Court convicts defendant of theft and orders payment of legal costs due to failure to appear in court.

Lieta Nr.11331083917

Lietas arhīva Nr. K26-0073-19/9

ECLI:LV:REZT:2019:0522.11331083917.4.S

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rēzeknē 2019.gada 22.maijā

Rēzeknes tiesa,

tiesnesis P.Novičenoks,

piedaloties prokurorei J.Artemjevai,

aizstāvim zvērinātam advokātam Vj.Platpiram,

atklātā tiesas sēdē Kriminālprocesa likuma 464.panta kārtībā izskatīja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā par

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Aprakstošā daļa

/pers. A/ izdarīja svešas kustamas mantas slepenu nolaupīšanu (zādzību) nelielā apmērā. Noziedzīgs nodarījums izdarīts šādos apstākļos:

2017.gada 7.oktobrī, dienas laikā, /pers. A/ ieradās SIA “Veda S” piederošajā autoservisā Latgales ielā 51, Rēzeknē, kurā agrāk viņš bija

strādājis un zināja kur glabājas darba instrumenti, salika somā un aiznesa:

- pārnēsājamu lampu ar kabeli 6 euro vērtībā;

- uzgriežņu atslēgu komplektu Y??? 128 gab. 97 euro vērtībā;

- uzgriežņu atslēgu komplektu YATO 40 gab. 19 euro vērtībā;

- āmuru 2,10 euro vērtībā;

- plakanknaibles 3,50 euro vērtībā;

- apaļknaibles 2,20 euro vērtībā;

- sānknaibles 2,50 euro vērtībā;

- regulējamu cauruļatslēgu 8,50 euro vērtībā;

- apaļknaibles gredzeniem 3,10 euro vērtībā;

- apaļknaibles gredzeniem taisnas 3,10 euro vērtībā;

- skrūvgriezi 6x100 0,75 euro vērtībā;

- skrūvgriezi PH 1x100 0,70 euro vērtībā;

- skrūvgriezi 3x70 0,70 euro vērtībā;

- kombinētu atslēgu D11 mm 0,90 euro vērtībā;

- kombinētu atslēgu D21 mm 2,30 euro vērtībā;

- kombinētu atslēgu D24 mm 3,20 euro vērtībā;

- uzgriežņu triecienatslēgu 198,00 euro vērtībā.

Tādējādi /pers. A/ nolaupīja SIA “Veda S” piederošo īpašumu 353,55 euro vērtībā.

Ar šādām darbībām /pers. A/ izdarīja tīšu mazāk smagu noziegumu, kas paredzēts Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā.

Motīvu daļa

[1] Kriminālprocess tiesai tika nodots 2018.gada 16.martā un lieta iztiesāšanai tika nozīmēta 2018.gada 28.maijā, nosūtot apsūdzētajam tiesas

pavēstes uz deklarēto un kriminālprocesā norādīto dzīvesvietas adresi. Apsūdzētais /pers. A/ uz tiesas sēdi neieradās un par neierašanās iemesliem tiesai

nepaziņoja. 2018.gada 28.maijā tiesa pieņēma lēmumu par lietas iztiesāšanas atlikšanu uz 2018.gada 8.oktobri. Tāpat apsūdzētajam /pers. A/ piemērots

procesuālais piespiedu līdzeklis - piespiedu atvešana un piespiedu nauda. 2018.gada 8.oktobrī tiesā saņemts valsts policijas dienesta ziņojums, ka

lēmumu par /pers. A/ piespiedu atvešanu izpildīt nav iespējams, no apsūdzētā mātes paskaidrojumiem noskaidrots, ka /pers. A/ apmēram trīs mēnešus

atpakaļ aizbrauca uz ārzemēm, viņa atrašanās vieta nav zināma. Lietas iztiesāšana tika atlikta uz 2019.gada 29.janvāri, nosūtot apsūdzētajam uz deklarēto

un kriminālprocesā norādīto dzīvesvietas adresi paziņojumu par tiesas sēdi un izskaidrojumu par iespēju iztiesāt lietu bez apsūdzētā piedalīšanās.

2019.gada 29.janvārī apsūdzētais atkāroti bez attaisnojošiem iemesliem neieradās uz tiesas sēdi.

Noklausoties prokurores un aizstāvja viedokļus par lietas iztiesāšanu bez apsūdzētā /pers. A/ piedalīšanās, tiesa atzina, ka saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 464.pantu krimināllietu var iztiesāt bez apsūdzētā /pers. A/ piedalīšanās, jo apsūdzētais atkārtoti bez attaisnojoša iemesla

neieradās uz tiesas sēdi. Pasta sūtījumi ar tiesas pavēstēm un paziņojumiem par lietas izskatīšanas laiku un vietu apsūdzētajam tika nosūtīti gan uz

apsūdzētā deklarēto, gan arī uz norādīto adresi, tādējādi secināms, ka apsūdzētajam ir ticis paziņots par lietas iztiesāšanas laiku un vietu likumā noteiktā

kārtībā.

[2] Pārbaudot krimināllietā savāktos pierādījumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ vaina viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts

Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā ir pilnīgi pierādīta ar lietā savāktajiem un atbilstoši Kriminālprocesa likuma 445., 500 un 501.panta noteikumiem

pārbaudītiem pierādījumiem to kopumā un savstarpējā sakarībā.

[3] Ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ atkārtotu neattaisnotu neierašanos uz tiesas sēdēm un lietas iztiesāšanu apsūdzētā prombūtnē saskaņā ar

Kriminālprocesa likuma 464.panta noteikumiem, apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtie paskaidrojumi par apsūdzības būtību tika

nolasīti saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 501.panta 4.punktu.

[3.1] 2018.gada 8.februārī, būdams nopratināts kā persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess, liecināja, ka viņš no 2017.gada augusta līdz

novembrim bija pieņemts darbā SIA “Veda S” autoservisā par autoatslēdznieku. Strādāja ar firmas instrumentiem. Pēc kāda laika servisa īpašnieks

V.Stroževs viņam pateica, ka iedos jaunus instrumentus un triju mēnešu laikā no viņa algas izskaitīs naudu par instrumentiem un tie piederēs viņam. Par to

tika parakstīts līgums. Apmēram oktobra beigās /pers. A/ sanāca konflikts ar vadību un viņš atbrīvojās no darba. Par cik no savas algas bija izmaksājis

instrumentu vērtību, tad šie instrumenti piederēja viņam un viņš šo instrumentu paņemšanu neuzskata par zādzību (lietas 17.lapa).

[3.2] 2018.gada 12.martā, būdams nopratināts aizdomās turētā statusā /pers. A/ liecināja, ka SIA “Veda S” autoservisā strādāja no 2017.gada

jūlija beigām līdz septembrim. Darba pienākumu pildīšanai viņam tika izsniegti instrumenti. Pēc atlaišanas viņš servisā nostrādāja vēl apmēram trīs nedēļas.

Apsūdzētais uzskatīja, ka par šo laiku viņam pienākas alga. Ar vadību nekas nebija sarunāts un iespējams vadība nezināja, ka viņš turpina strādāt, jo

pārsvarā kontaktējās tikai ar citiem darbiniekiem. Pildīja dažādus palīgdarbus, kas saistīti ar kārtošanu un priekšmetu pārvietošanu. Kad vadībai

aizrādīja, ka par darbu ir jāsamaksā, viņu no servisa padzina. 2017.gada 7.oktobrī apsūdzētais ieradās servisā it kā strādāt, taču patiesībā paņēma

instrumentus, kuri bija viņam izsniegti darba vajadzībām, kā kompensāciju par nesamaksāto algu. Pēc dažām dienām viņš bija iebraucis servisā un pateica

V.Stroževam, ka instrumentus atdos, kad viņam samaksās algu. V.Stroževs atbildēja, ka nekādu algu maksāt uzņēmums negrasās, instrumenti ir nozagti

un uzņēmums vērsīsies policijā ar iesniegumu. Pēc dažām dienām pēc sludinājuma atrada instrumentu pircēju, kuram pārdeva instrumentus par 180 euro.

/pers. A/ norāda, ka atzīst instrumentu piesavināšanos un izdarīto nožēlo, vēlas noslēgt izlīgumu.

Papildus tam /pers. A/ norāda, ka, iespējams, V.Stroževs zināja, ka viņš turpina strādāt servisā, jo dažas reizes redzēja viņu atrodamies servisā

(lietas 31.-32.lapa).

[3.3] 2018.gada 14.martā, būdams saukts pie kriminālatbildības, /pers. A/ savā attieksmē pret izvirzīto apsūdzību un nobeiguma pieteikumos

norādīja, ka savu vainu atzīst pilnīgi un izdarīto nožēlo, lūdza tiesā neveikt pierādījumu pārbaudi.

[4] Ņemot vērā apsūdzētā /pers. A/ pirmstiesas kriminālprocesā sniegtos nekonsekventos paskaidrojumus par izdarīto nodarījumu, tiesa atzīst, ka

lietā savāktie pierādījumi dod pamatu apšaubīt /pers. A/ paskaidrojumus, ka viņš nav izdarījis instrumentu zādzību, bet gan paņēmis instrumentu

komplektu kā atlīdzinājumu par viņam nesamaksāto darba algu, vai arī otru apsūdzētā izvirzīto versiju, ka tika ieturēta daļa no viņa darba algas, tādējādi

izpērkot viņa lietošanā nodotos instrumentus. No lietā noskaidrotiem faktiem secināms, ka instrumenti apsūdzētajam /pers. A/ tika nodoti lietošanā darba

pienākumu pildīšanai SIA “Veda S” piederošajā autoservisā. Instrumentu nodošana ir notikusi ar nodošanas-pieņemšanas aktu kā materiālā vērtība, par

kuru saglabāšanu bija atbildīgs /pers. A/. Minētos instrumentus, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, darbiniekam bija jānodod atpakaļ darba

devējam. Lietā nav iegūtas nekādas ziņas par to, ka SIA “Veda S” darbinieki izpirktu viņu lietošanā nodotos instrumentus vai tie laika gaitā pārietu viņu

īpašumā.

[5] Cietušās SIA “Veda S” pārstāvis V.Stroževs tiesas izmeklēšanā liecināja, ka /pers. A/ 2017.gada 27.jūlijā tika pieņemts darbā autoservisā

Rēzeknē, Latgales ielā 51, atslēdznieka amatā. /pers. A/, uzsākot darba pienākumu pildīšanu, ar nodošanas aktu pret parakstu tika izsniegts autoservisam

piederošais inventārs – atslēdznieka instrumenti, apmēram 300 euro vērtībā, ar kuru viņš veica savus darba pienākumus. Vēlāk, 2017.gada 21.septembrī

ar /pers. A/ darba tiesiskās attiecības tika izbeigtas, jo viņš neizturēja pārbaudes laiku. Pēc /pers. A/ atbrīvošanas no darba pārstāvis viņu vēl pāris reizes

bija redzējis servisā. Kādu dienu, precīzu datumu neatceras, /pers. A/ ieradās servisā, paņēma atslēgu komplektu un devās prom. To redzēja cits servisa

darbinieks /pers. D/ un izstāstīja pārstāvim. /pers. A/, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, bija pienākums nodot atpakaļ visus instrumentus, kas

bija nodoti lietošanā. Paņemtie instrumenti sabiedrībai netika atdoti atpakaļ.

Autoservisā ir noteikta tāda kārtība, ka katram atslēdzniekam tiek izsniegts savs instrumentu komplekts. /pers. A/ paņēma tieši tos instrumentus,

kuri viņam tika izsniegti darba vajadzībām.

Cietušās pārstāvis paskaidroja, ka darba samaksa /pers. A/ tika maksāta savlaicīgi par faktiski nostrādātajām stundām un to apliecina lietā

iesniegtie grāmatvedības dokumenti par darba algas izmaksāšanu. Alga darbiniekiem pamatā tika maksāta skaidrā naudā katra mēneša 8.datumā kasē,

par ko darbinieki parakstījās rīkojumā par algas izmaksu. No dokumentiem redzams, ka /pers. A/ tika izmaksāta darba samaksa un arī galīgais norēķins.

Algu izmaksas rīkojumos ir /pers. A/ paraksts par algas saņemšanu.

Pēc zādzības izdarīšanas, /pers. A/ bija atnācis pie V.Stroževa un skaidroja, ka viņam bija nepieciešama nauda, tāpēc viņš paņēma instrumentus.

V.Stroževs divas reizes bija runājies ar /pers. A/, lūdza atgriezt instrumentus, uz ko apsūdzētais paskaidroja, ka tie jau ir pārdoti, bet naudas viņam nav.

Cietušās pārstāvis uztur lietā pieteikto kompensāciju 353,55 euro apjomā, kā arī lūdz piedzīt izdevumus par saņemto juridisko palīdzību 80 euro.

Kopējā kaitējuma kompensācijas summa ir 433,55 euro.

[6] Liecinieks /pers. D/ (SIA “Veda S” darbinieks, automehāniķis) tiesas izmeklēšanā liecināja, ka autoservisā viņš strādāja līdz 2018.gada

pavasarim. /pers. A/ pazina, viņš kādu laiku 2017.gada rudenī, apmēram mēnesi vai pusotru arī strādāja SIA “Veda S” autoservisā. Kādā sestdienā,

precīzu datumu liecinieks neatceras, /pers. A/ bija atnācis uz servisu, iespējams, lai pabeigtu automašīnas remontu, kuru nav paspējis izdarīt piektdien.

Ienācis servisā, pers.A sasveicinājās un aizgāja uz savu darba vietu, paņēma darba instrumentu koferi, atsveicinājās un aizgāja projām. Liecinieks tam

īpašu uzmanību nepievērsa, jo dažreiz darbinieki uz brīvdienām ņēma līdzi darba instrumentus, lai remontētu savas automašīnas. Vēlāk, nākamajā nedēļā,

iespējams ceturtdienā, liecinieks uzzināja, ka /pers. A/ bija atbrīvots no darba, bet instrumentus vienkārši paņēmis. Pēc brīvdienām liecinieks pamanīja, ka

/pers. A/ neizgāja darbā. Sarunā ar kolēģiem smēķētavā liecinieks uzzināja, ka /pers. A/ jau ir atlaists. Pirms tās sestdienas, kad viņš paņēma

instrumentus, /pers. A/ nestrādāja dažas dienas, jo viņam it kā vajadzēja iet uz bērēm.

Liecinieks redzēja, ka /pers. A/ aizgāja uz savu darba vietu, bet kādu tieši instrumentu komplektu viņš paņēma, liecinieks nezina. Neviens cits

mehāniķis neteica, ka būtu pazuduši kādi instrumenti, tādēļ var secināt, ka visdrīzāk /pers. A/ paņēma tieši viņam izsniegtos instrumentus. Par instrumentu

paņemšanu liecinieks V.Stroževam pateica pēc tam, kā uzzināja, ka /pers. A/ ir atlaists.

[7] No lietas materiāliem pievienotā 2017.gada 27.jūlija darba līguma redzams, ka /pers. A/ ar 2017.gada 27.jūliju tika pieņemts darbā SIA “Veda

S” auto mazgātāja amatā. Līgums noslēgts uz pārbaudes laiku – līdz 2017.gada 27.oktobrim. Šā līguma 2.5.apakšpounkts noteic, ka darbinieks uzņemas

pilnīgu materiālo atbildību par viņa lietošanā nodotiem materiālajiem līdzekļiem un nes atbildību to nozaudēšanas vai bojāšanas gadījumā, savukārt šā

līguma 2.6.apakšpounts noteic, ka dodoties atvaļinājumā vai izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām, darbinieks ar aktu nodod viņa atbildībā esošās

materiālās vērtības. Iztrūkuma vai vērtības samazinājuma gadījumā darbiniekam ir jāatlīdzina radītie zaudējumi, ja tie radušies viņa vainas dēļ (lietas 9.-

11.lapa).

[8] No nodošanas-pieņemšanas akta redzams, ka 2017.gada 19.septembrī SIA “Veda S” valdes loceklis V.Stroževs nodeva /pers. A/

instrumentus 155,55 euro vērtībā: pārnēsājamu lampu ar kabeli 6 euro vērtībā, uzgriežņu atslēgu komplektu Y??? 128 gab. 97 euro vērtībā, uzgriežņu

atslēgu komplektu YATO 40 gab. 19 euro vērtībā, āmuru 2,10 euro vērtībā, plakanknaibles 3,50 euro vērtībā, apaļknaibles 2,20 euro vērtībā,

sānknaibles 2,50 euro vērtībā, regulējamu cauruļatslēgu 8,50 euro vērtībā, apaļknaibles gredzeniem 3,10 euro vērtībā, apaļknaibles gredzeniem taisnas

3,10 euro vērtībā, skrūvgriezi 6x100 0,75 euro vērtībā, skrūvgriezi PH 1x100 0,70 euro vērtībā, skrūvgriezi 3x70 0,70 euro vērtībā, kombinētu

atslēgu D11 mm 0,90 euro vērtībā, kombinētu atslēgu D21 mm 2,30 euro vērtībā, kombinētu atslēgu D24 mm 3,20 euro vērtībā. 2017.gada

20.septembrī /pers. A/ izsniegts triecienskrūvgriezis 198 euro vērtībā.

[9] Tādējādi, ņemot vērā nodošanas-pieņemšanas aktā uzskaitītos instrumentus kopsakarā ar Darba līguma 2.5. un 2.6.apakšounkta noteikumiem,

tiesa secina, ka /pers. A/ bija atbildīgs par viņam nodoto materiālo vērtību saglabāšanu un nodošanu darba devējam, izbeidzot darba tiesiskās attiecības.

Pretēji apsūdzētā sniegtajiem paskaidrojumiem pirmstiesas kriminālprocesā, Darba līgums neparedz nekādus noteikumus par darba samaksas ieturēšanu

un instrumentu pāriešanu darbinieka īpašumā.

[10] Tiesa atzīst par nepamatotu apsūdzētā /pers. A/ izvirzīto argumentu, ka arī pēc darba tiesisko attiecību uzteikšanas viņš ir turpinājis strādāt

SIA “Veda S” kā palīgstrādnieks, jo no 2017.gada 21.septembra rīkojuma par darba līguma izbeigšanu un SIA “Veda S” rīkojuma par darba algas

izmaksu par 2017.gada septembri, redzams, ka ar /pers. A/ 2017.gada 21.septembrī ir izbeigtas darba tiesiskās attiecības, aprēķināts un izmaksāts

galīgais darba samaksas norēķins. Tādējādi nav saprotami apsūdzētā paskaidrojumi, ka viņš turpināja strādāt, bet uzņēmuma vadība par to, iespējams,

nezināja. No lietai pievienotajiem dokumentiem nepārprotami izriet, ka darba tiesiskās attiecības ar /pers. A/ bija izbeigtas un viņam bija pienākums

nodot darba devējam materiālās vērtības. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētā darbības pirmstiesas kriminālprocesā ir pareizi kvalificētas kā

svešas kustamas mantas nolaupīšana. /pers. A/ darbībās nav pamata konstatēt instrumentu piesavināšanos, par cik uz 2017.gada 21.septembri jau bija

zudis pamats instrumentu tiesiskajam valdījumam un tie bija jānodod atpakaļ darba devējam. Turklāt sakarā ar darba līguma uzteikumu no /pers. A/

puses nav arī konstatējams pamats materiāla rakstura pretenziju izvirzīšanai pret SIA “Veda S” un tas nedeva apsūdzētajam nekādas kreditora vai darba

devējam piederošās mantas ķīlāšanas vai aizturēšanas tiesības, jo šāda rīcība ir ārpus tiesiskajām attiecībām, kuras pastāvēja starp SIA “Veda S” un

apsūdzēto /pers. A/.

Apkopojot izdarītos secinājumus, tiesa atzīst, ka /pers. A/ ir pamatoti izvirzīta apsūdzība par Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā

noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu un lietā ir novērstas visas šaubas par to, ka /pers. A/ prettiesiski tīši nolaupīja SIA “Veda S” piederošo mantu.

[11] Atbilstoši Krimināllikuma 46.panta noteikumiem, nosakot sodu apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā apsūdzētā personību, izdarītā

noziedzīgā nodarījuma raksturu, smagumu un radīto kaitējumu, kā arī apsūdzētā atbildību ietekmējošos apstākļus.

[11.1] Pirmstiesas procesā un tiesas izmeklēšanā par apsūdzētā /pers. A/ personību noskaidrots: apsūdzētajam ir 9 klašu izglītība, neprecēts, algotu

darbu nestrādā, apgādājamo personu nav, agrāk vairākas reizes kriminālsodīts, pēdējo reizi ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 22.janvāra spriedumu par

Krimināllikuma 175.panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu, piemērojot Krimināllikuma 50.panta piektās daļas noteikumus, ar

īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem un piespiedu darbiem uz 200 stundām. Spriedums stājies likumīgā spēkā 2018.gada 2.februārī. Ar Rēzeknes

tiesas 2018.gada 24.oktobra lēmumu /pers. A/ neizciestie piespiedu darbi aizstāti ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 39 dienām (lēmums stājies spēkā

2018.gada 13.novembrī). Ar Rēzeknes tiesas tiesneša 2018.gada 7.decembra lēmumu /pers. A/ izsludināts meklēšanā. Līdz sprieduma taisīšanai šajā

lietā apsūdzētais nav ticis aizturēts un aizstātais sods viņam nav izpildīts.

Iepriekš /pers. A/ ir bijis sodīts ar Rēzeknes tiesas 2016.gada 11.augusta spriedumu ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 2 mēnešiem. Noteikto sodu

/pers. A/ ir izcietis 2016.gada 23.augustā. Tādējādi secināms, ka saskaņā ar Krimināllikuma 63.panta trešās daļas 4.punktu šā sprieduma

krimināltiesiskās sekas uz izskatāmā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas brīdi 2017.gada 7.oktobrī bija dzēstas. Tādēļ attiecībā uz izskatāmo noziedzīgo

nodarījumu /pers. A/ ir uzskatāms par agrāk nesodītu personu.

[11.2] Apsūdzētā darbību rezultātā cietušajai SIA “”Veda S” ir nodarīti zaudējumi 353,55 euro apmērā. Nodarīto zaudējumu apmērs ir tuvs

maksimālajam apmēram – vienai minimālajai valstī noteiktajai mēnešalgai 2017.gadā (380 euro), kas nošķir Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā

paredzēto zādzību nelielā apmērā no Krimināllikuma 175.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma. Nodarītos zaudējumus cietušajai

sabiedrībai apsūdzētais pers.A nav atlīdzinājis.

[11.3] Apsūdzētā /pers. A/ atbildību mīkstinošus un atbildību pastiprinošus apstākļus tiesa lietā nekonstatē. Tiesa atzīst, ka nav pamata atzīt

saskaņā ar Krimināllikuma 47.panta otrās daļas noteikumiem par /pers. A/ atbildību mīkstinošu apstākli to, ka, pabeidzot pirmstiesas kriminālprocesu,

nobeiguma pieteikumos viņš atzinis savu vainu un paudis nožēlu par izdarīto, kā arī, būdams pratināts kā aizdomās turētais, norādījis uz vēlēšanos noslēgt

izlīgumu ar cietušo. Tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais nav godprātīgi pildījis savus procesuālos pienākumus, nav reaģējis uz tiesas pavēstēm un ir izvairījies

no tiesas, izbraucot uz ārvalstīm līdz galīgajam krimināltiesisko attiecību noregulējuma. Krimināllietas iztiesāšana saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

464.panta noteikumiem ir noteikta nevis pēc apsūdzētā izteiktā lūgumu, bet pēc tiesas iniciatīvas. Tādējādi tiesa atzīst, ka apsūdzētā paustā nožēla ir

vērtējama kā formāls izteikums, nevis vaļsirdīga un kritiska attieksme pret savu prettiesisko rīcību.

Apsūdzētais /pers. A/ ir izdarījis tīšu mazāk smagu noziegumu, par kuru likumā tiek paredzēts brīvības atņemšanas sods līdz vienam gadam, īslaicīga

brīvības atņemšana, piespiedu darbs vai naudas sods.

[11.4] Nosakot soda veidu un mēru apsūdzētajam /pers. A/, tiesa ņem vērā, ka apsūdzētais jaunu noziedzīgu nodarījumu ir izdarījis, būdams

iepriekš sodīts gan ar nosacītu, gan arī ar reālu brīvības atņemšanas sodu. /pers. A/ izdarītais noziedzīgais nodarījums neveido noziedzīgu nodarījumu

recidīvu Krimināllikuma 48.panta pirmās daļas 1.punkta un 63.panta pirmās daļas izpratnē, taču tas veido vispārēju penitenciāro recidīvu, kas ir būtisks

apstāklis apsūdzētajam piemērojamā soda izvēlē. Turklāt no Rēzeknes tiesas 2018.gada 7.decembra lēmuma tiesa konstatē, ka apsūdzētais ir apzināti

izvairījies no viņam piespriestā soda – piespiedu darbs – izciešanas. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam /pers. A/ ir nosakāms ar reālu

brīvības atņemšanu saistīts sods, jo alternatīvie piespiedu ietekmēšanas līdzekļi nav bijuši efektīvi, apsūdzētais nav pildījis no tiem izrietošus pienākumus.

Tāpat tiesa atzīst, ka apsūdzētajam nav piemērojama īslaicīga brīvības atņemšana, jo iepriekš piemērotie brīvības atņemšanas sodi, tostarp arī īslaicīga

brīvības atņemšana, nav mainījuši /pers. A/ attieksmi pret likumos paredzētajiem aizliegumiem. Tādējādi tiesa atzīst, ka apsūdzētais /pers. A/ ir orientēts

uz prettiesisku darbību izdarīšanu, tāpēc kā apsūdzētā personībai atbilstošs sods ir izraugāma brīvības atņemšana. Ņemot vērā to, ka lietā nav konstatēti

ne apsūdzētā atbildību mīkstinoši, ne atbildību pastiprinoši apstākļi, tiesa atzīst, ka apsūdzētajam sods ir nosakāms pietuvināts vidējam likumā noteiktajam

apmēram.

[11.5] Pamatojoties uz Krimināllikuma 50.panta piekto daļu /pers. A/ ir nosakāms sods pēc spriedumu kopības, noteiktajam sodam pilnīgi

pieskaitot sodu, kas noteikts ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 22.janvāra spriedumu – īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem un neizciestais piespiedu

darbs uz 158 stundām, kas ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 24.oktobra lēmumu aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 39 dienām. Saskaņā ar

Krimināllikuma 52.panta septīto daļu /pers. A/ noteiktajam sodam aizstātais sods uz 39 īslaicīgas brīvības atņemšanas dienām ir pieskaitāms pilnībā un

brīvības atņemšanas soda izciešanā ir ieskaitāms kriminālprocesā Nr.11331020415 apcietinājumā pavadītais laiks no 2016.gada 8.maija līdz 2016.gada

7.jūlijam.

[12] Cietusī SIA “Veda S” kriminālprocesā iesniedza un sabiedrības pārstāvis V.Stroževs tiesas sēdē uzturēja materiālā kaitējuma kompensāciju

(lietas 55.-58.lapa) par sabiedrībai nodarītajiem zaudējumiem saistībā ar nolaupītajiem instrumentiem 353,55 euro apmērā, kā arī izdevumus par

juridisko palīdzību kaitējuma kompensācijas pieteikuma sagatavošanai 80 euro apmērā.

Civillikuma 1635.pants noteic, ka katrs tiesību aizskārums, tas ir, katra pati par sevi neatļauta darbība, kuras rezultātā nodarīts kaitējums (arī

morālais kaitējums), dod tiesību cietušajam prasīt apmierinājumu no aizskārēja, ciktāl viņu par to darbību var vainot. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma

350.panta pirmo daļu kompensācija ir naudas izteiksmē noteikta samaksa, ko persona, kura ar noziedzīgu nodarījumu radījusi kaitējumu, samaksā

cietušajam kā gandarījumu par morālo aizskārumu, fiziskām ciešanām un mantisko zaudējumu.

Cietušās sabiedrības pieteiktais kaitējuma kompensācijas pieteikums ir pamatots ar tai nozagto instrumentu vērtību, kas atbilst apsūdzībā

norādītajiem zaudējumiem, kā arī ir saistīts ar juridiskās palīdzības saņemšanu. Daļā par sabiedrībai ar noziedzīgo nodarījumu nodarītajiem zaudējumiem

kompensācijas apmērs ir pamatots ar dokumentāriem pierādījumiem. Tāpat cietusī sabiedrība ir iesniegusi arī juridiskās palīdzības izdevumus apliecinošu

dokumentu – SIA “Palīgs R” 2018.gada 2.marta kvīti par pakalpojumu apmaksu. Ņemot vērā, ka SIA “Veda S” zaudējumi ir nodarīti apsūdzētā /pers.

A/ prettiesisko darbību dēļ, kā arī izdevumi saistās ar juridisko palīdzību kriminālprocesā, /pers. A/ saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās

daļas 1.punktu ir nosakāms pienākums samaksāt cietušajai sabiedrībai kaitējuma kompensāciju.

[13] Tiesas izmeklēšanā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 83.panta trešās daļas noteikumiem tika pieaicināts valsts nodrošināts aizstāvis. Ņemot

vērā to, ka obligāta apsūdzētā tiesību un interešu aizstāvība kriminālprocesā tika nodrošināta sakarā ar apsūdzētā procesuālo pienākumu neievērošanu un

viņa neattaisnotu neierašanos uz tiesas sēdēm, kā arī ievērojot to, ka lietā nav nekādu ziņu par apsūdzētā materiālo stāvokli, kas būtu par pamatu

apsūdzētā atbrīvošanai no procesuālo izdevumu samaksas pienākuma, tiesa atzīst, ka izdevumi 120 euro apmērā par zvērināta advokāta darbu

kriminālprocesā saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 368.panta pirmo daļu ir piedzenami no apsūdzētā /pers. A/.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 353.panta pirmās daļas 1.punktu, 368.panta pirmo daļu, 464.pantu, 511., 512., 514. un 520., 527.-

530.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Krimināllikuma 180.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un

sodīt ar brīvības atņemšanu un 5 (pieciem) mēnešiem.

Saskaņā ar Krimināllikuma 50.panta piekto daļu noteiktajam sodam pilnīgi pieskaitīt ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 22.janvāra spriedumu noteikto

sodu - īslaicīga brīvības atņemšana uz 2 mēnešiem un neizciesto piespiedu darbu uz 158 stundām, kas ar Rēzeknes tiesas 2018.gada 24.oktobra lēmumu

aizstāts ar īslaicīgu brīvības atņemšanu uz 39 dienām, un galīgo sodu /pers. A/ noteikt – brīvības atņemšana uz 8 (astoņiem) mēnešiem un 9 (deviņām)

dienām.

Soda izciešanā /pers. A/ ieskaitīt kriminālprocesā Nr.11331020415 apcietinājumā pavadīto laiku no 2016.gada 8.maija līdz 2016.gada 7.jūlijam.

Apmierināt cietušās SIA “Veda S” pieteikto kaitējuma kompensācijas pieteikumu pilnībā un piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/,

par labu cietušajai SIA “Veda S” reģistrācijas numurs 52403005861, materiālā kaitējuma kompensāciju 433,55 (četri simti trīsdesmit trīs euro 55 centi)

euro apmērā, kas saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 528.panta pirmās daļas 9.punktu labprātīgi nomaksājama ne vēlāk kā 30 dienu laikā no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Dokumenti par kaitējuma kompensācijas atlīdzināšanu sprieduma izpildes kontrolei iesniedzami Rēzeknes tiesai.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, valsts labā procesuālos izdevumus par sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā 120 (viens

simts divdesmit) euro apmērā. Veicot procesuālo izdevumu samaksu, maksājumā norādāmi šādi rekvizīti: Saņēmējs: Valsts kase; Reģistrācijas numurs

90000050138; konta Nr.LV68 TREL 1060 0012 3930 0; saņēmēja iestāde: Valsts kase; BIC kods TRELLV22, iemaksas mērķis: izdevumi par

advokāta sniegto juridisko palīdzību kriminālprocesā Nr.11331083917.

Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 529.panta 2.punktu, noteikt termiņu procesuālo izdevumu labprātīgai izpildei – 30 dienas no sprieduma

spēkā stāšanās dienas. Procesuālo izdevumu nenomaksāšanas gadījumā, spriedums šajā daļā ir nododams zvērinātam tiesu izpildītājam piespiedu izpildei.

Spriedumu 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas var pārsūdzēt vai noprotestēt apelācijas kārtībā Latgales apgabaltiesas

Krimināllietu tiesas kolēģijā, sūdzību vai protestu iesniedzot Rēzeknes tiesā.

Apsūdzētajam pers.A sprieduma pārsūdzēšanas termiņš skaitāms no sprieduma paziņošanas dienas viņam saprotamā valodā. Spriedums

uzskatāms par paziņotu septītajā dienā no tā nodošanas pastā.

Tiesnesis P.Novičenoks