Court orders enforcement of consumer loan debt including interest, penalties, and litigation costs against individual debtor.

Lietas Nr. C33495317

Lietas arhīva Nr. C-1278-18/18

ECLI:LV:RIRT:2018:0208.C33495317.1.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Siguldā 2018.gada 8.februārī

Rīgas rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnese Vineta Mazure

ar tiesas sēdes sekretāri Sandru Zoltneri

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu ārvalsts komersants “PlusPlus Baltic OÜ” filiāles Latvijā prasībā pret /pers. B/ par parāda piedziņu, un

konstatēja

APRAKSTOŠĀ DAĻA

[1] tiesā 2017.gada 21.jūnijā saņemts ārvalsts komersants “PlusPlus Baltic OÜ” filiāles Latvijā prasības pieteikums par parāda piedziņu

pret /pers. B/.

Pamatojoties uz Civillikuma 1587., 1589., 1716., 1717., 1720., 1753., 1756., 1764., 1811., 1828., 1934., 1943.pantu, lūdz tiesu:

1) piedzīt no /pers. B/ par labu “PlusPlus Baltic OÜ” neatmaksāto pamatsummu 3015,02 euro, līgumiskos procentus 2041,81 euro,

līgumsodu 301,50 euro, likumiskos procentus 973,21 euro, kopā parāda summu 6331,54 euro;

2) piedzīt no /pers. B/ par labu SIA “PlusPlus Baltic OÜ” tiesāšanās izdevumus - samaksāto valsts nodevu 488 euro apmērā, kā arī ar

lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro apmērā;

3) noteikt SIA “PlusPlus Baltic OÜ” tiesības saņemt likumiskos procentus 6% gadā no kopējās neatmaksātās parāda summas no prasības

pieteikuma iesniegšanas dienas līdz sprieduma pilnīgai izpildei.

[1.2] Prasības pieteikumā norādīts, ka 2006.gada 8.novembrī starp LAS “Latvijas Krājbanka” un /pers. B/ noslēgts Patēriņa kredīta līgums

Nr.JL00-06-P-725. Saskaņā ar Aizdevuma līgumu atbildētājam izsniegts naudas aizdevums LVL 2300 apmērā jeb 3272,61 euro.

Saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem aizdevuma atmaksas termiņš ir līdz 2010.gada 10.novembrim, saskaņā ar atmaksas grafiku. Saskaņā

ar Aizdevuma līguma noteikumiem procentu likme 20% gadā. Līgumsods saskaņā ar Aizdevuma līguma noteikumiem par termiņā neatmaksātu aizdevumu

un/vai nesamaksātiem procentiem 0,5% dienā.

[1.3] 2008.gada 30.maijā LAS „Latvijas Krājbanka” un SIA ,,MG Projekts” noslēdza aizdevuma līgumu Nr. RC61-08- A-032, kura saistību

izpildes nodrošināšanai 2008.gada 30.maijā LAS „Latvijas Krājbanka” un SIA ,,MG Projekts” noslēdza komercķīlas līgumu Nr.RC61-08-A-032.

Saskaņā ar komercķīlas līgumu SIA ,,MG Projekts” ieķīlāja mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskas un bezķermeniskas lietas, tai skaitā

prasījuma tiesības. Ņemot vērā, ka SIA ,,MG Projekts” neveica savu no aizdevuma līguma izrietošo saistību izpildi pret LAS „Latvijas Krājbanka”, LAS

„Latvijas Krājbanka” 2012.gada 23.jūlijā iesniedza SIA ,,MG Projekts” un nosūtīja Uzņēmumu reģistram paziņojumu par komercķīlas tiesības

izlietošanu.

2012.gada 30.augustā Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņēma lēmumu Nr.6/9/110281/10092 par komercķīlas izlietošanas reģistrāciju, tādējādi

LAS „Latvijas Krājbanka” radās tiesības pārdot no komercķīlas līguma izrietošo komercķīlas priekšmetu par brīvu cenu.

[1.4] 2012.gada 31.augustā LAS „Latvijas Krājbanka” un LAS „Latvijas Krājbanka” meitas kompānija SIA „Atlantijas nami”, ievērojot

Komerclikuma 38.panta un 43.panta noteikumus, noslēdza komercķīlas priekšmeta pirkuma līgumu saskaņā, ar kuru LAS „Latvijas Krājbanka” pārdeva

SIA „Atlantijas nami” SIA ,,MG Projekts” piederošo mantu kā lietu kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, tai skaitā prasījuma tiesības.

[1.5] 2016.gada 5.aprīlī starp LAS “Latvijas Krājbanka”, SIA „Atlantijas Nami”, (likvidēts 23.11.2016), SIA „Krājinvestīcijas” (likvidēts

03.01.2017) un PlusPlus Baltic OÜ noslēgts prasījumu tiesību (Cesijas līgums) Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditors cedēja (nodeva) PlusPlus Baltie OÜ

un PlusPlus Baltie OÜ pieņēma no Kreditora no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības pret atbildētāju.

[1.6] Atbildētāja no līguma izrietošo saistību kavējuma un nepilnīgas izpildes dēļ Kreditors, pamatojoties uz Līgumu, 2015.gada 14.oktobrī nosūtīja

paziņojumu par parādsaistībām, kurā informēja, ka tiek kavēti no Aizdevuma līguma izrietošie maksājumi, kā arī 2010.gada 10.novembrī ir iestājies

Aizdevuma līgumā noteiktais atmaksas termiņš, taču izsniegtais aizdevums Kreditoram nav atmaksāts, kā arī nav samaksāts līgumsods un likumiskie

nokavējuma procenti.

[1.7] 2016.gada 3.maijā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltie OÜ filiāle Latvijā nosūtīja atbildētājam paziņojumu par to, ka 2016.gada 5.aprīlī starp

Kreditoru un PlusPlus Baltie OÜ ir noslēgts prasījuma tiesību (cesijas līgums) Nr.83/68, saskaņā ar kuru Kreditors cedēja (nodeva) PlusPlus Baltie OÜ

un PlusPlus Baltie OŪ pieņēma no Kreditora no Aizdevuma līguma izrietošās prasījuma tiesības, kas sastāv no neatmaksāto pamatsummu 3015,02 euro,

līgumiskos procentus 2041,81 euro, līgumsodu 301,50 euro, likumiskos procentus 973,21 euro, kopā 6331,54 euro.

[1.8] Tā pat prasītājs norādīja, ka 2010.gada 10.novembrī ir iestājies Aizdevuma līguma pilnīgas apmaksas termiņš, taču aizdevums nav atmaksāts,

kā arī nav samaksāts līgumsods un līgumiskie nokavējuma procenti. Prasītāja lūdza parādu samaksāt. Pēdējais maksājums no atbildētāja saņemts

2008.gada 18.jūlijā.

[1.9] Prasītājs pamatojoties uz Civillikuma 1765.pantu ir aprēķinājis likumiskos 6% (sešus procentus) no Aizdevuma līguma termiņa beigu datuma

2010.gada 10.novembra līdz prasības sagatavošanai 2017.gada 8.jūnijam ir 973,21 euro, kas aprēķināti no neatmaksātās pamatsummas.

[2] 2017.gada 28.jūnijā atbildētājai /pers. B/ uz viņas deklarēto dzīves vietu ierakstītā sūtījumā nosūtīts prasības pieteikums un

paskaidrojuma veidlapa, nosakot termiņu rakstveida paskaidrojumu sniegšanai līdz 2017.gada 28.jūlijam (lietas 34.lapa).

Atbildētāja/pers. B/ paskaidrojumus par celto prasību nav iesniegusi.

[3] Atbildētāja/pers. B/ uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdi informēta Civilprocesa likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

[3.1] No Tiesu informācijas sistēmā pieejamā Personu datu pārlūka reģistra izriet, ka atbildētāja /pers. B/ savu dzīvesvietu deklarējusi /dzīvesvieta/

(lietas 32.lapa, lietas 41.lapa).

Saskaņā ar Dzīves vietas deklarēšanas likuma 1.pantu, dzīves vietas deklarēšanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama

tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību.

[3.2] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.pantu, tiesas dokumentus fiziskajai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādīta papildu adrese, — pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums būt sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs

personas norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

[3.3] Civilprocesa likuma 56.1panta pirmās daļas 3.punkts noteic, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.panta noteiktajā kārtībā, uzskatāms,

ka personai ir paziņots par tiesas sēdes vai procesuālās darbības laiku un vietu vai par attiecīgā dokumenta saturu un tiesas dokumenti ir izsniegti,

septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

[3.4] Prasītāja SIA “PlusPlus Baltic OÜ” pilnvarotā pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies, par tiesas sēdi informēta Civilprocesa likuma 56.pantā

paredzētā kārtībā.

[3.5] 2018.gada 10.janvārī tiesā saņemts prasītāja pilnvarotās pārstāves iesniegums, kurā lūgts tiesu izskatīt minēto lietu bez pārstāvja

klātbūtnes tiesas sēdē. Norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā (lietas 39.lapa).

[3.6] Tiesa nekonstatē Civilprocesa likuma 209.pantā un 210.pantā norādītos apstākļus lietas izskatīšanas atlikšanai, tāpēc atzīst par iespējamu

izskatīt lietu bez prasītāja pārstāvja un atbildētājas /pers. B/ piedalīšanās tiesas sēdē, jo gan prasītājs, gan atbildētāja par tiesas sēdi informēti Civilprocesa

likuma 56.pantā paredzētā kārtībā.

MOTĪVU DAĻA

[4] Izvērtējusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasības pieteikumā norādītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība

pamatota un apmierināma.

[5] No 2006.gada 8.novembrī noslēgtā Patēriņa kredīta līguma Nr.JL00-06-P-725 (turpmāk – Līgums), kas noslēgts starp AS “Latvijas

Krājbanka” un atbildētāju, redzams, ka atbildētājai piešķirts aizdevums LVL 2300 jeb 3272,61 euro apmērā ar atmaksas termiņu līdz 2010.gada

10.novembrim un ikmēneša maksājumu LVL 70,39 jeb 100,16 euro ar procentu likmi 20% gadā. Aizdevuma līgumam pievienoti patēriņa kredīta

noteikumi, kurus atbildētāja parakstījusi, apliecinot, ka ar tiem ir iepazinusies (lietas 10.-11.lapa)

Līguma 4.4.punktā puses vienojušās par maksu LVL 46 jeb 65,45 euro apmērā par aizdevuma noformēšanu un izsniegšanu.

Līguma 5.1. un 5.2.punktā puses vienojušās par aizdevuma atmaksas pirmo maksājuma datumu un procentu samaksas pirmo maksājuma datumu

2006.gada 10.decembri.

Līguma 5.5.punktā puses vienojušās par līgumsodu 0,5% dienā.

Faktu, ka aizdevums izsniegts 2006.gada 8.novembrī, apliecina izraksts no atbildētājas konta LV86UBAL2400B69419001 (lietas 12.lapa)

[5.1] No lietai pievienotā 2016.gada 5.aprīļa Prasījuma tiesību pirkuma (Cesijas) līguma Nr.83/86 starp likvidējamo AS “Latvijas Krājbanka”,

SIA “Atlantijas Nami”, SIA “Krājinvestīcijas” un ārvalsts komersantu PlusPlus Baltic OÜ redzams, ka prasītājs pieņēmis cedenta prasījumus pēc iepriekš

minētā līguma ar visām pie tā piederīgām blakus tiesībām pret atbildētāju (lietas 13.-14.lapa).

[5.2] Civillikuma 1798.pants noteic, ka par cesijas priekšmetu var būt visādi prasījumi, vienalga, vai tie izriet no līguma, vai no neatļautas darbības,

starp tiem arī tādi, kuriem vēl nav iestājies termiņš, kā arī nosacīti un pat nākami un nedroši.

Civillikuma 1793.panta 3.punkts noteic, ka prasījumi var pāriet no agrākā kreditora uz jaunu ar cesiju, kura notiek pēc tiesiska darījuma, vienalga,

vai kreditors to noslēdzis uz likumiska pienākuma pamata vai labprātīgi, savukārt saskaņā ar Civillikuma 1801.pantu, cesijas līgumu starp prasījuma

atdevēju kreditoru (cedentu) un to personu, kam to atdod (cesionāru), var noslēgt jebkādā formā. Parādnieka piekrišana, pret kuru prasījums vērsts, nav

vajadzīga, un cesija ir spēkā, pat ja viņš neko par to nezina. Civillikuma 1805.pants noteic, ka cesionārs var no cesijas brīža darboties ar kreditora

tiesībām un uz šā pamata rīkoties ar prasījumu, cedēt to savukārt citam un izlietot to pret parādnieku.

[5.3] Tiesa atzīst, ka pie norādītajiem apstākļiem prasītājam ir visas prasījuma tiesības pret atbildētāju, kas izriet no atbildētājas un AS „Latvijas

Krājbanka” saistībām.

[5.4] Likvidējamā AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “Atlantijas nami” 2012.gada 21.decembrī nosūtīja atbildētājai paziņojumu par to, ka

likvidējamā AS “Latvijas Krājbanka” un SIA “Atlantijas nami”, ievērojot Komercķīlas likuma 38.panta un 43.panta noteikumus, noslēdza Komercķīlas

priekšmeta pirkuma līgumu, saskaņā ar kuru AS “Latvijas Krājbanka” pārdeva SIA “Atlantijas Nami” visu SIA “MG Projekts” piederošo mantu kā lietu

kopību, ieskaitot ķermeniskās un bezķermeniskās lietas, t.s.k. prasījuma tiesības pret atbildētāju (lietas 18.-20.lapa).

2015.gada 14.oktobrī SIA “Atlantijas Nami” nosūtīja atbildētājai brīdinājumu par parāda samaksu, kas izriet no 2006.gada 8.novembrī noslēgtā

Patēriņa kredīta līguma Nr.JL00-06-P-725. Uz brīdinājuma sastādīšanas brīdi atbildētājas parāds pret Krājbanku ir 6262,34 euro, kas sastāv no

neatmaksātās pamatsummas 3015,02 euro, līgumiskajiem procentiem 2041,81 euro, līgumsoda 301,50 euro, likumiskajiem procentiem 904,01 euro

(lietas 15.-17.lapa).

2016.gada 3.maijā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā nosūtījis atbildētājai paziņojumu, kurā norāda, ka SIA “Atlantijas Nami” ir

cedējusi atbildētājas parādu PlusPlus Baltic OU (lietas 21.lapa).

2016.gada 3.maijā ārvalsts komersanta PlusPlus Baltic OU filiāle Latvijā nosūtījis atbildētājai paziņojumu par notikušu cesiju, aicina atbildētāju

samaksāt parādu 6338,54 euro apmērā līdz 2016.gada 26.maijam (lietas 22.-26.lapa).

[5.5] No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja savas saistības nav izpildījusi pienācīgi un prasības pieteikuma iesniegšanas brīdī

atbildētāja ir parādā naudas summu 3015,02 euro (pamatparāds) apmērā.

Pamatojoties uz minēto, tiesa atzīst, ka prasītājam ir pamats prasīt visas izmantotās kredīta limita summas atmaksu.

[5.6] Kā atzīts tiesību doktrīnā, civiltiesiskajā strīdā pusēm ir pretējas intereses un viedokļi un katra puse cenšas pārliecināt tiesu par

noteiktu tiesisko attiecību un juridiski nozīmīgu faktu esamību vai neesamību. To var panākt ar pierādījumiem un pierādīšanu (A.Līcis. Prasības

tiesvedība un pierādījumi. Prof. K.Torgāna zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2003, 62.lpp.).

[5.7] Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Civilprocesa likuma 96.panta piektā daļa noteic, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra

puse.

[5.8] Saskaņā ar Civillikuma 1587.pantu tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesības atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Atbilstoši Civillikuma 1425.pantam, katra saistība jāizpilda pilnā apmērā, un nevienu nevar piespiest apmierināties tikai ar kādas saistības

daļas izpildījumu.

Civillikuma 1590.pants noteic, ka katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Civillikuma 1838.pants noteic, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem atļautiem pierādījuma

līdzekļiem, bet sevišķi ar rakstisku apliecinājumu jeb kvīti.

[5.9] Tiesa atzīst, ka atbildētāja nav izmantojusi savas Civilprocesa likuma 74.pantā paredzētās tiesības un paskaidrojumus par prasību nav

sniegusi, kā arī iebildumus par prasībā norādītajiem apstākļiem nav izteikusi, parāda esamību nav apstrīdējusi, atbilstoši Civillikuma 1838.panta pirmajai

daļai nav iesniegusi pierādījumus, kas apliecinātu, ka parādu viņa būtu atmaksājusi.

[5.10] Ņemot vērā iepriekšminēto tiesa atzīst, ka no atbildētājas prasītāja labā piedzenama parāda pamatsumma 3015,02 euro apmērā.

[6] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumiskos procentus 2041,81 euro par laika periodu no 2006.gada 8.novembra līdz 2010.gada

10.novembrim (lietas 5.lapa).

[6.1] Civillikuma 1765.pants noteic, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu. Saskaņā ar

Civillikuma 1757.pantu, nolīgstot procentus, jānoteic to apmērs.

Savukārt Civillikuma 1946.panta pirmā daļa noteic, ka procenti par aizdevumu dodami tikai tad, ja tie bijuši tieši norunāti vai ja parādnieks

pielaidis nokavējumu.

[6.2] No 2006.gada 8.novembra patēriņa kredīta līguma 4.5.punkta izriet, ka par aizdevuma izmantošanu tiek aprēķināti lietošanas

procenti pēc likmes 20 % gadā (lietas 10.lapa).

Atbilstoši Patēriņa kredīta noteikumu 5.punktam, procentus banka aprēķina no neatmaksātā patēriņa kredīta atlikuma. Procenti jāmaksā no

dienas, kas patēriņa kredīts izsniegts, līdz patēriņa kredīta pilnīgas atmaksas dienai. Procenti tiek aprēķināti pēc formulas 365/360, aprēķinos tiek

pieņemts attiecīgā mēneša faktiskais dienu skaits mēnesī un 360 dienas (lietas 11.lapa).

[6.3] Tiesa konstatē, ka prasītājs aprēķinājis līgumiskos procentus par kredīta lietošanu par laika periodu no 2006.gada 8.novembra līdz

2010.gada 10.novembrim 2041,81 euro apmērā.

Tiesa secina, ka lietā nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt procentu apmēra aprēķina pamatotību, jo atbildētāja konkrēto

prasījumu nav apstrīdējusi.

[6.4] Ievērojot Civillikuma 1753., 1756., 1946.pantu un līguma 1.2.punktu, tiesa atzīst, ka atbildētāja, parakstot līgumu apņēmusies

samaksāt procentus par izmantoto aizdevuma limitu saskaņā ar noteikto procentu likmi, līdz ar to, tiesa atzīst par pierādītu atbildētājas pienākumu maksāt

līgumiskos procentus 2041,81 euro par laika periodu no 2006.gada 8.novembra līdz 2010.gada 10.novembrim.

[7] Prasītājs lūdzis piedzīt no atbildētājas līgumsodu 301,50 euro apmērā.

[7.1] Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktā noteikts, ka parādnieka nokavējums ar visām sekām iestājas pats no sevis, kad viņš

palaidis garām termiņu, kas nolikts izpildīšanai vai nu ar līgumu vai pēc parašas, bet Civillikuma 1662.pants paredz, ka nokavējums uzliek parādniekam

pienākumu pilnā apmērā atlīdzināt kreditoram visus zaudējumus.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsods ir pametums, ko kāda persona

uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai izpildītu nepienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1717.panta otro daļu

(redakcijā, kas bija spēkā līdz 2013.gada 31.decembrim) līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami

no līguma neizpildīšanas. Savukārt Civillikuma 1720.pants paredz kreditora tiesību prasīt kā līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu, ja tieši tā bijis norunāts

vai līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār, kā par neizpildīšanu īstā laikā.

[7.2] Saskaņā ar 2006.gada 8.novembra Patēriņa kredīta līguma Nr.JL00-06-P-725 5.5.punktu par līgumā noteikto maksājumu termiņu

neievērošanu aizņēmējs maksā bankai līgumsodu 0,5% (nulle un 50/100 procenti) dienā (lietas 10.lapa).

[7.3] Līgumsodam ir sodīšanas un zaudējumu atlīdzināšanas funkcija un tā uzdevums ir ietekmēt parādnieka saistību izpildi, nevis nodrošināt

kreditoram labumu papildus parādnieka pamatsaistībai. Līgumsods nav līdzeklis, ar kura palīdzību kreditors ir tiesīgs iedzīvoties uz parādnieka rēķina

(peļņas avots), un tiesiskajās attiecībās sakarā ar sodoša rakstura tiesisko līdzekļu piemērošanu par vispārēju principu tiesībās ir atzīstams soda

samērīguma princips.

[7.4] Tiesa secina, ka konkrētajā tiesiskajā situācijā atbildētāja Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē ir atzīstama

par patērētāju. Tādējādi pušu starpā noslēgtā līguma noteikumi ir izvērtējami līgumslēdzēju pušu vienlīdzīguma un taisnīguma aspektā atbilstoši Patērētāju

tiesību aizsardzības likumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 6.panta trešās daļas 4.punkts noteic, ka par netaisnīgiem līguma noteikumiem uzskatāmi noteikumi,

kas uzliek patērētājam, kurš neizpilda vai nepienācīgi izpilda līgumsaistības, neproporcionāli lielu līgumsodu vai citu kompensāciju par līgumsaistību

neizpildi vai nepienācīgu izpildi salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildīšanas vai nepienācīgas izpildīšanas radīto zaudējumu vai ņemot vērā citus apstākļus.

[7.5] No lietas materiāliem izriet, ka atbildētājas pieļautie saistību pārkāpumi, neveicot maksājumus patēriņa kredīta līgumā noteiktā apmērā

un termiņā, ir radījuši prasītājam tiesības uz līgumsoda saņemšanu.

[7.6] Prasītājs aprēķinājis un lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu 301,50 euro apmērā, kas ir 10% no pamatparāda 3015,02 euro, ir

vērtējams kā samērīgs, salīdzinot ar neizpildīšanas un nepienācīgās izpildīšanas radīto zaudējumu, attiecībā pret atbildētāju un viņa neizpildītajām

saistībām.

[7.8] Turklāt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāts 2008.gada 14.maija spriedumā lietā Nr.SKC-212/2008, izvērtējot normas par

līgumsodu kopsakarā ar taisnīguma un samērīguma principu, ir nonācis pie atzinuma, ka līgumsoda samazināšanas iespēja nav izslēgta. Jautājums par

līgumsoda samērīgumu un taisnīgumu konkrētos apstākļos ir tāds jautājums, kas sakarā ar likuma tieša norādījuma trūkumu ir izlemjams pēc tiesas ieskata

saskaņā ar Civilprocesa likuma 5.pantā norādīto taisnības apziņu un vispārīgiem tiesību principiem.

[7.9] Saskaņā ar Civillikuma 17241. pantu, tiesas kompetencē ietilpst izvērtēt piemērota līgumsoda samērīgumu. Turklāt, atbilstoši jau

stabili noteiktajai tiesu praksei, atzīstams, ka līgumsods ir aprobežots arī ar citiem noteikumiem un taisnīguma principu, līdz ar ko tiesai ir tiesības, un pat

pienākums pielīgto līgumsodu samazināt, ja tas ir atzīstams par nesamērīgu.

[7.10] Papildus tiesa ņem vērā, ka likumdevējs ar 2014.gada 1.janvāri ir paredzējis līgumsodu par saistību nepienācīgu izpildi vai

neizpildīšanu īstā laikā (termiņā) aprobežot ar 10% no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (Civillikuma 1716.pants).

Šādā likuma normas iestrādne norāda uz to, ka likumdevējs ir atzinis par taisnīgu līgumsodu 10% apmērā no pamatparāda.

[7.11] Tiesa neapšauba prasītāja tiesības saņemt līgumsodu, jo puses to ir pielīgušas, kā arī atbildētāja ir pieļāvusi maksājumu nokavējumu un tā kā

prasītājs ir lūdzis piedzīt līgumsodu 301,50 euro apmērā, tiesa uzskata, ka līgumsoda apmērs 301,50 euro ir taisnīgs un samērīgs, tādēļ apmierināms

pilnībā.

[8] Prasītājs lūdzis tiesu piedzīt no atbildētājas likumiskos nokavējuma procentus 973,21 euro apmērā par laika periodu no 2010.gada

10.novembra līdz 2017.gada 8.jūnijam.

[8.1] Civillikums neparedz svešas lietas bezmaksas lietošanu. Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas

dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu (844.p.) lietošanas atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1759.panta 1.punktu procenti jāmaksā, arī bez noteiktas norunas, uz likuma pamata, par katra parāda samaksas

nokavējumu, kaut arī parāds pats par sevi būtu bezprocentīgs; šādus procentus sauc par nokavējuma procentiem.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[8.2] Ņemot vērā minēto tiesa atzīst, ka no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami likumiskie nokavējuma procenti par laika periodu

no 2010.gada 10.novembra līdz 2017.gada 8.jūnijam 973,21 euro apmērā.

[9] Prasības pieteikumā ietverts lūgums noteikt prasītājam tiesības līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos kavējuma

procentus.

Atbilstoši Civillikuma 1765.panta pirmajai daļai procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja

likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.

[9.1] Civilprocesa likuma 195.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda prasījuma

veidu un piedzenamo summu, atsevišķi uzrādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, kā arī prasītāja tiesības par laiku līdz

sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus, minot arī to apmēru.

[9.2] Tā kā konkrētajā gadījumā atbildētāja savas uzņemtās saistības nav pildījusi, tiesa atzīst par pamatotu prasītāja lūgumu atzīt tiesības

par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no atbildētājas likumiskos sešus procentus no parāda pamatsummas 3015,02 euro, ievērojot Civillikuma

1763.panta nosacījumus, ka procentu pieaugums apstājas, kad vēl nesamaksāto procentu daudzums sasniedzis kapitāla lielumu.

[10] Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punkts noteic, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas

dokumentu piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi.

[10.1] Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītājs, ceļot prasību, samaksājis valsts nodevu 488 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro

(lietas 7.-9.lapa).

[10.2] Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunkts noteic, ka par prasību, kas novērtējama naudas summā valsts nodeva

aprēķināma – no 2135 euro līdz 7114 euro, — 320,10 euro plus 4 procenti no prasības summas, kas pārsniedz 2134 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta b) apakšpunktu valsts nodeva sastāda 488 euro. Prasības summa 6331,54 euro –

320,10 + 4% no 4197,54 (6331,54-2134) = 320,10+ 167,90 (4% no 4197,54) = 488.

[10.3] Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētājas par labu prasītājam piedzenami tiesāšanās izdevumi – valsts nodeva

488 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie 3,20 euro.

[10.4] No lietas materiāliem redzams, ka ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi par tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu piegādāšanu un

izsniegšanu šajā lietā ir 2,67 euro (lietas 2.lapa). Ņemot vērā, ka prasītājs ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus samaksājis 3,20 euro apmērā, tiesa

atzīst, ka ar lietas izskatīšanas saistītie izdevumi samaksāti pilnā apmērā.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1pantam atbildētājai nosakāms sprieduma labprātīgas izpildes termiņš 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās

dienas.

REZOLUTĪVĀ DAĻA

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 34., 35., 39., 42., 43, 93.pantu, 96.panta piekto daļu, 97., 190., 193., 195., 204.1 pantu, tiesa

nosprieda

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu “PlusPlus Baltic OÜ”, reģ. Nr.12273105, neatmaksāto pamatsummu 3015,02 euro

(trīs tūkstoši piecpadsmit euro un 02 centi), līgumiskos procentus par laika periodu no 2006.gada 8.novembra līdz 2010.gada 10.novembrim 2041,81

euro (divi tūkstoši četrdesmit viens euro un 81 cents), līgumsodu 301,50 euro (trīs simti viens euro un 50 centi), likumiskos nokavējuma procentus par

laika periodu no 2010.gada 10.novembra līdz 2017.gada 8.jūnijam 973,21 euro (deviņi simti septiņdesmit trīs euro un 21 cents) apmērā, un tiesāšanās

izdevumus: valsts nodevu 488 euro (četri simti astoņdesmit astoņi euro) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 3,20 euro (trīs euro un 20 centi),

kopā 6822,74 euro (seši tūkstoši astoņi simti divdesmit divi euro un 74 centi).

Parāda summu ieskaitīt PlusPlus Baltic OÜ filiāle Latvijā norēķinu kontā: AS “Swedbank”, konta Nr. LV76HABA0551041569842. Maksājuma

mērķis: /pers. B/, pk. /personas kods/.

Noteikt “PlusPlus Baltic OÜ”, reģ. Nr.12273105, tiesības saņemt likumiskos procentus 6% (seši procenti) gadā no pamatparāda summas –

3015,02 euro (trīs tūkstoši piecpadsmit euro un 02 centi), līdz sprieduma izpildes (izsoles) dienai.

Noteikt /pers. B/ sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas rajona tiesā Siguldā, Šveices ielā 27.

Tiesnese V.Mazure