Court fully supports alimony claim in small claims case where father is unreachable in Palestine.

Lietas Nr. C07075115

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Aizkrauklē 2015.gada 21.oktobrī

Aizkraukles rajona tiesa

tiesnese I.Zālīte,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /pers. A/ maza apmēra prasībā pret /pers.B/ par uzturlīdzekļu piedziņu.

APRAKSTOŠĀ DAĻA

2015.gada 17.augustā /pers. A/ (turpmāk – prasītāja) cēlusi Aizkraukles rajona tiesā maza apmēra prasību pret /pers.B/ (turpmāk – atbildētājs)

par uzturlīdzekļu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka laulībā ar atbildētāju piedzimusi meita /pers. G/, personas kods /personas kods/. Pēdējos astoņus mēnešus nav

nekādu ziņu par bērna tēva atrašanās vietu, viņu nav iespējams sasniegt ne zvanot, ne ar interneta palīdzību caur radiem un paziņām. Atbildētāja

iespējamā atrašanās vieta varētu būt dzimtā Palestīnas autonomija. Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētāja bērna uzturam 90 EUR mēnesī, bet ne mazāk kā

Ministru Kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.

Prasība pamatota ar Civillikuma 177. un 179.pantu, Civilprocesa likuma 205.pantu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Rakstveida paskaidrojumi par celto prasību no atbildētāja tiesā nav saņemti.

Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa noteic, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu

iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā.

No lietas materiāliem redzams, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.22 panta pirmo daļu 2015.gada 24.augustā vienlaikus ar dokumentu

nosūtīšanu pusēm (148.pants), prasītājai un atbildētājam ir izskaidrotas pušu procesuālās tiesības, puses ir informētas par tiesas sastāvu, kas izskatīs lietu,

pusēm ir izskaidrotas tiesības pieteikt noraidījumu tiesnesim. Atbildētāja deklarētā dzīvesvieta ir Latvijā. Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta piektajai

daļai fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu. Arī saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1.pantu dzīvesvietas deklarēšanas mērķis ir, lai ikviena persona būtu

sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību (lietas 11.-13.lapa).

Ar Aizkraukles rajona tiesas tiesneses I.Zālītes 2015.gada 21.augusta lēmumu civillietas izskatīšana nozīmēta rakstveida procesā 2015. gada

21.oktobrī. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu 2015.gada 24.septembrī pusēm ir paziņots par datumu, kad sprieduma norakstu

varēs saņemt tiesas kancelejā (lietas 14.-16. lapa).

MOTĪVU DAĻA

Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasītājas prasība pret atbildētāju ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Saskaņā ar Civillikuma 177.pantu līdz pilngadības sasniegšanai bērns ir vecāku aizgādībā. Aizgādība ir vecāku tiesības un pienākums rūpēties par

bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās. Rūpes par bērnu nozīmē viņa aprūpi, uzraudzību un tiesības noteikt

viņa dzīvesvietu. Saskaņā ar panta ceturto daļu bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t.i., ēdiena, apģērba, mājokļa un veselības aprūpes nodrošināšanu,

bērna kopšanu un viņa izglītošanu un audzināšanu (garīgās un fiziskās attīstības nodrošināšana, pēc iespējas ievērojot viņa individualitāti, spējas un

intereses un sagatavojot bērnu sabiedriski derīgam darbam).

Civillikuma 179.pants paredz vecāku pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu. Šis pienākums gulstas uz tēvu un māti līdz

laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt.

Saskaņā ar 1998.gada 19.jūnija Bērnu tiesību aizsardzības likuma 10.panta pirmo daļu bērnam ir tiesības uz tādiem dzīves apstākļiem un labvēlīgu

sociālo vidi, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko un intelektuālo attīstību. Katram bērnam ir jāsaņem atbilstošs uzturs, apģērbs un pajumte. Atbilstoši minētā

likuma 24.panta pirmajai un otrajai daļai vecāku pienākums atbilstoši Civillikuma noteikumiem ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa

personiskajās un mantiskajās attiecībās. Vecāku pienākums ir sagatavot bērnu patstāvīgai dzīvei sabiedrībā, pēc iespējas respektējot viņa individualitāti,

ievērojot spējas un tieksmes.

Arī 1989.gada 20.novembra Konvencijas par bērna tiesībām 27.panta 2.punkts noteic, ka galvenā atbildība par bērna attīstībai nepieciešamo

dzīves apstākļu nodrošināšanu gulstas uz vecākiem (..).

No minētajām likumu normām izriet, ka bērna vecākiem ir jāspēj nodrošināt vismaz elementārās bērna vajadzības. Vecāku pienākums apgādāt

nepilngadīgu bērnu ir absolūts, un bērnam ir jānodrošina iespēja izglītoties, saņemt pienācīgu uzturu, medicīnisko aprūpi, mājokli, attīstīt savas fiziskās un

intelektuālās spējas atbilstoši vecumam un interesēm.

Ar lietas materiāliem pievienoto dzimšanas apliecības kopiju pierādīts, ka 2012.gada 6.oktobrī dzimušās /pers. G/ vecāki ir atbildētājs un prasītāja

(lietas 9.lapa).

Ja vecāki dzīvo šķirti, tad saskaņā ar Civillikuma 178.pantu vecāku kopīga aizgādība turpinās. Bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem,

pie kura bērns dzīvo.

No prasības pieteikuma un tam pievienotajiem dokumentiem secināms, ka bērnu aprūpi veic prasītāja (lietas 5.-8.lapa). Atbildētājs minēto faktu

Civilprocesa likuma 93.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējis.

Tādējādi tiesai nav šaubu, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno prasītāja. Līdz ar to, ņemot vērā Civillikuma 179.pantā nostiprināto absolūto

vecāka pienākumu uzturēt bērnu, nevar būt strīds par atbildētāja pienākumu maksāt prasītājai uzturlīdzekļus meitas uzturam.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs vairāk kā astoņus mēnešus nav sniedzis nekāda veida atbalstu meitas audzināšanā.

Atbilstoši Civillikuma 179.panta piektajai daļai minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no vecākiem

neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto minimālo mēnešalgu un bērna vecumu.

Ministru kabineta 2013.gada 15.janvāra noteikumi Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru bērnam” paredz minimālo uzturlīdzekļu

apmēru, kuru katram vecākam neatkarīgi no viņa spējām uzturēt bērnu un mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt savam bērnam, proti, no

piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai - 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, bet no 7 gadu vecuma sasniegšanas

līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai - 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 27.augusta noteikumiem Nr.665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa

likmi”, kas noteic, ka valstī noteiktā minimālā darba alga no 2015.gada 1.janvāra ir 360 EUR.

Prasītāja prasības pieteikumā nav norādījusi, no kura laika lūdz piedzīt uzturlīdzekļus. Civilprocesa likuma 1.pants noteic, ka katrai fiziskai un

juridiskai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā. Konkrētajā gadījumā

prasītāja ir vērsusies savu aizskarto tiesību aizsardzībai tiesā ar prasības pieteikumu 2015.gada 17.augustā, līdz ar ko uzturlīdzekļi piedzenami no prasības

pieteikuma iesniegšanas dienas tiesā, proti, no 2015.gada 17.augusta. Šāds viedoklis izteikts arī judikatūrā (skat. Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Senāta Civillietu departamenta 2010.gada 27.janvāra spriedumi lietā Nr. SKC-254 un SKC-285, 2007.gada 29.augusta lēmums lietā Nr.

SKC-556).

Saskaņā Civilprocesa likuma 205.panta pirmās daļas 1.punkta pēc lietas dalībnieka lūguma tiesa spriedumā var noteikt, ka pilnīgi vai noteiktā daļā

nekavējoties izpildāmi spriedumi par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam vai vecākam. Prasītāja prasības pieteikumu pamatojusi arī ar Civilprocesa likuma

205.panta pirmās daļas 1.punktu, no kā saprotams, ka prasītāja vēlas nekavējošu sprieduma izpildi daļā uzturlīdzekļu piedziņu. Līdz ar to spriedumā

nosākams, ka tas daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, prasītāji lietās par uzturlīdzekļu piedziņu atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, valsts ienākumos piedzenami no

atbildētāja. Konkrētajā gadījumā valsts nodevas apmērs nosakāms saskaņā ar Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktu, 34.panta pirmās

daļas 1.punkta „a” apakšpunktu. Tā kā uzturlīdzekļu gada maksājumu summa ir 1080 EUR, no atbildētāja piedzenamās valsts nodevas apmērs ir 162

EUR. No atbildētāja valsts ienākumos piedzenami arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,14 EUR, kas ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu un izsniegšanu saistītie izdevumi (lietas 2. lapa).

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu –

desmit dienas, no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu, 42. panta pirmo daļu, 193.,

204.1, 205., 250.25 pantu, tiesa

nosprieda:

apmierināt prasību pilnībā.

Piedzīt no /pers.B/, personas kods /personas kods/, par labu /pers. A/, personas kods /personas kods/, uzturlīdzekļus meitas /pers. G/, personas

kods /personas kods/, uzturam 90 EUR (deviņdesmit euro) mēnesī, bet ne mazāk kā 25% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša

darba algas no 2015.gada 17.augusta līdz bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanai un ne mazāk kā 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās

minimālās mēneša darba algas no bērna septiņu gadu vecuma sasniegšanas līdz bērna pilngadībai.

Piedzīt no /pers.B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 162 EUR (viens simts sešdesmit divus euro).

Saņēmējs: Valsts kase, reģistrācijas nr. 90000050138,

konta Nr.LV55TREL1060190911200, saņēmēja banka: Valsts kase, BIC kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: valsts nodeva civillietā

Nr.C07075115, /pers.B/, personas kods /personas kods/.

Piedzīt no /pers.B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,14 EUR (trīs euro un četrpadsmit

centus).

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konta Nr. LV51TREL2190458019000, NMR

90001672316, Saņēmēja banka: Valsts kase, kods TRELLV22. Iemaksas mērķis: ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C07075115,

/pers.B/, personas kods /personas kods/.

Noteikt /pers.B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

Spriedums daļā par uzturlīdzekļu piedziņu izpildāms nekavējoties.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas - 2015.gada

21.oktobrī, apelācijas sūdzību iesniedzot Aizkraukles rajona tiesā.

Tiesnese I.Zālīte