Administrative court dismisses appeal against building permit and rejects separate claim for defamation damages due to procedural defect.

NORAKSTS Lieta Nr.A420377612 A-00986-13/42

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĒZEKNES TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rēzeknē, 2013.gada 15.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis Māris Šļakota,

piedaloties pieteicējai J.D., atbildētājas Daugavpils pilsētas pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Daugavpils pilsētas domes pārstāvēm M.D. un S.P., trešajai personai S.S.,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.D. pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 26.janvāra lēmuma Nr.50 (25.§) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu par būvniecības seku novēršanu – palīgēkas /adrese/ nojaukšanu.

Aprakstošā daļa

[1] Daugavpils pilsētas domes (turpmāk – Dome) Pilsētplānošanas un būvniecības departaments (turpmāk – Departaments) 2011.gada 6.jūlijā izsniedza S.S. būvatļauju Nr./numurs/ (turpmāk – Būvatļauja) saimniecības ēkas rekonstrukcijai /adrese/. Pieteicēja J.D. 2011.gada 15.augustā apstrīdēja Būvatļauju. Sūdzībā norādīja, ka tiek nodarīts kaitējums pieteicējai un viņas ģimenei. Būvprojekts neparedz pārbūvi, bet gan jaunas

1.lappuse no 6 būves būvniecību. Netiek ievērots tiesību normās paredzētais attālums (6 m) starp būvi un pieteicējas zemes gabala /adrese 2/, robežu. Būves augstums virs 1,80 m ir jāsaskaņo ar kaimiņu. Ar Departamenta vadītājas 2011.gada 28.novembra lēmumu Nr.464 noraidīts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums un Būvatļauja atstāta negrozīta. Pieteicēja minēto lēmumu apstrīdēja. Sūdzībā norādīja, ka saskaņā ar Apbūves noteikumu 6.1.10.5.punktu minimālais attālums no blakus esošā zemes gabala robežām nedrīkst būt mazāks par 6 m.

[2] Izskatot apstrīdēšanas iesniegumu, Dome ar 2012.gada 26.janvāra lēmumu Nr.50 (25.§) (turpmāk – Lēmums) atstāja negrozītu Departamenta vadītājas 2011.gada 28.novembra lēmumu Nr.464. Lēmumā norādīts šāds pamatojums. [2.1] Būvatļaujas izsniegšanā ir ievērotas visas tiesību normās paredzētās būvniecības procesa stadijas, ir saņemti nepieciešamie dokumenti un Departaments ir veicis nepieciešamo izvērtējumu. [2.2] Saskaņā ar Departamenta būvvaldē iesniegto sertificēta arhitekta A.M. (sertifikāta Nr./numurs/) 2011.gada 30.jūnijā izstrādāto tehnisko projektu saimniecības ēkas (kods 1274) rekonstrukcijai, siltumnīcas (kods 1274) būvniecībai un garāžas (kods 1274) rekonstrukcijai, /adrese/ (turpmāk – Būvprojekts), ir paredzēta esošās saimniecības ēkas ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ apbūves laukuma palielināšana, to rekonstruējot, piebūvējot esošās saimniecības ēkai telpas ar ķieģeļu mūra sienām. Būvprojektā attālums no rekonstruējamās ēkas piebūves sienas līdz pieteicējas zemes gabala /adrese 2/, robežai ir 1,56 m. Līdz ar to, ir ievērots Domes 2009.gada 12.februāra saistošo noteikumu Nr.5 „Par Daugavpils pilsētas teritorijas plānojuma 2006-2018.gadam grafisko daļu un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem” (turpmāk – Apbūves noteikumi) 6.2.3.14.2.apakšpunkts, savukārt pieteicējas sūdzībā ietvertais apgalvojums ir nepamatots. [2.3] Saskaņā ar Būvniecības likuma 30.panta pirmajā un otrajā daļā noteikto kārtību, Departamenta būvvaldes būvinspektors ir vairākkārtīgi pārbaudījis saimniecības ēkas rekonstrukcijas atbilstību akceptētajam Būvprojektam (2011.gada 15.augusta atzinums Nr.8.3-8/139 par būves pārbaudi un 2011.gada 2.septembra atzinums Nr.86/11-B par būves pārbaudi). Atkāpes no Būvprojekta būvinspektors nav konstatējis, kas apliecina pieteicējas sūdzības nepamatotību. Apgalvojums par to, ka rekonstruējamā saimniecības ēka, /adrese/, ir patvaļīgi uzbūvēta, neatbilst lietā konstatētajiem apstākļiem.

[3] Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 26.janvāra lēmuma Nr.50 (25.§) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu par būvniecības seku novēršanu – palīgēkas /adrese/ nojaukšanu. Pieteikums ir uzrakstīts kļūdainā valodā, kas apgrūtina tā uztveri un liela daļa argumentu ir objektīvi nesaprotama. Tomēr, ir iespējams identificēt šādus argumentus, kas attiecas uz konkrētā būvniecības procesa tiesiskumu.

2.lappuse no 6 [3.1] Jaunbūve /adrese/, nelikumīgi apdraud pieteicējas īpašumu /adrese 2/. Nav ievērots nepieciešamais attālums vismaz 5 metri. [3.2] Netiek veikta rekonstrukcija, bet gan nelikumīga jaunas ēkas būvniecība. [3.3] Ir pārkāpts Apbūves noteikumu 6.2.3.14.2.punkts. [3.4] Apbūve iekšpagalmā /adrese/, neatbilst ugunsdrošības prasībām. Uz jumta tiek lietoti koka būvmateriāli.

[4] Tiesai iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā Daugavpils pilsētas dome neatzina pieteikumu, pamatojoties uz Lēmumā norādītajiem argumentiem. Papildus norādīja, ka Departamenta būvvaldes būvinspektors 2012.gada 20.martā veica pārbaudi /adrese/, un konstatēja, ka 2011.gada 13.aprīļa atzinumā Nr.16/11-B uzdotie norādījumi izpildīti.

[5] Trešā persona S.S. iesniedza tiesā rakstveida paskaidrojumu, kurā pieteicējas pretenzijas vērtēja kā nesaprotamas un nepamatotas.

[6] Tiesas sēdē pieteicēja iesniedza pieteikuma papildinājumu, kurā lūdza piedzīt mantiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā. Kaitējums pieteicējai nodarīts, ievietojot interneta vietnē /interneta vietne/ informāciju ar nosaukumu „/nosaukums/”. Paskaidroja, ka pieteicējas ieskatā informāciju ievietojušas Domes amatpersonas, informācija ceļ pieteicējai neslavu. Pieteicēja piedalījusies Finanšu komitejas sēdē 2012.gada 19.janvārī, raksts internetā parādījās 24.janvārī bet lēmums pieņemts tikai 26.janvārī. Pieteicēja uzturēja pieteikumu un tā papildinājumu. Norādīja, ka viņai ir bažas par būves drošību pret sprādzieniem, jo šāds atgadījums kaimiņos pagātnē jau ir noticis. Paskaidroja, ka viņai ir iebildumi pret pirts dūmvada izbūvi, jo tas ietekmēs pieteicējas vīra veselību. Saskaņā ar Attīstības plānu ir atļauta teritorijas apbūve maksimāli līdz 30 %. Pieteicējai Plānošanas un arhitektūras uzdevumu nav parakstījusi tajā norādītā amatpersona I.K., bet gan cita persona.

[7] Domes pārstāves tiesas sēdē neatzina pieteikumu, norādot, ka tehniskie noteikumi no Veselības aģentūras un Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta konkrētajā gadījumā nebija jāsaņem. Par visu noteikumu, tostarp, ugunsdrošības noteikumu, ievērošanu atbild projektētājs. Neskatoties uz to, ka Plānošanas un arhitektūras uzdevumu parakstīja tikai V.Ļ., Būvprojekts ir saskaņots ar galveno arhitekti, par ko liecina viņas paraksts uz Būvprojekta. Būvinspektors ir apsekojis būvi. Nododot ēku ekspluatācijā būs nepieciešams sertificēta uzņēmuma slēdziens par dūmvada stāvokli. Būvniecība nekādā veidā neietekmē pieteicējas īpašumu. Ēkas lielums atbilst apbūves noteikumiem.

[8] Trešā persona tiesas sēdē pieteikumam nepiekrita, norādot, ka pieteicēja viņu apmelo. Attiecībā uz dūmvadu paskaidroja, ka pirti katru dienu nekurinās, savukārt ziemā viņš jau tagad katru dienu kurina krāsni un to nevar uzskatīt par traucējumu kaimiņiem.

Motīvu daļa

3.lappuse no 6 [9] Noklausoties lietas dalībnieku paskaidrojumus, izvērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa secina, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[10] Tiesa konstatē šādus faktus. [10.1] S.S. 2011.gada 13.aprīlī iesniedza Departamentā būvniecības iesniegumu – uzskaites karti (lietas 74.lapa) saimniecības ēkas būvniecībai, garāžas rekonstrukcijai un siltumnīcas būvniecībai. [10.2] Departaments 2011.gada 19.aprīlī izsniedza S.S. Plānošanas un arhitektūras uzdevumu Nr.8.3-2.1/109 saimniecības ēkas, siltumnīcas un garāžas rekonstrukcijai /adrese/ (lietas 71.-73.lapa). [10.3] Sertificēts arhitekts A.M. izstrādāja Tehnisko projektu saimniecības ēkas, siltumnīcas un garāžas /adrese/ (turpmāk – Būvprojekts) (lietas 120.-131.lapa) rekonstrukcijai. Būvprojekts 2011.gada 4.jūlijā akceptēts Departamentā. [10.4] 2011.gada 6.jūlijā S.S. izsniegta Būvatļauja Nr./numurs/ objektam „saimniecības ēkas rekonstrukcija /adrese/” (lietas 21.lapa). [10.5] Saskaņā ar Departamenta 2011.gada 15.augusta atzinumu Nr.8.3-8/139 par būves pārbaudi (lietas 66.lapa) rekonstrukcijas būvdarbu procesā pārkāpumi nav konstatēti. [10.6] Saskaņā ar Departamenta 2011.gada 2.septembra atzinumu Nr.8.3-8/148 par būves pārbaudi (lietas 62.lapa) rekonstrukcijas būvdarbu procesā pārkāpumi nav konstatēti.

[11] Izvērtējot lietā iesniegtos dokumentus atbilstoši vispārīgajām būvniecības procesu reglamentējošo normatīvo aktu prasībām, tiesa nekonstatē būtiskus procesuālo vai materiālo tiesību normu pārkāpumus. Kā to pamatoti norāda atbildētāja, Būvatļaujas izsniegšanā ir ievērotas visas tiesību normās paredzētās būvniecības procesa stadijas un ir saņemti nepieciešamie dokumenti. Tiesas sēdē pieteicēja norādīja, ka Arhitektūras un plānošanas uzdevumā nav arhitektes paraksta. Izvērtējot minēto dokumentu, tiesa konstatē, ka galvenās arhitektes I.K. un Būvvaldes vadītāja V.Ļ. paraksti ir identiski. Salīdzinot ar citiem lietā esošiem dokumentiem, var secināt, ka I.K. vietā Plānošanas un arhitektūras uzdevumā parakstījies V.Ļ., to nekādi neatrunājot. Kā to paskaidroja tiesas sēdē Domes pārstāve, I.K. dokumenta izdošanas datumā bija atvaļinājumā un saskaņā ar nolikumu galveno arhitektu aizvieto Būvvaldes vadītājs. Šī apstākļa neatrunāšana dokumentā uzskatāma par kļūdu. Vērtējot minētā pārkāpuma ietekmi uz būvniecības procesa tiesiskumu kopumā, tiesa ņem vērā, ka Departamenta vadītāja un galvenā arhitekte I.K. ir saskaņojusi uz Plānošanas un arhitektūras uzdevuma pamata izstrādāto Būvprojektu. Līdz ar to nav pamata secinājumam, ka Būvatļauja izsniegta bez arhitekta vērtējuma. Proti, minētais pārkāpums nav tik būtisks, lai atzītu Būvatļauju par prettiesisku.

[12] Pieteicēja norādīja, ka Būvatļauja nepamatoti izsniegta rekonstrukcijai, jo blakus garāžai tiek būvēta jaunbūve – pirts.

4.lappuse no 6 Atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumu Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) 21.punktam, rekonstrukcija ir būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu. No Būvprojekta tiesa konstatē, ka ir projektēta esošas būves (garāžas) pārbūve, palielinot tās apjomu, proti, rekonstrukcija.

[13] Pieteicēja vispārīgi norāda, ka viņai ir bažas par būves ugunsdrošību un sprādziendrošību, kā arī precizē, ka jumta segums ir no koka. Vispārīgo būvnoteikumu 92.punkts paredz, ka tehniskā projekta risinājumam jāgarantē būves un tās atsevišķu elementu aizsardzība pret sprādzieniem un ugunsdrošība. Nav pamata uzskatīt, ka, akceptējot Būvprojektu, iestāde nav izvērtējusi minētos projekta aspektus. Saskaņā ar Būvprojektu rekonstruējamās garāžas ar saimniecības ēku sienas ir no ķieģeļiem, jumts no metāla loksnēm. Proti, neapstiprinās pieteicējas norādes par ugunsnedrošu materiālu izmantošanu būvniecībā.

[14] Saskaņā ar Apbūves noteikumu 6.2.3.14.2.punktu saimniecības ēku jāizvieto aizmugures pagalma teritorijā, ne mazāk kā 1 m no zemesgabala sānu vai aizmugures robežas. Ar rakstisku pierobežnieka atļauju var samazināt sānpagalma lielumu vai būvēt uz robežas, veidojot pretuguns mūri. Saskaņā ar Būvprojektu, attālums no rekonstruējamās ēkas piebūves sienas līdz pieteicējas zemes gabala robežai /adrese 2/, ir 1,56 m. Secināms, ka neapstiprinās pieteicējas apgalvojums par būvniecības neatbilstību Apbūves noteikumu 6.2.3.14.2.punkta prasībām.

[15] Pieteicējas apgalvojumi par to, ka būve apdraud viņas īpašumu, ir tādā mērā deklaratīvi un nekonkrēti, ka nav iespējams pārbaudīt to atbilstību būvniecības normatīvo aktu prasībām.

[16] Tiesas sēdē pieteicēja iesniedza pieteikuma papildinājumu, kurā norādīja, ka Dome interneta vietnē /interneta vietne/ ievietojusi ziņu ar nosaukumu „/nosaukums/”, kurā ietverta pieteicējas godu un cieņu aizskaroša informācija. Proti, pieteicēja lūdz piespriest atlīdzinājumu par Domes faktisko rīcību. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 93.pantu, ja atlīdzinājuma pamatā ir faktiskā rīcība, atlīdzinājums ir prasāms iesniedzot iesniegumu par faktiskās rīcības apstrīdēšanu. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 15.pantu privātpersona iesniegumu par zaudējuma atlīdzinājumu iesniedz tai iestādei, kas nodarījusi zaudējumu. Minētā likuma 22.pants noteic, ka iestādes lēmums par zaudējuma atlīdzinājumu nav apstrīdams, bet ir pārsūdzams tiesā saskaņā ar Administratīvā procesa likumu. Tā kā pieteicēja nav iesniegusi iesniegumu par faktiskās rīcības apstrīdēšanu un zaudējuma atlīdzinājumu iestādei, bet uzreiz tiesai, pieteikuma papildinājums ir atstājams bez

5.lappuse no 6 izskatīšanas pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 278.panta pirmās daļas 1.punktu, kur noteikts, ka tiesa (tiesnesis) atstāj pieteikumu bez izskatīšanas, ja pieteicējs nav ievērojis likumā noteikto lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtību.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251., 289.-291.pantu, 278.panta pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

Atstāt bez izskatīšanas J.D. pieteikumu daļā par faktisko rīcību – pieteicējas godu un cieņu aizskarošu ziņu ievietošanu interneta vietnē /interneta vietne/ un mantiskā un morālā kaitējuma atlīdzinājumu Ls 1000 apmērā. Noraidīt J.D. pieteikumu daļā par Daugavpils pilsētas domes 2012.gada 26.janvāra lēmuma Nr.50 (25.§) atcelšanu un labvēlīga administratīvā akta izdošanu par būvniecības seku novēršanu – palīgēkas /adrese/ nojaukšanu. Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rēzeknes tiesu namā.

Tiesnesis (personiskais paraksts) M.Šļakota

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis M.Šļakota Rēzeknē 2013.gada 15.martā

6.lappuse no 6