Court convicts defendant for violating domestic violence protection order while serving sentence.

Lietas arhīva Nr. K33-0240-20/5

ECLI:LV:RIRT:2020:0211.11355012319.2.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2020.gada 11.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese A.Briede

piedaloties prokurorei R.Briedei

atklātā tiesas sēdē izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc Krimināllikuma 168.1panta.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ pārkāpa tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Atrodoties apcietinājumā, kur /pers. A/ izcieta sodu saskaņā ar 2019.gada 15.aprīļa Rīgas rajona tiesas notiesājošo spriedumu kriminālprocesā

Nr.11355028417 pēc Krimināllikuma 168.1panta par analoģiskām darbībām, ļaunprātīgi pārkāpjot 2018.gada 7.septembra Rīgas rajona tiesas Siguldā

tiesas lēmumu lietā Nr.3-12/00519-18/17 par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, ar kuru /pers. A/ bija noteikti aizliegumi:

- satikties ar /pers. B/ un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari;

- jebkādā veidā sazināties ar viņu;

- jebkādā veidā vērsties pret /pers. B/ publiskā vidē, ieskaitot sociālos tīklus;

- izmantot /pers. B/ personas datus,

Ignorējot notiesājošo spriedumu un jau piemēroto sodu, /pers. A/ nolūkā sazināties ar /pers. B/, zinot, ka spēkā stājušais tiesas lēmums un tiesas

noteiktie aizliegumi nav atcelti vai grozīti, atkārtoti pārkāpa viņam noteiktus aizliegumus. Tā, atrodoties soda izciešanas vietā, /pers. A/ no Rīgas

Centrālcietuma 2019.gada aprīļa sākumā, precīzāk nenoskaidrotā datumā, nosūtīja /pers. B/ vēstuli. Apzinoties, ka viņam joprojām pastāv aizliegums

jebkādā veidā sazināties tieši ar /pers. B/ un zinot, ka viņa mazgadīgais dēls /pers. C/, dzim. 2013.g., apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi un neprot

lasīt, nosūtīja divas vēstules, saliktas vienā aploksnē, kur katra tika adresēta atsevišķi: viena - dēlam /pers. C/, bet otra - /pers. B/, lūdzot to nodot mātei.

Nosūtot kopīgo sūtījumu uz bērnu dārza iestādi “Minska” filiāli /adrese A/, vienam adresātam – dēlam /pers. C/, /pers. A/ rakstiski lūdza dēlam /pers. C/

nodot otru vēstuli ar aploksnes saturu mātei /pers. B/. 2019.gada 15.maijā plkst.08.10 bērnu dārza “/Nosaukums/” telpās sūtījums tika nodots /pers. B/,

tādā veidā sasniedzot vēstulē norādīto adresātu, ar kuru /pers. A/ bija aizliegts sazināties jebkādā veidā.

Ar savām darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1pantā.

Motīvu daļa

Apsūdzētais tiesas sēdē sevi par vainīgu izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā atzina pilnībā, lūdza neveikt pierādījumu pārbaudi tiesas izmeklēšanas

laikā.

Iepazinusies ar lietas materiāliem, uzklausījusi lietas dalībniekus, ņemot vērā to, ka apsūdzētais savu vainu viņam celtajā apsūdzībā atzīst pilnībā un

piekrīt pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, pierādījumu pārbaudes neizdarīšanas sekas tiesas sēdē izskaidrotas un sekas ir

saprotamas, apsūdzētā vaina ir pierādīta ar visiem lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā sakarībā, tiesai nav šaubu par apsūdzētā vainu, tiesa atzīst,

ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 499.pantu pierādījumu pārbaude tiesas izmeklēšanā nav nepieciešama, līdz ar to saskaņā ar Kriminālprocesa

likuma 527.panta trešo daļu pierādījumu analīze un to uzskaitījums spriedumā netiek izdarīta.

Tiesa atzīst, ka apsūdzētā noziedzīgās darbības pareizi kvalificētas pēc Krimināllikuma 168.1panta.

Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta otrajai daļai, nosakot apsūdzētajam soda veidu, tiesa ņem vērā izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto

kaitējumu, kā arī apsūdzētā personību. Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta trešajai daļai, nosakot soda mēru, tiesa ņem vērā atbildību mīkstinošos un

pastiprinošos apstākļus.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7.pantu apsūdzētais izdarījis kriminālpārkāpumu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otro daļu par apsūdzētā atbildību mīkstinošu apstākli tiesa atzīst vainas atzīšanu un izdarītā nožēlošanu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 48.pantu atbildību pastiprinoši apstākļi netika konstatēti.

Tiesa, nosakot sodu, ņem vērā, ka apsūdzētais piekritis pierādījumu pārbaudes neizdarīšanai tiesas izmeklēšanā, tādējādi paātrinājis

krimināltiesisko attiecību noregulēšanu, proti, izmantojis savas Kriminālprocesa likuma 21.panta otrās daļas 1.punktā minētās tiesības uz sadarbību un

izvēlējies vienkāršāka procesa veidu. “Tas, ka apsūdzētais izmanto savas tiesības uz sadarbību vienkāršotāka procesa izvēlē, pastiprina savas vainas

atzīšanu un nožēlošanu, bet nav atzīstams par patstāvīgu viņa atbildību mīkstinošu apstākli” (sk. LR Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta

2008.gada 21.aprīļa lēmums lietā Nr.SKK - 232/2008).

Nosakot sodu, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais iepriekš sodīts vairākkārt, pēdējo reizi ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 15.aprīļa spriedumu pēc

Krimināllikuma 168.1panta ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Atbrīvots pēc soda izciešanas 2019.gada 15.jūlijā.

Papildus noskaidrots, ka apsūdzētā deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir /adrese B/., šķīries, apgādībā trīs personas, 2.grupas invaliditāte,

nestrādājošs, saņem invaliditāte pensiju.

Izvērtējot noziedzīgā nodarījuma raksturu un apsūdzētā personību, kā arī lai panāktu Krimināllikuma 35.pantā noteikto soda mērķi – aizsargāt

sabiedrības drošību, atjaunot taisnīgumu, sodīt vainīgo personu par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, resocializēt sodīto personu un panākt, lai notiesātais

un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas, un izvērtējot apsūdzētā attieksmi pret izdarīto noziedzīgo nodarījumu,

izteikto nožēlu par izdarīto, tiesa atzīst, ka iepriekš noteiktie sodi nav spējuši apsūdzēto atturēt no jaunu noziedzīgu darbību izdarīšanas, līdz ar to tiesa

atzīst, ka apsūdzētajam nav piemērojams alternatīvs sods, bet piemērojams īslaicīgs brīvības atņemšanas sods, kā to lūdza valsts apsūdzības uzturētājs.

Turklāt šo noziedzīgo nodarījumu apsūdzētais izdarīja atrodoties brīvības atņemšanas iestādē.

Tiesa atzīst, ka citu sankcijā paredzēto sodu piemērošana nebūtu vērsta uz kriminālsoda mērķa sasniegšanu.

Tiesa atzīst, ka īslaicīgs brīvības atņemšanas sods ir nosakāms tādā apmērā, kas atbilst izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturam un radītajam

kaitējumam, vainīgā personībai, atbildību mīkstinošiem apstākļiem.

Tiesa norāda, ka apsūdzētajam nav piemērojams piespiedu darbs, jo viņš ir 2.grupas invalīds ar kustības traucējumiem un saskaņā ar

Krimināllikuma 40.panta otro daļu - piespiedu darbs nav piemērojams darbnespējīgām personām. Savukārt atbilstoši Augstākās tiesas Krimināllietu

departamenta lēmumam lietā Nr.SKK-48/2015 – “lai gan KL nav konkrēti paskaidrots, kādas personas atzīstamas par darbnespējīgām, atbilstoši

judikatūrā un juridiskajā literatūrā noteiktajam darbnespējīgas personas ir invalīdi, pensionāri, grūtnieces u. c.”.

Kā arī tiesas ieskatā apsūdzētajam nav piemērojams naudas sods, jo viņa apgādībā ir trīs nepilngadīgas personas, turklāt apsūdzētais ir

nestrādājošs un viņa vienīgie ienākumi ir invaliditātes pensija.

Krimināllikuma 50.panta piektā daļa noteic, ka tiesa nosaka galīgo sodu pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, ja pēc sprieduma stāšanās spēkā

konstatēts, ka persona vainīga vēl citā noziedzīgā nodarījumā, ko tā izdarījusi pirms sprieduma spēkā stāšanās pirmajā lietā, soda laikā ieskaitot sodu,

kas pilnīgi vai daļēji jau izciests pēc pirmā sprieduma.

No lietai pievienotā Rīgas rajona tiesas 2019.gada 15.aprīļa sprieduma redzams, ka /pers. A/ atzīts par vainīgu pēc Krimināllikuma 168.1 panta un

saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu, sods noteiks pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, daļēji saskaitot piespriestos sodus, un galīgais

sods noteikts īslaicīga brīvības atņemšana uz 3 mēnešiem.

Ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019.gada 25.septembra spriedumu atcelts Rīgas rajona tiesas 2019.gada 15.aprīļa

spriedums daļā par galīgā soda noteikšanu, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo un otro daļu. Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta pirmo daļu

galīgais sods noteikts pēc noziedzīgu nodarījumu kopības, vieglāko sodu ietverot smagākajā, īslaicīga brīvības atņemšanu uz 3 mēnešiem. Spriedums

stājies spēkā 2019.gada 22.oktobrī.

Ievērojot lietā konstatēto, apsūdzētais šajā lietā noziedzīgo nodarījumu izdarīja 2019.gada 15.maijā, tas ir, pirms Rīgas rajona tiesas 2019.gada

15.aprīļa spriedums un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019.gada 25.septembra spriedums stājās spēkā, līdz ar ko tiesa secina, ka

apsūdzētajam galīgais sods nosakāms pēc noziedzīgu nodarījumu kopības ar Rīgas rajona tiesas 2019.gada 15.aprīļa sprieduma un Rīgas apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijas 2019.gada 25.septembra sprieduma, saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu soda laikā ieskaitāms pilnīgi izciestais brīvības atņemšanas sods pēc Rīgas rajona tiesas 2019.gada

15.aprīļa sprieduma un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2019.gada 25.septembra sprieduma, tas ir, īslaicīga brīvības atņemšanu uz 3

mēnešiem.

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 240.panta pirmās daļas noteikumiem izlemjama rīcība ar lietiskajiem pierādījumiem.

Pēc sprieduma spēkā stāšanās divas vēstules, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, jāturpina glabāt pie krimināllietas.

Pirmstiesas kriminālprocesā /pers. A/ drošības līdzeklis netika piemērots.

Ņemot vērā to, ka tiesa nekonstatē procesuālā piespiedu līdzekļa piemērošanas pamatu apsūdzētajam, tad, tiesas ieskatā, drošības līdzeklis līdz

sprieduma spēkā stāšanās dienai nav nosakāms.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 520.pantu, tiesa

nosprieda

atzīt /pers. A/ par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma 168.1pantā un sodīt ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 1

(vienu) mēnesi 15 (piecpadsmit) dienām.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu, daļēji saskaitot ar šo spriedumu piespriesto sodu ar sodu, kas piespriests ar Rīgas rajona tiesas

2019.gada 15.aprīļa spriedumu un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2019.gada 25.septembra spriedumu, galīgo sodu /pers. A/ noteikt pēc

noziedzīgo nodarījumu kopības brīvības atņemšanu uz 4 (četriem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu soda laikā ieskaitīt pilnīgi izciesto brīvības atņemšanas sodu pēc Rīgas rajona tiesas 2019.gada

15.aprīļa sprieduma un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu kolēģijas 2019.gada 25.septembra sprieduma, tas ir, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 3 (trīs)

mēnešiem.

Drošības līdzekli nepiemērot.

Lietiskos pierādījumus pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas - divas vēstules, kas glabājas pie krimināllietas materiāliem, turpināt glabāt pie

krimināllietas.

Spriedumu daļā par tiesas piespriesto sodu vai sakarā ar pieļautiem procesa pārkāpumiem desmit dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības

dienas var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesā Krimināllietu tiesas kolēģijā, apelācijas sūdzību vai protestu iesniedzot Rīgas rajona tiesā.

Pilns tiesas spriedums sagatavots un pieejams 2020.gada 6.martā.

Rīgas rajona tiesas tiesnese A.Briede