Court allows higher compensation for deer damage by adjusting the calculation formula to exclude unutilized costs.

Lietas arhīva Nr. A42-01533-18/28

ECLI:LV:ADRJRIT:2018:0817.A420153318.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2018.gada 17.augustā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesnese T.Jefremova,

rakstveida procesā izskatīja pieteicējas SIA “Sabiedrība Mārupe” pieteikumu par labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu, ar kuru tiktu

pārrēķināts Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora 2017.gada 27.decembra lēmumā Nr.4.20/20/2017-N noteiktais kompensācijas apjoms par

augkopībai nodarītajiem zaudējumiem pieteicējai piederošajā nekustamajā īpašumā.

Aprakstošā daļa

[1] Ar Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas 2017.gada 14.novembra lēmumu Nr.4.19/290/2017-N pieteicējai

piešķirta kompensācija 443,49 euro. Kompensācija piešķirta par zaudējumiem, ko nodarījušas dzērves pieteicējas nekustamajā īpašumā audzētajiem

vasaras miežiem 14,07 ha platībā 2017.gadā. Kompensācija piešķirta pamatojoties uz Ministru kabineta 2016.gada 7.jūnija noteikumiem Nr.353

“Kārtība, kādā zemes īpašniekiem vai lietotājiem nosakāmi to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu

dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem, un minimālās aizsardzības pasākumu prasības postījumu novēršanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.353).

Kompensācija tika aprēķināta pēc Noteikumu Nr.353 26.punkta, kas nosaka, ka augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši

sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs" aprēķinātajām bruto seguma izmaksām, izmantojot šādu formulu

(turpmāk arī – formula): Z = C × A, kur Z – zaudējumu apmērs (euro); C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu

ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas par iepriekšējo gadu; A – postījumu platība (ha).

[2] Pieteicēja 2017.gada 14.novembra lēmumu Nr.4.19/290/2017-N apstrīdēja Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoram, norādot, ka ir

nepareizi noteikta formulā ietvertā vērtība “C”. Konstatēto postījumu platību (A) pieteicēja neapšaubīja.

Ar pārvaldes ģenerāldirektora 2017.gada 27.decembra lēmumu Nr.4.20/20/2017-N izskatīts pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums un nolemts

sākotnējo lēmumu atstāt negrozītu.

Ģenerāldirektora lēmumā norādīts, ka Noteikumu Nr.353 26.punktā lietota vārdkopa “bruto seguma izmaksas”. SIA “Latvijas Lauku konsultāciju

un izglītības centrs” (turpmāk - Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs) katrai kultūrai aprēķina trīs veida bruto segumus, no kuriem bruto segums

2 atbilst formulas “C” vērtībai. Bruto segums 2 atspoguļo starpību starp ieņēmumiem un mainīgajām izmaksām (izejvielu izmaksas) un mašīnu un roku

darba operāciju izmaksām. Proti, bruto segums 2 atspoguļo peļņu, kurā nav ietverti atbalsta maksājumi. Šī peļņa ir zaudējumi, kas tiek kompensēti

Noteikumu Nr.353 kārtībā.

Bruto seguma 2 vērtība vasaras miežiem uz 1 ha (intensīvi audzēti, izmantojot saimniecības īpašumā esošo tehniku) 2016.gadā bija 31,52 euro.

Reizinot šo vērtību ar postījumu platību 14,07 ha, tiek iegūta summa 443,49 euro.

[3] Pieteicēja, nepiekrītot pārvaldes ģenerāldirektora 2017.gada 27.decembra lēmumam Nr.4.20/20/2017-N, to ir pārsūdzējusi tiesā, lūdzot

labvēlīgāka administratīvā akta izdošanu. Pieteikumā, atsaucoties uz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra pieteicējai sniegto skaidrojumu,

norādīts, ka termini “bruto segums” un “bruto seguma izmaksas” ir atšķirīgi. Bruto segums atspoguļo starpību starp ieņēmumiem un ražošanas izmaksām.

Bruto seguma izmaksas atspoguļo ražošanas izmaksas. Kompensācijas aprēķināšanai bija jāizmanto centra aprēķinātās bruto seguma izmaksas

2016.gadā – 468,28 euro uz 1 ha, jo šī vērtība, nevis potenciāli negūtā peļņā (bruto segums 2), atspoguļo zaudējumus.

[4] Pieteikumam pievienotajā Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra skaidrojumā papildus pieteikumā minētajam norādīts, ka no izmaksu

summas var atskaitīt graudu kulšanas, tīrīšanas, kaltēšanas un transportēšanas izmaksas, kā arī salmu presēšanas izmaksas, jo sējumi tika nopostīti. Proti,

tie netika novākti, līdz ar to iepriekšminētās izmaksas nevarēja rasties.

Turklāt daudziem kultūraugiem bruto segumi 2016.gadā bija negatīvi. Ja Dabas aizsardzības pārvaldes interpretācija tiktu atzīta par pareizu, tad

šajos gadījumos veidotos absurda situācija, ka lauksaimniekiem kompensācija vispār nepienākas, kaut gan izmaksas ir bijušas.

[5] Dabas aizsardzības pārvalde tiesai sniegtajā rakstveida paskaidrojumā pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā ietverto

argumentāciju.

Pārvalde papildus norāda, ka viens no Noteikumu Nr.353 mērķiem ir kompensācijas aprēķināšanās kārtības atvieglošana, jo iepriekšējā kārtība

bija sarežģīta. Pašreizējā kārtība balstās uz standartizētiem aprēķiniem iepretim iepriekšējai kārtībai, kas balstījās uz individuālu izvērtējamu. Latvijas

Lauku konsultāciju un izglītības centra norāde, ka kompensācijā nav ietveramas noteiktas ražošanas izmaksas, kas saistītas ar miežu pārstrādi, būtu

pretrunā ar šo mērķi.

Ja pārvalde izmantotu bruto seguma izmaksas, tad pieteicēja saņemtu kompensāciju par ražošanas izmaksām, kas netika veiktas, piemēram,

transporta izmaksām.

[6] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 112.1panta pirmo daļu administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez tiesas sēdes,

ja likumā nav noteikts citādi.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa konstatē, ka pieteicēja nav lūgusi lietas izskatīšanu mutvārdu procesā un nepastāv citi šķēršļi lietas izskatīšanai

rakstveida procesā, tādējādi tiesa lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[7] Tiesa, izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus, atzīst, ka pieteikums ir apmierināms.

[8] Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka zemes īpašniekam vai lietotājam ir tiesības saņemt no valsts budžetā šim

mērķim paredzētajiem līdzekļiem kompensāciju par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem

(turpmāk – kompensācija), ja viņš ir veicis nepieciešamos aizsardzības pasākumus un, izmantojot savas zināšanas, prasmes un praktiskās iespējas, ir

ieviesis saudzīgas ekoloģiskās metodes, lai zaudējumus novērstu vai samazinātu.

Noteikumu Nr.353 2.punkts nosaka, ka kompensāciju par zaudējumiem izmaksā no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem pēc tam,

kad konstatēts, ka postījumus nodarījuši īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu vai migrējošo sugu dzīvnieki, nodarītie postījumi ir būtiski un zemes

īpašnieks vai lietotājs postījumu vietā ir veicis šajos noteikumos minētos aizsardzības pasākumus postījumu novēršanai.

Savukārt Noteikumu Nr.353 26.punkts paredz, ka augkopībai nodarīto zaudējumu apmēru nosaka atbilstoši Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centra aprēķinātajām bruto seguma izmaksām, izmantojot šādu formulu (turpmāk arī – formula): Z = C × A, kur Z – zaudējumu apmērs (euro);

C – attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma izmaksas par iepriekšējo gadu; A

– postījumu platība (ha).

[9] 2017.gada 18.augustā pieteicēja iesniedza Dabas aizsardzības pārvaldei pieteikumu kompensācijas saņemšanai par augkopībai nodarītajiem

zaudējumiem, norādot īpašnieku un zemes vienības kadastra apzīmējumu, un norādot, ka postījumus vasaras miežiem aptuveni 35 ha platībā ir

nodarījušas dzērves (lietas 15.-16.lapa).

Tiesa konstatē, ka Dabas aizsardzības pārvalde ir noteikusi piešķiramās kompensācijas apmēru, izmantojot Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības

centra aprēķināto “Bruto segumu 2”, kas aprēķināts pēc formulas – ieņēmumi – kopējās mainīgās izmaksas.

Lietā nepastāv strīds par to, ka pieteicēja atbilstoši Noteikumu Nr.353 11., 12. un 13.punkta prasībām ir iesniegusi visus nepieciešamos

dokumentus kompensācijas saņemšanai un pieteicēja minētajā situācijā atbilst normatīvajos aktos minētajiem kritērijiem kompensācijas saņemšanai, kā

arī lietā nepastāv strīds par Dabas aizsardzības pārvaldes šajā lietā noteikto postījumu platību 14,07 ha.

Lietā pastāv strīds par to, kādā veidā ir nosakāms piešķiramās kompensācijas apmērs, proti, kā ir nosakāma Noteikumu Nr.353 26.punktā

ietvertās formulas vērtība “C” - attiecīgā kultūrauga (intensīvi vai bioloģiski audzēta) sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas bruto seguma

izmaksas par iepriekšējo gadu.

[10] Tiesa vērtē lietas strīdus jautājumu.

Tiesa konstatē, ka Noteikumu Nr.353 anotācija (https://likumi.lv/doc.php?id=282681) nesniedz norādes, kā ir nosakāmas vai aprēķināmas bruto

seguma izmaksas.

[10.1] Interpretējot vārdkopu “bruto seguma izmaksas” gramatiski, tiesa uzskata, ka tā nozīmē sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas

izmaksas, kas ir ietvertas bruto seguma aprēķinā.

Latvijas Zinātņu akadēmijas sniegtais termina skaidrojums norāda, ka preces vienības seguma summa ir starpība starp pārdošanas cenu un

pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu mainīgajām izmaksām (http://termini.lza.lv/term.php?term=unit contribution margin&list=contribution

margin&lang=EN).

Bruto segums ir starpība starp ieņēmumiem un mainīgajām izmaksām, ko rada produkts. Par bruto segumu var uzskatīt summu, ko produkts sniedz

fiksēto izmaksu segšanai. Citiem vārdiem sakot, bruto segums norāda peļņas apmēru par katru pārdoto vienību (skat. 2011.gada 23.marta Eiropas

Komisijas lēmuma par valsts atbalstu lietā C 28/05 (ex NN 18/05, ex N 517/2000), ko īstenojusi Vācija attiecībā uz Glunz AG un OSB

Deutschland GmbH 32.atsauci).

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs savā interneta mājas lapā norāda, ka bruto segums ir starpība, ko iegūst, no bruto produkcijas

novērtējuma atskaitot mainīgās izmaksas. Visas mainīgās izmaksas un ieņēmumi bruto segumu kalkulācijā ir iekļauti bez pievienotās vērtības nodokļa

(http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/bruto-segumi). Bruto seguma aprēķinos par 2016.gadu Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs norāda,

ka bruto segums ir rādītājs, kas parāda starpību starp saražotās produkcijas novērtējumu (ieņēmumiem) un mainīgajām izmaksām uz vienu ražošanas

vienību (augkopībā uz 1 ha vai 1000 m2, lopkopībā uz 1 dzīvnieku) (http://new.llkc.lv/lv/nozares/ekonomika/sagatavoti-bruto-segumi-par-2016-gadu).

Tādējādi gan Latvijas Zinātņu akadēmijas terminoloģijas skaidrojumā, gan Eiropas Komisijas sniegtajā skaidrojumā, gan arī Latvijas Lauku

konsultāciju un izglītības centra izstrādātajos dokumentos bruto seguma jēdziens ir lietots vienīgi tādā nozīmē kā starpība starp ieņēmumiem un preču vai

pakalpojumu ražošanas mainīgajām izmaksām.

Turklāt Ministru kabineta noteikumu 2010.gada 12.janvāra noteikumu Nr.30 “Kultūraugu ražības prognozēšanas, lauksaimniecības statistikas

izlases apsekojumu veikšanas un bruto seguma aprēķināšanas kārtība” (turpmāk – Noteikumi Nr.30) 10.1.-10.4.apakšpunkti nosaka, ka bruto segumu

par augkopības kultūru un lauksaimniecības dzīvnieku grupām Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aprēķina:

10.1. ietverot aprēķinus sadalījumā pa saimniecību intensifikācijas grupām – intensīvajiem, ekstensīvajiem un bioloģiskajiem saimniekošanas

modeļiem;

10.2. izmantojot šo noteikumu 10.1.apakšpunktā minētā konkrētā modeļa optimālas ražošanas tehnoloģijas rādītājus;

10.3. ņemot vērā ieņēmumus, mainīgās izmaksas, mašīnu un roku darba operācijas, algotā darbaspēka izmaksas un atbalstu;

10.4. attiecinot aprēķinus augkopības kultūrām uz vienu hektāru.

Ņemot vērā minēto, tiesai nav pamata uzskatīt, ka jēdziens “bruto segums” varētu nozīmēt izmaksas, tādējādi tiesa secina, ka jēdziens “bruto

seguma izmaksas” nozīmē tās izmaksas, kas ir izmantotas bruto seguma aprēķināšanai.

[10.2] Tiesa uzskata, ka, arī interpretējot minēto tiesību normu pēc tajā ietvertās jēgas, ir secināms, ka tajā ietvertais jēdziens “bruto seguma

izmaksas” apzīmē tās produkcijas ražošanas izmaksas, kas ir iekļautas bruto seguma aprēķinā.

Tiesa pamato savu secinājumu ar to, ka likumdevējs, paredzot kompensācijas apmēra noteikšanas mehānismu, ir izvēlējies to balstīt uz Latvijas

Lauku konsultāciju un izglītības centra veiktajiem bruto seguma aprēķiniem, kurus minētā institūcija veic ilgstoši (kopš 1994.gada) un tādējādi

likumdevējam bija zināma metodika, pēc kuras Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aprēķina bruto segumu. Tiesa uzskata, ka šajā lietā nav

saskatāmas pazīmes, ka likumdevējs būtu vēlējies ietvert jēdzienā “bruto seguma izmaksas” jēdziena ‘bruto segums” nozīmi, kas būtu pretēja tai jēdziena

‘bruto segums” nozīmei, ko tradicionāli lieto vadības grāmatvedībā un kas ir ietverta Ministru kabineta Noteikumu Nr.30 10.punktā.

Tiesas ieskatā ievērību pelna arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra norādītais, ka 2016.gadā daudziem kultūraugiem bruto segumi bija

negatīvi (bruto seguma izmaksas bija lielākas nekā bruto seguma ieņēmumi), kas, pielietojot Dabas aizsardzības pārvaldes zaudējumu aprēķināšanas

metodiku, radītu situāciju, ka lauksaimniekiem, kuri audzē konkrētos kultūraugus, kompensācijas vispār nebūtu, neskatoties uz to, ka audzēšanas

izmaksas (bruto seguma izmaksas) ir bijušas, kas būtu pretēji Sugu un biotopu aizsardzības likuma 10.pantā paredzētās kompensācijas jēgai.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka jēdzieni “bruto seguma izmaksas” un “bruto segums” ir atšķirīgi jēdzieni un Noteikumu Nr.353 26.punktā

noteiktās formulas vērtības “C” paskaidrojošais jēdziens “bruto seguma izmaksas” ir saprotams kā izmaksas, kas tiek izmantotas bruto seguma

aprēķināšanai.

Tādējādi tiesa secina, ka šajā lietā pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīgāka administratīvā akta izdošanai, proti, kompensācijas piešķiršanai

par dzērvju radītajiem postījumiem vasaras miežu platībām, kas ir balstīta uz Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra aprēķiniem par vasaras miežu

sējumu vai stādījumu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksām, kas ir izmantotas bruto seguma par 2016.gadu aprēķināšanai.

[11] Atbildētāja norāda, ka kompensācijas par augkopībai nodarītajiem postījumiem aprēķinam nav izmantojamas Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centra aprēķinātās vidējās mainīgās izmaksas, bet gan tā aprēķinātie bruto segumi, jo Noteikumu Nr.353 mērķis bija atvieglot kompensāciju

aprēķināšanas kārtību, jo iepriekš saskaņā ar Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra noteikumos Nr.778 „Kārtība, kādā zemes lietotājiem nosakāmi

to zaudējumu apmēri, kas saistīti ar īpaši aizsargājamo nemedījamo un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītiem būtiskiem postījumiem” (turpmāk –

Noteikumi Nr.778) ietvertajām tiesību normām postījumu novērtēšanas un zaudējumu apmēra aprēķināšanas process bija ļoti sarežģīts, bija jāvērtē

postījumu intensitāte parauglaukumos un katrā gadījumā bija individuāli jāvērtē ražas zudums naudas izteiksmē, kas prasīja nesamērīgus resursus.

Tiesa savukārt uzskata, ka atbildētājas norādītais nenozīmē to, ka piešķiramās kompensācijas aprēķinā ir jāizmanto Latvijas Lauku konsultāciju un

izglītības centra aprēķinātais bruto segums. Tiesa norāda, ka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs bruto seguma aprēķinā ir atsevišķi aprēķinājis

un norādījis arī konkrētās lauksaimniecības kultūras ierīkošanas un uzturēšanas izmaksu vērtības, kuras atbildētājai ir jāizmanto kompensācijas

aprēķinam.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra veiktajā bruto seguma aprēķinā ir iekļautas tipveida saprātīgi sagaidāmās izejvielu, mašīnu un roku

darba izmaksas un atbildētājai nav pienākums pārbaudīt, vai tās kompensācijas pieprasītājam faktiski ir bijušas, taču tiesas ieskatā atbildētājai ir tiesības

formulas vērtības “C” aprēķinā neņemt vērā izmaksas, kas konkrētajā augu veģetācijas vai saimnieciskajā ciklā nav iespējamas. Noteikumu Nr.353

26.punkts nenosaka pienākumu aprēķinā izmantot visas sējumu ierīkošanas un uzturēšanas izmaksas, kas var rasties konkrētā kultūrauga audzēšanas

procesā, un noteikumu mērķis noteikti nav radīt apzinātu zaudējumu pārkompensāciju.

Saprātīgi individualizēta kompensāciju piešķiršana tiesas ieskatā neprasa nesamērīgus resursus no atbildētājas, jo ir panākama ar samērā

vienkāršiem matemātiskiem aprēķiniem ar Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra jau aprēķinātām izmaksu vērtībām un atsevišķos gadījumos,

iespējams, ir nepieciešami samērā vienkārši informācijas pieprasījumi no kompensācijas pieprasītāja, ja Dabas aizsardzības pārvaldei rodas šaubas, vai ir

izmantotas kādas mašīnu vai roku darba operācijas. Minētais tiesas ieskatā neapdraud Noteikumu Nr.353 mērķi vienkāršot kompensāciju aprēķināšanas

mehānismu.

[12] Ņemot vērā sprieduma 8.un 10.punktā minēto, tiesa secina, ka šajā lietā pastāv priekšnoteikumi pieteicējai labvēlīgāka administratīvā akta

izdošanai, ar kuru tai tiktu piešķirta kompensācija par 2017.gadā dzērvju nodarītajiem postījumiem vasaras miežu sējumiem 14,07 ha platībā,

kompensācijas aprēķinā ņemot vērā izmaksas (mainīgās izmaksas un mašīnu un roku darba operāciju izmaksas), kas ir izmantotas Latvijas Lauku

konsultāciju un izglītības centra veiktajā bruto seguma aprēķinā vasaras miežiem par 2016.gadu.

[13] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildētāja par

labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicēja par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājusi valsts nodevu 30 euro apmērā (lietas 6.lapa).

Ņemot vērā, ka pieteikums tiek apmierināts, no atbildētājas par labu pieteicējai piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 254.panta pirmo un otro daļu un 289.-291.pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt SIA “Sabiedrība Mārupe” pieteikumu.

Uzdot Dabas aizsardzības pārvaldei divu mēnešu laikā no sprieduma spēkā stāšanās dienas izdot SIA “Sabiedrība Mārupe” labvēlīgāku

administratīvo aktu, ar kuru SIA “Sabiedrība Mārupe” tiktu piešķirta kompensācija par 2017.gada augustā konstatētajiem dzērvju nodarītajiem

postījumiem vasaras miežu sējumiem 14,07 ha platībā, kompensācijas aprēķinā ņemot vērā izmaksas (mainīgās izmaksas un mašīnu un roku darba

operāciju izmaksas), kas ir izmantotas Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra veiktajā bruto seguma aprēķinā vasaras miežiem par 2016.gadu.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu SIA “Sabiedrība Mārupe” (reģ. Nr.40103045371) samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) T.Jefremova