Court allows debt and penalty but partially denies counterclaim for damages exceeding contract value.

Lietas arhīva Nr. C-0284-22/1

ECLI:LV:RIRT:2022:0421.C33297820.5.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2022.gada 21.aprīlī

Rīgas rajona tiesa,

tiesnese Elita Stivriņa,

tiesas sēžu sekretāri Santa Elza Andersone, Edgars Kārlis Graudiņš,

piedaloties prasītājas SIA “SMP BŪVE” pārstāvim /pers. A/,

atbildētājas SIA “KATLERI” pārstāvim /pers. B/, /pers. C/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu SIA “SMP BŪVE” prasībā pret SIA “KATLERI” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

[1] Prasītāja SIA “SMP BŪVE” 2020.gada 4.martā cēla Rīgas rajona tiesā prasību pret SIA “KATLERI” par parāda un līgumsoda

piedziņu.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 7000 euro un līgumsodu 630 euro. Prasība pamatota ar šādiem argumentiem.

[1.1] Saskaņā ar 2019.gada 28.februārī noslēgto līgumu par Pļaviņu HES dzelzsbetona kāpņu atjaunošanu (turpmāk arī Līgums), prasītāja

pēc atbildētājas pasūtījuma veica būvdarbus Pļaviņu HES un Rīgas HES teritorijās. Kopējā līguma darbu cena bija 219 453,87 euro. Darba samaksa

tiek veikta saskaņā ar prasītājas rēķiniem.

2019.gada 28.novembrī tika parakstīts akts par darbu izpildi par 2019.gada novembri par summu 21 467,41 euro. Aktā atbildētājas

pārstāvis izdarīja ierakstu, ka ieturēs no prasītājas izmaksājamās summas 7000 euro, jo, atbildētājas ieskatā, par tādu summu atbildētāja pati ir veikusi

darbus prasītājas vietā. Prasītāja šādai piezīmei nepiekrita.

Prasītāja 2019.gada 2.decembrī iesniedza atbildētājai rēķinu, kurā no izpildīto darbu apmaksas summas 21 467,41 euro atskaitīti 10% kā

garantijas ieturējums un par 3000 euro dzēšot saņemto avansa maksājumu. Samaksai tika uzrādīta summa 16 320,67 euro un termiņš noteikts

2020.gada 2.janvāris.

2019.gada 23.decembrī saņemta daļēja rēķina apmaksa 9320,67 euro.

[1.2] Prasītāja vairakkārt aicināja atbildētāju samaksāt parādu, bet atbildētāja izvairījās, ceļot nepamatotus iebildumus. Atbildētāja nav samaksājusi

prasītājai 7000 euro.

[1.3] Atbildētāja ir pieļāvusi maksājuma termiņa kavējumu un saskaņā ar Līguma 16.2.punktu prasītāja ir aprēķinājusi līgumsodu 0,15% no parāda

summas par katru kavēto dienu. Kavējums līdz prasības celšanai sastāda 60 dienas un līgumsods ir aprēķināts 630 euro.

[1.4] Prasība pamatota ar Civillikuma 1401., 1402., 1412., 1473., 1587., 1590., 1651., 1652., 1716., 1720., 1721., 1811., 2212.pantu.

[2] Atbildētāja sniedza paskaidrojumu, norādot, ka prasību neatzīst. Paskaidroja, ka starp atbildētāju kā uzņēmēju un prasītāju kā apakšuzņēmēju

noslēgts līgums, ar kuru apakšuzņēmējs apņēmās veikt Rīgas HES ūdens pārgāznes celtņa sliežu ceļa stiprinājumu un balsta laukuma zem sliežu ceļa

ierīkošanas darbus saskaņā ar līguma noteikumiem un tehnisko specifikāciju. Līguma cena par Līgumā paredzēto darbu izpildi noteikta 219 453,87 euro.

Apakšuzņēmējam pirmā etapa darbi bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.jūlijam, bet otrā etapa darbus prasītāja apņēmās pabeigt līdz 2019.gada

6.oktobrim. Prasītājai bija pienākums izpildīt darbus saskaņā ar Līguma noteikumiem, tehnisko specifikāciju un darbu veikšanas projektu.

[2.1] Prasītāja nenodeva līgumā paredzētos darbus Līguma 5.2.punktā noteiktajā gala termiņā – 6.oktobrī, bet pēc diviem mēnešiem iesniedza

atbildētājai aktu par darbu izpildi Nr.9 (Forma Nr.2), kuru nevar uzskatīt par darbu pieņemšanas dokumentu. Atbildētāja šajā aktā veica atrunu ar darbu

uzskaiti un izmaksām. Atbildētāja rēķinu apmaksāja, samazinot apmaksās summu par neveikto darbu vērtību. Par darbu kavējumu ir norādījis pasūtītājs.

[2.2] Saskaņā ar Līguma 11.2.punktu darbi tiek nodoti uzņēmējam ar nodošanas-pieņemšanas aktu, kas sastādīts četros eksemplāros. Darbi tiek

uzskatīti par pieņemtiem, kad darbu nodošanas-pieņemšanas akts ir parakstīts no uzņēmēja puses.

Atbildētāja jau 2019.gada 20.augustā brīdināja prasītāju par darbu izpildes kavējumu, bet kavējums netika novērsts.

[3] Atbildētāja 2021.gada 1.oktobrī iesniedza tiesā pretprasību par zaudējumu 7000 euro un 19 000,38 euro piedziņu un līgumsoda

7591,50 euro piedziņu. Pretprasība ir pamatota ar šādiem argumentiem.

[3.1] 2019.gada 28.februārī starp SIA “KATLERI” kā uzņēmēju un SIA “SMP BŪVE” kā apakšuzņēmēju noslēgts Līgums, ar kuru prasītāja

apņēmās veikt Rīgas HES ūdens pārgāznes celtņa sliežu stiprinājumu un balsta laukuma zem sliežu ceļa ierīkošanas darbus. Prasītājai pirmā etapa darbi

bija jāpabeidz līdz 2019.gada 31.jūlijam, bet otrā etapa darbi līdz 2019.gada 6.oktobrim.

[3.2] 2020.gada 15.janvārī prasītāja vērsās pie atbildētājas ar brīdinājumu par 7000 euro samaksu, uz ko atbildētāja sniedza atbildi, ka par šo

summu prasītāja nav veikusi darbus. Atbildētāja ir veikusi atrunu uz 2019.gada 29.novembra akta par darbu izpildi. Strīdus darbu atbildētāja veica

saviem spēkiem un par saviem līdzekļiem prasītājas vietā.

[3.3] Prasītāja nav izpildījusi darbus Līguma 5.2.punktā noteiktajā termiņā, līdz ar to atbildētāja ir tiesīga ieturēt līgumsodu. Uz pretprasības

sastādīšanas dienu līgumsods ir aprēķināts 7591,50 euro (7000x0,15x723 dienas).

[3.4] Saskaņā ar Līguma 12.nodaļu “Garantija” apakšuzņēmēja garantēja izpildīto darbu atbilstību Līguma noteikumiem un normatīvajiem aktiem.

Apakšuzņēmējai bija pienākums izlabot radušos defektus, kā arī novērst varbūtējo ietekmi uz visu objektu, neprasot nekādu samaksu. Ja apakšuzņēmēja

nav novērsusi defektus aktā norādītajā termiņā, tad uzņēmēja tiesīga novērst radušos trūkumus un apakšuzņēmēja atlīdzina uzņēmējai radušos izdevumus.

Atbildētāja 2019.gada 28.novembrī no pasūtītāja ir saņēmusi Defektu aktu Nr.1 par celtņa sliežu ceļa izbūves darbiem un 2020.gada 12.augustā

aktu par objekta defektu apsekošanu garantijas perioda laikā. Defektu novēršanas termiņš ir noteikts 2020.gada 1.jūlijā un 2021.gada 1.jūlijā.

Par šiem defektiem atbildētāja informēja prasītāju, kura sniedza atbildi, ka garantijas darbi tiks veikti tikai ar nosacījumu (respektīvi – garantijas

darbi netiks veikti).

Atbildētāja veica cenu aptauju un saņēma no SIA “NK Tehnoloģijas” darbu izmaksu tāmes kopsummā 19 000,38 euro.

Atbildētāja pretprasību pamatoja ar Civillikuma 1587., 1591., 1612., 1616.pantu, 1620.panta pirmo daļu, 1716., 1721., 1770.-1773. Un

1775.pantu, Būvniecības likuma 10.pantu.

[4] Prasītāja ir sniegusi paskaidrojumu uz atbildētājas pretprasību, norādot, ka to neatzīst, jo pretprasība nav pamatota.

[4.1] Paskaidro, ka atbildētāja savu prasījumu pamato ar SIA “KOMANDOR” izrakstītu rēķinu. Saskaņā ar atbildētājas izmaksu tāmi rēķins

sastādīts par 2407 euro no kopējās zaudējumu summas un norādīts, ka darbi uzsākti 2019.gada 3.septembrī un pabeigti 2019.gada 23.septembrī.

Tādējādi darbi uzsākti un pabeigti pušu noslēgtā līguma darbības laikā. Līdz ar to atsaukšanās, ka prasītāja nebija pilnībā pabeigusi darbus Līgumā

noteiktajā termiņā nav pamatota.

Turklāt darbu izpildes termiņš bija pagarināts līdz 2019.gada 22.novembrim. No 2020.gada 21.novembra akta par darba izpildi ir redzams, ka

prasītāja darbus nodeva termiņā – 2019.gada 20.novembrī. Atbildētājas norāde, ka prasītāja ir kavējusi līguma izpildi, nav patiesa.

Tā kā darbi ir veikti Līguma darbības laikā, prasītāja nav vainojama par zaudējumu nodarīšanu, jo atbildētāja, izpildot minētos darbus, ir padarījusi

līguma izpildi neiespējamu. Prasītāja nevarēja veikt darbus, kurus atbildētāja bija izpildījusi pati.

[4.2] Prasītāja norāda, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumu, ka atbildētājai ir radušies izdevumi 19 000,38 euro, ka atbildētāja ir veikusi tāmēs

norādīto darbu apmaksu un nav pamatotas prasījums par zaudējumu 19 000,38 euro piedziņu. Tāmē norādītie aprēķini ir tikai teorētiski, tie norāda

iespējamos izdevumus nākotnē, ja tāmē iekļautie darbi tiks veikti.

Tā kā nav noticis saistību izpildes kavējums, nepamatots ir arī prasījums par līgumsoda piedziņu.

[5] Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja, bet pretprasību neatzina. Prasītājas pārstāvis norādīja, prasītāja ir pilnībā veikusi darbus un

piezīmēm uz 2019.gada 9.novembra akta par darbu izpildi nav piekritusi. Aktu Nr.9 ir parakstījušas abas puses par visu summu un strīds starp pusēm ir

tikai par 7000 euro. Piezīmēs norādītie darbi neatbilst pieņemšanas-nodošanas aktā norādītajiem darbiem un nav iespējams konstatēt, kas ir tā pozīcija

darbu pieņemšanas-nodošanas aktā, kuru atbildētāja veica pati. Akts par darbu izpildi ir šīs prasības pamatā. Prasītājas aktā ir norādīti tikai tie darbi, kas

ir izpildīti. Par tiem, kas nav izpildīti, prasītāja samaksu neprasa. Specifikācijā nav norādīts, ka būtu jāveic krāsošanas darbi. Visa izpilddokumentācija ir

nodota pirms pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas.

[5.1] Objektu bija jānodod 2019.gada oktobrī, bet pasūtītājs pagarināja darbu izpildi līdz 30.novembrim. Uzskata, ka darbi tika nodoti

29.novembrī un tika izsniegts rēķins. Atzīst, ka darbu pabeigšana tiek fiksēta ar darbu pieņemšanas-nodošanas aktu, bet tas pats par sevi nenozīmē

objekta pabeigšanu vai nepabeigšanu. Darbi ir izpildīti pilnā apmērā, ko apliecina fakts, ka tieši šajā datumā atbildētāja nodeva objektu gala pasūtītājam.

Kopumā atbildētājas kavējumi sākās jau laikā, kad prasītāja vēl nebija sākusi veikt savus darbus. Tā kā atbildētāja nebija laicīgi izgatavojusi

betona pamatni, tad prasītāja nevarēja uzsākt savus darbus. Darbu izpildes termiņš tika pagarināts. Prasītāja darbus izpildīja termiņā, kas paredzēts darbu

izpildes protokolā. Atbildētāja ir akceptējusi kavējumu.

[5.2] Prasītājas pārstāvis paskaidroja, ka tie darbi, uz kuriem atsaucas atbildētāja, prasītājai nebija jāpilda. Prasītājai bija jāveic 37% no

veicamajiem darbiem un prasītāja šos darbus izpildīja. Prasītājai nebija jāveic krāsošanas darbus.

Par līgumā neparedzētiem darbiem tika slēgtas rakstiskas vienošanās, bet par krāsošanas darbiem netika slēgtas atsevišķas vienošanās.

Prasītāja norāda, ka gadījumā, ja atbildētāja uzskata, ka darbi nav nodoti, tad prasītājai nav iestājies garantijas izpildes termiņš, jo garantijas

izpildes termiņš iestājas pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas. Lietā nav strīda, ka akts nav parakstīts arī šobrīd. Prasītāja neatzīst iesniegto

tāmi.

[6] Atbildētājas pārstāvis prasību neatzina, bet pretprasību uzturēja. Paskaidroja, ka Līgums ir noslēgts starp prasītāju un atbildētāju, saskaņā ar

kuru darbu izpildi apliecina pieņemšanas-nodošanas akts.

[6.1] Līgumā nav atrunāts pa punktiem, kas ir jādara, bet Tehniskajā specifikācijā ir uzskaitīti darbi, kas ir jāveic – ne tikai nogriezt vecās skrūves

un aizvākt metāllūžņus, bet arī jaunās sliedes sametināt, notīrīt putekļus, nokrāsot. Tehniskajā specifikācijā norādītie darbi attiecas uz visiem darbiem, kas

bija jāveic Rīgas HES būvē. Darba apjoms, kas jāveic prasītājam ir ietverts Līguma 2.punktā ūdens pārgāznes celtņa sliežu ceļa stiprinājuma un atbalsta

laukuma zem sliežu ceļa ierīkošanas darbus. Tehniskajā specifikācijā ir atsevišķi punkti, kur ir pateikts, kas ir jādara attiecībā uz sliežu demontāžu,

montāžu un metināšanu. Prasītājas pienākumi ir norādīti tehniskās specifikācijas 2.2., 2.6. un 2.8.punktā. Prasītāja nav izpildījusi 2.6.5. punktu un

2.8.1.punktu.

Prasītāja nav pārklājusi tērauda sloksnes ar pretkorozijas materiālu, nav veikta virsmas slīpēšana, putekļu tīrīšana. Prasītāja pati selektīvi izdomāja,

ka šo darīs, bet to nedarīs. Prasītāja pazuda no objekta brīdī, kad redzēja, ka ir jāveic apjomīgi darbi.

Atbildētāja pati veica ģeodēziskos uzmērījumus, sakārtoja visu līdz galam. Atbildētājas pārstāvji tīrīja metināšanas sekas. Zaudējumi 7000 euro

atbildētājai radās veicot darbus, kurus nav veikusi prasītāja. Neveiktie darbi ir pēc metināšanas atlikumu tīrīšana un atsevišķo tērauda plākšņu krāsošana.

Krāsošanas darbus veica atbildētājas apakšuzņēmējs, bet viņš veica citus darbu, kas neattiecas uz prasītājas darbiem.

[6.2] Šobrīd ir jautājums par garantijas darbu izpildi.

Pasūtītāja vērsās pie atbildētājas ar pretenzijām par sliežu klātnes izpildīto darbu defektiem. Savukārt atbildētāja vērsās pie prasītājas, bet prasītāja

sāka saistīt šos darbus ar 7000 euro samaksu un teica, ka jāsamaksā 7000 euro un tikai tad prasītāja novērsīs defektus. Tad atbildētāja vērsās pie

citiem uzņēmējiem, kuri sastādīja tāmi par 19 tūkstošiem euro. Uzskata, ka atbildētāja ir tiesīga prasīt šos zaudējumus no prasītājas.

Iesniegtā tāme attiecas uz darbiem, kurus atbildētāja ir veikusi pati un pieaicinot citus uzņēmējus, cik atbildētājai izmaksāja to darbu veikšana, kas

bija jāveic prasītājai.

[6.3] Startējot uz konkursu, atbildētāja norādīja, ka piesaistīs apakšuzņēmējus par 37%, kas attiecas uz naudisko izteiksmi no līguma summas.

Prasītāja savus darbus nepabeidza un aizgāja no objekta. Aktu par darbu izpildi sastādīja pati prasītāja. Atbildētājai bija iespēja likt pārtaisīt aktu

un ievilkt procesu un bija iespēja uzrakstīt piezīmi. Atbildētāja izvēlējās izdarīt piezīmi par neizpildītiem darbiem uz akta. Prasītājai bija jānodod darbi un

jāizsniedz izpildu dokumentāciju, kura nav iesniegta. Atzīst, ka kopējā darbu izpilde tika kavēta, tomēr šis kavējums neattiecas uz līgumattiecībām starp

prasītāju un atbildētāju.

Motīvu daļa.

[7] Lietā nav strīda, ka 2019.gada 28.februārī starp prasītāju SIA “SMP BŪVE” kā apakšuzņēmēju un atbildētāju SIA “KATLERI” kā uzņēmēju

ir noslēgts līgums Nr.01-SMP/KAT-28/02/2019 par Pļaviņu HES dzelzsbetona kāpņu atjaunošanu (turpmāk arī Līgums). Minētā līguma 2.punktā ir

norādīts, ka apakšuzņēmējs apņemas veikt Rīgas HES ūdens pārgāznes celtņa sliežu ceļa stiprinājuma un atbalsta laukuma zem sliežu ceļa ierīkošanas

darbus (lietas 7. – 11.lapa).

Prasītāja norāda, ka ir savus darbus izpildījusi, bet atbildētāja nav veikusi visas naudas summas samaksu.

Civillikuma 2212.pantā noteikts, ka ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm

kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu.

Tiesa konstatē, ka pušu strīds ir izšķirams vadoties no tiesību normām, kuras regulē no uzņēmuma līguma izrietošās tiesiskās attiecības.

[8] Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas pamatparādu 7000 euro par paveiktajiem darbiem, saskaņā ar izrakstīto rēķinu. Prasītāja 2019.gada

2.decembrī ir izrakstījusi atbildētājai rēķinu Nr.000036 par 16 320,67 euro, kurā norādīts, ka tas ir par izpildītiem darbiem saskaņā ar aktu (lietas

15.lapa). Prasītāja norāda, ka atbildētāja ir daļēji apmaksājusi rēķinu, nesamaksājot 7000 euro.

Savukārt atbildētāja norāda, ka prasītāja nav veikusi visus Līgumā noteiktos darbus Līguma noteiktajā laikā.

Saskaņā ar Līguma 5.1.punktu apakšuzņēmējam darbi ir jāizpilda saskaņā ar Līguma noteikumiem, Tehnisko specifikāciju un Darbu veikšanas

projektu, ievērojot uzņēmēja norādījumus, ciktāl šādi norādījumi neizmaina Tehnisko specifikāciju, Līgumu, esošos normatīvus, Līguma cenu vai darbu

izpildes termiņus (lietas 7.lapa).

Pušu noslēgtā Līguma 13.1.punktā ir noteikts, ka uzņēmējs samaksu par apakšuzņēmēja kvalitatīvi izpildītajiem darbiem veiks pēc ikmēneša akta

par izpildītiem darbiem (Forma Nr.2) parakstīšanas trīsdesmit dienu laikā pēc apakšuzņēmēja rēķina saņemšanas (lietas 10.lapa).

Civillikuma 2223.pantā noteikts, ka tiklīdz pasūtījums izpildīts un atzīts par labu, pasūtītājam jāsamaksā uzņēmējam norunātā maksa.

Lai tiesa varētu konstatēt, vai atbildētājai ir pienākums samaksāt prasītājai, tiesai ir jākonstatē, ka prasītāja ir paveikusi darbu un atbildētāja to ir

atzinusi par gana labu.

[9] Tiesa konstatē, ka Aktu par darbu izpildi Nr.9 novembris 2019. par atskaites periodu no 2019.gada 1.novembra līdz 20.novembrim (turpmāk

arī Akts par darbu izpildi) ir parakstījušas abas puses. Tomēr atbildētājas pārstāvis ir izdarījis piezīmi, ka atbildētāja veica prasītājas vietā sekojošus

darbus: Tērauda slokšņu aizsardzība pret koroziju krāsojot; virsmas slīpēšana iestrādātai bezrukuma javai tērauda slokšņu nostiprināšanai, korodējošo

metāla putekļu notīrīšana no tilta metāla sijām pēc sliežu metināšanas vietu slīpēšanas, būvgružu novākšana un utilizācija no sliežu un stiprinājumu

demontāžas darbiem. Kopējā veikto darbu izmaksa 7000 euro, kas ieturētas no SMP 6.11.2019. (lietas 14.lapa).

Savukārt Aktu Nr.9 Pārgāznes celtņa stiprinājumu un atbalsta laukuma zem sliežu ceļa ierīkošanas darbi atskaites periodā no 2018.gada

1.novembra līdz 20.novembrim (forma Nr.2) (turpmāk arī Akts Nr.9) atbildētājas pārstāvis ir parakstījis, izdarot ierakstu “Ar piezīmi uz Akta par darbu

izpildi Nr.9 novembris 2019” (lietas 12. – 13.lapa).

[10] Prasītāja norāda, ka atbildētājai nebija jāveic darbi, uz kuru neizpildi norāda atbildētāja.

Tiesas sēdē tika konstatēts, ka Tehniskā specifikācija ir izstrādāta visiem objektā veicamajiem darbiem, neizdalot tos, kas būtu jāveic prasītājai.

Atbildētāja norādīja, ka prasītāja nav izpildījusi Tehniskās specifikācijas 2.6.5 punktā un 2.8.1.punktā noteiktos darbus.

Saskaņā ar Tehniskās specifikācijas 2.6.5.punktu ir noteikta pretkorozijas aizsardzība. Process ietver pārklājuma piegādi un uzklāšanu. Virsmas

apstrādes labošana arī ietilpst procesā. Buka celtņa atduru pretkorozijas aizsardzības vienības cenās būvdarbu veicējam ir jāievērtē esošo stiprinājumu

(bultskrūvju un to uzgriežņu) nomaiņu, ja esošie stiprinājumi ir bojāti un nepilda savas funkcijas (lietas 56.lapa).

Savukārt Tehniskās specifikācijas 2.8.1.punktā “Sliežu KP120 vienlaidu montāža uz betona pamatnes ar Gantrex R materiāliem” ietilpstošajā

2.8.1.punktā ir norādīts uz Konstrukcijas sastāvdaļām.

Prasītāja ir sastādījusi specifikācijas 2.8.4.1.punkta un 2.6.5.punkta izmaksu tāmi par 7000 euro, norādot, ka izmaksās ietilpst tērauda slokšņu

krāsošana aizsardzībai pret koroziju 1080 euro un 1820 euro apmērā, virsmas slīpēšana iestrādātai bezrukuma javai tērauda slokšņu nostiprināšanai

3024 euro apmērā, korodējošo metāla putekļu notīrīšanai no tilta metāla sijām pēc sliežu metināšanas vietu slīpēšanas 736 euro un būvgružu utilizācija

340 euro apmērā (lietas 58.lapa).

2019.gada 6.janvāra Lokālā tāmē Nr.1-1 “Rīgas HES ūdens pārgāznes celtņa sliežu ceļa stiprinājuma un atbalsta laukuma zem sliežu ceļa

atjaunošana būvprojektā izstrāde” kopējās izmaksas ir norādītas 219 453,87 euro (lietas 193.lapa)

[10.1] Tiesa nekonstatē, ka šajā tāmē būtu iekļautas pretkorozijas aizsardzības pārklājuma izmaksas, ka arī virsmas slīpēšana un korodējošo

metāla putekļu notīrīšana no tilta metāla sijām. Savukārt materiālu, būvgružu transporta izdevumi 2019.gada 6.janvāra Lokālajā tāmē ir iekļauti.

Ar liecinieka /pers. D/ liecību ir pierādīts, ka prasītājas darbības laikā uzņēmumā bija arī krāsotāji, kas nebija prasītājas darbinieki. Turklāt krāsotāji

ir nokrāsojuši balku ar dārgu krāsu, kuru prasītājas darbinieki bija spiesti kasīt nost pirms metināšanas.

Arī liecinieks /pers. E/, kas bija atbildētājas darbinieks, liecināja, ka viņš veica slīpēšanas, gruntēšanas un krāsošanas darbus. Darīja to, ko pateica

priekšniecība.

Savukārt liecinieks /pers. F/ liecināja, ka atbildētājas darbiniekiem nācās darīt darbus, kuri attiecās uz sliežu ceļiem, jo prasītāja nepaspēja un

nepietika cilvēkresursu. Esot bijusi liela problēma ar siju novākšanu pēc prasītājas darbu pabeigšanas, tā bija siju tīrīšana un piekrāsošana pēc

metināšanas darbiem, vietās, kur sliedes bija stiprinātas pie betona, pēc prasītājas darbiem nācās slīpēt materiālu.

Tādējādi ar liecinieku liecībām ir pierādīts, ka atbildētājas darbinieki veica krāsošanas darbus, tomēr tas nenozīmē, ka šos darbus bija pienākums

veikt prasītājai. Ne no pušu noslēgtā Līguma, ne no Tehniskās specifikācijas, ne no 2019.gada 6.janvāra Lokālās tāmes nav iespējams secināt, ka

prasītājai būtu pienākums veikt darbus, kas saistīti ar pretkorozijas materiāla uzklāšanu, krāsošanu. Tas, ka šos darbus veica atbildētājas darbinieki

nenorāda, ka prasītāja nav veikusi savus Līgumā, Tehniskās specifikācijā un Lokālajā tāmē norādītos darbus.

[10.2] Vienlaikus tiesa konstatē, ka 2019.gada 6.janvāra Lokālajā tāmē ir iekļautas izmaksas par būvgružu transporta izdevumiem, kas

nepārprotami, norāda, ka būvgružu savākšana ietilpa prasītājas pienākumos un kopējā līguma cenā. Tomēr būvgružu utilizācijas izmaksas nav atrodamas

2019.gada 6.janvāra Lokālajā tāmē un līdz ar to nav arī iekļautas Līguma cenā 219 453,87 euro.

Prasītāja iebilda par atbildētājas norādīto izmaksu par bezrukuma javas virsmas slīpēšanu, jo prasītājas ieskatā bezrukuma java nav jāslīpē. Tiesa

konstatē, ka atbildētāja nav iesniegusi pierādījumu, ka prasītājai būtu nepieciešams pušu noslēgtā Līguma ietvaros veikt bezrukuma javas slīpēšanas

darbus.

Lietā nav strīda, ka atbildētājas darbinieki veica tilta metāla siju tīrīšanu, tomēr arī šo pienākumu nav iespējams ielasīt prasītājas veicamo pienākumu

lokā ne pušu noslēgtajā Līgumā, ne Tehniskajā specifikācijā, ne arī 2019.gada 6.janvāra Lokālajā tāmē.

[10.3] Tiesa secina, ka lietā nav gūti pierādījumi, ka prasītājas pienākumos būtu ietilpuši tie darbi, uz kuru neizdarīšanu atbildētāja ir norādījusi un

par kuru neveikšanu ir ieturējusi no prasītājai izmaksājamās naudas summas 7000 euro.

Civillikuma 1509.pantā ir noteikts, ka divpusēji darījumi, kas uzliek kādus pienākumus abām pusēm, šaubu gadījumā iztulkojami par ļaunu tam,

kurš attiecīgā gadījumā ir kreditors un kuram tādēļ vajadzēja izteikties skaidrāk un noteiktāk.

Tiesa atzīst, ka atbildētājai, kā kreditoram vajadzēja skaidrāk izteikties un, sastādot līgumu, sagatavojot tāmi, konkrētāk definēt pušu pienākumus

un tiesības.

Tas, ka atbildētāja nav parakstījusi objekta pieņemšanas-nodošanas aktu, nav pamats rēķina neapmaksai, jo atbilstoši Līguma 13.1.punktā

noteiktajam samaksa ir veicama par mēnesī izpildītajiem darbiem.

[10.4] Saskaņā ar 2019.gada 2.decembra rēķinu Nr.000036 atbildētājai bija jāveic maksājums 16 320,67 euro. No Līguma 13.1.punkta izriet,

ka maksājums bija jāveic 30 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas. Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir saņēmusi rēķinu un ir veikusi daļēju apmaksu

2019.gada 23.decembrī.

Tā kā tiesa nav konstatējusi, ka prasītājas pienākumos ietilptu tie pienākumi, kuri norādīti kā prasītājas neizpildītie darbi Aktā par darbu izpildi un

Aktā Nr.9, tad atbildētājai ir pienākums samaksāt prasītājai atbilstoši izrakstītajam rēķinam.

Tas, ka prasītāja kavē darbu izpildi, nav pamats samaksas neveikšanai, ja aktos norādītie darbi ir izpildīti. Šādā gadījumā atbildētāja ir tiesīga

aprēķināt līgumsodu, atbilstoši Līguma 167.1.punktā noteiktajam.

Līdz ar to no atbildētājas ir piedzenami 7000 euro par labu prasītājai.

[11] Prasītāja lūdz piedzīt līgumsodu 630 euro.

Saskaņā ar pušu noslēgtā Līguma 16.2.punktu puses ir pielīgušas līgumsodu par maksājuma kavējumu 0,15% apmērā par aizkavēto maksājumu,

taču ne vairāk par 10% no aizkavētā maksājuma.

Prasītājas rēķins ir izrakstīts 2019.gada 2.decembrī. Lietā nav strīda, ka atbildētāja rēķinu ir saņēmusi, jo daļu no rēķinā norādītās summas

atbildētāja ir samaksājusi prasītājai 2019.gada 23.decembrī (lietas 16.lapa).

Tiesa konstatē, ka atbildētājai prasītājas rēķina apmaksa bija jāveic 30 dienu laikā no rēķina saņemšanas. Prasītāja līgumsodu ir rēķinājusi no

2020.gada 2.janvāra un lūdz piedzīt 630 euro, kas ir mazāk par 10% no aizkavētā maksājuma.

Tiesa secina, ka prasītājas aprēķinātais līgumsods par maksājuma kavējumu ir korekts un piedzenams.

[12] Atbildētāja lūdz piedzīt no prasītājas zaudējumus 7000 euro, norādot, ka šādi izdevumi ir radušies atbildētājai veicot prasītājas vietā darbus.

Tiesa konstatē, ka atbildētājas norādītie darbi, kurus tā ir veikusi prasītājas vietā, ir tie paši, par kuriem atbildētāja prasītājai nav samaksājusi. Tā

kā tiesa iepriekš nav konstatējusi, ka šie darbi bija jāveic prasītājai, tad nav saskatāms pamats piedzīt šo darbu veikšanas izdevumus no prasītājas.

Tiesa nekonstatē prasītājas vainojamu rīcību to darbu neveikšanā, kas uzskaitīti atbildētājas izmaksu tāmē (lietas 58.lapa), kā arī nesaskata

cēloņsakarību starp prasītājas izdevumiem 7000 euro un prasītājas rīcību.

Līdz ar to prasība šajā daļā ir noraidāma.

[13] Atbildētāja lūdz piedzīt līgumsodu 7591,50 euro, norādot, ka prasītāja ir kavējusi darbu izpildi 7000 euro apmērā. Atbildētāja apgalvo, ka

darbu pieņemšanas-nodošanas akts nav parakstīts, tātad darbi no prasītājas 7000 euro apmērā nav pieņemti. Uzskata, ka Līguma 5.2.punktā norādītie

termiņi darbu pabeigšanai un nodošanai nav ievēroti, darbi nav izpildīti. Saistību izpildes kavējums no 2019.gada 6.oktobra līdz prasības iesniegšanas

dienai kopā esot 723 dienas un līgumsods ir 7591,50 euro (7000x0,15%x723).

Pušu noslēgtā Līguma 16.1.punktā ir pielīgts, ja apakšuzņēmējs nav izpildījis darbus Līguma 5.2.punktā noteiktajā termiņā, apakšuzņēmējs maksā

uzņēmējam par katru nokavēto dienu līgumsodu 0,15% apmērā no neizpildītiem darbiem maksājumu summas, taču ne vairāk kā 10% no līguma cenas

(lietas 10.lapa)

Lietā nav strīda, ka prasītāja nav izpildījusi 2019.gada 29.novembra Aktā par darbu izpildi Nr.9 atbildētāja piezīmē norādītos darbus, kuru vērtību

atbildētāja ir aprēķinājusi 7000 euro apmērā. Tāpat nav strīda, ka darbu pieņemšanas-nodošanas akts nav parakstīts. Līdz ar to atbildētājai būtu tiesības

saņemt līgumsodu 0,15% apmērā par prasītājas neizpildīto darbu maksājumu apmērā, ja šo darbu izpilde ietilptu prasītājas kompetencē.

Tomēr šajā gadījumā līgumsods nav piedzenams, jo tiesa iepriekš nav konstatējusi, ka šos atbildētājas piezīmē Aktā par darbu izpildi un Aktā Nr.9

norādītos darbus bija pienākums izpildīt prasītājai.

Tā kā tiesa nekonstatē, ka prasītājai bija pienākums veikt darbu 7000 euro apmērā, tad nav iespējams konstatēt arī saistību izpildes kavējumu.

Prasība par līgumsoda 7591,50 euro piedziņu ir noraidāma.

[14] Lietā nav strīda, ka darbu pieņemšanas-nodošanas akts nav parakstīts. Tomēr prasītāja norāda, ka faktu par darbu nodošu un pieņemšanu

apliecina Akts Nr.9 Pār gāznes celtņa stiprinājumu un atbalsta laukuma zem sliežu ceļa ierīkošanas darbi par atskaites periodā no 2018.gada 1.novembra

līdz 20.novembrim (forma Nr.2), kā arī Akts par darbu izpili Nr.9 novembris 2019. par atskaites periodu no 2019.gada 1.novembra līdz 20.novembrim.

Savukārt atbildētāja nav formulējusi nepārprotamu viedokli par darbu pieņemšanu. Pieprasot no prasītājas samaksu par darba izpildes

kavējumiem, atbildētāja norāda, ka darbu pieņemšanas-nodošanas akts nav parakstīts un tātad darbi nav pieņemti. Savukārt, pieprasot prasītājai veikt

garantijas darbus, atbildētāja atsaucas uz Līguma nosacījumiem, kuri ir piemērojami tikai pēc pieņemšanas-nodošanas akta parakstīšanas.

Tiesa konstatē, ka 2020.gada 12.augusta Aktā par defekta apsekošanu garantijas perioda laikā ir norādīts garantijas periods no 2019.gada

29.novembra līdz 2022.gada 28.novembrim. Arī 2021.gada 20.maija paziņojumā atbildētāja ir atsaukusies uz Līguma 12.punktu, kurš piemērojams tikai

tad, ja ir parakstīts pieņemšanas-nodošanas akts un iestājies garantijas periods.

Izvērtējot abu pušu faktisko rīcību, tiesa atzīst, ka darbu pieņemšanas-nodošanas akta neparakstīšana pati par sevi neliecina par prasītājas darbu

neizpildi, kā arī neliecina, ka garantijas periods nav iestājies.

[15] Atbildētāja lūdz piedzīt zaudējumus 19 000,38 euro, norādot, ka prasītāja atteicās izlabot konstatētos defektus un atbildētājai nācās meklēt

citu darbu izpildītāju.

2019.gada 28.novembrī ir sastādīts Defektu akts Nr.1 par celtņa sliežu ceļa izbūves darbiem, kurā ir konstatēts, ka vairākās vietās attālums starp

sliedi un Gantrex gumijas starpliku pārsniedz 1mm, atjaunotā sliežu ceļa novirzes pārsniedz Būvprojektā izvirzīto prasību robežvērtības. Tāpat atzīmēts,

ka uzņēmējam nepieciešams izstrādāt tehniskos risinājumus nogriezto vītņstieņu atjaunošanai un spraugas starp sliedi un Gantrex gumijas starpliku

novēršanai un saskaņot tos ar pasūtītāja un būvprojekta autoru. Defektu aktā ir noteikts termiņš defektu novēršanai līdz 2020.gada 1.jūlijam (lietas

107.lapa).

Prasītāja defektu aktu nav parakstījusi, bet 2019.gada 20.decembra vēstulē ir norādījusi, ka garantē līdz 2020.gada 1.jūlijam novērst visus

defektus, kuri minēti 2019.gada 28.novembra defektu aktā Nr.1 par celtņa sliežu ceļa izbūves darbiem (lietas 143.lapa). Prasītāja nav apstrīdējusi

konstatētos defektus, kā arī nav apstrīdējusi, ka šos defektus ir pienākums novērst garantijas laikā.

2020.gada 12.augustā ir notikusi defekta apsekošana kopā ar uzņēmēju, identificēti defekti un bojājumu vietas, kas fiksētas raksturīgo bojājumu un

nepilnību fotofiksācijā (lietas 108.-111.lapa). Šajā dokumentā norādīts, ka garantijas periods ir no 2019.gada 29.novembra līdz 2022.gada

28.novembrim.

2021.gada 20.maija atbildētājas vēstulē prasītājai ir norādīts uz defektiem, kurus prasītājai ir pienākums novērst: gumijas starplikas kustīgas un brīvi

izņemamas, vairāki regulēšanas vīteņstieņi nogriezti, temperatūras izmaiņu iespaidā sliedei pārvietojoties, liela daļa no Gantrex gumijas starplikām ir

pārvietojusies, sliede tiecas pārvietoties kreisā krasta virzienā līdz celtņa atdurei, Gantrex javas virskārtā attīstījies būtisks mikroplaisu tīkls. Atbildētāja

lūdza apakšuzņēmēju veikt līgumā paredzētos garantijas darbus līdz 2021.gada 1.jūlijam (lietas 112.lapa).

Ar 2021.gada 21.maija prasītājas vēstuli atbildētājai ir pierādīts, ka prasītāja bija gatava izpildīt garantijas darbus tūlīt pēc tam, kad atbildētāja

apmaksās 7000 euro (lietas 119.lapa).

Atbildētāja nebija plānojusi veikt prasītājai 7000 euro samaksu, līdz ar to prasītājas 2021.gada 21.maija paziņojumu iztulkoja kā atteikšanos veikt

garantijas darbus.

Civillikuma 1587.pantā ir noteikts, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Pušu noslēgtā līguma 12.1. un12.3. punktā ir pielīgts, ka apakšuzņēmējs garantē, ka darbos nebūs nekādu defektu to kvalitātes, iekārtu, materiālu,

nepareizu darbu, tai skaitā montāžas, savienojumu ar citām elektrostacijas konstrukcijām, būvēm un/vai iekārtām, vai kādu citu iemeslu dēļ.

Apakšuzņēmējam ir pienākums izlabot radušos defektus, kā arī novērst to varbūtējo ietekmi uz visu objektu, neprasot nekādu samaksu no pasūtītāja.

Minētās darbības jāizdara defektu aktā norādītajā termiņā.

Tiesa konstatē, ka puses ir pielīgušas, ka prasītāja kā apakšuzņēmēja novērsīs konstatētos defektus garantijas perioda laikā. Atsakoties veikt

defektu novēršanu līdz samaksas veikšanai, prasītāja faktiski atkāpusies no pušu noslēgtā Līguma 12.1 un 12.3.punktā uzņemtās saistības.

Atbilstoši Civillikuma 1588.pantā noteiktajam viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un

tādēļ, ka viņa to neizpilda.

No minētās tiesību normas secināms, ka prasītāja nebija tiesīga izvirzīt atbildētājai nosacījumu par to, kas atbildētājai būtu jāizpilda pirms prasītāja

veiks defektu novēršanu.

[14.1] Pastāvot iepriekš konstatētajiem apstākļiem, kad apakšuzņēmējs nepilda savu saistību, atbildētāja ir tiesīga piemērot Līguma 12.4.punktu,

kurā noteikts, ja apakšuzņēmējs nav izlabojis defektus defektu aktā noteiktajā termiņā, uzņēmējs ir tiesīgs vai nu ar saviem spēkiem, vai ar citu kvalificētu

speciālistu palīdzību novērst radušos trūkumus. Apakšuzņēmējs šādā gadījumā atlīdzina uzņēmējam radušos izdevumus.

Tiesai nav pamata uzskatam, ka starp pusēm būtu strīds par defektu piekritību garantijai, jo tādā gadījumā, atbilstoši Līguma 19.2.punktā

noteiktajam, pusēm vajadzēja vienoties par ekspertu komisijas iesaistīšanu strīda risināšanā.

Līdz ar to ir pamats piemērot Līguma 12.4.punktu, saskaņā ar kuru prasītājai ir pienākums atlīdzināt atbildētājai izdevumus par defektu novēršanu.

Atbildētāja norāda, ka ir izsludinājusi cenu aptauju par konkrēto defektu novēršanu un saņēmusi divas tāmes par 12 460,20 euro un

6540,18 euro. Saskaņā SIA “NK Tehnoloģijas” 2021.gada 31.augusta izmaksu tāmi “Ūdens pārgāznes celtņa sliežu ceļa stiprinājumu remonts” defektu

novēršanas izmaksas ir 12 460,20 euro (lietas 152.lapa). Papildus 2021.gada 27.septembrī SIA “Microbalticserviss” ir sagatavojusi tāmi Rīgas HES

ūdens pārgāznes celtņa sliežu ceļa stiprinājumu un atbalsta laukuma zem sliežu ceļa atjaunošanai, norādot, ka izmaksas sastāda 6540,18 euro (lietas

153.lapa).

Tiesa secina, ka prasītāja ir pierādījusi, ka defektu novēršanas izmaksas ir 19 000,38 euro.

[14.2] Prasītāja norāda, ka atbildētājai vēl šie zaudējumi nav iestājušies.

Civillikuma 1779.pantā noteikts, ka katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Tiesību doktrīnā, atklājot minētās tiesību normas saturu, atzīts – mūsdienu valodā ar jēdzienu „zaudējums” saprot jebkādu mantas samazinājumu,

zudumu vai bojājumu, kā arī peļņas atrāvumu, papildu izdevumus vai citas mantiski novērtējamas tiesību aizskāruma sekas (sk. Latvijas Republikas

Civillikuma komentāri. Ceturtā daļa. Saistību tiesības. Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna vispārīgā zinātniskā redakcijā. Rīga: Mans Īpašums, 2000,

267.lpp.). Līdz ar to jebkurš civiltiesiskā pārkāpuma rezultātā radies mantiski novērtējams zudums ir uzskatāms par zaudējumu Civillikuma 1770.panta

izpratnē (sk: Augstākā tiesa 2018.gada 12.novembra spriedums C17089010, SKC–219/2018 11.punkts).

Lietā nav strīda, ka atbildētāja vēl nav veikusi samaksu citam uzņēmējam vai uzņēmējiem par konstatēto defektu novēršanu, kurus nav novērsusi

prasītāja. Tomēr tiesas ieskatā, tas nav šķērslis konstatēt atbildētājai nodarītos zaudējumus, jo tie ir naudas līdzekļi, kas nepieciešami, lai atjaunotu

iepriekšējo mantisko stāvokli. Tiesību aizskārums ir noticis brīdī, kad būvniecības darbos ir konstatēti defekti un apakšuzņēmējs neveic defektu

novēršanu atbilstoši Līgumā pielīgtajām saistībām.

Senāts ir vairākkārt analizējis jau radušos zaudējumu institūtu un tā nošķiršanu no priekšā stāvošiem zaudējumiem (Civillikuma 1771., 1772.pants)

un norādījis, ka naudas līdzekļi, kas nepieciešami iepriekšējā mantiskā stāvokļa atjaunošanai, ir kritērijs, pēc kura iespējams noteikt, kādā apmērā ir

noticis cietušā esošās mantas samazinājums, proti, kādā apmērā mantas īpašniekam nodarīti zaudējumi tagadējās mantas samazinājuma veidā. Tāpēc

apstāklim, vai norādītais stāvoklis reāli ticis atjaunots, cietušajam veicot attiecīgus mantiskus ieguldījumus, nav izšķirošas nozīmes, un tas nevar būt pamats

tiesību aizskārēja atbrīvošanai no civiltiesiskās atbildības jeb zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma (sk., piemēram, Augstākās tiesas Civillietu

departamenta (paplašinātā sastāvā) 2016.gada 7.jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-7/2016 (C39072411) 11.2.2.punktu un tajā norādīto judikatūru).

Minētajā Augstākās tiesas 2016.gada 7.jūnija spriedumā arī plaši izskaidrota jēdziena ,,priekšā stāvošs zaudējums” būtība, uzsverot, ka zaudējums

kā priekšā stāvošs kvalificējams, pastāvot apstākļiem, kas liecina par zaudējumu izraisoša tiesību pārkāpuma iespējamību nākotnē. Par priekšā stāvošu

zaudējumu ir pamats runāt tikai tajos gadījumos, kad rīcība, kas var radīt zaudējumu, vēl nemaz nav notikusi. Priekšā stāvoša zaudējuma nodrošināšanas

funkcija ir novērst nākotnē eventuāli iespējamu, nevis jau notikušu tiesību aizskārumu, kas radījis zaudējumu (sk. Augstākās tiesas Civillietu departamenta

(paplašinātā sastāvā) 2016.gada 7.jūnija sprieduma lietā Nr. SKC-7/2016 (C39072411) 11.2.1.punktu un tajā norādīto tiesību doktrīnu un judikatūru).

( Sk. Augstākās tiesas 2021.g.26.aprīļa spriedums civillietā Nr. C69225819, SKC-174/2021, 8.3.2.punkts)

Tiesa konstatē visus trīs priekšnoteikumus, kas nepieciešami zaudējumu piedziņai. Prasītāja, savu darbu ir veikusi ar kvalitātes defektiem un, pretēji

Līguma pielīgtajam, ir atkāpusies no savām saistībām, izvirzot nosacījumu defektu novēršanai. Atbildētāja ir pierādījusi, ka pašai atbildētājai šo defektu

novēršana izmaksās 19 000,38 euro. Starp prasītājas rīcību, nenovēršot defektus par saviem līdzekļiem, un atbildētājas zaudējumiem ir konstatējama

cēloņsakarība, jo atbildētājai izmaksas defektu novēršanai nebūtu radušās, ja to būtu izdarījusi prasītāja.

Tiesa secina, ka prasība par zaudējumu 19 000,38 euro piedziņu ir apmierināma.

[15] Izvērtējot iepriekš konstatēto, secināms, ka prasība ir apmierināma par pamatparāda 7000 euro un līgumsoda 630 euro piedziņu, savukārt

pretprasība ir apmierināma par zaudējumu 19000,38 euro piedziņu, bet noraidāma par zaudējumu 7000 euro un līgumsoda 7591,50 euro piedziņu.

[16] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu un 39.pantu no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenama prasītājas samaksātā valsts

nodeva par prasību 536,51 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 euro, kopā 541,88 euro.

Savukārt no atbildētājas par labu prasītājai ir piedzenami tiesāšanās izdevumi proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai

(19000,38x100:33591,88=56,56%), proti, valsts nodeva 725,19 euro (56,56% no 1282,16) un izdevumi par liecinieku uzaicināšanu 11,31 euro

(56,56% no 20), kopā 736,50 euro.

[17] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu pusēm ir nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā

stāšanās.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 41., 93., 97., 187., 192., 193.,199., 204.1panta, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt, bet pretprasību apmierināt daļēji.

Piedzīt no SIA “KATLERI”, reģistrācijas Nr.40103073727, par labu SIA “SMP BŪVE”, reģistrācijas nr.40103267328, parādu 7000 euro,

līgumsodu 630 euro, tiesas izdevumus 541,88 euro.

Samaksu veikt norēķinu kontā Nr.LV29HABA0551033499124, AS “Swedbank”.

Piedzīt no SIA “SMP BŪVE”, reģistrācijas nr.40103267328, par labu SIA “KATLERI”, reģistrācijas Nr.40103073727, zaudējumus

19 000,38 euro un tiesāšanās izdevumus 736,50 euro.

Samaksu veikt norēķinu kontā Nr.LV84HABA0001408038296, AS “Swedbank”.

Noraidīt SIA “KATLERI”, reģistrācijas Nr.40103073727, pretprasību daļā par zaudējumu 7000 euro un līgumsoda 7591,50 euro piedziņu.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas, 2022.gada 21.aprīļa,

apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Tiesnese E.Stivriņa

Dokuments parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.