Court allowed foreign company's simplified claim for debt collection against individual debtor in Latvia.

Lietas arhīva Nr. C-1872-18/24

ECLI:LV:RPPT:2018:0312.C68510117.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2018.gada 12.martā

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa: tiesnese E. Stelte-Auziņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu /Nosaukums/, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas ārvalsts komersants /Nosaukums A/vienkāršotās

procedūras prasībā pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

A p r a k s t o š ā d a ļ a

2017.gada 6.oktobrī /Nosaukums/, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas ārvalsts komersants /Nosaukums A/ (turpmāk – prasītāja) Rīgas

pilsētas Pārdaugavas tiesā cēlusi vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ (turpmāk – atbildētāja) par naudas piedziņu, kurā, pamatojoties uz

Civillikuma 1587.pantu, 1589.pantu, 1652.pantu, 1716.pantu, 1717.pantu, 1720.pantu, 1756.pantu, 1934.pantu un 1943.pantu, Civilprocesa likuma

41.pantu, 128.pantu, 250.19pantu un 250.20pantu, lūdz piedzīt no atbildētājas galveno parādu 1851,57 euro, līgumiskos nokavējuma procentus 877,07

euro par periodu no 2007.gada 21.aprīļa līdz 2011.gada 14.aprīlim, likumiskos nokavējuma procentus 682,93 euro par periodu no 2011.gada 14.aprīļa

līdz 2017.gada 5.oktobrim, līgumsodu 185,16 euro par periodu no 2007.gada 21.aprīļa līdz 2011.gada 14.aprīlim un tiesas izdevumus - valsts nodevu

378,61 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,30 euro, kā arī atzīt prasītājai tiesības saņemt likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no

pamatparāda par laiku līdz sprieduma izpildei.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2007.gada 21.aprīlī starp AS “Latvijas Krājbanka” un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.RC80-07-

P-085 (turpmāk – Patēriņa līgums), saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums 2105,00 LVL, jeb 2995,15 euro apmērā ar termiņu līdz 2011.gada

14.aprīlim, procentu likmi 20,60% gadā un līgumsodu 0,5% dienā no neatmaksātā aizdevuma un/vai procentu summas.

2008.gada 30.maijā likvidējamā AS “Latvijas Krājbanka” (turpmāk – LAS “Krājbanka”) un SIA “/Nosaukums B/” noslēgušas aizdevuma līgumu

Nr.RC61-08-A-032, kura saistību izpildes nodrošināšanai noslēgts komercķīlas līgums, saskaņā ar kuru SIA “/Nosaukums B/” ieķīlājusi mantu kā lietu

kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, tai skaitā – prasījuma tiesības. Ņemot vērā, ka SIA “/Nosaukums B/” neveica no aizdevuma

līguma izrietošo saistību izpildi pret LAS “Latvijas Krājbanka”, tā 2012.gada 23.jūlijā iesniegusi SIA “/Nosaukums B/” un nosūtījusi Latvijas Republikas

Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Uzņēmumu reģistrs) paziņojumu par komercķīlas tiesības izlietošanu. Ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumu Nr.6-

/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju AS “Latvijas Krājbanka” radušās tiesības pārdot no komercķīlas izrietošo prasījumu par brīvu

cenu.

2012.gada 31.augustā LAS “Latvijas Krājbanka” un tās meitas kompānija SIA “/Nosaukums C/” noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma

līgumu, saskaņā ar kuru LAS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA “/Nosaukums C/” SIA “/Nosaukums B/” piederošo mantu kā lietu kopību, tai skaitā –

prasījuma tiesības.

2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA “/Nosaukums C/”, SIA “/Nosaukums D/” kā kreditoru un /Nosaukums/ noslēgts

prasījuma tiesību cesijas līgums Nr.83/68, saskaņā ar kuru kreditors cedēja /Nosaukums/ no aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret

atbildētāju.

Atbildētāja neveica maksājumus atbilstoši Patēriņa līguma noteikumiem un maksājumu grafikam, pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi 2008.gada

14.maijā. 2011.gada 14.aprīlī, kas ir aizdevuma atmaksas gala termiņš, atbildētāja parādsaistības pret prasītāju nav izpildījusi. Atbildētājai 2015.gada

23.novembrī nosūtīts brīdinājums par parāda samaksu. Atbildētājai 2016.gada 3.maijā nosūtīts paziņojums par notikušo cesiju un neizpildīto saistību

apmēru, kurā atbildētāja atkārtoti brīdināta par parādsaistībām. Atbildētāja maksājumus neveica, līdz ar to uz prasības celšanas brīdi parāds nav

samaksāts.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumu par celto prasību tiesai nav iesniegusi.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.21panta noteikumiem, 2017.gada 1.novembrī atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un noteikts

termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai, izskaidrojot atbildētājas tiesības. Atbildētāja rakstveida paskaidrojumus par prasību tiesai nav iesniegusi.

Prasības pieteikuma noraksts nosūtīts uz prasības pieteikumā norādīto atbildētājas pēdējo zināmo deklarēto dzīvesvietas adresi. Saskaņā ar Civilprocesa

likuma 250.21panta otro daļu, paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250.25panta pirmajai daļai, tiesa atzīst par iespējamu izskatīt prasību rakstveida procesā, jo par celto prasību un par

lietas izskatīšanu rakstveida procesā atbildētājai paziņots 2018.gada 2.februārī laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” ievietotajā publikācijā.

2018.gada 26.janvārī un 2018.gada 2.februārī prasītāja iesniegusi tiesā iesniegumus, kuros lūdz piedzīt no atbildētājas papildus tiesas izdevumus

par publikācijas teksta izgatavošanu un sludinājuma publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15,94 euro.

M o t ī v u d a ļ a

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un novērtējusi tos kopsakarā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1402.panta noteikumiem, saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Ar 2016.gada 5.aprīļa prasījuma tiesību pirkuma (cesijas) līgumu pierādīts, ka likvidējamā AS „Latvijas Krājbanka”, SIA “/Nosaukums C/” un

SIA “/Nosaukums D/” nodeva un ārvalsts komersants /Nosaukums/ pieņēma prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no līguma Nr. RC80-07-P-

085.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi, savukārt, saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants nosaka, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora

tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

Tiesa atzīst, ka prasītāja ir pierādījusi prasījuma tiesību pāreju no aizdevuma izsniedzējas, likvidējamās AS „Latvijas Krājbanka” uz prasītāju.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus. Prasītājam

jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1512.pantu, pie katra saistību līguma būtības pieder savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm divpusējos

līgumos. Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu, tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Lietā nepastāv strīds, ka 2007.gada 21.aprīlī starp AS “Latvijas Krājbanka” un atbildētāju noslēgts Patēriņa kredīta līgums Nr.RC80-07-P-085,

saskaņā ar kuru atbildētājai izsniegts aizdevums 2105,00 LVL, jeb 2995,15 euro apmērā ar termiņu līdz 2011.gada 14.aprīlim, procentu likmi 20,60%

gadā un līgumsodu 0,5% dienā no neatmaksātā aizdevuma un/vai procentu summas.

Saskaņā ar Civillikuma 1425.pantu, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības daļas

izpildījumu. Saskaņā ar Civillikuma 1943.pantu, aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

Saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, samaksas izdarīšanas fakts jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Ar AS “Latvijas Krājbanka” 2007.gada 1.maija maksājuma dokumenta Nr.11 kopiju pierādīts, ka prasītāja 2007.gada prasītāja 1.maijā ir

izmaksājusi atbildētājai aizdevumu 2105,00 LVL, jeb 2995,15 euro. Ar parāda aprēķinu pierādīts, ka pēdējo maksājumu atbildētāja veikusi 2008.gada

14.maijā.

Atbildētāja savas procesuālās tiesības nav izmantojusi – rakstveida paskaidrojumu par celto prasību nav iesniegusi, iebildumus pret prasībā

norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, prasītājas iesniegtos pierādījumus, tai skaitā parāda aprēķinu, nav apstrīdējusi. Nav iegūti pierādījumi, ka

2007.gada 21.aprīlī noslēgto Patēriņa kredīta līgumu ar AS “Latvijas Krājbanka” atbildētāja būtu apstrīdējusi. Lietā nav gūti pierādījumi, ka atbildētāja

būtu izpildījusi savas, ar iepriekš minēto līgumu uzņemtās saistības, tādejādi, no atbildētājas piedzenams pamatparāds 1851,57 euro apmērā.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.)

lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1759.panta pirmais punkts noteic, ka procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katru parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem, savukārt atbilstoši Civillikuma

1765.panta pirmajai daļai, procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt

likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Atbildētāja ar Patēriņa kredīta līguma 4.7.punktu apņēmusies pienākumu maksāt procentus par izmantotā aizdevuma izmantošanu saskaņā ar

pielīgto procentu likmi 20,60% no faktiski izmantojamās kredīta summas. Ņemot vērā, ka atbildētāja noslēgtā Patēriņa kredīta līguma tiesiskumu nav

apstrīdējusi un ir pierādīts, ka atbildētāja ir kavējusi savu saistību izpildi, tiesa secina, ka, saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem no atbildētājas

piedzenami prasītājas aprēķinātie līgumiskie nokavējuma procenti 877,07 par periodu no 2007.gada 21.aprīļa līdz 2011.gada 14.aprīlim.

Saskaņā ar Civillikuma 1756.panta nosacījumiem, prasītājai ir tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus. Likumiskie

procenti aprēķināti 682,93 euro par periodu no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2017.gada 5.oktobrim, kas piedzenami no atbildētājas.

Lietā nav iesniegti pierādījumi, ka atbildētāja savas saistības pret prasītāju būtu izpildījusi, lai gan, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai daļai,

samaksas izdarīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasības pieteikumā norādītos apstākļus.

Atbilstoši Civillikuma 1716.pantam, līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču

kopumā ne vairāk par 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra.

Lietā nav strīda, ka līgumā noteiktā termiņā atbildētāja maksājumus nav veikusi, tādējādi pieļaujot nokavējumu, tādēļ viņai, atbilstoši līguma

5.5.punktam, ir pienākums maksāt līgumsodu. Prasītāja līgumsodu ir aprēķinājusi 185,16 euro - 10% apmērā no pamatparāda par periodu no

2007.gada 21.aprīļa līdz 2011.gada 14.aprīlim. Tā kā atbildētāja pieļāvusi līgumsaistību nepienācīgu izpildi attiecībā uz maksājumu veikšanu, tiesa atzīst,

ka ir pamats līgumsoda piemērošanai un tas piedzenams prasītājas norādītajā apmērā.

Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par

laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru. Atbilstoši Civillikuma 1763.panta 1.punktam nosakāms, ka procentu

pieaugums apstājas, kad nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis aizdevuma summas lielumu. Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa noteic, ka procenti

aprēķināmi tikai no paša kapitāla. Bet, ja noliktajā termiņā nesamaksā procentus vismaz par gadu, tad pēc kreditora pieprasījuma par viņam pienākošos

procentu summu aprēķina likumiskos procentus par minēto termiņu. Tiesa atzīst, ka nosakāmas prasītājas tiesības par laiku no sprieduma spēkā stāšanās

dienas līdz tiesas sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no atbildētājas likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no parāda pamatsummas.

Kā izriet no Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas, apmierinot prasību, no atbildētāja par labu prasītājam piespriež tā samaksātos tiesas

izdevumus proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram (..). No atbildētājas prasītājas labā piedzenami prasītājas samaksātie tiesas izdevumi –

valsts nodeva 378,61 euro. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39., 42.pantu no atbildētājas prasītājas labā piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi

3,30 euro (par prasības pieteikuma noraksta un tiesas paziņojumu piegādāšanu un izsniegšanu) un izdevumi, kas saistīti ar publikācijas teksta

izgatavošanu un sludinājuma publicēšanu laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” 15,94 euro, bet pavisam kopā 397,85 euro.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kurus nesedz prasītājas iemaksa 1,03 euro apmērā piedzenami no atbildētājas valsts labā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, atbildētājai nosakāms labprātīgs spieduma izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

R e z o l u t ī v ā d a ļ a

Pamatojoties uz iepriekš minēto un, vadoties no Civilprocesa likuma 8.panta, 15.panta, 93.panta, 97.panta, 189.panta – 193.panta, 204 1.panta,

250.25panta un 250.27 panta, tiesa

n o s p r i e d a :

apmierināt /Nosaukums/, Igaunijas reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas ārvalsts komersants

/Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, vienkāršotās procedūras prasību pret /pers. B/ par naudas piedziņu.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu /Nosaukums/, Igaunijas reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuras vārdā

Latvijas Republikā darbojas ārvalsts komersants /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, galveno parādu 1851,57 euro, līgumiskos

nokavējuma procentus 877,07 euro par periodu no 2007.gada 21.aprīļa līdz 2011.gada 14.aprīlim, likumiskos nokavējuma procentus 682,93 euro par

periodu no 2011.gada 14.aprīļa līdz 2017.gada 5.oktobrim, līgumsodu 185,16 euro par periodu no 2007.gada 21.aprīļa līdz 2011.gada 14.aprīlim un

tiesas izdevumus 397,85 euro, bet pavisam kopā 3994,58 euro (trīs tūkstoši deviņi simti deviņdesmit četri euro un 85 centus), nosakot, ka piedzītie

naudas līdzekļi samaksājami ārvalsts komersants /Nosaukums A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kontā Nr./konta numurs/.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1,03 euro (vienu euro un 03 centus), kas

iemaksājami Tiesu administrācijas kontā Nr.LV51TREL2190458019000, saņēmēja iestāde: Valsts kase, saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR

90001672316.

Atzīt /Nosaukums/, Igaunijas reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kuras vārdā Latvijas Republikā darbojas ārvalsts komersants /Nosaukums

A/, reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/, personas kods /personas

kods/, likumiskos 6% (sešus procentus) gadā no piedzītā pamatparāda, bet nepārsniedzot tā apmēru.

Noteikt sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Dokuments, kas apliecina ar lietas izskatīšanu

saistīto izdevumu samaksu valsts labā iesniedzams Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas kancelejā, Baložu ielā 14, Rīgā.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijai, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Pārdaugavas

tiesā.

Tiesnese E. Stelte-Auziņa