Court dismissed defendant's appeal and allowed plaintiff's claim for unpaid electricity and penalties.

NORAKSTS

Lietas Nr. C30773516

Lietas arhīva Nr. C-2901-17/28

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2017.gada 16.maijā

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, tiesnese I.Pujate rakstveida procesā Abrenes ielā 3, Rīgā, izskatīja civillietu AS

“Latvenergo” maza apmēra prasībā pret /pers. A/ par naudas piedziņu.

Ap r ak s t o š ā d aļ a

[1] 2016.gada 6.oktobrī AS “Latvenergo” (turpmāk – prasītājs) cēla Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā maza apmēra

prasību pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasība pamatota ar atsauci uz Ministra Kabineta 21.07.2009. noteikumiem Nr.793. “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi”, 29.11.2011. Ministru Kabineta noteikumiem Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Civillikuma

1587., 1432., 1757., 1765., 1811., 2021., 2107., 2109., 2033.pantiem.

[1.1] Prasības pieteikumā norādīts, ka starp prasītāju un atbildētāju, atbildētāja objektam /adrese/ (turpmāk tekstā - objekts), tika

piegādāta elektroenerģija.

Atbildētāja nekustamajam īpašumam /adrese/ (turpmāk tekstā - objekts), tika piegādāta elektroenerģija. Prasītāja uzskaites datu

bāzē objektiem tika piešķirts lietotāja Nr.1010786915 un piegādāta elektroenerģija, savukārt atbildētājs veica apmaksu par patērēto

elektroenerģiju, līdz ar to objektā tika nodibinātas faktiskās līgumiskās attiecības.

Starp pusēm nodibināts līgums ar konkludentām darbībām, jo prasītājs piegādājis elektroenerģiju, bet atbildētājs par to maksāja,

ierakstot skaitītāja rādījumus par patērēto elektroenerģiju ikmēneša maksājuma rēķinos. Darījuma faktu apstiprina arī Civillikuma

1432.pants.

Lietojot elektroenerģiju atbildētājam bija pienākums ievērot Ministru kabineta noteikumu 26.06.2007. Nr.452 “Elektroenerģijas

tirdzniecības un lietošanas noteikumi”, Ministru kabineta 21.07.2009. noteikumus Nr.793 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas

noteikumi”, kas regulēja elektroenerģijas piegādi parāda rašanās laikā, un Ministru kabineta 29.11.2011. noteikumus Nr.914

“Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (spēkā no 15.12.2011.) un laicīgi maksāt par patērēto elektroenerģiju.

Saskaņā ar Noteikumiem un Līguma 2.2.1.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša pirmajā datumā nolasīt

komercuzskaites mēraparātu rādījumus, izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt

noteikto maksu par kavējumu, ja maksājums nav veikts termiņā. Saskaņā ar Līguma 3.2.3.punktu atbildētājam, rēķina apmaksas kavējuma

gadījumā, par katru nokavēto apmaksas dienu jāmaksā līgumsods 0,15% apmērā no parāda summas.

Atbildētājs nav informējis prasītāju par Līgumu izbeigšanu.

Pēc prasītāja darbinieku veiktās kontrolpārbaudes datiem atbildētājs nav pilnībā norēķinājies par patērēto elektroenerģiju, kā

rezultātā objektos: 1) /adrese/, par laika posmu no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 6.septembrim ir izveidojies neapmaksāts

elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 56,93 euro apmērā; 2) /adrese/, par laika posmu no 2008.gada 1.septembra līdz

2010.gada 18.jūnijam ir izveidojies neapmaksāts elektroenerģijas uzkrājums par kopējo summu 718,02 euro apmērā.

2013.gada 21.janvārī un 2015.gada 9.septembrī atbildētājs tika brīdināts par parāda samaksu un viņam tika dots termiņš parāda

apmaksai. Uz nosūtīto brīdinājumu atbildētājs nereaģēja, parādu neapstrīd. Līdz prasības iesniegšanas dienai parāds nav samaksāts.

Prasītājs uzskata, ka atbildētājs ar savu bezdarbību radīja prasītāja tiesību aizskārumu, kā rezultātā prasītājs nav saņēmis samaksu par

piegādāto elektroenerģiju parāda summas 774,95 euro apmērā un līgumsoda 71,80 euro apmērā. Likumiskie 6% gadā no nenomaksātās

parāda summas uz prasības iesniegšanas brīdi sastāda 267,58 euro.

Prasītājs vienmēr cenšas panākt strīda ārpustiesas risinājumu. Tādēļ jau nosūtot brīdinājumu, prasītājs ir aicinājis norādīt

atbildētāja iebildumus pret prasījumu.

[1.2] Prasībā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 774,95 euro, līgumsodu 71,80 euro, likumiskos 6% gadā no

parāda summas, kas uz prasības iesniegšanas brīdi sastāda 267,58 euro, samaksāto valsts nodevu 167,15 euro, kā arī ar lietas

izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro apmērā, un noteikt prasītājam tiesības saņemt likumiskos 6% gadā no nenomaksātās parāda

summas.

Prasītājs norādījis, ka nevēlas, lai notiktu uzklausīšana tiesas sēdē.

[2] 2016.gada 11.oktobrī atbildētājam uz prasības pieteikumā norādīto dzīvesvietas adresi, kas vienlaikus ir atbildētāja deklarētā

dzīvesvietas adrese, nosūtīts prasības pieteikuma noraksts, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2016.gada

11.novembrim, papildus informējot, ka paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā, kā arī izskaidrojot

atbildētāja tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Vienlaikus atbildētājam izskaidrotas Civilprocesa likuma 74.pantā norādītās lietas dalībnieku procesuālās tiesības, tajā skaitā –

tiesības pieteikt noraidījumu tiesas sastāvam, papildus informējot, ka lietu skatīs tiesnese I.Pujate.

Atbildētājs nedz norādītajā termiņā, nedz līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav sniedzis paskaidrojumus par iesniegto

prasības pieteikumu, kā arī nav lūdzis lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

[3] 2017.gada 3.aprīlī pusēm nosūtīts paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā 2017.gada 16.maijā un par iespēju

saņemt sprieduma norakstu, sākot ar minēto datumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti –

vienkāršā pasta sūtījumā, elektroniskā pasta sūtījumā vai ar ziņneša starpniecību, izņemot tā devītajā daļā paredzēto gadījumu,

uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas

dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu. Atbilstoši Civilprocesa likuma

56.panta piektajai daļai tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet gadījumos, kad

deklarācijā norādīta papildu adrese, - pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu

adresē vai šīs personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Ievērojot to, ka atbildētājam prasības pieteikuma noraksts nosūtīts ierakstītā pasta sūtījumā uz deklarētās dzīvesvietas adresi un

pusēm par lietas izskatīšanu rakstveida procesā paziņots 2017.gada 3.aprīlī, cita starp, minēto informāciju nosūtot uz atbildētāja

deklarētās dzīvesvietas adresi, tiesa uzskata, ka pusēm tiesas dokumenti un paziņojums par lietas izskatīšanu rakstveida procesā ir

nosūtīts Civilprocesa likuma 56.pantā, 56.1 un 250.25 panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.

Noraidījums tiesnesei līdz lietas izskatīšanai rakstveida procesā nav pieteikts.

[4] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.18 panta pirmo daļu lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata prasības tiesvedības

kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā „Lietas par maza apmēra prasībām” paredzētos

izņēmumus.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmajai daļai, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par

datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Ievērojot to, ka puses nav lūgušas lietas iztiesāšanu tiesas sēdē un tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē,

civillietas izskatīšana, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, noteikta rakstveida procesā.

Motī vu daļ a

[5] Pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējot prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa uzskata, ka

prasība ir pamatota un apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa paredz, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība. Savukārt Civilprocesa

likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Atbildētājs nav izmantojis savas Civilprocesa likuma 74. un 250.23 pantā paredzētās tiesības – nav sniedzis paskaidrojumus, nav

cēlis iebildumus pret prasību un nav apstrīdējis prasības pieteikumā norādītos faktus, kā arī nav lūdzis lietas iztiesāšanu tiesas sēdē, līdz

ar to secināms, ka atbildētājam nav pamatotu iebildumu pret prasību. Lai gan, atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai,

prasības pieteikumā norādītie fakti atzīstami par pierādītiem, tiesa tos vērtē atbilstoši Civilprocesa likuma 97.panta prasībām.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu, tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi,

pilnīgi un objektīvi pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un

dzīvē gūtiem novērojumiem.

[6] Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

[6.1] Lietas materiāliem pievienotais 2006.gada 12.maija Līgums Nr.6-037-197 apstiprina, ka prasītājs un atbildētājs nodibinājuši

saistību tiesiskās attiecības, uz kuru pamata atbildētājam tika piegādāta elektroenerģija objektam - dzīvoklim /adrese/. Ar savu parakstu

uz minētā līguma atbildētājs apstiprinājis, ka apņemas pildīt Līgumu (lietas 19. – 20.lapa).

Saskaņā ar līguma 2.2.1.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus,

izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja

maksājums nav veikts termiņā.

Ņemot vērā minēto, tiesa konstatē, ka puses, noslēdzot līgumu, ir vienojušās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, ar nolūku

savstarpēji saistīties un, saskaņā ar Civillikuma 1533.pantu, šis līgums uzskatāms par galīgi noslēgtu un atzīstams par tiesīgu. Līgums

noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām sastāvdaļām, kā neapstrīdēts tas ir spēkā esošs

un pusēm saistošs, līdz ar to secināms, ka pušu starpā izveidojušās saistību tiesiskās attiecības.

[6.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam uz nekustamo īpašumu /adrese A/ tika piegādāta elektroenerģija. Prasītāja

uzskaites datu bāzē objektam tika piešķirta lietotāja Nr.1010786915. Rakstveida elektroenerģijas piegādes līgums starp pusēm nebija

noslēgts, taču atbildētājs veica apmaksu par patērēto elektroenerģiju, līdz ar to objektā tika nodibināta faktiskā līgumiskās attiecības.

Atbilstoši Ministru kabineta 2011.gada 29.novembra noteikumu Nr.914 “Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumi”

(spēkā līdz 2014.gada 1.aprīlim) 27.punkta prasībām saistītā lietotāja pienākums ir norādītajā termiņā veikt samaksu saskaņā ar publiskā

tirgotāja vai nelielas sadales sistēmas operatora izrakstīto rēķinu. Saistītā mājsaimniecības lietotāja pienākums ir nākamā kalendāra

mēneša laikā veikt samaksu atbilstoši izraudzītajam norēķinu veidam par katrā norēķinu periodā apmaksājamo piegādātās

elektroenerģijas apjomu.

Savukārt Civillikuma 1427.pants noteic, ka pie tiesiska darījuma būtības pieder tā taisītāja gribas izteikums, bet divpusējā vai

vairākpusējā darījumā vajadzīgs visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Gribu var izteikt vai nu noteikti, vai klusējot, kā to noteic

Civillikuma 1428.pants. Kas klusējot vai noteikti izteic savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar visām tās tiesiskajām sekām un

nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot, kā to paredz Civillikuma 1432.pants.

Atbildētājs nav apstrīdējis prasītāja prasības pieteikumā norādītos apstākļus un nav iesniedzis tiesā pierādījums, kas ļautu apšaubīt

prasītāja norādīto faktu, ka atbildētājam uz nekustamo īpašumu /adrese A/ tika piegādāta elektroenerģija, par ko atbildētājs veicis

apmaksu par patērēto elektroenerģiju, līdz ar to atzīstams, ka starp pusēm nodibinājušās faktiskās saistību tiesiskās attiecības, kas

radušās uz likuma pamata, un prasītājam ir tiesības vērsties tiesā savu interešu aizsardzībai, ja atbildētājs nepilda savus pienākumus.

[8] Prasītājs prasības pieteikumā lūdz piedzīt no atbildētāja parādu 774,95 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Civillikuma 1473.pants noteic, ka tiesiskā darījuma forma atkarīgi no pašu darījuma dalībnieku ieskata, izņemot tieši norādītus

gadījumus. Savukārt Civillikuma 1432.pants nosaka, kas klusējot vai noteikti izteicis savu piekrišanu, tas ar to ir pieņēmis darbību ar

visām tās tiesiskām sekām un nevar vairs vēlāk savu piekrišanu ierobežot.

Prasītāja saistību izpildi un piegādātās elektroenerģijas piegādi objektam /adrese/, apstiprina lietas materiālos esošais 2009.gada

10.marta rēķins Nr.200331845051 par laika posmu no 2008.gada 1.septembra līdz 2009.gada 3.februāra, 2010.gada 27.aprīļa rēķins

Nr.200436314267 par laika posmu 2009.gada 4.februāra līdz 2010.gada 21.aprīlim, 2010.gada 25.oktobra rēķins Nr.200481166091

par laika posmu no 2010.gada 22.aprīļa līdz 2010.gada 16.jūnijam, kas sastāda kopā 718,02 euro apmērā (lietas 15-17.lapa).

Prasītāja saistību izpildi un piegādātās elektroenerģijas piegādi objektam /adrese/ apstiprina lietas materiālos esošais 2012.gada

19.septembra rēķins Nr.201104893349 par laika posmu no 2011.gada 1.novembra līdz 2012.gada 6.septembrim (lielas 18.lapa) par

kopējo summu 56,93 euro, kā arī lietas materiāliem pievienotā uzziņa par atbildētāja veiktajiem maksājumiem a/s “Latvenergo” (lietas

26.lapa).

Ņemot vērā minēto, secināms, ka objektā /adrese/ ir izmantota elektroenerģija par laika periodu no 2011.gada 1.novembra līdz

2012.gada 6.septembrim un objektā /adrese/ ir izmantota elektroenerģija par laika periodu no 2008.gada 1.septembra līdz 2010.gada

18.jūnijam, par kuru nav veikta samaksa.

[9] Civillikuma 1828.pants paredz, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu.

Lietas materiāliem pievienotie rēķini apstiprina, ka atbildētājs palaidis garām izpildījumam noteikto termiņu, pieļaujot parādnieka

nokavējumu. Turklāt lietas materiāliem pievienotais 2013.gada 21.janvāra brīdinājums Nr.01VL00-33/86 un 2015.gada 9.septenbra

brīdinājums Nr.01VD00-33.2/768 apstiprina, ka prasītājs ir brīdinājis atbildētāju par parāda esamību un lūdzis veikt parāda samaksu

(lietas 10 – 13.lapa).

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksas izdarīšana jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ņemot vērā, ka atbildētājam bija pienākums norēķināties par izlietoto elektroenerģiju objektā /adrese/ un objektā /adrese/, un

tiesai nav iesniegti pierādījumi tam, ka atbildētājs būtu veicis samaksu par patērēto elektroenerģiju, tiesa atzīst, ka prasība par parāda

piedziņu 774,95 euro ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja par labu prasītājam.

[10] Prasītājs prasības pieteikumā lūdzis piedzīt no atbildētāja līgumsodu 71,80 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.panta pirmo daļu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību

neizpildi vispār, nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā). Atbilstoši Civillikuma 1716.panta otrajā daļā noteiktajam

līgumsods par saistību neizpildi vispār ir konkrēti noteikta naudas summa vai cita mantiska vērtība, kuru nedrīkst noteikt vairākkārtīgu

(atkārtotu) vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, taču tam

jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei, kā to noteic Civillikuma 1717.pants.

[10.1] No lietas materiāliem redzams, ka puses, noslēdzot 2006.gada 12.maija līgumu Nr.6-037-197, līguma 3.2.3.punktā

vienojušās, ka rēķinu apmaksas kavējuma gadījumā lietotājs par katru nokavēto apmaksas dienu maksā līgumsodu 0,15% apmērā no

parāda summas (lietas 19. – 20.lapa).

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora

atgādinājumu. Saskaņā ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis,

kad viņš palaidis garām termiņu.

Saskaņā ar līguma 2.2.1.punktu atbildētājam bija pienākums katra mēneša 1.datumā nolasīt komercuzskaites mēraparātu rādījumus,

izrakstīt maksājuma kvīti un pilnā apjomā apmaksāt līdz tā paša mēneša beigām, kā arī samaksāt noteikto maksu par kavējumu, ja

maksājums nav veikts termiņā.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs ir pieļāvis parādnieka nokavējumu, par ko prasītājs informējis atbildētāju, nosūtot

rēķinus, kā arī 2013.gada 21.janvārī un 2015.gada 9.septembrī nosūtot atbildētājam brīdinājumu, un prasītājam pastāv līgumisks pamats

līgumsoda aprēķinam.

Ievērojot atbildētāja pieļauto nokavējumu un vērtējot līgumsoda samērīgumu ar pamatparāda apmēru, tiesa uzskata, ka līgumsoda

apmērs nav atzīstams par nesamērīgu un kā tādu par netaisnīgu. Atbildētājs nav izrādījis godprātību un nav veicis parāda samaksu, nav

sazinājies ar prasītāju, lai vienotos par parādsaistību izpildi, līdz ar to secināms, ka līgumsoda pieaugumu veicinājusi atbildētāja

bezdarbība.

Ievērojot minēto, tiesa atzīst, ka prasība par līgumsoda piedziņu no atbildētāja, kas aprēķināta par līguma darbības laiku, proti – no

2009.gada 10.marta līdz 2010.gada 3.novembrim, un nepārsniedz 10 % no pamatparāda summas par parādu attiecībā uz objektu /adrese/,

proti, 71,80 euro, ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no atbildētāja.

[11] Prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja likumiskos procentus 267,58 euro apmērā.

Civillikuma 1753.pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu

lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu. Atbilstoši Civillikuma 1756.panta

noteikumiem, pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar Civillikuma 1765.panta

pirmo daļu procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Ņemot vērā to, ka prasītāja atbildētājam nosūtītajā 2015.gada 9.septembrī brīdinājumā bija noteikts termiņš parāda apmaksai, proti

– 2015.gada 10.oktobris, un lietā nav pierādījumu tam, ka atbildētājs minētajā termiņā būtu veicis parāda samaksu, tiesa atzīst, ka

atbildētājs ir pieļāvis parādnieka nokavējumu, līdz ar to prasītājs pamatoti lūdzis piedzīt no atbildētāja likumiskos nokavējuma

procentus.

Tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja veikto likumisko procentu aprēķina pamatotību, līdz ar to atzīstams, ka prasība par likumisko

nokavējuma procentu 13,46 euro apmērā piedziņu par parāda samaksas kavējumu par objektu /adrese/, par laiku no 2012.gada

19.oktobra līdz 2016.gada 26.septembrim 13,46 euro apmērā un objektu /adrese/, par laiku no 2010.gada 4.novembra līdz 2016.gada

26.septembrim 254,12 euro apmērā, kas sastāda kopā 267,58 euro apmērā ir pamatota un apmierināma, piedzenot minēto summu no

atbildētāja prasītāja labā.

[12] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, norādot to apmēru.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta noteikumiem likumiskie procenti nosakāmi seši procenti no simta gadā un procenti aprēķināmi

tikai no paša kapitāla.

Tādējādi prasītājam nosakāmas tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai)

saņemt sešus procentus no simta gadā no nesamaksātās parāda pamatsummas 774,95 euro, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā

noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

[13] Prasītājs lūdz piedzīt no atbildētāja visus tiesas izdevumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus.

Tiesas izdevumi saskaņā ar Civilprocesa likuma 33.panta otro daļu ir valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi,

savukārt atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un

citu tiesas dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību tiesā, samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro un

valsts nodevu 167,15 euro.

Ņemot vērā to, ka prasība apmierināta pilnībā, no atbildētāja par labu prasītājam piedzenami tiesas izdevumi par samaksāto valsts

nodevu 167,15 euro un ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro, kopā 171,85 euro.

[14] Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu

piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

R e zo l u t ī v ā d a ļ a

Ievērojot minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 97., 189. – 195., 204.1, 250.27 pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, 1 286,18 euro

(viens tūkstotis divi simti astoņdesmit seši euro un astoņpadsmit centi), kas sastāv no:

- pamatparāda 774,95 euro;

- līgumsoda 71,80 euro;

- likumiskajiem procentiem 267,58 euro;

- valsts nodevas 167,15 euro;

- ar lietas izskatīšanu saistītajiem izdevumiem 4,70 euro.

Samaksa par labu prasītājam izdarāma bankas kontā – AS “SEB Banka”, konts Nr.LV93UNLA0050007013441.

Noteikt AS “Latvenergo”, reģistrācijas Nr.40003032949, tiesības par laiku no sprieduma pasludināšanas dienas līdz sprieduma

izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% no simta gadā no neatmaksātās parāda

pamatsummas 774,95 euro, ievērojot Civillikuma 1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla

lielumu.

Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei 10 (desmit) dienu termiņu no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, ja pastāv kāds no Civilprocesa likuma 440.2 pantā noteiktajiem apelācijas tiesvedības

ierosināšanas pamatiem.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2017.gada 16.maijs.

Tiesnese (personiskais paraksts) I.Pujate