Court allows applicant's job application by correcting administrative deadline calculation rules.

Lietas Nr. A420509213

Lietas arhīva Nr. A42-02021-14/4

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2014.gada 11.jūlijā

Administratīvās rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Līga Biksiniece-Martinova,

rakstveida procesā izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta pēc /pers. A/ pieteikuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu,

uzliekot par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam atzīt, ka /pers. A/ ir iesniedzis konkursa pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta

Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu sludinājumā norādītajā termiņā, vai atjaunojot /pers. A/ konkursa pieteikuma

iesniegšanas termiņu.

Aprakstošā daļa

[1] /pers. A/ (turpmāk arī – pieteicējs) 2013.gada 3.septembrī elektroniski pieteicās amata konkursam uz Valsts ieņēmumu dienesta

(turpmāk arī – VID) Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu.

2013.gada 4.septembrī pieteicējs elektroniski saņēma VID atbildi, kurā atteikts izskatīt pieteicēja konkursa pieteikumu, jo pieteicējs

nokavējis pieteikuma iesniegšanas termiņu.

Izskatot pieteicēja apstrīdēšanas iesniegumu, ar Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 17.oktobra lēmumu Nr. 1.5.-3/82536 (turpmāk

arī – Lēmums) atzīts, ka pieteicējs ir nokavējis amata konkursam noteikto pieteikšanās termiņu, atteikts pieņemt pieteikumu, kā arī

atteikts apturēt minētā konkursa norisi.

Lēmums pamatots ar to, ka konkurss uz VID Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu izsludināts oficiālajā izdevumā „Latvijas

Vēstnesis” 2013.gada 14.augustā, nosakot pretendentu pieteikšanos 20 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Tādējādi

konkursa pieteikumi bija iesniedzami VID 20 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas 2013.gada 14.augustā laikrakstā „Latvijas

Vēstnesis”, proti, līdz 2013.gada 2.septembrim. Līdz ar to, pieteicējs, iesniedzot konkursa pieteikumu 2013.gada 3.septembrī, ir

nokavējis iesniegšanas termiņu un minētais konkursa pieteikums nav izskatāms. VID nevar uzņemties atbildību par interneta portālā

www.cv.lv izvietotajā sludinājumā nepareizi norādīto konkursa pieteikšanās termiņu līdz 2013.gada 3.septembrim. VID ievēro termiņu

aprēķināšanu pieteikumu iesniegšanai amata konkursā atbilstoši likuma „Par Valsts ieņēmumu dienesta” 18.pantam. Neatkarīgi no

tā, ka pretendenta pieteikuma iesniegšanas termiņa nokavējums ir viena diena, VID neizskata šādus pieteikumus.

[2] Administratīvajā rajona tiesā 2013.gada 13.novembrī saņemts pieteikums par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, uzliekot par

pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam atzīt, ka /pers. A/ ir iesniedzis konkursa pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta

Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu sludinājumā norādītajā termiņā, vai atjaunojot /pers. A/ konkursa pieteikuma

iesniegšanas termiņu

Pieteikums pamatots ar to, ka pieteicējs par konkursa pēdējo pieteikšanās dienu -2013.gada 3.septembri – vadījās no interneta

portālā www.cv.lv norādītās informācijas, kā arī aprēķinot termiņu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 42.pantu (skaitot no

nākamās dienas no konkursa publicēšanas datuma). Pieteicējs paļāvās uz iepriekš minētajiem apsvērumiem. Tādējādi pat gadījumā,

ja par konkursa pieteikuma iesniegšanas beigu termiņu ir atzīstams 2013.gada 2.septembris, pieteicējs lūdz to atjaunot minēto

neskaidrību dēļ.

[3] VID paskaidrojumā par pieteikumu lūdz pieteikumu noraidīt, balstoties uz Lēmumā jau minētajiem apsvērumiem, papildus

paskaidrojot turpmāk minēto.

VID 2013.gada 14.augustā oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Nr.157 izsludinājis konkursu uz Informātikas pārvaldes direktora

vietnieka amata vietu. Tajā norādīts, ka dokumentus jāiesniedz 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas oficiālajā

izdevumā „Latvijas Vēstnesis”. Pietikšanās termiņa aprēķināšanai ir piemērojamas likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” normas,

kas nosaka atšķirīgu termiņu tecējuma aprēķināšanas metodi, t.i., no publikācijas dienas, nevis no nākamās dienas pēc publikācijas.

Tās ir speciālās tiesību normas attiecībā pret Administratīvā procesa likuma normām, kas nosaka termiņa tecējuma sākumu.

[4] Trešā persona /pers. D/ paskaidrojumā par pieteikumu lūdz tiesu nepieņemt lēmumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu, jo

šādā gadījumā pastāv iespēja, ka VID būs jāatceļ konkursa rezultāti un jāveic atkārota pretendentu vērtēšana. Šādā gadījumā ciestu

trešās personas intereses, iespējams, zaudējot amatu iestādes vainas dēļ. Tā rezultātā tiktu pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

[5] Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratīvās lietas izskatīšana notiek rakstveida procesā bez

tiesas sēdes, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē

izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..). Tā kā pieteicējs tiesai nav lūdzis lietu izskatīt mutvārdu procesā, tiesa

atbilstoši Administratīvā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, rakstveida procesā izvērtējot lietas apstākļus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar procesa dalībnieku lietā

iesniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, secina, ka pieteikums ir apmierināms.

[7] Tiesa konstatē, ka ar Lēmumu ir atteikts izskatīt pieteicēja konkursa pieteikumu, jo pieteicējs nokavējis pieteikuma iesniegšanas

termiņu, savukārt pieteicējs, vēršoties tiesā, vēlējies panākt, lai viņa konkursa pieteikums tiktu izskatīts.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments izskatot lietu par konkursu uz ierēdņa amatu, secinājis, ka gadījumā, ja

procesuālais pārkāpums pēc sava rakstura ir tāds, ka rada šaubas par valsts pārvaldes objektivitāti, tas uzskatāms par būtisku per

se, nemaz nevērtējot attiecīgā pārkāpuma ietekmi uz galīgo lēmumu (sal. Administratīvo lietu departamenta 2005.gada 30.augusta

spriedumu lietā Nr.SKA-205. Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumi un

lēmumi 2005, Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2006., 160.-167.lpp. ). [..] Procesuālais pārkāpums atzīstams par tik būtisku, ka

galarezultātā pieņemtais lēmums nevar tikt atzīts par tiesisku. (sal. skat. Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 6.jūlija

sprieduma lietā Nr.SKA-136/2007 14.punktu).

Tomēr, ņemot vērā, ka pieteicējs konkursa galarezultātā pieņemto lēmumu, ar kuru ierēdņa amatā iecelta trešā persona, nav

pārsūdzējis, tiesa atzīst, ka šajā lietā nav iespējams lemt par tā tiesiskumu. Līdz ar to konkrētajā gadījumā pieteikuma priekšmets ir

pārinterpretējams atbilstoši pieteicēja mērķim, proti, par pienākuma uzlikšanu Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēt /pers. A/ konkursa

pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu atbilstoši konkursa nolikumam.

[8] Tiesa konstatē, ka VID 2013.gada 14.augustā oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Nr.157 izsludinājis konkursu uz Informātikas

pārvaldes direktora vietnieka amata vietu. Tajā norādīts, ka dokumentus jāiesniedz 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas

dienas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” (lietas 34. – 35.lapa). Lietā nav strīda, ka pieteicējs pieteikumu amata konkursam ir

iesniedzis 2013.gada 3.septembrī. Lietā ir strīds, vai pieteicējs ir nokavējis termiņu pieteikuma iesniegšanai.

[9] Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 3.panta pirmo un otro daļu ierēdnis specializētajā valsts civildienestā ir persona, kas veido

nozares politiku vai attīstības stratēģiju, koordinē nozares darbību, sadala vai kontrolē finanšu resursus, izstrādā normatīvos aktus vai

kontrolē to ievērošanu, sagatavo vai izdod administratīvos aktus, sagatavo vai pieņem citus ar indivīda tiesībām saistītus lēmumus

diplomātiskajā un konsulārajā dienestā, Valsts ieņēmumu dienestā, Valsts tiesu ekspertīžu birojā.

Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta trešo daļu uz specializētā valsts civildienesta (3.panta otrā daļa) ierēdņiem attiecas šā

likuma I nodaļa, 4.panta otrās daļas 1.punkts, IV nodaļa, 22.pants, 23.panta pirmā un ceturtā daļa, 36. un 37.pants, 38.panta trešā

daļa, 39.pants un 40.panta otrā daļa. Citas šā likuma normas tiesiskās attiecības specializētajā valsts civildienestā nosaka tiktāl,

ciktāl tās nenosaka speciālie likumi. VID Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amats ir specializētā valsts civildienesta amats,

un tā regulējums pamatā ir ietverts likumā „Par Valsts ieņēmumu dienestu”.

[10] Atbilstoši likuma „Par Valsts ieņēmumu dienestu” 18.panta pirmajai, otrajai un trešajai daļai atklātu pretendentu konkursu uz

Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu amatiem izsludina laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, norādot saskaņā ar amata aprakstu ierēdņa

amata pretendentam izvirzāmās prasības, kā arī pieteikšanās termiņu un iesnieguma iesniegšanas vietu. Pretendentu pieteikšanās

termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām un garāks par 20 dienām no konkursa izsludināšanas dienas.

Tiesa konstatē, ka VID 2013.gada 14.augustā oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Nr.157 izsludinājis konkursu uz Informātikas

pārvaldes direktora vietnieka amata vietu, norādot, ka dokumentus jāiesniedz 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas

oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”.

[11] Tiesa neatzīst par pamatotu VID apsvērumu, ka likumdevējs ir noteicis materiāltiesisku prekluzīvu termiņu attiecībā uz jautājumu,

kāds laiks dodams, lai persona pieteiktos konkrētā konkursā uz vakanto valsts civildienesta ierēdņa amatu, pēc kura notecēšanas

personai zūd tiesības pretendēt uz valsts civildienesta ierēdņa amatu. Tiesa arī nekonstatē, ka tiesu nolēmumus būtu paustas šādas

atziņas.

[12] Lietā ir strīds, vai minētais 20 dienu termiņš sākas tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa sākumu, vai nākamajā

dienā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu. Proti, vai 20 dienu pieteikšanās (dokumentu nosūtīšanas) termiņš skaitāms no dienas,

kad attiecīgais konkursa sludinājums publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”, vai no nākamās dienās, kad attiecīgais konkursa

sludinājums publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis”.

[13] Valsts civildienesta likums nenoteic konkrētu termiņu aprēķināšanas kārtību. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 2.panta

ceturtajā daļā noteikto valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās piemērojamas darba tiesiskās attiecības regulējošo normatīvo aktu

normas, kas nosaka vienlīdzīgu tiesību principu, atšķirīgas attieksmes aizlieguma principu, aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, darba

un atpūtas laiku, darba samaksu, darbinieka materiālo atbildību un termiņus, ciktāl to nenosaka šis likums.

Darba likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka termiņš sākas datumā vai tā notikuma iestāšanās dienā, kas nosaka šā termiņa

sākumu. Tomēr iestādes lēmums par ierēdņa iecelšanu amatā ir administratīvais akts. Līdz ar to atklātā konkursa izsludināšana un

atbilstošākā pretendenta atlase iecelšanai amatā ir administratīvā procesa sastāvdaļa.

Administratīvā procesa likuma 42.panta pirmā daļa noteic, ka procesuālais termiņš, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās,

sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kurš nosaka tā sākumu. Tādējādi darba tiesiskajās attiecībās ir noteikts citāds

procesuālā termiņa sākuma noteikšanas princips, nekā patlaban administratīvajā procesā.

Attiecībā uz darba tiesisko attiecību regulējošo normu piemērošanu civildienesta attiecībām Augstākā tiesa ir norādījusi, ka darba

tiesiskās attiecības ir privāto tiesību attiecības, turpretim dienesta attiecības ir publisko tiesību attiecības. Kaut arī likumdevējs

atsevišķos normatīvajos aktos, kas regulē publisko tiesību sfēru, ir devis norādi uz privāto tiesību normu piemērošanu (kā tas,

piemēram, ir Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā), piemērojot attiecīgās privāto tiesību normas, iestāde tomēr rīkojas

publisko, nevis privāto tiesību jomā. Tādējādi Darba likuma normas publiskā dienesta attiecībās ir piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl

publisko tiesību normas nenoteic citādi (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 24.maija sprieduma lietā Nr.SKA-216 9.punktu).

Tiesas ieskatā, interpretējot Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturto daļu, ir jāņem vērā, ka Valsts civildienesta likuma

pieņemšanas brīdī Administratīvā procesa likums nebija pieņemts un administratīvo procesu noteica Ministru kabineta 1995.gada

13.jūnija noteikumi Nr.154 „Administratīvo aktu procesa noteikumi”, kas savukārt neregulēja termiņu aprēķināšanas kārtību. Līdz ar to

Valsts civildienesta likuma 2.panta ceturtajā daļā tika paredzēts, ka civildienesta attiecībās ir piemērojamas darba tiesisko attiecību

regulējošo normatīvo aktu normas, kas nosaka termiņus.

Administratīvā procesa likums stājās spēkā 2004.gada 1.februārī. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 3.panta pirmo daļu šo

likumu piemēro administratīvajā procesā iestādē, ciktāl citu likumu speciālajās tiesību normās nav noteikta cita kārtība. Tādējādi ar

Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanos vispārējo kārtību termiņu aprēķināšanā administratīvajā procesā noteic šis likums un

šo likumu nepiemēro tikai gadījumos, ja speciālajās tiesību normās ir noteikta cita kārtība. Ņemot vērā, ka Valsts civildienesta likums

nenoteic citu kārtību termiņu aprēķināšanā administratīvajā procesā par ierēdņa iecelšanu amatā, tad tiesas ieskatā šajā

administratīvajā procesā ir jāņem vērā jaunākās vispārīgās Administratīvā procesa likuma normas, kas noteic termiņa aprēķināšanu

administratīvajā procesā, nevis jāpiemēro Darba likuma normas par termiņu aprēķināšanu, kas piemērojamas privāto tiesību jomā.

Tādējādi tiesa nesaskata tiesisku pamatu Administratīvā procesa likuma 42.panta pirmajā daļā nostiprinātā termiņa sākuma

noteikšanas principa nepiemērošanai, aprēķinot pretendentu pieteikšanās termiņu.

[14] Tiesas ieskatā, atbilstoši privātpersonas tiesību ievērošanas principam un labas pārvaldības principam, šādos gadījumos, kad

iestāde uzskata, ka termiņu aprēķināšanas kārtība atšķiras no vispārzināmās termiņu aprēķināšanas kārtības administratīvajā

procesā, iestādei sludinājumā ir jānorāda konkrēti līdz kuram datumam persona var pieteikties konkursā. Konkrētajā gadījumā tas nav

darīts.

[15] Konkursa sludinājumā norādīts, ka dokumentus jāiesniedz 20 dienu laikā no šī paziņojuma publicēšanas dienas oficiālajā

izdevumā „Latvijas Vēstnesis” Tātad no sludinājuma izriet, ka no sludinājuma publicēšanas personai ir dots 20 dienu laiks, kurā tā var

sūtīt savu pieteikumu. Ievērojot iepriekš minēto, tiesa atzīst, ka pēdējā diena, kad persona varēja nosūtīt pieteikuma vēstuli un

dokumentus konkursam ir 2013.gada 3.septembris. Ņemot vērā, ka pieteicējs savu pieteikumu konkursam ir iesniedzis 2013.gada

3.septembrī, tiesa atzīst, ka pieteicējs to ir iesniedzis noteiktajā termiņā, bet VID nepamatoti un prettiesiski to nav izskatījis. Tādējādi

VID ir liedzis pieteicējam uz vienlīdzīgu piekļuvi amatiem valsts dienestā atbilstoši viņa piemērotībai, spējām un sniegumam. Līdz ar

Lēmums ir atzīstams par prettiesisku. Attiecīgi Valsts ieņēmumu dienestam ir uzliekams par pienākumu izvērtēt pieteicēja konkursa

pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas pārvaldes direktora vietnieka amatu atbilstoši konkursa nolikumam.

[16] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnībā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no

atbildētāja par labu pieteicējam viņa samaksāto valsts nodevu. Pieteicējs par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts

nodevu 28,46 euro (Ls 20) apmērā. Ņemot vērā, ka pieteikums tiek daļēji apmierināts, no atbildētāja par labu pieteicējam

piespriežama samaksātā valsts nodeva.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126. panta pirmo daļu, 246. – 251. pantu, 253. pantu un 289. – 291. pantu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

apmierināt /pers. A/ pieteikumu.

Uzlikt par pienākumu Valsts ieņēmumu dienestam izvērtēt /pers. A/ konkursa pieteikumu uz Valsts ieņēmumu dienesta Informātikas

pārvaldes direktora vietnieka amatu atbilstoši konkursa nolikumam.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu pieteicējam /pers. A/ viņa samaksāto valsts nodevu 28,46 euro apmērā.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot

apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnese L.Biksiniece-Martinova