Court fully allows maintenance claim after defendant admits liability in written procedure.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for monthly maintenance payments following the defendant's written admission of liability. The parties avoided a hearing, allowing the case to be resolved through written submissions under the Civil Procedure Law. Consequently, the court ordered the defendant to pay the agreed monthly amounts plus court fees and expenses.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 250.21 p., 250.22 p., 250.25 p.; When a defendant admits the claim in writing and no hearing is requested, the court may decide the case solely on written materials and grant the claim if supported by evidence.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr.C33469716
Lietas arhīva Nr.C-4697-16/21
S P RIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Siguldā 2016.gada 14.aprīlī
Rīgas rajona tiesa
tiesnese V.Grebežniece
rakstveida procesā izskatīja civillietu prasītājas /pers. B/ maza apmēra prasībā pret atbildētāju /pers. C/ par uzturlīdzekļu piedziņu.
Aprakstošā daļā
2016.gada 8.martā prasītāja /pers. B/ iesniegusi tiesā maza apmēra prasību par uzturlīdzekļu piedziņu pret /pers. C/ (turpmāk – atbildētājs), lūdzot
tiesu piedzīt uzturlīdzekļus no atbildētāja par labu aizbildnei bērnu /pers. D/, personas kods:/pers. kods/, un /pers. E/, personas kods: /pers. kods/,
uzturēšanai 92,50 euro apmērā ik mēnesi katram bērnam, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru mēnesī.
Uzturlīdzekļus lūgts piedzīt no pieteikuma iesniegšanas dienas. Prasītāja norādījusi, ka nevēlas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem 2015.gada 28.septembrī uz atbildētāja deklarēto dzīves vietu un prasības pieteikumā
norādīto dzīves vietu ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai - 15 dienas no prasības
pieteikuma nosūtīšanas dienas. (l.l.19)
2016.gada 21.martā tiesā saņemti atbildētāja paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst pilnā apmērā, lietas izskatīšanu tiesas sēdē
nevēlas. (l.l.20-21)
Saskaņā ar CPL 250. 22panta pirmās un otrās daļas nosacījumiem, tiesa puses rakstveidā ir informējusi par to procesuālajām tiesībām un
pienākumiem, par tiesas sastāvu un noraidījuma pieteikšanas tiesībām.(l.l.18-19)
Noraidījumi tiesai nav pieteikti.
Civilprocesa likuma 250.25panta pirmā daļa nosaka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt
tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs
saņemt tiesas kancelejā. Šis datums uzskatāms par pilna sprieduma sastādīšanas datumu.
Paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā un sprieduma pieejamību tiesas kancelejā, lietas dalībniekiem nosūtīts ierakstītā sūtījumā
2016.gada 4.aprīlī. (l.l.23)
Motīvu daļa
Tiesa iepazīstoties ar lietas materiāliem, uzskata, ka prasība ir apmierināma pilnīgi.
Pie apstākļiem, ka atbildētājs pilnībā atzinis prasību, tiesa aprobežojas ar Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas prasību izpildi, proti, ja
atbildētājs pilnībā atzinis prasību, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai norādi uz normatīvajiem aktiem, pēc kuriem tiesa vadījusies.
No lietas materiāliem redzams, ka ar Krimuldas novada bāriņtiesas 2015.gada 9.jūnija lēmumu Nr.1-6/16-2015 nolemts pārtraukt /pers. D/ un
/pers. E/ aizgādības tiesības /pers. C/ (l.l.5-9), un ar 2015.gada 9.jūnija Krimuldas novada bāriņtiesas lēmumu Nr.1-6/17-2015 /pers. D/ un /pers. E/
iecelta aizbildne /pers. B/. (l.l.10-13)
Saskaņā ar Civillikuma 179.pantu „vecāku pienākums ir samērā ar viņu mantas stāvokli uzturēt bērnus. Šis pienākums gulstas uz tēvu un
māti līdz laikam, kad bērns pats var sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai
abiem vecākiem.” Savukārt, minētā panta piektajā daļā noteikts, ka minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kuru bērnam nodrošināt ir pienākums katram no
vecākiem neatkarīgi no viņa mantas stāvokļa, nosaka Ministru kabinets, ņemot vērā valstī noteikto iztikas minimumu un bērna vecumu.
Atbildētājs ir 2014.gada 4.februārī dzimušā /pers. E/ un 2012.gada 29.aprīlī dzimušā /pers. D/ tēvs, kas apstiprinās ar lietā esošo dzimšanas
apliecību apliecinātām kopijām (l.l.15-16), tādēļ atbildētāja pienākums ir piedalīties savu bērnu uzturēšanā, kuri dzīvo pie aizbildnes un atrodas aizbildnes
ikdienas aprūpē.
2013.gada 15.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru” noteikts, ka katra vecāka pienākums ir
katru mēnesi nodrošināt saviem bērniem minimālos uzturlīdzekļus – katram bērnam no viņa piedzimšanas līdz 7 gadu vecuma sasniegšanai – 25% apmērā
no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas un katram bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai –
30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar 2015.gada 24.novembra Ministru kabineta noteikumu Nr.656 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa
likmi”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, 2.punktu, minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros šobrīd ir 370 euro.
Pamatojoties uz minēto, no 2016.gada 1.janvāra Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu summa bērnam līdz 7 gadu vecumam ir 92,50
euro mēnesī, bet bērnam pēc 7 gadu vecuma –111 euro mēnesī.
Kā redzams no prasības pieteikuma, tad prasītāja lūgusi piedzīt uzturlīdzekļus katra bērna uzturam 92,50 euro mēnesī, līdz bērnu pilngadībai, bet
ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Tiesa uzskata, ka atbildētājam neatkarīgi no viņa mantiskā stāvokļa un spējām ir pienākums nodrošināt bērnu uzturam līdzekļus valsts noteiktajā
minimālajā uzturlīdzekļu apmērā un no atbildētāja prasītājas labā bērnu uzturam piedzenami uzturlīdzekļi valstī noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā,
t.i., 92,50 euro mēnesī katram bērnam, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru ik mēnesi līdz bērnu pilngadībai.
Tiesa uzskata, ka uzturlīdzekļi piedzenami sākot no prasības pieteikuma iesniegšanas dienas – 2016.gada 8.marta, jo ar prasības celšanas brīdi
attiecīgā persona uzsāk savu ar likumu garantēto civilo tiesību aizsardzības realizāciju tiesā, kas konkrētajā gadījumā ir nepilngadīgo bērnu interesēs. To,
ka prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam uzturlīdzekļi piedzenami no brīža, kad celta prasība tiesā, atzinis arī Augstākās tiesas Senāts
2007.gada 29.augusta spriedumā lietā Nr. SKC- 556.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas 3.punktu, no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos atbrīvoti prasītāji - prasībās par
uzturlīdzekļu piedziņu bērnam. Atbilstoši minētajā tiesību normā noteiktajam prasītāja ir atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos prasības
daļā par uzturlīdzekļu piedziņu bērna uzturam.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.panta pirmo daļu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.
Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta „b” apakšpunktā noteikts, ka par katru prasības pieteikumu maksājama valsts nodeva - par
prasību, kas novērtējama naudas summā no 2135 euro līdz 7114 euro, – 320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 35.panta pirmās daļas 3.punktā noteiktajam prasības summa prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu ir maksājumu kopsumma
par vienu gadu.
Sekojoši par prasību valsts nodeva ir 323,54 euro, kas aprēķināma no prasības summas 2220,00 euro (92,50 euro x 12 mēneši x 2(bērni)) =
2220,00 euro).
Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts nosaka, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir izdevumi ar tiesas pavēstu un citu tiesas
dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu.
No lietas materiāliem – ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu saistīto izdevumu uzziņas redzams, ka tie šajā lietā
kopsummā ir 7,75 euro.
Tādējādi tiesa uzskata, ka no atbildētāja valsts labā piedzenami tiesas izdevumi: valsts nodeva 323,54 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie
izdevumi 7,75 euro.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam atbildētājam nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš tiesas izdevumu samaksai 10 dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Vadoties no Civilprocesa likuma 8., 39., 42., 43.panta, 96.panta piektās daļas, 97., 190., 242., 204.1, 205.25 panta, tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnībā.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods:/personas kods/, par labu /pers. B/, personas kods: /personas kods/, uzturlīdzekļus /pers. E/, dzimuša
/datums/, un /pers. D/, dzimuša /datums/, uzturēšanai 92,50 euro mēnesī katram bērnam, bet ne mazāk par Ministru kabineta noteikto minimālo
uzturlīdzekļu apmēru ik mēnesi līdz bērnu pilngadībai, sākot no 2016.gada 8.marta.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods: /personas kods/, par labu valstij valsts nodevu 323,54 euro (trīs simti divdesmit trīs euro un 54 centi).
Valsts nodeva ieskaitāma VALSTS KASE NMR 90000050138, konts LV55TREL1060190911200, saņēmēja iestāde Valsts kase BIC kods
TRELLV22. Maksājuma mērķī norādāms lietas numurs. Dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Piedzīt no /pers. C/, personas kods: /personas kods/, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 7,75 euro (septiņi euro un 75 centi). Ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi iemaksājami, norādot saņēmēju: Tiesu administrācija NMR 90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods
TRELLV22, konta Nr.LV51 TREL 2190 4580 19000. Maksājuma mērķī norādāms lietas numurs. Dokuments, kas apliecina minēto izdevumu samaksu
iesniedzams Rīgas rajona tiesas kancelejā.
Noteikt /pers. C/sprieduma labprātīgai izpildei un valsts nodevas, ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu samaksai termiņu 10 (desmit) dienas no
sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Tiesnese /V.Grebežniece/