Court convicts drunk driver for administrative offense, imposing arrest, fine, and license revocation.

Lietas arhīva Nr. 1-0237-19/37

ECLI:LV:ZRT:2019:0226.173023719.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jēkabpilī 2019.gada 26.februārī

Zemgales rajona tiesas

tiesnese L. Baltmane-Zepa,

ar tiesas sēdes sekretāri A. Semeiko,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas.

Aprakstošā daļa

2019.gada 25.februārī Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes uzraudzības rotas jaunākais inspektors J. Butuzovs noformējis administratīvā pārkāpuma

protokolu Nr.PC334788 par to, ka 2019.gada 25.februārī plkst.21./adrese/, stāvlaukumā pie veikala “Maxima” virzienā no Krasta ielas uz Zīlānu ielu /pers. A/ vadīja automašīnu VW Passat, reģistrācijas numurs /reģ.nr/, atrodoties

alkohola ietekmē. Minimālā alkohola koncentrācija 2,6128 promiles konstatētas izelpas gaisā, kas atbilst alkohola koncentrācijai asinīs.

Protokolā norādīts, ka pārkāpts Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunkts un atbildība par pārkāpumu paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis un /pers. A/ uz tiesas sēdi nav ieradušies. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 289.11 panta pirmā daļa noteic, ka lietas izskatīšana ir atliekama, ja lietu nav

iespējams iztiesāt sakarā ar to, ka uz tiesas sēdi nav ieradusies kāda persona.

Ņemot vērā to, ka Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei un /pers. A/ par tiesas sēdes vietu un laiku paziņots, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvis un /pers. A/ nav informējuši tiesu par neierašanās

iemesliem, nav lūguši atlikt lietas izskatīšanu, tiesa uzskata, ka nav konstatējami objektīvi iemesli lietas izskatīšanas atlikšanai, līdz ar to lieta skatāma Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes pārstāvja un /pers. A/ prombūtnē.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpumā izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā, ir pierādīta.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 9.panta pirmā daļa noteic, ka par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud

valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība.

Atbilstoši Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 243.pantam pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras šajā kodeksā paredzētajā kārtībā iegūtas un noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par

faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā

izlemšanā.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 244.pantu institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas

apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

No minētā secināms, ka to, cik ticamas pierādīšanā izmantojamās ziņas par faktiem, jāizvērtē, aplūkojot visus procesā iegūtos faktus vai ziņas par faktiem kopumā un savstarpējā sakarībā. Tikai pastāvot saprātīgām

šaubām, kuras nevar novērst, tās jāvērtē par labu pārkāpējam (sk., piemēram, Zemgales apgabaltiesas 2016.gada 12.janvāra spriedumu lietā Nr.137006315).

Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 28.panta pirmās daļas 1.punkta a) apakšpunktam transportlīdzekļa vadītājam, kuram mehānisko transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir lielāks par diviem gadiem, ir aizliegts vadīt

transportlīdzekli, ja alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 0,5 promiles.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturto daļu administratīvā atbildība iestājas par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt transportlīdzekli, ja izelpotā gaisa vai asins pārbaudē

konstatētā alkohola koncentrācija asinīs pārsniedz 1,5 promiles. Publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības princips, un policijas amatpersonu noformētajiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a priori

ir publiskā ticamība, un tos iespējams apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (sk. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413). Jāņem vērā, ka likumdevējs ir uzsvēris, ka protokolā

fiksētās ziņas ir uzskatāmas par objektīvu pierādījumu un amatpersona atzīstama par objektīvu novērotāju, kamēr netiek pierādīts pretējais (sk., piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā

Nr.A42919409).

2019.gada 25.februārī par /pers. A/ izdarīto administratīvo pārkāpumu noformēts administratīvā pārkāpuma protokols Nr.PC334788 (lietas 3.lapa), proti, konstatēts, ka /pers. A/ vada transportlīdzekli alkohola

ietekmē.

/pers. A/ vainu pierāda lietas materiālos esošais /pers. A/ paskaidrojums, kurā viņš norādījis, ka 2019.gada 25.februārī ap plkst.21.45 braucis Rīgas ielā pie veikala “Maxima” stāvlaukumā, sajaucis pedāļus un iebraucis veikala

“Maxima” sienā. Alkoholu lietojis apmēram divas stundas pirms notikuma (lietas 6.lapa). Savukārt lietas materiālos esošajā Ceļu satiksmes negadījuma reģistrēšanas protokolā Nr.NK012337 norādīts, ka 2019.gada 25.februārī

plkst.21.45 Jēkabpilī, Rīgas ielā 109, /pers. A/ vadījis automašīnu VW Passat un iebraucis ēkas sienā, to sabojājot. /pers. A/ konstatēts alkohola reibums (lietas 12.lapa).

Ceļu satiksmes likuma 43.5 panta pirmā daļa noteic, ka Valsts policijas darbinieku tiesības pārbaudīt transportlīdzekļa vadītāja izelpoto gaisu ar šim nolūkam paredzētu mēraparātu, kas atbilst Ministru kabineta

noteiktajām prasībām, vai nogādāt transporta līdzekļa vadītāju medicīnas iestādē šādas pārbaudes veikšanai, ja ir pamatotas aizdomas, ka viņš ir alkohola reibumā, bet izelpotā gaisa pārbaudi nav iespējams veikt.

To, ka 2019.gada 25.februārī administratīvā pārkāpuma protokolā norādītajā laikā un vietā /pers. A/ vadījis transportlīdzekli, būdams alkohola ietekmē, pierāda lietas materiālos esošais 2019.gada 25.februāra

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudes protokols Nr.NB310612 alkohola ietekmes (koncentrācijas) noteikšanai, saskaņā ar kuru /pers. A/ izelpā konstatēta minimālā alkohola koncentrācija 2,6128 promiles (lietas 5., 6.lapa). Tiesnese

konstatē, ka alkohola koncentrācijas pārbaude asinīs /pers. A/ veikta saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumiem Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē

narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi”.

Tiesnesei nav šaubu par iepriekš spriedumā minēto pierādījumu ticamību, kas pierāda to, ka /pers. A/ vadīja automašīnu, būdams alkohola ietekmē, un līdz ar to lietā konstatējams, ka ir noticis administratīvais

pārkāpums, /pers. A/ ir vainīgs tā izdarīšanā un ir sodāms par izdarīto administratīvo pārkāpumu.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtās daļas sankcija sodu par šo izdarīto administratīvo pārkāpumu paredz administratīvā aresta veidā no 10 līdz 15 diennaktīm, naudas sodu no 1200 līdz

1400 EUR un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu uz četriem gadiem.

Nosakot sodu, saskaņā ar Latvijas Administratīvā pārkāpuma kodeksa 32.panta otro daļu tiesnese ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko stāvokli, atbildību

mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus. Tāpat tiesnese ņem vērā Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 22.pantā definēto soda mērķi, kas ir audzināt personu, kura izdarījusi administratīvo pārkāpumu, likumu ievērošanas un

sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai pārkāpējs un citas personas neizdarītu jaunus pārkāpumus.

Izvērtējot pārkāpēja personību, konstatēts, ka /pers. A/ nestrādā, ienākumu nav, personu apgādībā nav (lietas 3.lapa). Kā redzams no Tiesu informācijas sistēmā pieejamajām ziņām, tad /pers. A/ laikā no 2008.gada

līdz 2018.gadam ir 11 reizes administratīvi sodīts (lietas 13.lapa). Tiesnese uzskata, ka /pers. A/ ir vērtējams neitrāli.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpuma kodeksa 33.pantu tiesnese nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošos apstākļus, kā arī atbilstoši 34.pantam tiesnese nekonstatē atbildību pastiprinošos apstākļus.

Ņemot vērā lietā konstatētos soda ietekmējošos apstākļus, tiesnese atzīst, ka /pers. A/ piemērojams minimālais par pārkāpumu paredzētais sods saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta

ceturtās daļas sankciju.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 274.1 pantu lēmumā par administratīvā soda uzlikšanu jānosaka, kas darāms ar pārkāpuma izdarīšanas rīkiem. Šī panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka lietas, kas

bijušas lietotas administratīvā pārkāpuma izdarīšanai, ir konfiscējamas vai atdodamas atpakaļ to īpašniekam.

Transportlīdzeklis VW Passat, reģistrācijas numurs HRO A4656, 2019.gada 25.februārī, pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 257.panta pirmo daļu, izņemts un nodots glabāšanā Nodrošinājuma valsts

aģentūrā (lietas 7.-11.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2010.gada 7.decembra noteikumu Nr. 1098 “Noteikumi par rīcību ar administratīvo pārkāpumu lietās izņemto mantu un dokumentiem” 22.3. apakšpunktu transportlīdzeklis /pers.A/ atdodams pēc

naudas soda izpildes.

Lai varētu izpildīt lēmumu par transportlīdzekļu vadīšanas tiesību atņemšanu, ievērojot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 308.pantu, lietas materiālos esošā vadītāja apliecība Nr.AA864043 nosūtāma Ceļu satiksmes

drošības direkcijai.

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 258.panta trešo daļu persona, kurai uzlikts administratīvais sods, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sedz izdevumus, kas saistīti ar alkohola koncentrācijas,

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm. Ministru kabineta 2018.gada 27.novembra noteikumi Nr.56 “Kārtība, kādā nosaka alkohola koncentrāciju asinīs un izelpotajā gaisā un konstatē

narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi” 10.punkts noteic, ka gadījumā, ja saskaņā ar veiktajiem mērījumiem alkohola koncentrācija izelpotajā gaisā ir vienāda vai lielāka nekā Ceļu satiksmes likumā noteiktā alkohola

koncentrācija asinīs, kuru sasniedzot aizliegts vadīt transportlīdzekli, pārbaudes izdevumus 15,65 EUR apmērā sedz transportlīdzekļa vadītājs, kas konkrētajā gadījumā ir /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta trešo daļu, 289.7-289.16 pantu tiesnese

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.15 panta ceturtajā daļā un sodīt viņu ar administratīvo arestu uz 10 (desmit) diennaktīm,

naudas sodu 1200 EUR (tūkstoš divi simti euro) un atņemt transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz 4 (četriem) gadiem.

Noteikt/pers. A/ pienākumu samaksāt ar alkohola koncentrācijas konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistītos izdevumus 15,65 EUR (piecpadsmit euro un 65 centi), nosakot termiņu izdevumu labprātīgai samaksai 30

(trīsdesmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Transportlīdzekli VW Passat, reģistrācijas numurs HRO A4656 atdot tā īpašniekam /pers. A/ pēc naudas soda samaksas.

Transportlīdzekļa vadītāja apliecību Nr.AA864043 nosūtīt Ceļu satiksmes drošības direkcijai.

Sprieduma izpildi daļā par administratīvo arestu uzdot Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei.

Spriedumu 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas

tiesas kancelejā var pārsūdzēt Zemgales apgabaltiesā, sūdzību iesniedzot Jēkabpils rajona tiesā.

Pilns spriedums pieejams tiesas kancelejā 2019.gada 26.februārī.

Tiesnese L. Baltmane-Zepa