Supreme Court dismisses appeal as defense argues factual disagreement, not legal error, violating appeal requirements.
Latvia (LV)
Legislator summary
AI generatedThe Supreme Court of Latvia refused to initiate cassation proceedings against the Court of Appeal's decision. The defense argued the lower court failed to justify applying a specific statutory mitigation clause for procedural delays, claiming the appeal was based on factual disagreement rather than legal error. The court held that determining which legal mitigation mechanisms to apply is the exclusive competence of the court of first instance, and since the defense's arguments were directed at overturning the verdict for factual reasons rather than legal ones, the appeal did not meet statutory requirements.
Legislator headnote
AI generatedKriminālprocesa likuma 569. p. 1.; 573.1 p. 1.: An appeal must challenge the legal correctness of a decision; arguments based on factual disagreement or requests for a new trial on facts do not constitute a valid legal ground for cassation.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedCited Case Law
AI generatedFull text
ECLI:LV:AT:2021:0817.12130002211.6.L
Lieta Nr. 12130002211, SKK-501/2021
Krimināllietu departaments
Latvijas Republikas Senāts
LĒMUMS
Rīgā 2021.gada 17.augustā
Tiesa šādā sastāvā: senatores Aija Branta, Sandra Kaija, Anita Poļakova,
iepazinusies ar apsūdzētās /pers. A/ aizstāvja Rinalda Buša kasācijas sūdzību par Vidzemes apgabaltiesas 2021.gada 12.maija spriedumu, atzīst,
ka ir pamats atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 573.1panta pirmo daļu tiesa atsaka ierosināt kasācijas tiesvedību, ja kasācijas sūdzība vai protests neatbilst šā
likuma 569., 571., 572.pantā un 573.panta pirmajā daļā minētajām prasībām vai ja kasācijas sūdzība vai protests iesniegts par tiesas nolēmumu, kas
saskaņā ar likumu nav pārsūdzams.
Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajai daļai pārsūdzēšana kasācijas kārtībā ir rakstveida kasācijas protesta vai sūdzības iesniegšana
Augstākajā tiesā par tāda apelācijas instances tiesas nolēmuma tiesiskumu, kurš vēl nav stājies spēkā, nolūkā panākt tā atcelšanu pilnībā vai kādā tā daļā
vai arī tā grozīšanu juridisku iemeslu dēļ. Minētā panta trešā daļa noteic, ka kasācijas instances tiesa lietā iegūtos pierādījumus no jauna neizvērtē.
Aizstāvis R. Bušs kasācijas sūdzībā lūdz atcelt apelācijas instances tiesas spriedumu pilnībā un lietu nosūtīt jaunai izskatīšanai apelācijas instances
tiesā sakarā ar tiesas pieļauto Kriminālprocesa likuma būtisku pārkāpumu.
Pamatojot savu lūgumu, sūdzības iesniedzējs norāda, ka apelācijas instances tiesa nav motivējusi Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punkta
piemērošanu. Proti, apelācijas instances tiesa nav sniegusi pamatojumu, kāpēc tā atzīst, ka /pers. A/ tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā
termiņā pārkāpumu iespējams kompensēt, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, nevis, piemēram, notiesājot viņu nosacīti vai
atbrīvojot no kriminālatbildības vai soda. Aizstāvis norāda, ka kriminālprocess ildzis 9 gadus 7 mēnešus, savukārt apsūdzētā kriminālprocesa
novilcināšanā nav vainojama.
Senāts atzīst, ka aizstāvja R. Buša kasācijas sūdzībā minētie argumenti pamatoti ar viņa atšķirīgo viedokli par sodu ietekmējošo apstākļu
izvērtējumu, savukārt šo apstākļu izvērtēšanu atbilstoši likumam veic tā tiesa, kas izskata lietu pēc būtības. Arī jautājuma izlemšana par to, kuru no likumā
paredzētajiem kompensācijas mehānismiem piemērot katrā konkrētā gadījumā, kad konstatēts tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā
pārkāpums, ir tās tiesas kompetencē, kas izskata lietu pēc būtības.
Apelācijas instances tiesa, atzīstot apsūdzētās tiesību uz kriminālprocesa pabeigšanu saprātīgā termiņā pārkāpumu, mīkstinājusi /pers. A/ noteikto
sodu, piemērojot Krimināllikuma 49.1panta pirmās daļas 1.punktu, kā arī atzinusi par iespējamu nepiemērot Krimināllikuma 218.panta sankcijā
paredzēto papildsodu – tiesību atņemšanu veikt uzņēmējdarbību.
Pretēji aizstāvja R. Buša kasācijas sūdzībā norādītajam, apelācijas instances tiesa motivējusi konkrētu šajā tiesību normā paredzēto labvēlīgo seku
piemērošanu un atzinusi, ka, ņemot vērā apsūdzētās /pers. A/ interešu aizskāruma intensitāti, viņai noteiktais sods ir mīkstināms.
Vienlaikus citu Krimināllikumā paredzētu labvēlīgāku seku piemērošanai tiesa nav konstatējusi tiesisku pamatu.
Senāts atzīst, ka aizstāvja R. Buša kasācijas sūdzībā minētie argumenti pauž sūdzības iesniedzēja neapmierinātību ar apelācijas instances tiesas
spriedumā secināto, nosakot /pers. A/ sodu, un ir vērsti uz to, lai panāktu apelācijas instances tiesas sprieduma atcelšanu nevis juridisku, bet faktisku
iemeslu dēļ. Minētais ir pretrunā ar Kriminālprocesa likuma 569.panta pirmajā un trešajā daļā noteikto.
Tādējādi konstatējams Kriminālprocesa likuma 573.1panta pirmajā daļā paredzētais pamats atteikumam ierosināt kasācijas tiesvedību.
Ievērojot minēto, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 573.panta trešo un piekto daļu un 573.1panta pirmo daļu, tiesa
nolēma:
atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību.
Lēmums nav pārsūdzams.
A. Branta S. Kaija A. Poļakova