Court dismisses noise violation penalty because repeated club music constitutes persistent noise, not a one-time breach.

NORAKSTS Lieta Nr. 142189111 (1-0185-13/13)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS REPUBLIKAS VĀRDĀ

Rīgā, 2013. gada 11. janvārī

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

2013. gada 8. janvārī atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu Nr.142189111 SIA „/Nosaukums/” (reģistrācijas Nr. /reģistrācijas numurs/) sūdzībā par Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2011. gada 15. aprīļa lēmuma Nr. D57/07/ZV084522/01 atcelšanu.

Aprakstošā daļa

[1] 2011. gada 16. maijā Administratīvajā rajona tiesā saņemta SIA „/Nosaukums/” (turpmāk arī – sūdzības iesniedzēja) sūdzība (lietas 3-5. lapa). Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša 2011. gada 18. maija lēmumu sūdzība pieņemta un ierosināta administratīvā pārkāpuma lieta Nr.142189111 par Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes (turpmāk arī – Policija) 2011. gada 15. aprīļa lēmuma Nr. D57/07/ZV084522/01 atcelšanu (lietas 2 .lapa).

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2011. gada 13. februārī plkst. 00:33 Policijas dežūrdaļā saņemta un reģistrēta informācija Nr. 1433 par to, ka /adrese/, klubs „/Nosaukums/” traucē mieru iedzīvotājiem. Policijas darbinieki, plkst. 00:51 ierodoties /adrese/ – komunālajā dzīvoklī, konstatēja, ka dzirdama mūzika, kas varēja traucēt apkārtējo personu mieru. Tika pieņemts izsaucēja iesniegums, ka mūzika no kluba „/Nosaukums/” traucē mieru divas līdz trīs reizes nedēļā. Kluba „/Nosaukums/” direktore sniegusi paskaidrojumu, kurā norādījusi, ka neesot bijusi informēta, ka mūzika traucē mieru. Pēc Policijas darbinieku lūguma mūzika nogriezta klusāk. 2011. gada 13. februārī plkst. 02:05 Policijas dežūrdaļā saņemts atkārtots izsaukums Nr. 1438. Plkst. 02:17 ierodoties /adrese/, kluba „/Nosaukums/” direktorei atkārtoti palūgts nogriezt mūziku klusāk, kas arī ticis izdarīts. Pamatojoties uz konstatēto, Policijas Administratīvās grupas inspektors 2011. gada

1. martā sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu ZV Nr. 084522 (turpmāk arī – Protokols) (lietas 14. lapa), bet 2011. gada 7. martā Policijas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu Nr. D57/07/ZV084522 (turpmāk arī – Sākotnējais lēmums), kurā konstatēts, ka sūdzības iesniedzēja nav ievērojusi Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā” (turpmāk arī – Saistošie noteikumi Nr. 80)

4.1. punkta noteikumus. Pamatojoties uz iepriekš minēto, ievērojot Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1., 15. un 21. punkta prasības, noteikts naudas sods Ls 200 (lietas 21. lapa). Ar Policijas priekšnieka 2011. gada 15. aprīļa lēmumu Nr. D57/07/ZV084522/01 (turpmāk arī – Lēmums) Sākotnējais lēmums atstāts negrozīts (lietas 6.- 8. lapa). Lēmums pamatots ar šādiem argumentiem. [2.1] Pieņemot Sākotnējo lēmumu, ievērota administratīvo pārkāpuma lietvedība un LAPK prasības. Ar administratīvās pārkāpuma lietas materiāliem ir apstiprināts, ka sūdzības iesniedzējas veiktais pārkāpums izpaudies kā darbība – mūzikas atskaņošana sūdzības iesniedzējas darbības vietā, kas traucēja vairāku apkārtējo personu mieru. Pārkāpumu pierāda

– izsaucēja iesniegums, personas paskaidrojums un Policijas darbinieka ziņojumi. [2.2] Saistošie noteikumi Nr. 80 ir izdoti, pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām”

43. panta pirmajās daļas 4. punktā paredzēto deleģējumu. Sūdzības iesniedzēja tātad saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Saistošo noteikumu Nr. 80 15. punktu. Arī Administratīvā apgabaltiesa 2009. gada 2. novembra spriedumā lietā Nr. A42527806 ir norādījusi, ka pašvaldību sasitošajos noteikumos paredzētais pārkāpums, kas izpaužas darbībās, kuru rezultātā pilsētas teritorijā tiek traucēts iedzīvotāju miers (arī trokšņu radīšana), var izpausties arī tādā veidā, ka radītais troksnis nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos normatīvus, bet tomēr traucē iedzīvotāju mieru.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, sūdzības iesniedzējs iesniedza sūdzību Administratīvajā rajona tiesā (lietas 3-5. lapa). Sūdzības iesniedzējs lūdz atcelt pārsūdzēto Lēmumu, pamatojoties uz tālāk minētajiem apsvērumiem. [3.1] Rīgas dome, izdodot Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1. punktu, ir pārkāpusi likuma „Par pašvaldībām 43. panta pirmās daļas 4. punktā dotā pilnvarojuma ietvarus. Konkrētajā gadījumā Saistošo noteikumu Nr. 80 4.2. punkta mērķis ir identisks LAPK 167.1panta mērķim

– sabiedriskās kārtības nodrošināšanai. [3.2] Sūdzības iesniedzēja nav izdarījusi Lēmumā norādīto pārkāpumu. Sūdzības iesniedzēja neveic komercdarbību spēļu zālē. Ar azartspēļu darbību /adrese/, nodarbojas cita

2. lappuse no 5 juridiskā persona. Nav gūti pierādījumi, ka traucējuma avots bijis izvietots sūdzības iesniedzējas bārā, visur norādīts, ka traucējuma avots bijis izvietots spēļu zālē.

[4] Policija 2011.gada 21. jūnijā tiesā saņemtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka sūdzību neatzīst un lūdz tiesu to noraidīt, pamatojoties uz pārsūdzētajā Lēmumā minētajiem argumentiem (lietas 13. lapa), papildus norādot, ka trokšņu mērījumi saskaņā ar Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumiem Nr. 598 „Noteikumi par akustiskā trokšņa normatīviem dzīvojamo un publisko ēku telpās” jāveic pastāvīga trokšņa gadījumā, lai konstatētu, vai pastāvīgais troksnis pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus. Savukārt Saistošo noteikumu Nr. 80 4.2. punkts piemērojams gadījumos, kad troksnim nav pastāvīgs raksturs. Šādā gadījumā tikai jākonstatē, ka troksnis traucē apkārtējo personu mieru.

[5] Uz tiesas sēdi sūdzības iesniedzējas pārstāvis un Policijas pārstāvis neieradās. Tiesa, iepazīstoties ar lietas materiāliem, atzina, ka sūdzību ir iespējams izskatīt bez personu klātbūtnes.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus, atzīst, ka sūdzība ir pamatota, 2011. gada

15. aprīļa lēmums Nr. D57/07/ZV084522/01 ir atceļams un lietvedība administratīvā pārkāpuma lietā ir izbeidzama.

[7] Tiesa konstatē, ka sūdzības iesniedzēja pie administratīvās atbildības saukta par Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1.punkta pārkāpumu, par ko piemērots sods atbilstoši šo noteikumu 15.punktam Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1.punkts (redakcijā, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī) noteica, ka Rīgas administratīvajā teritorijā aizliegts trokšņot, ja tas traucē apkārtējo personu mieru, iestāžu, organizāciju normālu darbību, bet nav saistīts ar satiksmi vai pasākumiem, kas saskaņoti ar Rīgas pilsētas izpilddirektoru, un troksnim nav pastāvīgs raksturs. Par pastāvīga trokšņa radīšanu ar savu darbību vai bezdarbību, kas pārsniedz normatīvajos aktos noteiktos trokšņa normatīvus vai robežlielumus, vainīgā persona saucama pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt 15.punkts noteic, ja pārkāpums ir izdarīts laikā no plkst.23.00 līdz plkst.7.00, juridiskajām personām uzliek sodu no 200 latiem līdz 600 latiem, bet, ja šāds pārkāpums ir izdarīts atkārtoti gada laikā no lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas dienas – no 500 latiem līdz 1000 latiem.

[8] Saistošie noteikumi Nr. 80 ir izdoti pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 43.panta pirmās daļas 4.punktu, kurā noteikts, ka pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus par sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja tas nav paredzēts likumos.

3. lappuse no 5 No likumā iekļautā deleģējuma izriet, ka izdot pašvaldības saistošos noteikumus un paredzēt sodu par šādu noteikumu prasību pārkāpšanu pašvaldības dome ir tiesīga tikai tajos gadījumos, ja šāda veida jautājums nav noregulēts ar augstāka spēka normatīvajiem aktiem. Administratīvā atbildība par dažāda veida trokšņu radīšanu jau ir paredzēta LAPK

167. pantā – par jebkāda veida darbību, kas rada troksni un pārsniedz attiecīgajā diennakts stundā noteikto akustiskā trokšņa pieļaujamo normatīvu vai vides trokšņa robežlielumu, fiziskajām personām izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu no divdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajām personām uzliek naudas sodu no piecdesmit līdz piecsimt latiem. Salīdzinot Saistošo noteikumu Nr.80 4.1. punktā ietverto normu ar LAPK 167.1pantā ietverto normu, secināms, ka atšķirīgā pazīme ir tā, vai radītajam troksnim ir pastāvīgs raksturs. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt, vai sūdzības iesniedzējas radītais troksnis uzskatāms par pastāvīgu.

[9] Saskaņā ar Skaidrojošo vārdnīcu vārds „pastāvīgs” nozīmē tādu, kas ir noturīgs, ilgstošs, nemainīgs, tādu, kas darbojas, funkcionē visu laikposmu (par cilvēkiem, organizācijām), tādu, kas ko dara regulāri (skat. http://www.tezaurs.lv/sv). Latviešu valodas

vārdnīcā vārdam „pastāvīgs” dots skaidrojums – „nepārtraukts, arī biežs”, „nemainīgs”; „tāds,

kas domāts ilgākam laikam; tāds kas darbojas, dara ko ilgāku laiku, regulāri” (Latviešu valodas vārdnīca, Avots, 2006., 803.lapa). Kā izriet no lietas materiāliem – Protokola, iedzīvotāju iesniegumiem un Lēmuma, tad troksnis ir radīts atskaņojot mūziku komercdarbības veikšanas laikā. Protokolā norādīts, ka mūzikas atskaņošana ilgusi no plkst.22:00 līdz 02:17. Iedzīvotājas iesniegumā norādīts, ka mūzika traucējošā skaļumā tiek atskaņota 2-3 reizes nedēļā (lietas 27. lapa). Savukārt pie administratīvās atbildības sauktās personas pārstāve savā paskaidrojumā norādījusi, ka mūzika tiek atskaņota katru dienu (lietas 28. lapa). Tas norādīts arī Sākotnēja lēmuma apstrīdēšanas iesniegumā. Ievērojot vārda „pastāvīgs” skaidrojumus un lietas faktiskos apstākļus, tiesas ieskatā, attiecīgās komercdarbības ietvaros radītais troksnis ir uzskatāms par pastāvīgu. Uz to, ka šāds troksnis ir uzskatāms par pastāvīgu un šāda trokšņa radīšana varētu veidot LAPK 167.1pantā aprakstīto administratīvo pārkāpumu, norāda arī likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, ar kuru nolemts kodeksu papildināt ar 167.1pantu (2005.gada 22.decembra likums „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, stājās spēkā 2006.gada 24.janvārī), anotācija, kurā norādīts, ka nepieciešams pastiprināt atbildību par atkārtotu akustiskā trokšņa normatīva pārkāpšanu, jo institūcijas nepārtraukti saņem sūdzības no iedzīvotājiem par atkārtotiem pārkāpumiem, ko rada skaļa mūzikas atskaņošana dažādās sabiedriskās vietās – restorānos, kafejnīcās, bāros u.c. Uz to, ka nakts klubu radītais troksnis atzīstams par pastāvīgu, savos spriedumos vairākkārt ir norādījusi arī Administratīvā apgabaltiesa (sk., piemērām, Administratīvās apgabaltiesas 2011.gada 1.novembra spriedumu lietā Nr.A420715910, Administratīvās apgabaltiesas 2012.gada 29.oktobra spriedumu lietā Nr.A42845309).

4. lappuse no 5 Atziņu, ka personu var saukt pie administratīvās atbildības par trokšņošanu, pamatojoties uz Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1 un 15. punktu tikai tad, ja objektīvi nav iespējams noteikt akustiskā trokšņa līmeni un atbildību par šāda veida trokšņošanu neparedz citas likuma normas, ir izteikusi arī Rīgas apgabaltiesa 2012. gada 21. decembra spriedumā lietā Nr. 142248611. Izskatāmajā lietā tiesa nekonstatē tādus apstākļus, kuru dēļ objektīvi nebija iespējams noteikt akustiskā trokšņa līmeni – troksnis no trokšņa avota tiek atskaņots vairākas dienas nedēļā, tā atskaņošanas laiks mērāms stundām.

[12] Ņemot vērā, ka Saistošo noteikumu Nr.80 4.1.punktā paredzēts izslēdzošs nosacījums, proti, saukt personu pie administratīvās atbildības saskaņā ar šo punktu var, ja attiecīgajam troksnim nav pastāvīga rakstura, bet tiesa komercdarbības ietvaros radīto troksni atzina par pastāvīgu, sūdzības iesniedzējas darbības nevar tikt kvalificētas kā Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1. punkta pārkāpums. Saskaņā ar LAPK 239. panta 1. punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Tā kā sūdzības iesniedzējas darbībās nav Saistošo noteikumu Nr. 80 4.1. punktā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, pārsūdzētie lēmumi par SIA „/Nosaukums/” saukšanu pie atbildības saskaņā ar minēto tiesību normu ir nepamatoti un atceļami, savukārt lietvedība administratīvo pārkāpumu lietā izbeidzama.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.12panta otrās daļas 2.punktu, 289.16panta ceturto daļu un 289.18panta pirmo daļu, nosprieda:

atcelt Rīgas pašvaldības policijas Centra rajona pārvaldes 2011. gada 15. aprīļa lēmumu Nr. D57/07/ZV084522/01 (protokols ZV Nr. 084522) par SIA „/Nosaukums/” (reģistrācijas Nr./reģistrācijas numurs/) saukšanu pie administratīvās atbildības par Rīgas domes 2007. gada 19. jūnija saistošo noteikumu Nr.80 „Sabiedriskās kārtības noteikumi Rīgā”

4.1. punktā paredzēto pārkāpumu un izbeigt lietvedību administratīvo pārkāpumu lietā. Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā desmit darba dienu laikā no tā paziņošanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas tiesnesis O.Priedītis Rīgā, 2013. gada 11. janvārī

5. lappuse no 5