Legislator Case Law & Legislation
C29211220 / C-2112-20 ECLI:LV:RLPT:2020:1030.C29211220.4.S AI generated

Gas company wins full debt claim against individual for gas usage, meter removal, and legal costs.

Case Number C29211220 / C-2112-20
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court fully granted the gas company's claim for unpaid gas consumption, meter removal costs, and legal fees. The plaintiff proved a valid contract existed before a corporate reorganization transferred rights to the new entity, and the defendant removed the meter without consent. The court awarded the principal debt, installation costs, and capped legal expenses at 50% of the maximum allowable amount under the Civil Procedure Law.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 panti; The court must fully support a creditor's claim for debt and litigation costs when the debtor unilaterally removes a utility meter and fails to pay, provided the debt is proven and costs are calculated within statutory limits.

Keywords

AI generated
gas supply contract meter removal damages corporate reorganization litigation costs cap utility debt collection Civil Procedure Law statutory interest rates

Cited Legislation

AI generated
Civilprocesa likuma 8. pants
Civilprocesa likuma 93. pants
Civilprocesa likuma 97. pants
Civilprocesa likuma 189. pants
Civilprocesa likuma 190. pants
Civilprocesa likuma 193. pants
Civilprocesa likuma 194. pants
Civilprocesa likuma 195. pants
Civilprocesa likuma 204.1 pants
Civilprocesa likuma 41. pants
Civilprocesa likuma 44. pants
Civilprocesa likuma 1765. pants

Cited Case Law

AI generated
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lieta Nr. C29 2112 20

Lietas arhīva Nr. C-2112-20/5

ECLI:LV:RLPT:2020:1030.C29211220.4.S

S PR IED UM S

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020. gada 30. oktobrī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa

tiesnese Sanita Rūtenberga,

ar tiesas sēžu sekretāri Mariju Semjonovu,

piedaloties prasītāja pārstāvei zvērinātai advokātei Sandrai Heidingerei un atbildētāja pārstāvim /pers. A/,

2020. gada 1. oktobrī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu akciju sabiedrības “Gaso” prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā iesniegts akciju sabiedrības “Gaso” prasības pieteikums pret /pers. B/ par parāda piedziņu un

ierosināta civillieta.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2004. gada 26. oktobrī akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” kā piegādātājs un /pers. B/ kā lietotājs

noslēdza līgumu Nr. 73-10781 par dabasgāzes piegādi nekustamā īpašumā /adrese/, kā arī piegādātās dabasgāzes uzskaitei gazificētajā objektā tika

uzstādīts dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts Premagas G4 BK Nr. 1848019-026-04-1 (turpmāk – skaitītājs) un uzlikta Latvijas Gāzes plomba

Nr. 5124745. Saskaņā ar līguma 1.1. apakšpunktu akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” pārdod un piegādā dabasgāzi gazificētajā objektā, bet lietotājs

saņem un samaksā par piegādāto dabasgāzi. Ar Uzņēmumu reģistra 2017. gada 1. decembra lēmumu komercreģistrā reģistrēta reorganizācija –

sadalīšana, nodalot daļu mantas no akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” un izveidojot akciju sabiedrību “Gaso”. Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” 2017.

gada 15. augusta sadalīšanas lēmuma 4.4. apakšpunktā norādīts, ka iegūstošā sabiedrība (akciju sabiedrība “Gaso”) pārņem visas sabiedrības (akciju

sabiedrības “Latvijas Gāze”) tiesības un pienākumus, kas ir saistīti ar nodalītajiem saimnieciskās darbības veidiem. Akciju sabiedrība “Gaso” veic

saimniecisko darbību, kas reorganizācijas ceļā ir nodalīta un nodota prasītājam. 2018. gada 20. martā prasītājs noņēma skaitītāju un Latvijas Gāzes

plombu gazificētajā objektā un sastādīja aktu par skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, atvienošanu, noņemšanu, pievienošanu un/vai dabasgāzes

iekārtu pievienošanu, atvienošanu Nr. 2-20/03/18. Noņemtais skaitītājs un Latvijas Gāzes plomba atbildētāja klātbūtnē tika ielikti drošības maisā Nr.

0051277. Gazificētajā objektā tika uzstādīts jauns dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts BK-G4M Intergaz Nr. 00591063. Ar Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 13. jūnija lēmumu lietā Nr. 3-12/0413-18/26 tika noteikta gazificētajā objektā noņemtā skaitītāja un plombas

trasoloģiskā ekspertīze. 2018. gada 3. decembra eksperta atzinumā norādīts, ka gazificētajā objektā noņemtā skaitītāja bojājumu pazīmju kopums ļauj

secināt, ka skaitītāja stiprinājuma kniede ir nomainīta (stiprinājuma atverē ir bijusi cita kniede). Iejaukšanās skaitītājā, kniedē un skaitītāja rūpnīcas

plombā radīja iespēju patērēt dabasgāzi bez maksas. Līguma 2.1.4. apakšpunktā noteikts lietotāja pienākums nodrošināt gāzes skaitītāju un to plombju

saglabāšanu. Pārkāpuma konstatēšanas brīdī bija spēkā un ir piemērojami Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumi Nr. 78 “Dabasgāzes

tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk – Noteikumi). Līguma 2.1.4. apakšpunktā un Noteikumu 97.3. apakšpunktā un 146. punktā noteiktā

regulējuma mērķis ir nodrošināt gan dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta un plombu saglabāšanu, gan konkrētā gazificētā objektā faktiski patērētās

dabasgāzes precīzu uzskaiti un līdz ar to arī atbilstošus norēķinus par gazificētajā objektā patērēto dabasgāzi. Atbildētājs ir pieļāvis līguma 2.1.4.

apakšpunkta un Noteikumu 97.3. apakšpunkta un 146. punkta pārkāpumus. Atbildētājs nav nodrošinājis gazificētajā objektā uzstādītā skaitītāja, kniedes

un skaitītāja rūpnīcas plombas saglabāšanu, kas radīja iespēju patērēt dabasgāzi bez maksas. Atbildētājam tika nosūtīta 2018. gada 6. decembra

pretenzija par izlietotās dabasgāzes un sadales sistēmas pakalpojumu samaksu saistībā ar dabasgāzes lietošanas normatīvo aktu pārkāpšanu. Pēc

pretenzijas nosūtīšanas ar atbildētāju tika saskaņota gazificētā objekta platība un atbildētājam nosūtīts izlietotās dabasgāzes un sadales sistēmas

pakalpojumu pārrēķins, kas sagatavots par laika periodu no 2017. gada 21. marta līdz 2018. gada 20. martam, ievērojot Noteikumu 90.2. apakšpunktā

noteikto viena gada aprēķina periodu līdz pārkāpuma konstatēšanai. Izlietotās dabasgāzes daudzums aprēķināts pēc diferencētajām dabasgāzes patēriņa

normām uz vienu cilvēku 142,80 kvadrātmetru platībai, kas noteikta pēc Valsts zemes dienesta informatīvās izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas

teksta datiem par gazificēto objektu. Pārrēķinā norādīts, ka laika periodā no 2017. gada 21. marta līdz 2018. gada 20. martam pēc diferencētajām

dabasgāzes patēriņa normām, atskaitot ar skaitītāju uzskaitīto dabasgāzi, maksa par izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas pakalpojumu ir 5299,75

EUR. Atbildētājam ir pienākums atlīdzināt arī skaitītāja demontāžas un jauna skaitītāja uzstādīšanas izdevumus, kas saskaņā ar cenrādi ir 24,64 EUR,

jaunā skaitītāja vērtību 44,36 EUR un pasta izdevumus 1,41 EUR sakarā ar pretenzijas nosūtīšanu. Pamatojoties uz Civillikuma 1., 3., 1587., 1753.,

1759., 1765., 1779. pantu, prasītājs lūdz tiesu piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu par izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas

pakalpojumiem 5299,75 EUR, skaitītāja demontāžas un uzstādīšanas izdevumus 24,64 EUR, uzstādītā skaitītāja vērtību 44,36 EUR un pasta izdevumus

1,41 EUR, kopā 5370,16 EUR.

Atbildētāja rakstveida paskaidrojumos par celto prasību norādīts, ka atbildētājs nav iejaucies skaitītāja ierīces darbībā, tādēļ celtā prasība

nav pamatota. Eksperta atzinums nepierāda, ka ir notikusi iejaukšanās skaitītāja darbībā. Gāzes skaitītājs tika uzstādīts 2004. gadā un noplombēts ar

plombu, neveicot fotografēšanu vai citu skaitītāja tehniskā un vizuālā stāvokļa fiksēšanu, tātad ir pamats uzskatīt, ka skaitītājs jau sākotnēji iespējams ir

bijis bojāts. Laika periodā no 2004. gada līdz 2018. gadam neviens akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” darbinieks, veicot apsekošanu un pārbaudi

objektā, nekonstatēja mēraparāta bojājumus.

Prasītāja pārstāve tiesas sēdē prasību uzturēja un paskaidroja, ka 2018. gada 20. martā sastādītajā aktā tika norādīti skaitītāja bojājumi.

Eksperta atzinumā ir fiksēti visi skaitītāja bojājumi un secināts, ka stiprinājuma atverē nomainīta skaitītāja kniede un verifikācijas plombas atšķiras pēc

abu pušu marķējumu un savstarpējā novietojuma. Nenodrošinot gazificētajā objektā uzstādītā skaitītāja kniedes un skaitītāja rūpnīcas plombas

saglabāšanu, tika radīta iespēja iejaukties skaitītāja darbībā, radot iespēju patērēt dabasgāzi bez uzskaites. Dabasgāzes piegādes objektā samazinājās

dabasgāzes uzskaites rādījumi. Bojātā skaitītāja verifikācijas termiņš bija 15 gadi.

Atbildētāja pārstāvis tiesas sēdē prasību neatzina un paskaidroja, ka iepriekšējās pārbaudēs netika konstatēti dabasgāzes uzskaites skaitītāja

bojājumi. Atbildētājs regulāri nodeva skaitītāja rādījumus. Lietā nav pierādījumu, ka atbildētājam bija iespējams patērēt dabasgāzi bez uzskaites.

Dabasgāzes piegādes objektā nav būtiski samazinājies dabasgāzes patēriņš. Atbildētājs nav vainojams skaitītāja bojājumu nodarīšanā, kā arī atbildētājs

nav iejaucies skaitītāja darbībā. Atbildētājam nav parāda par patērēto dabasgāzi.

Motīvu daļa

Novērtējot lietas dalībnieku paskaidrojumus, liecinieka liecības un civillietā iesniegtos rakstveida pierādījumus, tiesa atzīst, ka celtā prasība

ir pilnībā apmierināma.

Liecinieks /pers. E/ tiesas sēdē liecināja, ka strādā akciju sabiedrībā “Gaso” par /amats/. Darba pienākumos ietilpst gāzes patēriņa analīze,

skaitītāju stāvokļa analīze. Liecinieks demonstrē skaitītāju Premagas BK G4. Katram skaitītājam tiek uzlikta akciju sabiedrības “Gaso” plomba, lai

nebūtu iespējams atvienot skaitītāju. Tāpat katram skaitītājam ir uzlikta ražotāja kniede un plomba, lai nebūtu iespējams iejaukties mēraparāta darbībā un

patērēt dabasgāzi bez uzskaites. Nomainot kniedi un plombu, ir iespējama iejaukšanās mēraparāta darbībā. Liecinieks regulāri brauc uz gazificētajiem

objektiem, lai veiktu skaitītāju pārbaudi. Akciju sabiedrības “Gaso” darbinieki nemaina ražotāja uzlikto skaitītāja kniedi un plombu. Liecinieks sastādīja

2018. gada 18. marta aktu par skaitītāja nomaiņu objektā /adrese/. Aktā norādīti skaitītāja virsmas bojājumi. Iepriekšējās pārbaudēs iespējams bojājumi

netika pamanīti, jo ne visi darbinieki, kas veic pārbaudes, ir attiecīgi speciālisti. Skaitītāju rādījumi tiek pārbaudīti vidēji reizi divos gados. Pārbaudes tiek

veiktas dažādu iemeslu dēļ, arī tad, ja tiek novērotas dabasgāzes patēriņa izmaiņas.

2004. gada 26. oktobrī akciju sabiedrība “Latvijas Gāze” kā piegādātājs un /pers. B/ kā lietotājs noslēdza līgumu Nr. 73-10781 par

dabasgāzes piegādi nekustamā īpašumā /adrese/, kā arī tika sastādīts akts par dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāta G4 BK Nr. 1848019 un

Latvijas Gāzes plombas Nr. 5124745 uzstādīšanu piegādātās dabasgāzes uzskaitei gazificētajā objektā. Saskaņā ar līguma 1.1. apakšpunktu akciju

sabiedrība “Latvijas Gāze” pārdod un piegādā dabasgāzi gazificētajā objektā, bet lietotājs saņem un samaksā par piegādāto dabasgāzi. Līguma 2.1.4.

apakšpunktā noteikts lietotāja pienākums nodrošināt gāzes skaitītāju un to plombju saglabāšanu.

(lietas 28.-29. lapa)

Saskaņā ar Civillikuma 2107. pantu ar piegādes līgumu piegādātājs uzņemas piegādāt pasūtītājam noteiktu lietu par zināmu cenu. Saskaņā

ar Civillikuma 2109. pantu, kad piegādātājs pieprasīto lietu piegādājis, līdzēju tiesiskās attiecības apspriežamas pēc pirkuma līguma noteikumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 2033. pantu pircējam ir pienākums samaksāt pirkuma maksu.

Civillikuma 1402. panta noteikumi paredz, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Civillikuma 1587. pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma. Saskaņā ar Civillikuma 1779. pantu katram ir pienākums atlīdzināt

zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.

Ar Uzņēmumu reģistra 2017. gada 1. decembra lēmumu komercreģistrā reģistrēta reorganizācija – sadalīšana, nodalot daļu mantas no

akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” un izveidojot akciju sabiedrību “Gaso”. Akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” 2017. gada 15. augusta sadalīšanas

lēmuma 4.4. apakšpunktā norādīts, ka iegūstošā sabiedrība (akciju sabiedrība “Gaso”) pārņem visas sabiedrības (akciju sabiedrības “Latvijas Gāze”)

tiesības un pienākumus, kas ir saistīti ar mantu un nodalītajiem saimnieciskās darbības veidiem.

2018. gada 20. martā sastādīts akciju sabiedrības “Gaso” akts par skaitītāja maiņu, kontroli, pārplombēšanu, atvienošanu, noņemšanu,

pievienošanu un/vai dabasgāzes iekārtu pievienošanu, atvienošanu Nr. 2-20/03/18. Saskaņā ar aktu prasītājs noņēma skaitītāju un Latvijas Gāzes

plombu un gazificētajā objektā /adrese/ tika uzstādīts jauns dabasgāzes norēķinu uzskaites mēraparāts BK-G4M Intergaz Nr. 00591063. Aktā norādīti

noņemtā skaitītāja virsmas bojājumi pie ražotāja kniedes un plombas. Veikta mēraparāta fotografēšana un plombu fotografēšana. Skaitītājs ievietots

drošības maisā 0051277 un aizlīmēts lietotāja klātbūtnē.

(lietas 30. lapa)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 7. februāra noteikumu Nr. 78 “Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi” (turpmāk –

Noteikumi) 97.3. apakšpunktu lietotājam ir pienākums nodrošināt uzstādīto komercuzskaites mēraparātu un plombu saglabāšanu. Saskaņā ar Noteikumu

146. punkta otro teikumu jebkurai personai ir aizliegts ietekmēt komercuzskaites mēraparāta darbību.

Saskaņā ar Noteikumu 87. punktu, ja, pārbaudot lietotāja dabasgāzes sistēmu, sadales sistēmas operators konstatē, ka patvaļīgi ierīkots

pieslēgums pirms komercuzskaites mēraparāta vai lietotājs dabasgāzi lieto bez komercuzskaites mēraparāta vai komercuzskaites mēraparāts vai plomba

ir bojāta un kādas minētās darbības dēļ ir samazināts dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas, sistēmas

operators par konstatēto faktu sastāda aktu divos eksemplāros; vienu akta eksemplāru glabā sadales sistēmas operators, otrs tiek nodots lietotājam vai

tā pārstāvim.

Noteikumu 88.2 apakšpunkts noteic, ka sistēmas operators patērētās dabasgāzes daudzumu aprēķina mājsaimniecības lietotājam – ņemot

vērā sistēmas operatora apstiprinātajā norēķinu kārtībā noteiktās dabasgāzes diferencētās patēriņa normas sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās

un saimniecības ēkās vai ņemot vērā lietotāja dabasgāzes iekārtu un aparātu maksimālo iespējamo slodzi, ja lietotājs gazificētajā objektā dabasgāzi

izmanto mērķim, kas nav ietverts diferencētajās patēriņa normās sadzīves vajadzībām un apkurei dzīvojamās un saimniecības ēkās.

Noteikumu 89. punktā noteikts: ja izdarīts šo noteikumu 87. punktā minētais pārkāpums, sadales sistēmas operators veic pārrēķinu par

izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas pakalpojumiem dubultā apmērā atbilstoši šo noteikumu 88. punktam, atskaitot ar komercuzskaites mēraparātu

uzskaitīto dabasgāzes daudzumu periodā, kurā samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais daudzums, un dabasgāzes cenu nosakot pēdējās garantētās

piegādes cenas apmērā pārkāpuma fakta konstatācijas mēnesī; pamatojoties uz veikto izlietotās dabasgāzes pārrēķinu, sistēmas operators izraksta

lietotājam rēķinu, kurā norāda izlietotās dabasgāzes pārrēķinu un samaksas termiņu; lietotājam ir pienākums laikus un pilnā apmērā norēķināties ar

sadales sistēmas operatoru.

Saskaņā ar Noteikumu 90.2. apakšpunktu, ja nav iespējams precīzi noteikt, no kura laika samazināts patērētās dabasgāzes uzskaitītais

daudzums vai radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, par perioda sākumu uzskata gadu, pirms tika konstatēts šo noteikumu 87. punktā minētais

pārkāpums, kura dēļ lietotājam ir radīta iespēja dabasgāzi patērēt bez maksas, ja komercuzskaites mēraparāts nav bijis uzstādīts vai komercuzskaites

mēraparāta uzstādīšanas laiks ir ilgāks par gadu.

Saskaņā ar Noteikumu 97.5. apakšpunktu lietotājam ir pienākums segt izdevumus, kas saistīti ar sadales sistēmas operatoram nodarīto

kaitējumu, tostarp radītajiem zaudējumiem, ja patvaļīgi tika izdarītas izmaiņas dabasgāzes apgādes sistēmā vai tika sabojāta dabasgāzes apgādes sistēma

vai komercuzskaites mēraparāts vai tā plombas.

Saskaņā ar Noteikumu 148.1. apakšpunktu sadales sistēmas operators normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veic lietotāja objektā

uzstādītā komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi tā ekspluatācijas laikā, ja sadales sistēmas operatoram rodas pamatotas

aizdomas, ka komercuzskaites mēraparāts neatbilst noteiktajām prasībām vai ir bojāts (izdarītas darbības vai izmantotas palīgierīces, kuru dēļ ir

samazināts dabasgāzes patēriņa rādījuma lielums vai radīta iespēja dabasgāzi lietot bez maksas); ja veiktajā pirmstermiņa verificēšanā vai pārbaudē atzīst,

ka komercuzskaites mēraparāts nebija lietošanai derīgs un tā bojājums ir radies, lietotājam neievērojot šajos noteikumos paredzētos pienākumus,

izdevumus, kas saistīti ar dabasgāzes komercuzskaites mēraparāta pirmstermiņa verificēšanu vai pārbaudi, kā arī sistēmas operatora izdevumus par jauna

dabasgāzes komercuzskaites mēraparāta uzstādīšanu gazificētajā objektā sedz lietotājs.

Civilprocesa likuma 93. panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus;

prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība; atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Gazificētajā objektā patērētās dabasgāzes saskaņotais mēneša patēriņš (lietas 33. lapa) apliecina, ka no 2004. gada līdz 2011. gadam

vidējais mēneša patēriņš bija 253,13 kubikmetri, savukārt no 2012. gada līdz 2017. gadam – 182,33 kubikmetri, tātad vērojams būtisks patērētās

dabasgāzes samazinājums.

Ar Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2018. gada 13. jūnija lēmumu lietā Nr. 3-12/0413-18/26 tika noteikta gazificētajā objektā

noņemtā skaitītāja un plombas trasoloģiskā ekspertīze.

Valsts tiesu ekspertīžu biroja ekspertes /pers. F/ 2018. gada 3. decembra eksperta atzinumā secināts, ka:

1.1. Ekspertīzei iesniegtā gāzes skaitītāja Nr. 1848019-026-04-1 stiprinājuma kniedei ir bojājumi, kas radušies, to aizspiežot. Verifikācijas

plombai nav bojājumu un citu iejaukšanās pēdu;

1.2. Priekšējā paneļa priekšpuses šķautnēm vietām ir skrāpējumi un iespiedumi, kas radušies, ļoti šauriem vienādā attālumā izvietotiem

izvirzījumiem (piemēram, stieples vijumiem) pārvietojoties gar gāzes skaitītāja priekšējā paneļa priekšējām šķautnēm. Priekšējā paneļa stiprinājuma

augšdaļu klāj iespiedumi un skrāpējumi, kas radušies cieta priekšmeta izvirzījumam ar šauru ieapaļu galu un nosacīti platu lineāru galu pārvietojoties

dažādos virzienos ieslīpi pret stiprinājuma augšējo virsmu un vairākkārt iespiežoties stiprinājuma virsmā. Ap stiprinājuma kniedes augšdaļu ir iespiedums,

kas radies lokveida izvirzījumam iespiežoties stiprinājuma virsmā ap stiprinājuma atveri. Stiprinājuma apakšdaļā metāla izvirzījums ir noliekts. Uz metāla

virsmas ir skrāpējumi, kas radušies cieta priekšmeta izvirzījumam pārvietojoties loka formā ap stiprinājuma atveri. Vairākās vietās stiprinājuma apakšdaļā

uz metāla un polimērmateriāla virsmām ir skrāpējumi, kas radušies, cieta priekšmeta asam izvirzījumam pārvietojoties ar priekšējā paneļa stiprinājuma

apakšdaļu, vietām iespiežoties virsmā un turpinot kustību. Bojājumu pazīmju kopums ļauj secināt, ka stiprinājuma kniede ir nomainīta (stiprinājuma atverē

ir bijusi cita kniede), bet nav pietiekams, lai noteiktu, vai ir notikusi iejaukšanās gāzes skaitītāja darbībā;

1.3. Izpētāmā gāzes skaitītāja un salīdzināmā parauga stiprinājuma kniedes savstarpēji atšķiras pēc izmēra un aizspiešanas rezultātā radītās

malu formas. Verifikācijas plombas atšķiras pēc abu pušu marķējumu un savstarpējā novietojuma, burta “M” reljefa un marķējumu fona. Nav iespējams

noteikt, vai gāzes skaitītāja verifikācijas plombas nospiedums ir rūpnīcas plombas nospiedums, jo ekspertīzei nav iesniegtas gāzes skaitītāja ražotāja

plombstangas.

2. Plombai Nr. 5124745 nav bojājumu un pēdu, kas liecinātu par tās noņemšanu.

3. Ņemot vērā gāzes skaitītāja Premagas G4 BK uzbūvi, tā skaitīšanas ierīci, kas atrodas priekšējā panelī, ir iespējams atvienot, noņemot

priekšējā paneļa stiprinājuma kniedi un verifikācijas plombu, kuras aukla izvērta caur kniedi.

(lietas 45.-52. lapa)

Ar ekspertīzes atzinumu ir pierādīts, ka gazificētajā objektā noņemtajam dabasgāzes patēriņa skaitītājam G4 BK Nr. 1848019 ir nomainīta

stiprinājuma kniede (stiprinājuma atverē ir bijusi cita kniede) un verifikācijas plomba atšķiras no salīdzināmā parauga, kā arī skaitīšanas ierīci, kas atrodas

priekšējā panelī, ir iespējams atvienot, noņemot priekšējā paneļa stiprinājuma kniedi un verifikācijas plombu, kuras aukla izvērta caur kniedi.

No liecinieka /pers. E/ liecībām izriet, ka dabasgāzes patēriņa skaitītāja ražotāja kniede un plomba nodrošina to, ka nav iespējams

iejaukties mēraparāta darbībā un patērēt dabasgāzi bez uzskaites, savukārt, nomainot kniedi un plombu, ir iespējama prettiesiska iejaukšanās mēraparāta

darbībā.

Atbildētājs kā dabasgāzes lietotājs atbild par viņa īpašumā uzstādīto dabasgāzes skaitītāju, un ir pietiekami konstatēt, ka skaitītāja bojājums

ir noticis un dabasgāzes lietošana bez uzskaites ir bijusi iespējama. Šāda atziņa ir nostiprinājusies tiesu praksē. (Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas

kolēģijas 2016. gada 29. novembra spriedums lietā Nr. C29705715, Kurzemes apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2016. gada 13. janvāra

spriedums lietā Nr. C33411313)

Atbildētāja iebildumi pret prasību ir pretrunīgi. Atbildētājs norāda, ka skaitītājs jau sākotnēji iespējams ir bijis bojāts, tajā pašā laikā

norāda, ka laika periodā no 2004. gada līdz 2018. gadam neviens akciju sabiedrības “Latvijas Gāze” darbinieks, veicot apsekošanu un pārbaudi

objektā, nekonstatēja mēraparāta bojājumus. Atbildētāja iebildumus, ka skaitītājs jau sākotnēji ir bijis bojāts, tiesa atzīst par nepierādītiem. Attiecībā par

iepriekšējām pārbaudēm liecinieks /pers. E/ liecināja, ka skaitītāja bojājumi iespējams netika konstatēti agrāk, jo ne visi darbinieki, kas veic pārbaudes, ir

attiecīgi speciālisti.

Gazificētajā objektā izlietotās dabasgāzes daudzums aprēķināts pēc diferencētajām dabasgāzes patēriņa normām uz vienu cilvēku 142,80

kvadrātmetru platībai, kas noteikta pēc Valsts zemes dienesta informatīvās izdrukas no Kadastra informācijas sistēmas teksta datiem par gazificēto

objektu. Pārrēķinā norādīts, ka laika periodā no 2017. gada 21. marta līdz 2018. gada 20. martam pēc diferencētajām dabasgāzes patēriņa normām,

atskaitot ar skaitītāju uzskaitīto dabasgāzi, maksa par izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas pakalpojumu ir 5299,75 EUR. Tiesai nav pamata apšaubīt

prasītāja veikto aprēķinu. Skaitītāja demontāžas un jauna skaitītāja uzstādīšanas izdevumi saskaņā ar cenrādi ir 24,64 EUR, jaunā skaitītāja vērtība ir

44,36 EUR, pasta izdevumi ir 1,41 EUR sakarā ar pretenzijas nosūtīšanu. Galvenā parāda summa 5370,16 EUR apmērā ir piedzenama no atbildētāja

par labu prasītājam.

Civillikuma 1765. pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā; ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums

nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195. panta noteikumiem prasītājam ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai)

saņemt likumiskos sešus procentus gadā no nesamaksātās galvenā parāda summas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu no atbildētāja par labu prasītājam jāpiedzen tiesas izdevumi – valsts nodeva 449,45

EUR par celto prasību, 70 EUR par prasības nodrošinājuma pieteikumu, ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 5,37 EUR un kancelejas nodeva 5 EUR.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 3. punktu izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu atlīdzināmi izdevumu

faktiskajā apmērā. No atbildētāja par labu prasītājam piedzenami izdevumi sakarā ar rakstveida pierādījumu iegūšanu: izdevumi par ekspertīzes veikšanu

306,14 EUR un izdevumi 33,20 EUR (valsts nodeva 30 EUR un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 3,20 EUR) saistībā ar pieteikuma par pierādījumu

nodrošināšanu iesniegšanu Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunkts noteic, ka atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai

prasībās, kurām ir mantisks raksturs un kurās prasības summa nepārsniedz 8500 EUR, ir to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 30 procentiem no

prasījumu apmierinātās daļas.

Civilprocesa likuma 44. panta ceturtā daļa noteic, ja prasība ir izskatīta tikai pirmās instances tiesā, atlīdzināmie izdevumi advokāta

palīdzības samaksai nedrīkst pārsniegt 50 procentus no šā panta pirmajā daļā noteiktā maksimālā atlīdzības apmēra.

Prasītājam ir radušies izdevumi advokāta palīdzības samaksai 1524,60 EUR apmērā. Apmierinātais prasījums ir 5370,16 EUR, tātad

maksimālais advokāta atlīdzības apmērs ir 805,52 EUR (1611,05 EUR : 2). Izdevumi advokāta palīdzības samaksai 805,52 EUR apmērā ir samērīgi un

ir piedzenami no atbildētāja par labu prasītājam.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 93., 97., 189., 190., 193.-195., 204.1 pantu tiesa

no s pri e da :

Prasību pilnībā apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/ (personas kods /personas kods/) par labu akciju sabiedrībai “Gaso” (reģistrācijas numurs 40203108921) parādu par

izlietoto dabasgāzi un sadales sistēmas pakalpojumiem 5299,75 EUR, skaitītāja demontāžas un uzstādīšanas izdevumus 24,64 EUR, uzstādītā skaitītāja

vērtību 44,36 EUR, pasta izdevumus 1,41 EUR un tiesāšanās izdevumus 1674,68 EUR, kopā 7044,84 EUR.

Labprātīgi izpildot spriedumu, samaksa veicama akciju sabiedrības “Gaso” norēķinu kontā LV 74 PARX 0020 5310 40001 akciju

sabiedrībā “Citadele banka”.

Akciju sabiedrībai “Gaso” ir tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles noslēguma dienai) saņemt likumiskos sešus procentus gadā no

piedzītās, bet nesamaksātās galvenā parāda summas 5370,16 EUR.

Noteikt termiņu sprieduma labprātīgai izpildei – desmit dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese Sanita Rūtenberga