Nosaukums D/ ir

radušies izdevumi par atgādinājumu sūtīšanu un atbilstoši Aizdevuma līguma 2.7. punktam, atbildētājai ir

pienākums segt šos izdevumus.

No iesniegtā cesijas 2022. gada 6. septembra akta Nr. 4 1. pielikuma ir konstatējams, ka prasījuma tiesības par

atgādinājuma komisijas maksu, sākotnējais kreditors /Nosaukums D/ ir cedējusi prasītājai

Ņemot vērā iepriekš norādīto tiesa atzīst, ka prasītājas prasība par maksas par atgādinājumiem 34,90 euro ir

pamatota.

[12.3] Prasītāja ar prasības pieteikumu lūdz no atbildētājas arī piedzīt 22 euro kā parāda ārpustiesas piedzīšanas

izdevumus. Pārbaudot informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centra datubāzē “Parāda atgūšanas pakalpojumu

sniedzēji”, tiesa konstatē, ka prasītāja ir licencēts parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs (licences Nr. PA-2024-

4), turklāt arī parāda ārpustiesas atgūšanas uzsākšanas brīdī prasītāja bija parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēja

(skatīt: /Tīmekļvietne B/ [skatīts 14.01.2026]).

Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta pirmajai daļai parādniekam vai aizņēmējam ir pienākums

atlīdzināt parāda atgūšanas izdevumus, ja to atlīdzināšana tiek pieprasīta un nepastāv strīds par parāda esamību.

Tiesas ieskatā no minētās normas izriet trīs priekšnoteikumi, lai apmierinātu parāda atgūšanas izdevumus. Pirmkārt,

parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir jāpierāda, ka tādi izdevumi ir radušies. Otrkārt, šo izdevumu

atlīdzināšana tiek pieprasīta, un, treškārt, nepastāv strīds par parāda esamību.

Tiesas ieskatā visi šie trīs priekšnoteikumi šajā lietā ir konstatējami. Proti, prasītāja ir pierādījusi, ka viņai radās

izdevumi parāda atgūšanā, ko apliecina lietā iesniegtie paziņojumi un atgādinājumi par saistību izpildi: 2022. gada

13. septembra paziņojums par ceciju un atgādinājums par saistību izpildi; kā arī 2025. gada 3. janvāra atgādinājums

par saistību izpildi.

Tāpat prasītāja šos izdevumus ir pieprasījusi, un lietā nepastāv strīds par parāda esamību, jo atbildētāja nav cēlusi

iebildumus pret parāda pastāvēšanu.

Atbilstoši Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta otrajai daļai, parāda atgūšanas izdevumiem jābūt

samērīgiem un objektīvi pamatotiem. Par samērīgiem uzskatāmi parāda atgūšanas izdevumi, kas atbilst Ministru

kabineta noteiktajam parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamam apmēram. Savukārt atbilstoši Ministru kabineta

2013. gada 29. janvāra noteikumu Nr. 61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un

izdevumiem, kuri navatlīdzināmi” 2.1. apakšpunktam, par rakstiska paziņojumasagatavošanu un nosūtīšanu

parādniekam vai aizņēmējam, kurā sniegta informācija par parādaesību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās

maksājuma saistības ne vairāk kā 15 euro. Savukārt atbilstoši šo noteikumu 2.2. apakšpunktam par citām parāda

atgūšanai papildusveiktajām darbībām ne vairāk kā 15 euro parāda atgūšanas procesā.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka pastāv pamats piedzīt no atbildētājas parāda atgūšanas izdevumus 22

euro.

[12.4] Tiesa, ņemot vērā šī sprieduma 12.1.–12.3. punktā norādīto, atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājai ir

piedzenams galvenais parāds 5233,50 euro, pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1828. un 1838. pantu, kā arī

Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 6. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2013. gada 29. janvāra noteikmu Nr.

61 “Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi” 2.

punktu.

[13] Ar prasības pieteikumu prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus par aizdevumu izmantošanu

618,11 euro, par laika periodu no 2022. gada 11. aprīļa līdz 2022. gada 2. septembrim; līgumiskos nokavējuma

procentus 6,81 euro par laika periodu no 2022. gada 11. maija līdz 2022. gada 2. septembrim; un likumiskos

nokavējuma procentus 968,38 euro, par laika periodu no 2022. gada 3. septembra līdz 2025. gada 15. oktobrim.

Izskatot šo prasītājas prasības daļu, tiesa ņem vērā turpmāk norādītos apsvērumus.

Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procenitem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai

citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu,samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

[13.1] Atbildētāja ir norādījusi, ka viņa ir noslēgusi vienošanos par parāda pakāpenisku atmaksāšanu, veicot

maksājumus 50 euro mēnesī. Prasītāja, sniedzot papildus paskaidrojumus pēc tiesas pieprasījuma, paskaidroja, ka

atbildētāja ir veikusi divus maksājumus, par kopējo summu 100 euro, un lūdza izbeigt tiesvedību daļā par procentu

par aizdevuma izmantošanu par summu 100 euro, jo atbildētāja pēc prasības celšanas ir veikusi divus maksājumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu, tiesa izbeidz tiesvedību lietā, ja prasītājs atteicies no prasības.

Tiesai nav pamata nepieņemt prasītājas atteikšanos no prasības norādītajā daļā. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka ir

izbeidzama tiesvedība daļā par līgumisko procentu par aizdevuma summas lietošanu 100 euro piedziņu, kas

aprēķināti par laiku no 2022. gada 11. aprīļa līdz 2022. gada 2. septembrim, pamatojoties uz Civilprocesa likuma

223. panta 4. punktu.

[13.2] Civillikuma 1757. pants nosaka, ka nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs. Savukārt Civillikuma 1946.

pants nosaka, ka procenti par aizdevumiem ir dodami tikai tad, ja tie ir bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

No iesniegtā Aizdevuma līguma eksemplāra, kuru atbildētāja ir parakstījusi ar roku, tiesa konstatē, ka atbildētāja ar

sākotnējo kreditori /Nosaukums D/, ir pielīgušas, ka aizņēmuma procentu ikme ir 24,90 %.

Prasītāja ir aprēķinājusi līgumiskos procentus par aizdevuma izmantošanu 618,11 euro, par laiku no 2022. gada 11.

aprīļa līdz 2022. gada 2. septembrim. Vienlaikus jāņem vērā, ka prasītāja ar 2025. gada 29. decembra pieteikumu

par atteikšanos no prasības daļā, samazināja prasības summu par līgumiskajiem procentiem par aizdevuma

izmantošanu par 100 euro.

Tiesa atzīst, ka atbildētāja parakstot Aizdevumu līgumu, uzņēmās maksāt aizdevuma lietošanas procentus. Kā to

tiesa konstatēja, jau šī sprieduma 10. punktā, tad šie procenti atbilda Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

noteiktajām prasībām. Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par līgumisko procentu par aizdevuma

izmantošanu 518,11 euro (aprēķināts kā 618,11 euro -100 euro) par laika periodu no 2022. gada 11. aprīļa līdz

2022. gada 2. septembrim, piedziņu ir pamatota.

[13.3] Izskatot prasītājas prasību daļā par līgumisko nokavējuma procentu 6,81 euro, par laika periodu no 2022.

gada 11. maija līdz 2022. gada septembrim, tiesa ņem vērā turpmāk norādīto.

Civillikuma 1652. panta pirmās daļas 3. punkts nosaka, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats

no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar likumu, vai ar līgumu, vai arī pēc

parašas.

Tiesa konstatē, ka puses noslēdzot Aizdevuma līgumu, šī līguma 2.5. punktā ir paredzējušas nosacījumu, ka

atbildētāja, gadījumā, ja tiek kavēti maksājumi, maksā nokavējuma procentus pēc likmes 45 % gadā no kavētā

maksājuma apmēra par katru dienu. Vienlaikus šajā līguma punktā noteikts, ka kopējais nokavējuma procentu

apmērs nav lielāks par 36 procentpunktiem virs procentu likmes gadā. Tiesa, šī sprieduma 10. punktā jau

konstatēja, ka Aizdevuma līguma 2.5. punkts atbilst Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 8. panta 2.6 daļai.

Lietā nav strīda, ka atbildētāja pieļāvusi Aizdevuma līgumā noteikto maksājuma kavējumu. Līdz ar to, prasītāja

pamatoti ir aprēķinājusi līgumiskos nokavējuma procentus un atbildētājai ir pienākums maksāt līgumiskos

nokavējuma procentus.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par līgumisko nokavējuma procentu 6,81 euro,

par laiku no 2022. gada 11. maija līdz 2022. gada 2. septembrim, piedziņu ir pamatota.

[13.4] Izvērtējot prasītājas prasību daļā par likumisko nokavējuma procentu 968,38 euro, par laiku no 2022. gada 3.

septembra līdz 2025. gada 15. oktobrim, tiesa ņem vērā turpmāk norādīto.

Civillikuma 1759. panta 1. punkts nosaka, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata par

katru parāda samaksas nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par

nokavējuma procentiem. Savukārt Civillikuma 1765. panta pirmā daļa noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka

aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir,

seši procenti no simta gadā.

Prasītāja pieteikumam ir pievienojusi sākotnējā kreditora /Nosaukums D/ 2022. gada 2. septembra paziņojumu par

pirmstermiņa apmaksas pieprasīšanu un prasījuma tiesību cesiju, ar kuru, sākotnējais kreditors /Nosaukums D/

pieprasa nekavējoties atmaksāt visu neatmaksāto aizdevumu un citus Aizdevuma līgumā paredzētos maksājumus.

Tiesas ieskatā, līdz ar to, ir konstatējams, ka atbildētāja ir pieļāvusi saistību izpildes kavējumu, jo atbildētāja savas

saistības neizpildīja un neatmaksāja visu pieprasīto naudas summu. Līdz ar to, ir atzīstams, ka prasītāja pamatoti ir

aprēķinājusi likumiskos nokavējuma procentus.

Ņemot vērā iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par likumisko nokavējuma procentu 968,38

euro, par laiku no 2022. gada 3. septembra līdz 2025. gada 15. oktobrim, piedziņu ir pamatota.

[13.5] Ņemot vērā šī sprieduma 13.1.–13.4. punktā norādīto, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība daļā par līgumisko

procentu par aizdevuma izmantošanu, līgumisko nokavējuma procentu un likumisko nokavējuma procentu

piedziņu ir pamatota.

Līdz ar to, tiesa no atbildētājas par labu prasītājai piedzen līgumiskos procentus par aizdevumu izmantošanu 518,11

euro, par laika periodu no 2022. gada 11. aprīļa līdz 2022. gada 2. septembrim; līgumiskos nokavējuma procentus

6,81 euro par laika periodu no 2022. gada 11. maija līdz 2022. gada 2. septembrim un likumiskos nokavējuma

procentus 968,38 euro, par laika periodu no 2022. gada 3. septembra, pamatojoties uz Civillikuma 1753., 1756.

pantu, 1759. panta 1. punktu, 1765. panta pirmo daļu un 1946. pantu.

Savukārt tiesvedība daļā par līgumisko procentu par aizdevuma izmantošanu 100 euro piedziņu, ir izbeidzama,

pamatojoties uz Civilprocesa likuma 223. panta 4. punktu.

[14] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no

otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Savukārt saskaņā ar šī panta otro daļu, ja prasītājs neuztur savus

prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi ir apmierinājis, tiesa pēc prasītāja lūguma

piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos tiesas izdevumus.

Iesniedzot prasības pieteikumu, prasītāja samaksāja valsts nodevu 400 euro. Ņemot vērā, ka atbildētāja prasītājai

maksājumus veica pēc prasības celšanas tiesā, tāpēc prasītāja ir atteikusies no prasības daļā, tad tiesa piedzen no

atbildētājas prasītājas labā, visu prasītājas samaksāto valsts nodevu 400 euro.

[15] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmajai daļai, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un

tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesai jānosaka termiņš sprieduma labprātīgai izpildei, izņemot gadījumus, kad

spriedums izpildāms nekavējoties. Tiesa nekonstatē, ka konkrētajā gadījumā prasītāja būtu iesniegusi lūgumu par

to, lai tiesas spriedumā noteiktu nekavējošu sprieduma izpildi, tāpēc tiesai ir jānosaka sprieduma labprātīgas

izpildes termiņš. Tiesa, piemērojot Civilprocesa likuma 204.1 panta otro daļu, nosaka sprieduma labprātīgas

izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

[16] Civilprocesa likuma 195. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu,

tiesai sprieduma rezolutīvajā daļā jānorāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma

dienai) saņemt procentus.

Augstākās tiesas judikatūrā ir nostiprinājies, ka Civilprocesa likuma 195. pantam ir imperatīvs raksturs un saskaņā

ar to, tiesai pašai (ex officio), neatkarīgi no prasījumā izteiktajiem lūgumiem, jānosaka prasītājam tiesības par laiku

līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus (Senāta Civillietu departamenta 2016. gada 29. janvāra

lēmuma lietā Nr. SKC-1331/2016 (C28283311), 7.1. punkts). Norādāms, ka likumiskos procentus aprēķina no visas

ar spriedumu piedzītās summas, bet to pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis

piedzītās summas lielumu (skat. Senāta Civillietu departamenta senatoru kopsapulces 2021. gada 15. decembra

lēmuma tēzi un 2. punktu. Lēmums pieejams šeit un Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 13. jūnija

sprieduma lietā Nr. SKC-53/2024, ECLI:LV:AT:2024:0613.C33348419.26.S, tēzi un 7. punktu).

Līdz ar to, tiesa atzīst, ka prasītājas lūgums par tiesību noteikšanu prasītājai saņemt likumiskos procentus ir

apmierināms.

Rezolutīvā daļa

saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo un otro daļu, 97., 189.–193., 194., 195. un 199. pantu, kā arī 223.

panta 4. punktu un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

1. Apmierināt /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/, prasību. Piedzīt no /Persona A/, personas kods

/Personas kods A/, par labu /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/:

1.1. galveno parādu 5233,50 euro;

1.2. līgumiskos procentus par aizdevuma lietošanu 518,11 euro, par laiku no 2022. gada 11. aprīļa līdz 2022. gada

2. septembrim;

1.3. līgumiskos nokavējuma procentus 6,81 euro, par laiku no 2022. gada 11. maija līdz 2022. gada 2. septembrim;

1.4. likumiskos nokavējuma procentus 968,38 euro, par laiku no 2022. gada 3. septembra līdz 2025. gada 15.

oktobrim;

1.5. tiesas izdevumus – valsts nodevu – 400 euro;

Kopējā piedzītā summa: 7126,80 euro (septiņi tūkstoši viens simts divdesmit seši euro un 80 centi).

Piedzītā summa jāieskaita /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/, norēķinu kontā Nr. /IBAN A/, banka:

/Nosaukums C/.

2. Noteikt tiesības /Nosaukums B/, reģistrācijas Nr. /Nosaukums A/, par laiku pēc sprieduma labprātīgas izpildes

termiņa beigām līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus no simta

gadā no visas piedzītās summas, ievērojot Civillikuma 1763. pantā noteiktos procentu pieauguma ierobežojumus.

3. Izbeigt tiesvedību daļā par līgumisko procentu par aizdevuma summas izmantošanu 100 euro par laika periodu

no 2022. gada 11. aprīļa līdz 2022. gada 2. septembrim piedziņu.

4. Noteikt /Persona A/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

5. Spriedums pasludināts 2026. gada 14. janvārī. Spriedums sastādīts un pievienots tiešsaistes sistēmā

/Tīmekļvietne A/ 2026. gada 14. janvārī.

Lietas dalībnieki tiesas spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma

pasludināšanas dienas Vidzemes apgabaltiesā. Apelācijas sūdzība ir iesniedzama Vidzemes rajona tiesā.

Tiesnesis Kaspars Kukmilks